Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_17-seq283> ?p ?o. }

• 2001_05_17-seq283 type Speech.
• 2001_05_17-seq283 number "283".
• 2001_05_17-seq283 date "2001-05-17".
• 2001_05_17-seq283 isPartOf 2001_05_17.
• 2001_05_17-seq283 spokenAs 144.
• 2001_05_17-seq283 spokenText "Cienījamie deputāti! Kāds no Latvijas politiķiem pēc smagām un ļoti sarežģītām diskusijām valdībā par vienu no aktuālajiem jautājumiem izteica frāzi, kuru, piedodiet, es gribētu attiecināt arī uz šodienu. Es atvainojos dāmām par zināmu rupjību. Un tā frāze ir ļoti vienkārša: “Mēs mīnu lauku šķērsojām, bet mēslu čupā iekāpām. ” Un arī man šobrīd liekas, ka viens otrs kritizē valdību par padarīto un darāmo un brīnās, ka atskaitē par stratēģijas izpildi viņš neredz nākotnes redzējumu, bet gan atskaiti tiešām par padarīto. Es tad nu gribētu, lai kolēģi atgriežas pie šā stratēģiskā dokumenta un iepazīstas ar to pēc būtības. Taču, ja mēs runājam par valdības darbu, tad es, pirmkārt, gribētu pateikt paldies Saeimas deputātiem, kuri aktīvi strādā pie likumdošanas un, manuprāt, ļoti pragmatiski rīkojas tādos gadījumos, kas skar Eiropas integrācijas jautājumus. Vides aizsardzības un dabas aizsardzības jomā mēs esam pieņēmuši virkni smagu, bet Latvijas tautsaimniecībai ārkārtīgi būtisku likumu. Pirmkārt, likums par piesārņojumu. Otrkārt, atkritumu apsaimniekošanas likums. Treškārt, likums par kodoldrošību. Manuprāt, tieši šajos likumos Saeima pierādīja pragmatiskus centienus, kas vērsti Eiropas Savienības virzienā. Jā, vides aizsardzības jomā izvirzīto prasību izpilde nosacīti maksā ļoti dārgi. Šobrīd ir veiktas kalkulācijas, kas rāda, ka, lai izpildītu Eiropas Savienības izvirzītās prasības attiecībā uz vides aizsardzību, ir nepieciešamas investīcijas 850 miljonu latu apmērā. It kā milzīgs skaitlis. Bet paskatīsimies, kas notiktu, ja nebūtu Eiropas Savienības izvirzīto vides aizsardzības prasību! Mēs, valsts, parlaments, valdība, vēlamies nodrošināt saviem iedzīvotājiem dzeramo ūdeni augstā kvalitātē, kā arī atkritumu apsaimniekošanu. Mēs nevēlamies, lai mūsu automašīnas brauktu pa ielām, kas pilnas ar notekūdeņiem. Izrādās, ka, nepildot Eiropas Savienības prasības, izmaksas ir 650 miljoni latu. Taču ir viena atšķirība: nepildot Eiropas Savienības prasības, šie 650 miljoni latu būs jāatrod tepat - Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju kabatās. Realizējot un ieviešot Eiropas Savienības direktīvu prasības, mums ir milzīgas iespējas iegūt dāvinājumus no Eiropas Savienības pirmsstrukturālajiem un strukturālajiem fondiem. ISPA gatava finansēt līdz 75% no projektu vērtības, un LIFE ir gatava realizēt līdz 75% no dabas aizsardzības projektu izmaksām. Tad nu saliksim visu pa plauktiņiem - kas mums ir izdevīgāk? Nepildot Eiropas Savienības prasības, radīt saviem iedzīvotājiem normālus sadzīves apstākļus - tas mums izmaksās 650 miljonus, bet tas būs jādara tikai ar mūsu līdzekļiem. Pildot šīs prasības, izmaksas būs 850 miljoni, bet tad jau to varēs darīt, piesaistot milzīgus resursus no Eiropas Savienības. Kādi ir valdības turpmākie uzdevumi? Turpināt likumdošanas saskaņošanu un pamācīties kaut vai no Norvēģijas - valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet godprātīgi pārņem visu Eiropas Savienības likumdošanu. Bagātā Norvēģija faktiski visās dzīves jomās arvien aktīvāk ievieš Eiropas Savienības direktīvu prasības. Kāpēc? Tāpēc, ka to diktē tirgus noteikumi. Ja jūs vēlaties pārdot savu preci, tai ir jābūt saražotai noteiktos apstākļos. Ilgtspējīgas attīstības ideoloģija pārņem ne tikai “zaļās” kustības piekritējus, bet arvien lielāku un lielāku sabiedrības daļu. Tādēļ es aicinātu parlamentu turpināt pragmatisko darbu Eiropas Savienības likumdošanas harmonizācijā, atbalstīt valdību tās tendencē un tieksmē sasniegt rezultātu, lai 2003. gadā mēs tiktu uzaicināti iestāties Eiropas Savienībā un maksimāli ātri kļūtu Eiropas Savienības dalībvalsts. Pašā nobeigumā es gribētu pateikt paldies tiem parlamenta deputātiem, kas, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas domām, ir visgodprātīgāk strādājuši un virzījuši Latvijas likumdošanu Eiropas Savienības virzienā. Tie ir Modris Lujāns (Starpsauciens: "Paldies!" Aplausi.), Anna Seile, Razminoviča kungs, Lauska kungs un Leiškalna kungs. Paldies jums, deputāti, par godprātīgu darbu!".
• 2001_05_17-seq283 language "lv".
• 2001_05_17-seq283 speaker Vladimirs_Makarovs-1957.
• 2001_05_17-seq283 mentions Q822919.
• 2001_05_17-seq283 mentions Q211.
• 2001_05_17-seq283 mentions Q193089.
• 2001_05_17-seq283 mentions Q458.
• 2001_05_17-seq283 mentions Q30268570.
• 2001_05_17-seq283 mentions Q20.
• 2001_05_17-seq283 mentions Q4766164.
• 2001_05_17-seq283 mentions Q9155673.
• 2001_05_17-seq283 mentions Q16363782.