Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_17-seq279> ?p ?o. }

• 2001_05_17-seq279 type Speech.
• 2001_05_17-seq279 number "279".
• 2001_05_17-seq279 date "2001-05-17".
• 2001_05_17-seq279 isPartOf 2001_05_17.
• 2001_05_17-seq279 spokenAs 125.
• 2001_05_17-seq279 spokenText "Jā, paldies, Kārli! Tikai diemžēl cik te no jums ir palicis - kādi astoņi laikam. Pārējiem jau nav interesanti runāt par šo dokumentu. Cienījamie kolēģi! Cienījamie ministri! Ekselences! Viesi! Šodien izskatām ļoti nopietnu dokumentu - ziņojumu par Latvijas Republikas stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā. Šis dokuments ir sagatavots visaptveroši, bet, neskatoties uz to, ir iebildumi un nopietni priekšlikumi. Bet kā to risināsim? Dokumentāri ir lietoti daži terminoloģiski izteikumi, teiksim “nacionālās intereses”. Kā tiks risināts šis Latvijas tautai ārkārtīgi nozīmīgais izdzīvošanas jautājums? Tagad mums uz trim aizgājušajiem viņpasaulē vienā otrā vietā ir tikai viens jaunpiedzimušais. Mūsu valsts politika, ekonomiskā neatkarība vai, teiksim, Latvijā veikto reformu mērķtiecīgs turpinājums... Astoņu gadu laikā ir bijis ārkārtīgi daudz reformu - naudas reforma, izglītības reforma, veselības reforma, lauksaimniecības reforma, rūpnīcu reforma... Diemžēl rezultāti ir slikti attiecībā uz mūsu iedzīvotājiem, toties cik naudiņas tam ir norakstīts... Kas par to atbildēs un kā mēs turpināsim? Grozījumi Satversmē. Jā, grozījumus valdība tik tiešām izskata, bet tie ir virzīti tikai uz to, lai iestātos Eiropas Savienībā. Risinājumu meklēšana, kā Latvija varētu kļūt konkurētspējīga. Es jums pateikšu tā: no astoņu gadu laikā paveiktā, ja mēs tā paskatāmies, tad redzam, ka varbūt 10% gadījumu ir radīts kaut kas konkurētspējīgs, bet toties mēs neprotam aizstāvēt savu iekšējo tirgu. Un tagad paskatīsimies! Ja lauksaimniecības produkciju mēs saražojam tikai 40% apmērā, tad kas būs ar pārējiem 60 procentiem? Ko mūsu valsts domā, kā tad mēs attīstīsim mūsu laukus? Veidot atvērtu, izglītotu un atbildīgu sabiedrību. Šis jautājums vēl ir bērna autiņos. Izglītība. Vai tad tā ir sakārtota? Kā tad tie maznodrošināto ģimeņu bērni mācīsies augstākajās mācību iestādēs? Atvērta sabiedrība. Kur jūs to redzat? Un atbildīga sabiedrība. Kā gan var būt atbildīga sabiedrība, ja ierēdņi neatbild par saviem darbiem? Demokrātija, likumu vara, cilvēktiesību ievērošana. Jūs tikko, cienījamie kolēģi, nobalsojāt par Apvienoto Nāciju Organizācijas dokumentu, kas palīdzēs Latvijai apkarot organizēto noziedzību, bet Kiršteina kungs personīgi nobalsoja “pret”, lai dokumentu pieņemtu tādu, kādu ir izstrādājusi Apvienoto Nāciju Organizācija. Tātad viņš ir pret to, lai apkarotu organizēto noziedzību. Un arī “Latvijas ceļa” 14 deputāti atturējās, bet Tautas partijā - 21 deputāts. Cienījamie kolēģi, tas nedara mums godu! Cilvēktiesību ievērošana. Viens tiek apcietināts un turēts cietumā trīs vai četrus gadus par nenozīmīgu noziegumu, toties citi sabrauc cilvēkus, tos nosit, bet viņiem piespriež kādus 2-3 gadus. Kas tad tā ir par cilvēktiesību ievērošanu? Vai tad mēs neesam kļuvuši smieklīgi Eiropas priekšā? Esam, protams! Tāpat demokrātija. Tas ir brīnums, kas notiek ar šo pieminekli represētajiem! Vai kāds uzprasīja represētajiem, kādam tad šim piemineklim ir jābūt un kur to uzstādīt? Es jau nemaz nerunāju par to akmeņu kaudzi, ko noliks dārziņos pie Torņakalna, bet tur būs izlietoti savi 100 tūkstoši latu. Vai par to jums būs vienmēr pateicīgi Latvijas represētie un tie, kuri arī bija cietuši citādā veidā? Izturēt Eiropas Savienības tirgus spēka un konkurences spiedienu. Par kādu izturību mēs varam runāt, ja mums ir atvērtas visas robežas legālai un nelegālai preču piegādei Latvijā? Un valsts nerūpējas par to, lai mūsu preces būtu konkurētspējīgas. Ko var izdarīt mūsu ražotāji, to viņi arī dara ar saviem spēkiem. Padziļināt un uzlabot saikni starp valsti un tās iedzīvotājiem. Diemžēl līdz šim valsts iet savu ceļu, ierēdņi un iedzīvotāji - savu ceļu. Iedzīvotāji tikai maksā nodokļus, uztur ierēdņus, bet ierēdņiem šie mūsu Latvijas iedzīvotāji absolūti nav vajadzīgi. Jūs paskatieties tās sūdzības, kas nāk uz Saeimu, kas nāk uz citām instancēm! Vai tad tur šie ierēdņi ievēro iedzīvotāju vēlmes? Vai viņi palīdz kaut kādā veidā risināt cilvēkiem šos jautājumus? Protams, nepalīdz! Garantēt minimālos ienākumus. Es jums teikšu tā: uzrakstiet tādu teicienu un paskatieties uz to! Ja pensionārs saņem 21 latu, bet viņam jāsamaksā kādi 30-40 lati tikai par dzīvokli vien, tad kā viņš var iztikt? Kāpēc tas minimālais ienākums nav ierakstīts un kā to sasaistīt kopā ar šo patēriņa grozu? Par patēriņa grozu mēs vispār neko nerakstām. Atbalsta stratēģija personām ar īpašām vajadzībām. Kas rūpējas Latvijā par 140 tūkstošiem invalīdu? Invalīdi ir novesti jau līdz tam, ka viņiem nav kur protēzes izgatavot. Viņiem nopērk kaut kādus par nieka naudu Eiropā ratiņus, atved un tad mēģina viņiem to iedot. Toties šie darbinieki, kas strādā Labklājības ministrijā, no valsts budžeta saņem ļoti lielas summas, un tie invalīdi viņus absolūti neinteresē. Rīcības plāns nabadzības novēršanai, 2001. -2003. gads. Kur tad jūs redzat šo rīcības plānu 2001. gadā? Vai mēs esam to izstrādājuši, kur tas ir akceptēts un kad tas ir parādījies Saeimā? Tāda nav! Un es domāju, ka tas nav pat izstrādāts. Patēriņa cenas. Nevienam taču nav pārsteigums, ka viss, kas tiek realizēts Latvijā, ir dārgāks par to, kas ir Igaunijā, ar kuru mūs vienmēr salīdzina, un arī Lietuvā. Arī Eiropas Savienības valstīs. Pie mums tas viss ir dārgāks, un tad mēs vēl runājam, ka mums ir tās zemās cenas. Tagad arī gāzei tiks pacelta cena, ar mūsu valdības gādību arī elektrībai tiks pacelta cena, un kas tad notiks ar mūsu precēm, ko mēs te ražosim? Tas ir viens. Vai iedzīvotājiem tad nenāksies izņemt no kabatas lieku grasi, pēdējo, kas ir atlicis, lai varētu samaksāt par elektrību, jo citādi būs jāsēž tumsā, un par gāzi, ja vajadzēs uzsildīt kaut ko, lai varētu paēst? Nodokļu politika. Tikko kungi te apsprieda šo jautājumu, tāpēc es pie tā vairs nepakavēšos, bet tikai pateikšu, ka arī mazais un vidējais ražotājs nav ieinteresēts šos nodokļus samaksāt, jo tad, ja viņš samaksā visus šos nodokļus, tad viņš nonāk bankrotā, un valsts nemaz necenšas mazo un vidējo biznesmeni vai rūpnieku, lai kas viņš arī būtu, atbalstīt. Nav tāda! Valsts vienmēr cenšas izspiest visu to, ko var, un pie tam vēl uzliek sodu, ja viņš nav paspējis samaksāt tikai tāpēc, ka viņam nav atnācis kāds maksājums vai nu no Latvijas pircēja, kas kaut ko ir nopircis, vai arī no citas valsts. Bezdarba līmenis. Cienījamie kolēģi, cik tad mēs esam risinājuši jautājumu, lai samazinātu bezdarbu? Kur tad ir tās rūpnīcas, kuras ir uzceltas un kuras samazina bezdarbu? Var redzēt vienīgi tirdzniecības centrus, bet rūpniecības uzņēmumu nav. Eksports un imports. Eksports ir katastrofāli zems priekš Latvijas salīdzinājumā ar importu. Šis imports pārsniedz gandrīz divas reizes eksportu. Tā ka, redziet, mums nav tāda sabalansējuma, kāds būtu vajadzīgs. Mazie un vidējie uzņēmumi. Tie taču sastāda 99% no uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti Latvijas Uzņēmumu reģistrā, bet kas tad tos atbalsta? Jau pirmajā dienā pēc reģistrācijas nodokļu inspekcija stāv klāt, lai tikai maksā nodokli, taču, ja mēs paskatāmies, kādā veidā mēs tos atbalstām, tad redzam, ka to dara vienīgi atbalsta fonds zemu attīstītiem rajoniem, kur mēs kaut kā savilkām tos 800 tūkstošus latu. Privatizācija esot pabeigta. Jā, tik tiešām Latvijā viss ir izpārdots, nupat vēl tikai kaut kā ir jātiek galā ar tiem kuģiem, pārdot nezināmām kompānijām par grašiem... Es domāju, ka ar “Latvenergo” sistēmu arī tiks galā, bet cita nekā jau vairs nav. Vēl izpārdosim zemi un tad brīnīsimies, kas tad tajā Latvijā notiek. Sabiedrības veselības politika. Es atvainojos ikvienam, bet izveidot sistēmu, ka, cilvēkam stāvot rindā uz stacionāru ārstēšanos, ir jāsagaida nāve... To Eiropā neviens nesapratīs un neviens arī nepieņems. Jūs taču visi to ļoti labi zināt, ka slimokase Rīgā tagad “riktēs” tās rindas, kad cilvēks varēs stacionārā uz ārstēšanos tikt. Un tad nu vienam otram tā rinda jau ir divu gadu garumā. Tātad, ja mēs paskatāmies mūsu medicīnas aprūpi, tad redzam, ka katram, kas stāv tajā rindā, patiesībā draud nāve, ja viņš nedabūs naudu, ar ko var samaksāt, bet, tā kā šīs naudas viņam nav un sadabūt to nekur nevar, tad, ziniet, viņam ir, kā saka, bēdīgs stāvoklis, bet tajā pašā laikā mediķiem veidojas bezdarbs, viņiem ir ļoti zema alga salīdzinājumā ar mūsu ierēdņiem, bet darba apjoms samazinās, jo slimnieku slimnīcās nebūs. Ko tad ārsti darīs? Un vēl viens no jautājumiem, kas nav izskatīts. Latvijas Republikā naudas līdzekļi, kas ir atvēlēti Latvijas iedzīvotāju medicīniskajai apkalpošanai, bez starpniekiem ir jānovada slimnīcām, nevis jāveido visdažādākie fondi un aģentūras, kas savām vajadzībām izlieto ļoti lielus naudas līdzekļus. Un tā mūsu slavenā VVOAA? Es jums pateikšu tikai dažus ciparus, kā tad aiziet mūsu naudiņa. Vadošie ārstniecības darbinieki vairāk nekā gada laikā 9 cilvēki aizbrauca 83 komandējumos, Labklājības ministrijas 3 darbinieki aizbrauca 55 komandējumos, farmācijas sfēras 3 ierēdņi bija 41 braucienā un viens - 35 braucienos. Tātad gada un pāris mēnešu laikā notika 214 visdažādākās vizītes. Kas tās apmaksāja? Tās apmaksāja mūsu iedzīvotāji un zāļu firmas, kas izplata medikamentus Latvijā, tādā veidā panākot to, ka aptiekās vairs nav palicis lētu zāļu, ir tikai dārgās. Nākamais. Ieviesa to recepšu sistēmu. Protams, tā it kā būtu vajadzīga, bet Labklājības ministrija nodrukāja kļūdainas recepšu veidlapas, un tās tagad par naudu pārdod ārstiem, un, tā kā uz vienas receptes var uzrakstīt tikai vienas zāles, tad paskatieties, kādu naudiņu saņems tās firmas, kas apgādā ar veidlapām mūsu ārstus. Cienījamie kolēģi, runājot par visu to, kas ir ielikts šajā dokumentā, mēs, protams, redzam, ka tur ir arī nopietnas lietas, bet diemžēl risinājumi ir ļoti, ļoti nepilnīgi. Mēs nevaram lielīties. Lai izstrādātu dokumentu un lai tas būtu darboties spējīgs, tam ir jābūt objektīvam. Mēs visu to ielikām iekšā, tas tur ir, bet tagad pasakiet: kur ir Latvijas attīstības plāns, teiksim, pieciem gadiem, trijiem vai sešiem? Tā nav! Tad kādā veidā mēs varam savu attīstību saistīt ar konkrētiem nolikumiem? Jūs taču ļoti labi saprotat un zināt, ka Eiropas Savienībā ir piecgadu plāns, viņiem bija sešu gadu, bet tagad pārgāja uz piecu gadu plānu. Tātad viņi plāno. Diemžēl mēs to nedarām. Jūs paskatieties arī citus jautājumus, kuri ir ietverti šinī nopietnajā dokumentā! Diemžēl tie ir nepilnīgi, tie nav izanalizēti, bet - pats galvenais! - tie neatbilst mūsu valsts esošajam stāvoklim. Es jums teikšu, ka es neredzu šinī dokumentā latvieti…".
• 2001_05_17-seq279 language "lv".
• 2001_05_17-seq279 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2001_05_17-seq279 mentions Q822919.
• 2001_05_17-seq279 mentions Q211.
• 2001_05_17-seq279 mentions Q2660080.
• 2001_05_17-seq279 mentions Q37.
• 2001_05_17-seq279 mentions Q191.
• 2001_05_17-seq279 mentions Q193089.
• 2001_05_17-seq279 mentions Q458.
• 2001_05_17-seq279 mentions Q3736450.
• 2001_05_17-seq279 mentions Q1065.
• 2001_05_17-seq279 mentions Q1250133.
• 2001_05_17-seq279 mentions Q15379125.