Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_17-seq287> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2001_05_17-seq287 type Speech.
- 2001_05_17-seq287 number "287".
- 2001_05_17-seq287 date "2001-05-17".
- 2001_05_17-seq287 isPartOf 2001_05_17.
- 2001_05_17-seq287 spokenAs 22.
- 2001_05_17-seq287 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šodien mēs runājam par Latvijas progresu, bet nav atrisināts, manuprāt, ļoti svarīgs jautājums: kādi ir progresa kritēriji? Vai makroekonomiskie rādītāji un tirgus ekonomikas pastāvēšana ir nepārprotams pierādījums, ka viss pie mums notiek pareizi? Esmu spiests izdarīt secinājumu, ka nē. Protams, nē! Gribu tikai atgādināt kādu faktu. Nesen publicēti socioloģiskās aptaujas dati, kuri liecina, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju nav apmierināti ar notikumu attīstību mūsu valstī pēdējo desmit gadu laikā. Tas ir tas drūmais fakts, par kuru mēs nedrīkstam aizmirst, kad runājam par progresu, par sasniegumiem un par nākotnes plāniem. Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tai ziņojuma sadaļai, kuras nosaukums ir “Sabiedrības integrācija”. Analizējot šīs sadaļas saturu, ir viegli pamanīt divas lielas problēmas. Viena problēma ir dokumentu kvalitāte un neskaidrais mērķis. Otra problēma - sabiedrības integrācijas koncepcijas trūkumi, kuri kaitē jebkuram dokumentam, kas balstās uz šo koncepciju. Izlasot sadaļu “Sabiedrības integrācija” un visu dokumentu, nav skaidrs, kādiem mērķiem dokuments ir paredzēts. Ja tas ir domāts reklāmas mērķiem un izplatīšanai ārpus Latvijas, tad rodas jautājums - kāpēc mēs šeit tērējam laiku, apspriežot tā saturu? Diez vai tas ir Saeimas pienākums - izstrādāt reklāmas materiālus Latvijas tēla uzlabošanai. Ja apspriežamais dokuments ir tomēr paredzēts iekšējai lietošanai un tā uzdevums ir veicināt godīgu un auglīgu diskusiju, lai novērstu trūkumus, tad nav skaidrs, kāpēc ārlietu ministra sagatavotais ziņojums ir tik vienpusīgi pozitīvs un tur nav atklāti pateikts par vairākām problēmām. Ko mēs gribam panākt ar tādu pieeju? Piemānīt un nomierināt paši sevi? Sadaļā “Sabiedrības integrācija” ir minēti sasniegumi, septiņas teorētiskās koncepcijas un programmas, kuru realizācija, protams, ir plānota nākotnē. Sadaļā ir minēti arī apmēram desmit likumprojekti, par kuru realizēšanu mēs neko nevaram pateikt, jo tas ir nākotnes jautājums. Tur, kur nav bijis iespējams runāt par kādu likumprojektu, paziņojuma autori ir minējuši labas gribas izpausmi. Piemēram, tā vietā, lai godīgi pateiktu, ka nepilngadīgi bērni pārāk ilgi atrodas cietumos pirmstiesas izmeklēšanas laikā un ka par to mēs esam saņēmuši starptautisko organizāciju pārmetumus, ziņojumā ir teikts, ka Valsts prezidente ir ierosinājusi veikt izmaiņas likumdošanā. Tā ir labas vēlmes demonstrēšana. Likums nav grozīts, reālu izmaiņu nav, bet arī problēmas it kā nav. Pie tam ļoti jocīgi bija lasīt tālāk, ka bērnu tiesību aizsardzības jomā vienīgā pastāvošā problēma ir masu mediju nepareizā rīcība, kas saistīta ar bērnu uzvārdu publicēšanu. Sadaļā “Sabiedrības integrācija” ir minēti arī reāli likumi, kuri ir vai nu pieņemti, vai tuvi pieņemšanai. Taču likumu izvēle atstāj dīvainu sajūtu. Teiksim, ir saprotams, ka Publisko aģentūru likums ir svarīgs valsts pārvaldes jomā, bet diez vai tam varētu būt liela nozīme sabiedrības integrācijas jomā. Mākslīgi ir pievilkts klāt arī Valsts civildienesta likums un minējums par ierēdņu algu sistēmu. Problēmu noklusēšanas tendence atspoguļojas arī faktu izvēlē. Par lielu sasniegumu ziņojuma autori uzskata, piemēram, faktu, ka ir izveidota konsultatīvā padome sabiedrības integrācijas jautājumos, bet nekas nav teikts par to, ka mazākumtautību organizāciju pārstāvji šīs padomes darbā nepiedalās. Runājot par socioloģiskās aptaujas “Ceļā uz pilsonisku sabiedrību” jaunajiem rezultātiem, ir atzīmēts, ka sabiedrības integrācijas process turpina attīstīties un ka uzlabojušās latviešu valodas zināšanas, it īpaši jauniešu vidū. Protams, tas atbilst patiesībai, un par tieši tādiem panākumiem ir jāraksta šajā sadaļā. Taču, lai veicinātu godīgu diskusiju, būtu lietderīgi šeit pieminēt arī procesa otro - negatīvo - pusi. Pēdējo gadu laikā krietni palielinājies to jauno cilvēku skaits, kuri līdz ar valsts valodas apguvi izmainījuši savu attieksmi pret valsti un tagad jūtas mazāk piederoši šai valstij. Tautas kopējā atsvešinātība no valsts palielinās. Kādus secinājumus mēs varētu izdarīt pēc sabiedrības veltītās sadaļas īsas analīzes? Dokuments nav piemērots ārpolitikas vajadzībām, jo sadaļā pārāk daudz ir runāts par nākotni, par nākotnē vērstiem konceptiem, bet maz par konkrētiem rezultātiem. Taču šī sadaļa nevar arī kalpot par pamatu iekšējai, godīgai un vispusīgai problēmu apspriešanai, jo dokuments nesatur panākumu un problēmu līdzsvarotu konstatāciju. Runājot par sabiedrības integrācijas koncepcijas trūkumiem, es neko negribu pārmest Ārlietu ministrijas speciālistiem, kuri ir sagatavojuši šodienas ziņojumu. Galvenā kļūda tika pieļauta tad, kad tika izstrādāta un pieņemta pati integrācijas koncepcija. Tad vienā čupā tika savāktas dažāda rakstura un līmeņa problēmas, sākot ar iedzīvotāju nabadzību un dzimumu līdztiesību un beidzot ar nepilsoņu naturalizāciju. Tāda apvienošana nav dabiska un nav lietderīga, jo, piemēram, sabiedrības taisnīguma problēmas būs vienmēr aktuālas un ne ar kādu integrācijas koncepciju mēs tās neatrisināsim, bet valodas un pilsonības problēmām ir konkrēti pastāvēšanas termiņi un risinājumi. Protams, sīkāk par sabiedrības integrācijas trūkumiem mums būs jārunā, apspriežot Sabiedrības integrācijas fonda likumu. Paldies par uzmanību.".
- 2001_05_17-seq287 language "lv".
- 2001_05_17-seq287 speaker Miroslavs_Mitrofanovs-1966.
- 2001_05_17-seq287 mentions Q822919.
- 2001_05_17-seq287 mentions Q211.
- 2001_05_17-seq287 mentions Q15628977.