Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_17-seq291> ?p ?o. }

• 2001_05_17-seq291 type Speech.
• 2001_05_17-seq291 number "291".
• 2001_05_17-seq291 date "2001-05-17".
• 2001_05_17-seq291 isPartOf 2001_05_17.
• 2001_05_17-seq291 spokenAs 40.
• 2001_05_17-seq291 spokenText "Kolēģi, klausītāji un arī radioklausītāji, nekreņķējieties! Neuztraucieties! Esiet mierīgi! Gan tie, kuri ir par iestāšanos Eiropas Savienībā, gan tie, kuri ir pret, - mēs visi būsim Eiropas Savienībā. Kaut vai tādēļ vien, ka mums ir tik fantastiski mākoņu šķūrētāji, kas izgādās ne tikai vienu saulainu dienu, lai Rīgas astoņsimt gadu jubilejas svinības notiktu zem skaidrām debesīm, bet visu cauru gadu arī. Vajag tikai drusciņ vairāk naudiņas iedalīt no Rīgas budžeta un arī no valsts budžeta, un tad virs Latvijas spīdēs saule cauru gadu, novāksim vismaz divas trīs ražas gadā, un Eiropas Savienība mūs vilktin ievilks savā saimē. Tāpēc nevajag uztraukties. Viss būs kārtībā. Par šo tēmu. Tēma ir ārkārtīgi svarīga, jo sabiedrībā diemžēl ir ļoti dažādi viedokļi. Ļoti dažādi. Dažādi viedokļi ir tādēļ, ka ir maz informācijas. Tā ir ļoti vispusīga... virspusīga informācija, nevis vispusīga. Tur jau ir tā bēda. Un vajadzētu nolaisties uz šīs grēcīgās zemes un ļoti precīzi, nevis formāli paskatīties, kā ir teikts šajā ziņojumā, kas ir visai formāls no dažādiem viedokļiem. Mums vajadzētu paskatīties un paskaidrot, pārliecināt sabiedrību, kāpēc mēs gribam būt Eiropas Savienībā, lai gan ģeogrāfiski mēs tur jau esam. Kāpēc Eiropas Savienība mūs grib? Jo izrādās, ka grib, ja reiz risina visas šīs sarunas. Lūk, problēmu loks, ar ko mums vajadzētu vērsties pie sabiedrības un runāt visos iespējamos līmeņos un veidos. Jo nav nemaz tik vienkārši. Šis ceļš ir ārkārtīgi grumbuļains, bedrains, ar peļķēm, nevis gluds, kā to bieži vien attēlo tie, kuri ir par virzību uz Eiropas Savienību. Ministru prezidents Bērziņa kungs šodien teica, ka mēs stingri aizstāvam savas intereses. Es saprotu, tās ir mūsu valsts nacionālās intereses. Tā tam vajadzētu būt. Tam vajadzētu būt par galveno vadmotīvu visā šajā procesā. Diemžēl man ir jākonstatē, ka tā tas nav. Tā tas nav, jo mēs esam jau pieļāvuši... un, godīgi sakot, izrakuši šajā ceļā diezgan lielas bedres, pilnas ar ūdeni. Eiropas Savienības, Eiropas valstu un ne tikai Eiropas valstu spiediena dēļ mēs esam pieņēmuši nepieņemamu Pilsonības likumu. Neaizmirsīsim to! Pilsonības likums, kas šobrīd darbojas, ir ārkārtīgi bīstams, un to jau parāda pēdējo mēnešu notikumi - pašvaldību vēlēšanas. (No zāles deputāts M. Lujāns: “Vajag labāk strādāt!”) Nākamais. Valoda un Valodas likums. Pie mums braukāja van der Stūls un viņam līdzīgi, un viņu spiediena rezultātā mūsu Valodas likums ir pieņemts ārkārtīgi mīksts, mīkstčaulīgs, tāpēc pašlaik divvalodība Latvijā darbojas pilnā spēkā. Divvalodība - krievu valoda faktiski praksē ieņem tādu pašu, varbūt pat nozīmīgāku vietu nekā latviešu valoda, kura ir valsts valoda... kā tas rakstīts Satversmē. Diemžēl tas noticis Eiropas valstu un pasaules valstu spiediena rezultātā. To mēs esam aizmirsuši, tātad mēs neesam vadījušies pēc mūsu nacionālajām interesēm. Es to saku ar pilnu atbildības sajūtu. Un tagad mums no Eiropas puses atkal it kā draud kārtējie spiedieni. Redziet, jūs pieņēmāt viņu spiedienu rezultātā labu Pilsonības likumu, bet jūs pārāk lēni naturalizējat šos nepilsoņus. Pārāk lēni! Es atvainojos, ja mēs vienā gadā naturalizējam tagad 15 tūkstošus nepilsoņu, vai tas ir par lēnu? Tad cik? Vai 150 tūkstošus gadā vajag, lai jau nākamajās un aiznākamajās Saeimas vēlēšanās interfrontiešu šeit sēdētu 51 procents? Lūk, vai tās ir valsts intereses? Nav valsts intereses! Un par to ir jārunā! Es nesaprotu, kāpēc sarunās ar gudriem cilvēkiem Eiropā mēs nerunājam skaidru un gaišu, atklātu valodu. Šī valoda ir jārunā, ir jārāda, ka 50 okupācijas gadi ir radījuši Latvijā tādus apstākļus, kuri ir īpaši jārisina. Īpaši! Un nevar pieņemt vispārējas demokrātisko valstu formas, aplūkojot, teiksim, dažādas citas nozares. Es pakavēšos nedaudz pie lauksaimniecības, un, lūk, kāpēc! Un it īpaši pie lauksaimniecības Latgalē, kur lauksaimniecības vairs nav un laikam tuvākajos gados, tuvākajā nākotnē arī nebūs, ja mēs piekopsim šādu politiku. Latgalē tika iznīcināta lauksaimniecības zinātne. Faktiski tika iznīcināta! Un tikai pateicoties vienam cilvēkam lauksaimniecības zinātņu doktores Stramkales personā, pateicoties viņas fanātiskajai neatlaidībai un entuziasmam, tur vēl kaut kas tiek darīts. Vai jūs atminaties, Ministru prezidenta kungs, ka es jums rakstīju vēstuli, kurā lūdzu pievērst īpašu uzmanību Latgales lauksaimniecības zinātnei un reizē ar to arī visai attīstībai Latgalē. Es saprotu, ka ne jau jūs personīgi risināt šīs lietas un ka jūs aizsūtījāt manu vēstuli ar attiecīgu pavadrakstu zemkopības ministram, kurš arī diemžēl laikam pats, cik es zinu, attiecīgajā sanāksmē nepiedalījās, bet uzticēja šo ārkārtīgi svarīgo problēmu izskatīt ierēdņiem, kuri šajā sakarībā jau bija sataisījuši šmuci, bija pielikuši savu roku lauksaimniecības zinātnes iznīcināšanā Latgalē. Bija pielikuši roku! Un tagad viņi izlēma, ka nekāda valsts atbalsta lauksaimniecībai Latgalē nebūs, turpretī minētā zinātniece Stramkales kundze izlēma citādi. Lai neiznīktu pavisam šī viņas sirdij tuvā lieta, viņa nodibināja Latgales Lauksaimniecības zinātnes centru, pie tam privātu. Kas cits viņai atlika? Tātad lauksaimniecības zinātne Latgalē tagad ir privāta lieta. Nu, draugi mīļie, šādi risinot lietas... Ja, ieejot Eiropā, mēs arī saņemsim ārkārtīgi daudz naudas un veltīsim daudz naudas arī Latgalei, tad kā tur varēs attīstīties lauksaimniecība, ja tur būs pārsvītrota lauksaimniecības zinātne? Kā mēs audzēsim tur linus, graudaugus vai lopiņus? Šādā veidā risinot lietas, mēs nepanāksim savas valsts nacionālās intereses, to aizstāvību. Lūk, tāpēc es gribēju pievērst uzmanību tikai dažiem aspektiem šajā ļoti negatavajā, bet gludajā, ne visai konstruktīvajā dokumentā, par kuru Dobeļa kungs te jau ļoti precīzi runāja un aicināja, turpmāk risinot šīs lietas gan pašu mājās, gan Eiropā, ņemt to visu vērā. Nav nemaz tik vienkāršas šīs lietas, jo jāskatās, kā Makarova kungs teica, no nākotnes redzējuma. No nākotnes redzējuma ir jāvērtē Latvijas perspektīvas Eiropā. Par to, ka mums ir jāiet uz Eiropu un ka mēs tur būsim, šaubu nav, bet tas viss ir jādara ar skaidru galvu, ar gudru galvu, nevis skrienot pa kaklu pa galvu un izpildot visas Eiropas prasības... ka, lūk, visas šīs sadaļas pēc iespējas ātrāk izpildīsim un tad mūs pieņems. Tā nav gudra rīcība! Paldies par uzmanību!".
• 2001_05_17-seq291 language "lv".
• 2001_05_17-seq291 speaker Peteris_Tabuns-1937.
• 2001_05_17-seq291 mentions Q822919.
• 2001_05_17-seq291 mentions Q211.
• 2001_05_17-seq291 mentions Q2660080.
• 2001_05_17-seq291 mentions Q193089.
• 2001_05_17-seq291 mentions Q458.
• 2001_05_17-seq291 mentions Q16363782.