Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_17-seq293> ?p ?o. }

• 2001_05_17-seq293 type Speech.
• 2001_05_17-seq293 number "293".
• 2001_05_17-seq293 date "2001-05-17".
• 2001_05_17-seq293 isPartOf 2001_05_17.
• 2001_05_17-seq293 spokenAs 37.
• 2001_05_17-seq293 spokenText "Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Eiropas Savienības līguma 126. un 127. punkts skaidri nosaka, ka Eiropas Komisija pilnībā respektē dalībvalsts atbildību par mācīšanas saturu un par izglītības un profesionālās apmācības sistēmām, tāpēc gatavošanās iestājai Eiropas Savienībā nebūt nenozīmē, ka Latvijai būtu steidzami jāpieņem kāda speciāla Eiropas Savienības likumdošana. Mums ir nepieciešams nekavējoties stiprināt Latvijas ekonomikas konkurētspēju un Latvijas darbaspēka darba spējas. 1990. gadā Eiropas Savienības Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas centrs sadarbībai ar kandidātvalstīm, Izglītības, nodarbinātības, darba un sociālo lietu departaments un Izglītības komisija veica Latvijas izglītības politikas analīzi un norādīja uz vairākām nepilnībām gan likumdošanā, gan tās īstenošanā. Likumdošanā tika norādīts uz nepilnībām Augstākās izglītības likumā, kas lielā mērā disonēja ar likumdošanu Eiropas Savienībā. 2000. gadā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Izglītības un zinātnes ministrija un Augstākās izglītības padome ilgi un pamatīgi strādāja, lai šos trūkumus novērstu. Šobrīd Augstskolu likumā ir izdarīti grozījumi saistībā ar Boloņas deklarāciju par starptautiski saprotamas grādu sistēmas izveidošanu, kas ietver jaunu grādu struktūru. Profesionālais bakalaurs - 4 gadu studijas, profesionālais maģistrs - 5 vai 6 gadu studijas. Tāpat šīs jaunās likuma normas tuvina akadēmiskās un profesionālās studijas, tuvina studijas darba tirgum, ļauj nodrošināt mācīšanās nepārtrauktību un kopumā nodrošina elastīgāku augstākās izglītības sistēmu. Izdarītie likuma grozījumi, īpaši jaunā grādu struktūra, mūs šobrīd ierindo vislabākajās pozīcijās pat to valstu vidū, kuras ir izdarījušas visvairāk, piemēram, Itālija, Francija, Vācija un Nīderlande. Tātad vienu mājas darbu, es domāju, mēs sekmīgi esam paveikuši. Tāpat tika aizrādīts, ka sarežgītā iestājeksāmenu sistēma nav ne caurspīdīga, ne taisnīga. Šobrīd Augstākās izglītības likumā ir ieviesta norma, ka tie, kuri uzsāks mācības vidusskolā šogad, 2004. gadā varēs apvienot centralizētos vidusskolas beigšanas eksāmenus ar augstskolu iestājeksāmeniem. Tas neizbēgami izskaudīs nepieciešamību pēc atsevišķiem iestājeksāmeniem dažādās mācību iestādēs un atbrīvos reflektantus no spriedzes un neskaidrības. Valdībai un Saeimai šobrīd ir jāatrod līdzekļi, lai nostiprinātu centralizēto eksāmenu sistēmu; piemēram, absolvējot 9. klasi, valsts valodas centralizēto eksāmenu mazākumtautību skolēni varētu kārtot jau nākamajā, nevis aiznākamajā gadā, kā šobrīd tas ir iecerēts. Tas ir ļoti būtiski, jo tas arī noteikti stiprinātu valsts valodas pozīcijas. Nepārprotami, cienījamie kolēģi, jau tuvākajā laikā mums būs nepieciešams atgriezties pie obligātās pirmsskolas izglītības. Uz to vērsa uzmanību arī Eiropas Savienības eksperti, un tāds, protams, ir arī sabiedrības, pirmām kārtām jau izglītības darbinieku, viedoklis. Tai ir jākļūst par obligātās izglītības pirmo pakāpi. Savā laikā Saeima bija spiesta atteikties likumā no šīs normas finansu trūkuma dēļ, bet šobrīd šīs normas atgriešana likumā, ja tā varētu teikt, ir ļoti svarīga arī no sabiedrības integrācijas viedokļa, jo, kā rāda pēdējie sabiedriskās domas pētījumi, aptuveni 80% cittautiešu vēlētos sūtīt savus bērnus bērnudārzos ar apmācību latviešu valodā. Un šobrīd ir diezgan nožēlojami tas, ka pašvaldības, kuru rīcībā ir pietiekami materiālie resursi, to ignorē. Pirmām kārtām, tā ir Rīga, kur rindā uz latviešu mācību valodas bērnudārziem šodien stāv turpat 1700 bērnu. Tas ir iepriekšējo Rīgas domju un to vadītāju valstiski bezatbildīgās rīcības rezultāts, tāpēc viens no pirmajiem uzdevumiem sabiedrības integrācijas politikā galvaspilsētā būtu šo kliedzošo netaisnību novēršana. Diemžēl pirmie Rīgas Domes vadības darbi liek mums būt uzmanīgiem, jo prēmiju piešķiršana par citu padarīto darbu un utopiskās ieceres mākoņu pārbīdīšanas sakarā neliecina, ka izglītība būtu prioritāte, bet es tomēr ļoti ceru, ka jaunā Rīgas Dome šo netaisnību tuvākajā laikā novērsīs. Ieilgusī pašvaldību reforma izglītības jomā ir radījusi nopietnu neatbilstību kompetences un atbildības sadalījumā. Tā būtiski negatīvi ietekmē gan vispārizglītojošo skolu, bet jo īpaši reģionālo profesionālās izglītības un apmācības koordināciju, gan Latvijas iespējas izpildīt to, ko no tās sagaida cilvēku resursu attīstības politika. Protams, šobrīd reforma ir jāsaista ar nākamajām pašvaldību vēlēšanām, jo pretējā gadījumā mēs varam panākt ļoti lielu pretestību no vietējo pašvaldību puses un līdz ar to pārāk lielu “šūpošanos” sabiedrībā. Taču 2004. gadā tam nu gan vienreiz ir jāpieliek punkts un 2005. gadā ir jāievēlē spēcīgas, Eiropas Savienības mērogā konkurētspējīgas vietējās un reģionālās pašvaldības. Nobeigumā es gribu teikt, ka mums ir jāizveido vai, pareizāk sakot, jāturpina pilnveidot mūsu izglītības sistēmu, radot tādu izglītības sistēmu, kura dotu iespēju mūsu mācību iestāžu absolventiem ne vien sekmīgi konkurēt ar Eiropas Savienības valstu mācību iestāžu absolventiem -, un lielā mērā mūsējie jau šodien to spēj -, bet lai mūsu skolu un augstskolu absolventi vienotajā Eiropas darba tirgū būtu pat pārāki. Paldies.".
• 2001_05_17-seq293 language "lv".
• 2001_05_17-seq293 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 2001_05_17-seq293 mentions Q822919.
• 2001_05_17-seq293 mentions Q211.
• 2001_05_17-seq293 mentions Q957126.
• 2001_05_17-seq293 mentions Q2660080.
• 2001_05_17-seq293 mentions Q193089.
• 2001_05_17-seq293 mentions Q458.
• 2001_05_17-seq293 mentions Q41550.
• 2001_05_17-seq293 mentions Q142.
• 2001_05_17-seq293 mentions Q55.
• 2001_05_17-seq293 mentions Q8880.
• 2001_05_17-seq293 mentions Q183.
• 2001_05_17-seq293 mentions Q38.
• 2001_05_17-seq293 mentions Q1891.