Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_17-seq271> ?p ?o. }

• 2001_05_17-seq271 type Speech.
• 2001_05_17-seq271 number "271".
• 2001_05_17-seq271 date "2001-05-17".
• 2001_05_17-seq271 isPartOf 2001_05_17.
• 2001_05_17-seq271 spokenAs 125.
• 2001_05_17-seq271 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamais premjerministr! Ministri! Kolēģi! Tiešām ir simpātiski turpināt tādā garā, kā runāja Dobeļa kungs, pievēršoties tieši konkrētiem jautājumiem, kas būtu sevišķi akcentējami un darāmi, sperot nākamos soļus un gatavojoties iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā. Es šajā sakarā gribētu vispirms parunāt par dažiem kopējiem makroekonomikas un monetārās politikas jautājumiem, to aktualizācijas dažādiem aspektiem. Protams, mēs it kā esam sajūsmā par iekšzemes kopprodukta pieaugumu, kas pagājušajā gadā bija 6,6% apmērā, taču ir arī drusku jāpaskatās, kāda ir iekšējā struktūra šim iekšzemes kopproduktam. Rūpniecības pieaugums bija zem šiem procentiem - tikai 4,3% -, bet, protams, to apsteidzošs, tāpat kā visos iepriekšējos gados, bija pieaugums komercpakalpojumos, finansu pakalpojumos (piemēram, tirdzniecībā - par 9,6%, nekustamā īpašuma izmantošanā, nomā - par 13,6% un tā tālāk). Tātad lielāks pieaugums ir bijis nozarēs, kas nav saistītas ar pamatražošanu jeb, ja tā var teikt, pamatienākumu bāzi pašvaldību un valsts budžetā. Tālāk. Salīdzinot tomēr jāņem vērā, kāda ir bijusi bāze. Diemžēl redzam, ka pagājušajā gadā sasniegtais rūpniecības apjoms vēl nesasniedza 1998. gada līmeni - gada pirms Krievijas krīzes. Protams, mīnuss pie šā vispārējā skaitļa ir tas, ka diemžēl imports mums apsteidz eksportu. Arī pēdējā mēnesī... Martā imports pieauga par vairāk nekā 10%, eksports - tikai par 2%. Tā ka mēs vēl netiekam vaļā no šīs nelabvēlīgās disproporcijas. Turklāt es gribētu vērst jūsu uzmanību uz sekojošo. Mums iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir apmēram 3000 ASV dolāru. Eiropas Savienībā diskutē par to, kā Eiropas Savienībā uzņems jaunas dalībvalstis. It kā ir noteikti kaut kādi normatīvi. Ja valsts iekšzemes kopprodukts sasniegs uz vienu iedzīvotāju kādus 70 vai 75% no tā iekšzemes kopprodukta, kāds ir Eiropas Savienībā, tad arī varēs būt runa... Tā ka jautājums par iekšzemes kopprodukta pieauguma tempiem ir ļoti nopietns. Tālāk. Lai mēs to sekmīgāk darītu, tātad ir jāatbild uz vienkāršu jautājumu: kādi mums ir uzņēmējdarbības nosacījumi no makroekonomiskā viedokļa? Vēlreiz atgriežos pie jautājuma par kredītu pieejamību uzņēmējiem. Pozitīvi, protams, ir tas, ka pieaug to kredītu apjomi, ko izsniedz mūsu komercbankas, kā arī tas, ka gadu gaitā pakāpeniski samazinās kredītprocenti, taču kredītprocentu likmes paliek vēl relatīvi augstas. Šā gada martā īstermiņa kredītiem latos tās bija 13,1%, bet valūtās - 11,1%. Ilgtermiņa kredītiem abos gadījumos, abās valūtās, tās bija robežās no 9,5% līdz 10%. Taču atklāti jāsaka, ka diez vai šie statistikas dati ir pavisam korekti, jo reti dzirdēts no vidējiem vai mazajiem uzņēmējiem, kas ņēmuši kredītus dažādās komercbankās, ka viņiem būtu izdevies ilgtermiņa kredītus paņemt par likmēm, kas zemākas par 10%. Tiek teikts, ka parasti tās ir 12%, 13% vai 14% līmenī. Tātad, no šā viedokļa, it kā joprojām pastāv šī disproporcija, ar kuru mēs lepojamies, - ka inflācija mums ir tikai 2% vai 3% gadā, bet tajā pašā laikā kredītlikmes saglabājas augstas. Neskatoties uz to, ka mūsu komercbanku īpašnieki - 70% vai vairāk - faktiski ir ārvalstnieki... Tā ka mēs gaidām labvēlīgu mājienu par kredītprocentu likmju turpmāku samazināšanos. Jāņem vērā vēl arī tas, ka komercbankas, kuras ir ārvalstu īpašnieku rokās, visus šos gadus būtībā nemaksāja uzņēmumu ienākuma nodokli. Es gribu pieminēt vēl kādu normu, kas pastāv Eiropas Savienībā. Lai pārietu uz vienotu valūtu (eiro), Māstrihtas līgumā ir norma par kredītprocentu likmēm. Ilgtermiņa kredītu procentu likmei nav jābūt augstākai par 2%... augstākai par trīs valstu viszemākajām šādu kredītu procentu likmēm... Piemēram, 1998. gadā Eiropas Savienības valstīs vidējās ilgtermiņa kredītu likmes bija 5-6% gadā. Tā ka tas ir ļoti būtisks jautājums, kas mums jāņem vērā, sperot nākamos soļus. Vēl viena piezīme diskusijai, analīzei. Uzņēmējdarbības kreditēšanu varbūt ierobežo arī tas, ka kredītresursi ir nepietiekami. Tātad valstī šobrīd ir taktika veidot parādu (tas tagad ir apmēram 570 miljonu latu) tā, ka lielāks tā īpatsvars attiecas uz iekšzemes resursiem. No uzņēmējdarbības viedokļa, no tautsaimniecības viedokļa, būtu lietderīgi, ja mums paliktu vairāk šo resursu izsniegšanai kredītu veidā uzņēmējiem un valsts mēģinātu aizņemties objektīvi nepieciešamos līdzekļus kaut kur ārvalstu kapitāla tirgū. Šobrīd šā iekšējā parāda īpatsvars ir 39% no kopējā parāda summas. Vēl viens diskutabls jautājums. Kā mēs zinām, Latvijas Banka glabā visas savas rezerves pārsvarā ārvalstu bankās. Tādēļ es domāju, ka vajag ļoti nopietni padomāt par iespējamiem instrumentiem, lai Latvijas Banka savas rezerves daļēji (es pasvītroju, - daļēji!) noguldītu tepat Latvijā vai arī zināma veida garantētos vērtspapīros vai emitētu hipotekārās ķīlu zīmes, tādā veidā radot kredītresursus uzņēmējdarbībai izsniedzamiem aizdevumiem. Jo nekur jau neizbēgsim no tā, ka nauda, ko Latvijas Banka gulda ārzemēs, varbūt nāk mums atpakaļ ar pieskaitījumu... Pasaules Bankas kredītu veidā nāk atpakaļ uz Latviju. Var būt, ka mēs varam daļēji iztikt bez starpniekiem šajā ziņā, un tad arī Latvijas Banka ciešāk ieslēgtos šādu jautājumu risināšanā tautsaimniecības interesēs, ne tikai rūpētos par valūtas stabilitāti kā tādu. Vēl viens nopietns jautājums, kas, iespējams, ir saistīts ar kredītresursu salētināšanu, ir jautājums par lata iespējamo piesaisti SDR valūtu grozam vai, pareizāk sakot, lata atsaisti no SDR valūtu groza, pārejot uz lata piesaisti eiro. Šobrīd ir, kā jūs zināt, tāds stāvoklis, ka SDR valūtu grozu veido dolārs (45% apmērā), Japānas jēna (15% apmērā), eiro (29% apmērā) un Lielbritānijas sterliņu mārciņa (11% apmērā). Latvijas Banka pauž viedokli, ka tikai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā tiks skatīts jautājums par lata iespējamo pārsaisti attiecībā pret eiro. Es uzskatu, ka par to ir jāsāk domāt ātrāk, jo skaitļi liecina, kā mūsu uzņēmēji pārdod savas preces: 66% no visa eksportētā ieiet Eiropas valstu tirgos. Veseli 66%! Tāpēc šis jautājums ir mūsu vājā vieta. Tas ir visnotaļ diskutējams, lai mēs domātu par lata piesaisti eiro ātrāk nekā pēc 6 vai 8 gadiem. Atcerēsimies vēl arī to faktu, ka Igaunijas krona jau šobrīd ir pēc būtības piesaistīta eiro! Līdz šim tā bija piesaistīta vācu markai. Arī Lietuva šogad jau pieņēma attiecīgas likumdošanas normas, lai nākamajā gadā litu piesaistītu eiro. Ir daudz plusu šajā ziņā. Protams, tādi plusi var būt, un to skaitā ir arī, kā jūs zināt, šāds: ja kredītus saņems eiro, ir jāmaksā mazāki procenti nekā tad, ja kredītus saņem citās valūtās. Tā ka arī šī ir ļoti nopietna lieta, kas diemžēl šajā ziņojumā nav aizskarta. Un šajā ziņā izpalīgos, es domāju, būtu vērtīgi uzaicināt Latvijas Banku. Ir vēl viens ceļš, kā sekmēt iekšzemes kopprodukta pieaugumu jeb tā tuvināšanu Eiropas Savienības valstu līmenim. Tā ir nodokļu politika. Es negribētu teikt daudz komentāru šajā sakarā, bet vēlētos tikai atgādināt, ka mūsu veiktā analīze un diskusijas sociāldemokrātu grupu iekšienē rāda, ka mums ir jārīkojas trijos virzienos: pirmkārt, jāpiešķir uzņēmējiem nodokļu atlaides par ieguldījumiem jeb investīcijām (vienalga, vai tas ir 50% apmērā vai kādā citādā apjomā); otrkārt, jāveic pakāpeniska tā sociālā nodokļa samazināšana, kas ir jāmaksā darba devējam, un, treškārt, jādomā par nodokļiem attiecībā uz finansu pakalpojumiem, kā tas ir jebkurā valstī, lai finansu pakalpojumi nebūtu privileģētā stāvoklī. Šobrīd, es domāju, vairākumam ir skaidrs, ka diemžēl mums ir ne visai pamatota nodokļu atlaižu “mozaīka” attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli. Pirmkārt, tika pieņemtas nodokļa atlaides par tādām investīcijām, kas ir virs 10 miljoniem, un tas, kā mēs uzskatām, principā ir nekorekti. Otrkārt, pie mums ir 30% atlaides tiem, kas ražo augstas tehnoloģijas izstrādājumus. Treškārt, pie mums ir uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides - līdz 80% - tiem, kas strādā brīvajās ekonomiskajās zonās. Ceturtkārt, pie mums ir nodokļu atlaides - līdz 20% - maziem un vidējiem uzņēmējiem. Tā ka mums ir vesela atlaižu gamma, raiba gamma, kas liecina, ka mums nodokļu ziņā nav noteiktas politikas, kā atbalstīt uzņēmējdarbību. Un visbeidzot. Par mazo un vidējo uzņēmēju darbības atbalsta formām. Ziņojumā ierakstīts, ka veidos atkal jaunu programmu - programmu 2002. -2006. gadam. Ir bijušas jau iepriekš programmas, taču, analizējot tās, mēs nonākam pie secinājuma, ka šie dokumenti varbūt tiešām ir labi, izsvērti, bet nav praktiskās realizācijas. Var teikt, ka praktiskā realizācija - tas būtu, teiksim, reģionālais fonds, no kura tiek daļēji kompensēti kredītprocenti izsniegtajiem aizdevumiem atbalstāmos reģionos. Šajā sakarībā es gribētu pieminēt Latvijas Bankas viedokli. Atļaušos citēt, teiksim, to, ko saka viens no Latvijas Bankas departamentu vadītājiem. Ancāna kungs saka, ka mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam vajadzētu koncentrēties uz apmācību un informācijas nodrošināšanu, kā arī neatmaksājamas palīdzības piešķīrumiem konkrētu mērķu sasniegšanai, nevis tādu instrumentu izmantošanu kā kredītprocentu likmju starpību kompensācija. Es domāju, ka tā ir diezgan būtiska neizpratne par to, kā valstis realizē šādu atbalstu. Modernās valstīs mazo un vidējo uzņēmumu attīstību realizē un atbalsta ar kredītprocentu daļēju kompensāciju. Paldies par uzmanību.".
• 2001_05_17-seq271 language "lv".
• 2001_05_17-seq271 speaker Arnis_Kalnins-1935.
• 2001_05_17-seq271 mentions Q822919.
• 2001_05_17-seq271 mentions Q211.
• 2001_05_17-seq271 mentions Q37.
• 2001_05_17-seq271 mentions Q191.
• 2001_05_17-seq271 mentions Q193089.
• 2001_05_17-seq271 mentions Q458.
• 2001_05_17-seq271 mentions Q687709.
• 2001_05_17-seq271 mentions Q159.
• 2001_05_17-seq271 mentions Q23666.
• 2001_05_17-seq271 mentions Q7164.
• 2001_05_17-seq271 mentions Q17.
• 2001_05_17-seq271 mentions Q4109833.