Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_17-seq295> ?p ?o. }

• 2001_05_17-seq295 type Speech.
• 2001_05_17-seq295 number "295".
• 2001_05_17-seq295 date "2001-05-17".
• 2001_05_17-seq295 isPartOf 2001_05_17.
• 2001_05_17-seq295 spokenAs 125.
• 2001_05_17-seq295 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie Saeimas deputāti, Latvijas Republikas pilsoņi…(No zāles dep. J. Dobelis: “Iedzīvotāji!”) iedzīvotāji, Dobeļa kungs, jā, un arī, protams, ministri, kas tomēr ir atgriezušies pēc sātīgām pusdienām. Es gribētu uzsvērt, ka ziņojuma gars ir tāds visnotaļ pozitīvs un optimistisks, un, kad es lasu šo dokumentu “Ziņojumu par Latvijas Republikas stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi” -, man pat brīžiem liekas, ka es lasu kādu romānu vai, teiksim, kādu eposu, vai, teiksim, poēmu “Uz saulaino tāli”, vai kādu tamlīdzīgu garadarbu. Taču pie reizes es gribētu pateikt to, ko jau teica atsevišķi valdības partiju deputāti, to skaitā Dobeļa kungs, - ka te daudz kā ļoti nopietna trūkst. Kā tad te trūkst? Īstenībā trūkst situācijas padziļinātas analīzes, detalizēta risināmo problēmu apskata un iespējamo risināšanas variantu. Tas būtu tas, kas būtu nepieciešams šādā ziņojumā. Katrā ziņā nākotnē tomēr vajag zināmā mērā parādīt to, ko mēs gribam darīt un kā mēs gribam darīt, nevis runāt tikai par to, kas it kā būtu paveikts ar plusa zīmi. Kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka optimistiskais pamattonis, protams, ir jāuztur, bet tas nenozīmē, ka mums šeit Latvijā vairs nav nevienas nopietnas politiskas vai sociālas, vai ekonomiskas problēmas. No tām nav jāvairās arī šādos dokumentos. Tās ir jāanalizē skaudri un patiesi. Es domāju, ka tas dos arī zināmu ieguvumu. Es gribētu uzsvērt to, ka nevajadzētu izvairīties no situācijas vispusīgas, objektīvas, reālistiskas analīzes. Es gribētu uzsvērt arī to, ka būtu nepieciešams arī zināmā mērā strādāt pie tā, lai šādā ziņojumā parādītos arī prognoze par to, ko tad pozitīvu un negatīvu mums, Latvijas Republikai, dos šī iestāšanās, kādas ir valdības prognozes. Kādas ir valdības partiju prognozes par šiem jautājumiem? Kā tas ietekmēs atsevišķas nozares tautsaimniecībā? Es domāju, ka mums vajag saturiski bagātāku ziņojumu. Es saprotu, ka tas, protams, dotu iespēju to padarīt zināmā mērā polemiskāku vai, teiksim, vieglāk pakļaujamu diskusijām, bet katrā ziņā tas no formāla dokumenta pārvērstos par saturā pilnvērtīgāku un bagātāku. Jo pašreizējā situācija atgādina, teiksim, tādu stāvokli: mēs virzāmies pa ceļu un mums ir ceļa rādītājs pareizā virzienā, bet ceļazīmju šā ceļa malās nav, un mēs nezinām, kur ir līkums, kur ir slidens ceļš. Es domāju, ka tas ir viens no tiem momentiem, kuri mums noteikti ir jāņem vērā. Nākamais, kas būtu jāsaka. Mums ir izveidotas ļoti daudzas komisijas, darba grupas, un mēs esam strādājuši pie likumdošanas normu izstrādes, kas ir ļoti vērtīgs un vajadzīgs darbs. Es gribētu uzsvērt to, ka mēs šeit runājam par iekšzemes kopproduktu, dzīves līmeņa it kā straujo kāpumu, programmu sagatavošanu, jaunu institūciju un fondu veidošanu un tamlīdzīgām lietām, bet mums vajadzētu runāt arī par to, kāda ir efektivitāte visām šīm lietām, ko mēs esam darījuši, kā mēs vērtējam šo efektivitāti. Jāparāda, kāda efektivitāte ir visām šīm darba grupām un institūcijām, un jāveic likumdošanas normu darbības efektivitātes novērtēšana. Jaunu institūciju veidošana regulāri prasa un arī prasīs arvien vairāk līdzekļu no valsts budžeta, un tāpēc mums, neapšaubāmi, būtu svarīgi zināt to visu. Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Šeit arī finansu ministrs ļoti daudz runāja un stāstīja, ko viņš dara un darīs lietas labā, lai mēs straujāk virzītos uz Eiropas Savienību, bet es nedzirdēju to iepriecinošo vēsti, ka būtu jau zināmā mērā izstrādāts arī valsts budžeta projekts un ka būtu sākta nopietna tā izskatīšana Ministru kabinetā. Ja tas diemžēl nav tā, tad es neredzu to situāciju, par ko gadu no gada mēs runājam, - ka vajadzētu tomēr izvērtēt visas budžeta pozīcijas, katrā ministrijā ik pozīciju. Vai pamatots ir lēmums aizvien saglabāt esošo finansējuma līmeni un vēl daudzos gadījumos likt šos iekšzemes kopprodukta procentiņus klāt? Vai varbūt tomēr ir vietas, kur varētu ekonomēt un līdzekļus virzīt uz tām vietām, kur katastrofāli trūkst šīs naudas? Ja mēs šos procesus nevērtēsim un neskatīsim arī no valsts budžeta veidošanas stratēģijas viedokļa, tad mēs nekādā ziņā neatrisināsim daudzus jautājumus. Es ceru un esmu pārliecināts, ka valdībai laika ir pietiekami. Valdība pati rādīs to, vai viņa spēj tomēr pieņemt tādu budžetu, par kādu runāja jau Viļa Krištopana valdībā un pirms Viļa Krištopana valdības un par kādu runāja arī Šķēles kunga valdībā, un par kādu ir arī ieminējušās daudzas amatpersonas arī Andra Bērziņa valdībā. Tagad vajadzētu no tiem vārdiem, no solījumiem pāriet pie darbiem, un tad mēs daudzas problēmas atrisinātu. Es gribētu pieminēt vēl kādu lietu. Ja mēs skatāmies no šā ziņojuma viedokļa, tad daudzas problēmas mēs it kā esam apgājuši. Bet tās ir reālas. Ir šis smagnējais pārvaldes aparāts. Un tā nav tikai tāda atsevišķa lieta, ko mēs redzam konkrēti “Latvijas kuģniecības” privatizācijā un ko atzīst lietpratēji, eksperti. Tas attiecas uz visu valsts pārvaldes aparātu, ne tikai uz valsts akciju sabiedrībām. Tas attiecas arī uz to, ka mums vēl aizvien nav nopietna darba pie tā, lai būtu objektīvi izvērtētas visas iespējas, kā valstī cīnīties ar korupciju un organizēto noziedzību. Kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka šodien bija ļoti nopietns balsojums - mēs runājām par likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību”. Sociāldemokrāti, politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, Jaunā frakcija... opozīcija un arī virkne valdības partiju deputātu... Nu minēsim viņus! Piemēram, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas pārstāvji Grīnblats un Kudums, “Latvijas ceļa” pārstāvis Panteļējevs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas pārstāvji Vidiņš un Rasnačs atbalstīja nostāju, ko piedāvāja Ārlietu komisija, - ka mums nevajag sašaurinātu skaidrojumu un definējumu jautājumā par to, kas ir saistība ar transnacionālo organizēto noziedzību, - ka arī līdzdalība un noziedzīgas darbības veicināšana ir vērtējama kā noziedzīga darbība, sodāma darbība. Diemžēl mēs šo formulējumu, kurā bija runa par līdzdalību un noziedzīgas darbības veicināšanu, izslēdzām. Tādas tradīcijas mums ir bijušas vairākkārt, un tas fakts rāda, ka mums diemžēl nav visi jautājumi sakārtoti tā, kā mēs to vēlētos. Un vajadzētu tomēr ieklausīties vienbalsīgā balsojumā Ārlietu komisijā, ne tikai sasteigti lemt valdības frakcijās atbilstoši Koalīcijas padomes lēmumiem. Koalīcijas padomes lēmumiem vajadzētu būt vismaz kompetentiem. Tas ir viens jautājums. Kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka mums, protams, ir arī citas problēmas un ka arī tās vajadzētu šeit zināmā mērā ieskicēt. Taču, ja mēs šajā ziņojumā apskatām konkrētas tēzes, tad, piemēram, 23. lappusē redzam, kādas jaunas nodaļas tiks veidotas policijā. Tas ir labs un vajadzīgs darbs. Taču nekas tur nav teikts par to, ka esošo policijas nodaļu darbinieku apgādi vajadzētu nodrošināt elementārā, nepieciešamā līmenī, tomēr sagādāt kaut vai tehnisko, speciālo aprīkojumu un benzīnu. Nekas tur nav teikts par to. Es uzskatu, ka tas, ka mums ir jārada perspektīva, nenozīmē to, ka mums vajadzētu atrauties no realitātes. Mums vajadzētu atzīt arī to, ka mums ir pašiem savā darbā vēl kas jāuzlabo, un tad šis dokuments būtu pilnasinīgāks un labāks. Es gribētu uzsvērt vēl arī to, ka mums, protams, ir jāsaprot, ka jebkura jauna struktūra prasīs arī jaunus līdzekļus. Arī uz šiem jautājumiem tā vai citādi būs mums jāatbild šeit, Saeimā, un arī Ministru kabinetā. Es gribētu vēl pateikt vienu lietu. Ja mēs uzmanīgi ieskatāmies ziņojumā, tad redzam, ka rodas tāda situācija, ka tā Latvijas Republikas ārlietu stratēģija mums zināmā mērā veidojas tikai līdz brīdim, kad mēs iestājamies Eiropas Savienībā. Mums pašreiz, līdz šim brīdim, teiksim, ir zināmas stratēģijas, ceļi, risinājumi, piedāvājumi, bet attiecībā uz laiku, kas būs pēc tam, mēs praktiski vairs neko nopietnu neieskicējam. Es domāju, ka tas ir viens no trūkumiem, ko mēs varētu izlabot. Arī pēc tam, kad Latvija būs iestājusies Eiropas Savienībā, mums būs sava ārpolitiskā stratēģija, savas ārpolitiskās intereses un pamatnostādnes, un, mūsuprāt, mums tomēr vajadzētu to fiksēt tādos dokumentos. Tas attiecas arī uz daudzām citām sabiedriskās dzīves sfērām - uz tautsaimniecību, izglītību, veselību, uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, viņu interesēm. Mazais un vidējais bizness būtu, neapšaubāmi, jāpārstāv nopietnāk. Es šeit vēl gribētu pieminēt finansu ministra paustās nāves bailes - viņš teica, ka sociāldemokrāti gribot uzlikt kapitālieguldījumiem kaut kādus nodokļus. Es aicinu mūsu finansu ministru būt vērīgākam un neklausīties tik pavirši arī akadēmiķa Arņa Kalniņa runu. Viņš ļoti precīzi pateica, ko viņš ar to domāja, - ka mēs uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides dotu tiem, kuri šeit ieguldītu kapitālu. Vai tas ir līdz 40% vai līdz 50%, vai līdz 60%, - par to var diskutēt. Tā ka nevajadzētu baidīt ar tādām neesošām lietām ne Saeimas kolēģus, nedz arī Latvijas Republikas pilsoņus! Mēs visi varam vienoties par to, ka investīcijas ir nepieciešamas. Es gribētu uzsvērt arī sekojošo. Kolēģi, mums ir jābūt arī pietiekami skaidrai izpratnei par to, kā īstenosies nodokļu iekasēšanas politika, ne tikai fiksēt to, ka mēs to gribam labāku. Jāparāda arī rezultāti - vai ir kaut kas mainījies, vai mums ir tikai šī labā griba kaut ko mainīt. Es varu pateikt arī to, ka pasaules praksē valsts budžeta fiskālais deficīts nav obligāti nelaime. Ir valstis, kas to diezgan veiksmīgi izmanto, un no tā gūst labumu to tautsaimniecība. Par to var diskutēt un strīdēties, bet tas vēl nenozīmē, ka šāds deficīts ir katastrofa vai nelaime. Es gribētu uzsvērt arī to, ka katrā ziņā mums vajadzētu būt savās patiesībās konkrētākiem. Protams, būtu arī jāsamazina nodokļu slogs, to skaitā darba devējam sociālā nodokļa slogs, tad, kad tādas iespējas pastāv, un Ministru prezidents vēl pavisam nesen, martā, mūs informēja, ka tādas iespējas reāli pastāv. Latvijas sabiedrību viņš par to informēja ar ziņu aģentūru palīdzību! Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Ja mēs samazinām darba devējiem sociālo nodokli, tad kategoriski nedrīkst palielināt sociālo nodokli darba ņēmējiem. Vieniem atņemot, otriem iedot - tas nav tas ceļš, pa kuru mums būtu jāvirzās nodokļu samazināšanas virzienā. Paldies par uzmanību!".
• 2001_05_17-seq295 language "lv".
• 2001_05_17-seq295 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2001_05_17-seq295 mentions Q822919.
• 2001_05_17-seq295 mentions Q211.
• 2001_05_17-seq295 mentions Q3744607.
• 2001_05_17-seq295 mentions Q193089.
• 2001_05_17-seq295 mentions Q458.
• 2001_05_17-seq295 mentions Q1065.
• 2001_05_17-seq295 mentions Q3899540.
• 2001_05_17-seq295 mentions Q4803907.
• 2001_05_17-seq295 mentions Q944216.
• 2001_05_17-seq295 mentions Q3111942.
• 2001_05_17-seq295 mentions Q6497410.
• 2001_05_17-seq295 mentions Q16351757.