Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_17-seq273> ?p ?o. }

• 2001_05_17-seq273 type Speech.
• 2001_05_17-seq273 number "273".
• 2001_05_17-seq273 date "2001-05-17".
• 2001_05_17-seq273 isPartOf 2001_05_17.
• 2001_05_17-seq273 spokenAs 49.
• 2001_05_17-seq273 spokenText "Es domāju, ka lielāku diskreditāciju jūs man nevarējāt teikt un piedēvēt, kā šobrīd mēģinājāt to darīt. Es runāšu īsi. Vienkārši tādēļ, lai tās lietas, kas ir nepatiesas vai neatbilst īstenībai, vai nav izskatītas sistēmā, neizskanētu bez atbildes. Gribu pateikt, ka valdībai ir ļoti skaidra pozīcija, kādā veidā attīstīt valsti, un tam labākais pierādījums ir kopprodukta pieaugums iepriekšējā gadā. Kalvīša kungs teica, ka tie, iespējams, ir labākie rezultāti Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū. Es varu to droši pateikt. Nupat biju kandidātvalstu finansu ministru sanāksmē, kur visas kandidātvalstis iesniedza savus oficiālos rādītājus. Latvijai ir bijis vislabākais kopprodukta pieaugums iepriekšējā gadā, un Igaunija ir otrajā vietā - tās kopprodukts ir pieaudzis par 6,4%. Uz ko tas balstās? Uz ko balstās tas, ka valsts ir sākusi attīstību pēc depresijas un ka attīstības tempi ir pietiekami augsti? Protams, ir jāņem vērā ārējie faktori, globālās ekonomikas likumsakarības, tirgus konjunktūra, pieprasījums un piedāvājums. Protams, ja kopumā pasaulē valda ļoti dziļa krīze vai depresija, atsevišķam reģionam ir grūti uzturēt ļoti augstus attīstības tempus. Kāpēc pagājušajā gadā mums ir izdevies gūt vislabākos rezultātus, ja mūs salīdzina ar kaimiņvalstīm? Tāpēc, ka ir ļoti skaidra nodokļu politika, kas ir virzīta uz nodokļu samazināšanu. Šajā sakarā jāpiemin trīs aspekti nodokļu politikā, kuri jāskata savstarpējā mijiedarbībā. Pirmais ir atsevišķu komponentu izmaksu kopējais nodokļu slogs. Tātad - kopprodukta daļa, kas tiek pārdalīta caur budžetu. Jāatzīst, ka Latvija iepriekšējos gados jau bija nonākusi līdz vidēju nodokļu aplikšanas zonai. Kopprodukts tika pārdalīts izdevumu daļā - apmēram no 40% līdz 42%. Protams, Eiropas Savienības valstis atļaujas pārdalīt vairāk. Kopējā pārdale, kopprodukta pārdale caur budžetu Eiropas Savienības valstīs ir no 44% līdz 54%. Tā ir šā līmeņa uzturēšana… Taču jūs varat labi redzēt arī to, ka Eiropas Savienība ir reģions, kas globālās konkurences apstākļos ir pēdējo desmit gadu laikā attīstījies vislēnāk. Šī augstā nodokļu pārdale ir tā, kas neļauj uzturēt augstu dinamismu. Diemžēl ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropas Savienībā augsti kopprodukta pieaugumi nav iespējami, pastāvot šādai sistēmai, bet, protams, tas kopprodukta līmenis, kas ir sasniegts, ļauj garantēt dažādu problēmu stabilu risināšanu. Tā ir viena lieta. Lai palielinātu savu kopproduktu, Latvijai ir jākonkurē nevis ar Eiropas Savienību, bet ar daudz dinamiskākām valstīm - ar zemākiem nodokļu slogiem. Veidojas diezgan liela pretruna starp finansu resursu nepieciešamību un iespējām, kādas ir. Latvija ir samazinājusi nodokļu pārdali caur kopproduktu, un nākamā gada budžetā tā daļa jau būs mazāka par 30%. Tas rāda, ka šāda attīstība ir iespējama. Pirmā lieta - darbaspēka nodokļi. Sociālā nodokļa samazināšana, kā jūs zināt, ir bijusi noteikta likumā un ir vairākus gadus konsekventi realizēta. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka darbaspēka nodokļu ziņā Latvija ir izlīdzinājusi savu konkurētspēju Baltijas tirgus ietvaros. Pirms dažiem gadiem sociālais nodoklis Latvijā bija 38%, Lietuvā un Igaunijā 30%-31%. Šobrīd Latvijā ir 35%, abās kaimiņvalstīs - attiecīgi 33% un 34%. Darbaspēka nodoklis, otrais, kas veido kopsummu, ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Tad, kad mēs runājam par iedzīvotāju ienākumu nodokli, mēs aizmirstam pateikt, ka no visām Eiropas Savienības valstīm un kandidātvalstīm Latvijai ir praktiski viszemākais iedzīvotāju ienākumu nodoklis - 25%. Krievija šobrīd iet uz 13% nodokli, jo nav nodokļa bāzes. Igaunijā šis nodoklis ir 26%, Lietuvā - 29%. Tātad darbaspēka izmaksu ziņā praktiski ir izpildīts stratēģiskais uzdevums palielināt valsts konkurētspēju Baltijas tirgus apstākļos, sevišķi darbaspēka izmaksu ziņā. Jautājums - kā tālāk palielināt šo konkurētspēju? Investīcijas. Mēs runājam par tām lietām, kas ir kaimiņos. Tie, kas nevēlas saskatīt vai nesaskata neko labu šinī valstī, slavē to, kas notiek citur. Arī Saeimā ir garas runas par to, kas notiek Igaunijā. Nu ir jauns ienākumu nodoklis, nu būs brīnumi, un kur nu mēs paliksim… Nu kur nu mēs palikām? Nodoklis darbojās veselu gadu. Taču pieauguma tempi Latvijai bija augstāki, investīciju apjomi Latvijā bija lielāki. Kāpēc? Tāpēc, ka ir citi faktori, kas darbojas kā vienots kopums attiecībā uz uzņēmējdarbības vidi, nodokļiem, visiem maksājumiem. Lai izlemtu, kur veidot projektu, tiek izvērtēts katrs no projektiem, ja tiek nolemts, ka tas tiks veidots Baltijas valstīs - tiek izrēķināts, kāds būtu katram atsevišķam projektam nodokļu slogs Igaunijā, Lietuvā un Latvijā. Esmu priecīgs, ja tiekos ar uzņēmējiem, kas saka: “Mēs taisīsim centru Latvijā, jo izrēķinājām, ka Latvijā maksāsim par 100 000 latu mazāk nekā Igaunijā. ” Izstāstīšu, kāpēc. Lai veicinātu investīcijas, mēs esam aizmirsuši vēl dažas lietas, kas ir pieņemtas iepriekš. Pie mums ir mazajiem un vidējiem uzņēmējiem uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide, kas ir 20%. Gadā tas ir 6 miljonos latu mērams atbalsts vidējam un mazajam biznesam. Mums vienīgajiem (es vēlreiz uzsveru: vienīgajiem!) Eiropas Savienības kandidātvalstu un Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir spēkā tāda norma kā paātrinātās amortizācijas iespēja investīcijām. Dubultā amortizācija pirmajos gados - tāda norma nav spēkā nevienā no šīm valstīm. Tas ir atbalsta instruments, ko atsevišķas valstis lieto kā atbalstu atsevišķiem sektoriem. Teiksim, Zviedrijā dubultās amortizācijas piemērošana tiek uzskatīta par lielu atbalstu mežrūpniecības nozarei, lai tā varētu modernizēties. Mums šī norma darbojas vispārējā kārtībā. Pagājušogad atsevišķās kompānijās amortizācijas atskaitījumi pieauga trīskārt. Tātad - tiem, kas ir investējuši līdzekļus un amortizējuši daļu no šīm investīcijām... Tā ir būtiska lieta, ko ņem vērā auditori. Pārrunās viņi saka: “Kāpēc jūs to nesakāt? Jums ir vislabākā situācija!” Un tāpēc kapitāls šeit nāks. Pagājušogad investīcijas Latvijā bija 246 miljoni latu - otrās lielākās pēdējo desmit gadu laikā. Tas ir 5,6% no kopprodukta. Varētu ļoti daudz runāt arī par šo sadaļu. Trešais, uz ko aicināt jūs, sociāldemokrāti, un kas būtu nāvējošs Latvijas ekonomikai šajā brīdī, ir kapitāla aplikšana ar nodokli. Kur ir Latvijas priekšrocība salīdzinājumā ar Igauniju? Ja jums, Kalniņa kungs, būtu 10 miljoni latu un jūs domātu, ko darīt, un gribētu būvēt rūpnīcas, vai jūs to naudu ieguldītu tāpēc, lai uzbūvētu sienas un lai tā ēka stāvētu? Jūs to ieguldītu tāpēc, lai jūsu kapitāls pieaugtu, pieaugtu mājas vai uzņēmuma vērtība, un tad, kad uzņēmums būtu kaut ko sapelnījis, jūs to peļņu varētu izņemt un virzīt citur. Igaunijā peļņas nodoklis, izņemot peļņu vai kapitālu, ir 35% no šīs peļņas, un tāpēc kapitāls meklē iespējas, kā varētu ienākt Latvijā, kam pēc piecdesmit gadu pārtraukuma uzkrājuma līmenis veidojas pakāpeniski. Ārvalstu investīciju ienākšana ir vitāli svarīgs jautājums, jo ārvalstu investīciju plūsmas apstāšanās būtu bremzes, un ekonomikas pieaugums beigtos. Un es kategoriski uzskatu, ka esmu paudis savu viedokli, es esmu atcēlis arī vērtspapīru darījumu aplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Un es kategoriski uzskatu, ka to tuvākajos trijos vai piecos gados nedrīkst darīt. Latvijā tiks aplikts ar nodokli kapitāls, tiks aplikti darījumi ar vērtspapīriem tanī brīdī, kad Latvija būs sasniegusi kādu noteiktu attīstības pakāpi. Šobrīd tas būtu noziedzīgi. Ir noziedzīgi to darīt! Te slēpjas Latvijas panākumu atslēga kapitāla piesaistei. Tās ir tikai dažas lietas, Kalniņa kungs, par kurām es gribēju runāt, bet šīs debates varētu būt arī garākas. Latvijā ir pietiekami labas šīs iespējas, tomēr nedrīkst aizmirst trīs būtiskas lietas, kur ir jāatrod līdzsvars. Tas, ko jūs redzat kā problēmas, veidojot budžetu, ir trīs lietas. Pirmā ir makroekonomiskā stabilitāte. Lai arī kādi būtu mūsu izdevumi, tad, ja mums ir vajadzīgi aizņēmumi un ja arī deficīts varbūt šobrīd nav nulles līmenī, tomēr ir jābūt rāmjiem, no kuriem mēs nedrīkstam iziet. Inflācijas līmenim, aizņemšanās un deficīta līmeņiem ir jābūt noteiktos rāmjos, jo tas ir pamats valsts attīstībai. Ja pamats ieplaisās, nebūs arī nekā cita. Otrā problēma ir labvēlīga vide un nosacījumi uzņēmējdarbības attīstībai. Nav mums iespēju bez attīstības atrisināt nevienu problēmu. Jūs zināt, ka sarunās ar Eiropas Savienību, apspriežot visas problēmas, pēdējā laikā visvairāk tiek uzsvērta dzīves līmeņu izlīdzināšanās perspektīva kandidātvalstīs un Eiropas Savienībā. Ja notiktu dzīves līmeņu tuvināšanās un starpība būtu mazāka, vai tad būtu radies jautājums par brīvu darbaspēka kustību? Nebūtu! Tāpēc attīstība ir vienīgā iespēja, kā mēs varētu nodrošināt savu cilvēku labklājību, sociālo problēmu risinājumus, valsts attīstību un arī iestāšanos Eiropas Savienībā. Tāpēc ir jāsamazina nodokļi, lai valsts varētu attīstīties tālāk. Taču trešā problēma ir visnepatīkamākā, jo visām šīm trim lietām ir jāatrodas mijiedarbībā, līdzsvarā. Mums ir nopietni jādomā, kā nodrošināt arvien pieaugošās prasības pēc izdevumiem. Latvijas kapacitāte finansēt kādu no pasākumiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm atšķiras par veselu pakāpi, jo kopproduktam ir trīs reizes lielāka nodokļu pārdale budžetā... Kopprodukta pārdale caur budžetu ir pusotras reizes lielāka, un tātad kopumā gandrīz desmit reizes ir lielāka arī iespēja finansēt. Taču mēs gribam ļoti daudzas lietas. Nespēdami nodrošināt cilvēka cienīgas pensijas, mēs jau runājam par Eiropas Savienības bezdarbnieku vai bankrota sistēmas ieviešanu un par citām lietām. Manuprāt, to darīt nedrīkst, tas viss ir jādara pakāpeniski. Mēs nevaram pacelt to, ko šobrīd spēj pacelt Eiropas Savienība. Mēs to izdarīsim, bet tikai pakāpeniski! Vai arī integrācija NATO. Es uzskatu, ka tā ir ļoti svarīga, jo, no finansu viedokļa raugoties, es varu pateikt tā: ja mērķis iestāties NATO tiktu sasniegts, ekonomikai būtu visizdevīgākās investīcijas, jo ārvalstu investīciju apjoms pieaugtu divākāršā, trīskāršā apjomā, kā tas bija Ungārijas, Polijas vai Čehijas gadījumā, un tāpēc ir jāatrod līdzsvars starp valsts attīstību, starp izdevumiem - gan sociālajā sfērā, gan attīstības sfērā - un makroekonomisko stabilitāti. Taču, lai to nodrošinātu, protams, ir nepieciešami kompromisi. Neviens no šiem faktoriem nedrīkst būt dominējošs, tiem visiem ir jābūt līdzsvarā. Paldies par uzmanību!".
• 2001_05_17-seq273 language "lv".
• 2001_05_17-seq273 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 2001_05_17-seq273 mentions Q822919.
• 2001_05_17-seq273 mentions Q211.
• 2001_05_17-seq273 mentions Q79820.
• 2001_05_17-seq273 mentions Q37.
• 2001_05_17-seq273 mentions Q191.
• 2001_05_17-seq273 mentions Q193089.
• 2001_05_17-seq273 mentions Q458.
• 2001_05_17-seq273 mentions Q39731.
• 2001_05_17-seq273 mentions Q159.
• 2001_05_17-seq273 mentions Q7184.
• 2001_05_17-seq273 mentions Q36.
• 2001_05_17-seq273 mentions Q28.
• 2001_05_17-seq273 mentions Q34.
• 2001_05_17-seq273 mentions Q213.