Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_17-seq263> ?p ?o. }

• 2001_05_17-seq263 type Speech.
• 2001_05_17-seq263 number "263".
• 2001_05_17-seq263 date "2001-05-17".
• 2001_05_17-seq263 isPartOf 2001_05_17.
• 2001_05_17-seq263 spokenAs 22.
• 2001_05_17-seq263 spokenText "Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! “Ziņojums par Latvijas Republikas stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi” diemžēl nesatur objektīvu faktiskā stāvokļa analīzi, bet atgādina propagandas materiālu, kurā uzsvērti tikai pozitīvi momenti, turklāt daudzi no šiem momentiem parādīti tendenciozi, pārspīlēti, tajā pašā laikā noklusējot visas negatīvās parādības tautsaimniecības un sociālajā jomā. Ziņojumā minēts, ka Latvijas ekonomika tuvojas spējai izturēt Eiropas Savienības tirgus spēku konkurences spiedienu. Ekonomikas ministrijas izstrādātajā rūpniecības stratēģijā ir minēts uzdevums mainīt rūpniecības struktūru par labu augstākas pievienotās vērtības ražošanai. Uzdevums, protams, ir pareizs, tikai nav redzams, kas pēdējos gados būtu reāli darīts šā uzdevuma izpildei. Neveiksmīgas ekonomiskās politikas un galvenokārt Privatizācijas aģentūras pilnīgi neveiksmīgas darbības dēļ Latvijas tautsaimniecības struktūra nevis tuvinās Eiropas Savienībai, bet gan arvien vairāk sāk līdzināties trešās pasaules valstu struktūrai. Latvijas eksportā dominē izejvielas un pusfabrikāti. Koksnes un tās izstrādājumu eksporta īpatsvars kopējā Latvijas eksportā pagājušā gadā sasniedza 39%, bet eksportā uz Eiropas Savienības valstīm - pat 52%. Tajā pašā laikā mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas deva tikai 5,5% no kopējā eksporta un 2% no eksporta uz Eiropas Savienību. Salīdzinājumam var minēt, ka Igaunijas kopējā eksportā mašīnas un mehānismi dod 25%, bet koksne un tās izstrādājumi - tikai 7% no kopējā eksporta. Šāda eksporta struktūra nebūt neliecina par to, ka uzlabojusies Latvijas tautsaimniecības struktūra un konkurētspēja, tāpēc nevar izmantot šo tēzi, lai pamatotu mūsu gatavību iestāties Eiropas Savienībā. Ziņojuma trešajā nodaļā “Labklājības celšana” ir minēti daži pozitīvi makroekonomiskie rādītāji: 2000. gadā ir bijis iekšzemes kopprodukta pieaugums par 6,6% un samērā neliels patēriņa cenu pieaugums - 2,6%. Minēti arī daži ekonomiskās likumdošanas akti. Taču nekur nav parādīts, kā tas ietekmēs iedzīvotāju dzīves līmeni. Tāpēc ir nepieciešams atgādināt, ka pašlaik iekšzemes kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, sasniedzis tikai divas trešdaļas no 1990. gada līmeņa. Ievērojama daļa valsts iedzīvotāju faktiski cieš trūkumu. Apmēram 80% iedzīvotāju dzīvo ģimenēs, kur vidējais ienākums uz vienu ģimenes locekli ir mazāks par oficiāli apstiprināto iztikas minimumu - 83 lati mēnesī -, bet 20% iedzīvotāju dzīvo ģimenēs, kas, vērtējot pēc starptautiski atzītas metodoloģijas, atrodas zem galējā nabadzības sliekšņa, jo šajās ģimenēs ienākums, rēķinot uz katru ģimenes locekli, nepārsniedz 25% no iztikas minimuma. Visgrūtākais materiālais stāvoklis ir ģimenēm, kas audzina bērnus. Materiālās labklājības līmeņa krasa pasliktināšanās ir izraisījusi valstī demogrāfisku katastrofu. Astoņdesmito gadu otrajā pusē vidēji ik gadu piedzima 40 tūkstoši bērnu, taču pagājušajā gadā - vairs tikai 20 tūkstoši. Mirušo iedzīvotāju skaits kopš 1992. gada ievērojami pārsniedz jaunpiedzimušo skaitu. Tikai iedzīvotāju dabiskās kustības negatīva saldo dēļ valsts iedzīvotāju skaits ir pēdējos četros gados samazinājies par vairāk nekā 68 000 cilvēkiem. Valdība faktiski neko nedara, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju. Gluži pretēji! Tā no gada uz gadu atliek likumā paredzēto pabalstu palielināšanu ģimenēm, kas audzina bērnus. Ziņojuma autori pilnīgi aizmirsuši pieminēt bezdarba problēmu. Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits šā gada aprīļa sākumā pārsniedza 99 000 cilvēku jeb vairāk nekā 8% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Sakarā ar to, ka daudzi ilgstoši bezdarbnieki, kam vairs nepienākas bezdarbnieka pabalsts, ir pārtraukuši reģistrēties Nodarbinātības valsts dienestā, faktiskais bezdarbnieku skaits ir daudz lielāks. Varu minēt tādu skaitli: 165 000 cilvēku jeb 15% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Un, ja salīdzinām, pieņemsim, 1998. gadu ar iepriekšējo gadu, tad redzam, ka faktiski nodarbināto cilvēku skaits ir samazinājies no 1 043 000 līdz 1 038 000, tātad faktiski nodarbināto cilvēku skaits ir samazinājies gadu no gada. Bez tam nedrīkst aizmirst, ka par bezdarba problēmām nevar spriest, vadoties tikai pēc valsts vidējiem skaitļiem. Daudzos rajonos, īpaši Latgalē, stāvoklis ir patiesi traģisks. Reģistrēto bezdarbnieku skaits Rēzeknes rajonā ir 27%, Krāslavas rajonā - 21%, Balvu rajonā - 21% un tā tālāk. Šiem rajoniem ir piešķirts īpaši atbalstāmo reģionu statuss. Atbalsta sniegšanai ir izveidots Reģionālais fonds un Reģionālās attīstības padome, kurai jāgatavo priekšlikumi valdībai un jāuzrāda fonda līdzekļu izmantošana. Tomēr šo institūciju darbs ir mazefektīvs, jo īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai piešķir gadu no gada arvien mazāk un mazāk budžeta līdzekļu. Lai uzlabotu stāvokli depresīvajos reģionos, nepieciešams pastiprināts atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, būtu jāveicina investīcijas šajos uzņēmumos un jāpiemēro tiem labvēlīga nodokļu politika. Diemžēl pēdējie grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” paredz nodokļu atlaides tikai lielajiem uzņēmumiem, kas trīs gadu laikā investīcijas būs izlietojuši 10 miljonu latu apmērā. Ziņojuma paragrāfā nr. 3. 2, runājot par lauksaimniecību, ir pareizi norādīts, ka valdība ir veikusi zināmus pasākumus šīs nozares atbalstam. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka šie atbalsta pasākumi ievērojami atpaliek no tā atbalsta, kuru saņem lauksaimnieki Eiropas Savienības valstīs, tāpēc šie atbalsta pasākumi ir nepietiekami un nevar nodrošināt mūsu lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības produkcijas konkurētspēju ar Eiropas Padomes valstu subsidēto produkciju. Latvijas lauksaimniecībā ir nodarbināti 50% no strādājošo kopskaita, bet šī nozare dod tikai 2,2% no iekšzemes kopprodukta, un tāda proporcija ir izveidojusies galvenokārt tāpēc, ka lauksaimniecības produkcijas apjoms ir samazinājies daudz straujāk nekā nodarbināto skaits. Iestājoties Eiropas Savienībā, lauksaimniecības produkcijas ražošanai Latvijā tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs tika noteiktas kvotas. Šīs kvotas jaunuzņemtajām valstīm nekādā ziņā nebūs lielākas par faktiski sasniegto ražošanas apjomu. Ja mēs tuvākajos gados nespēsim ražošanu palielināt, tad, iestājoties ES, saņemsim arī mazas kvotas. Latvija ievērojami atpaliek no Eiropas Savienības valstīm arī veselības aprūpes jomā. Latvijā 2001. gada budžetā paredzētais finansējums veselības aprūpei ir tikai 3,7% no prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma. Šis rādītājs ir viens no viszemākajiem Eiropā. Turpretī Igaunija šiem mērķiem izmanto 6,2%, Lietuva - 4,8, Polija - 4,6 un tā tālāk. Eiropas Savienības valstīs šis rādītājs ir vidēji no 7 līdz 9 procentiem. Nepietiekamā finansējuma dēļ veselības aprūpes sistēma Latvijā ir nonākusi strupceļā. Rīgas lielāko slimnīcu vadītāji ir paziņojuši, ka tagad viņi slimniekus uz plānveida operācijām pieraksta jau uz augustu, bet, nesaņemot papildfinansējumu, šo pierakstīšanu tuvākajā laikā vispār pārtrauks. Bez papildfinansējuma novembrī un decembrī būs apdraudēta pat neatliekamās palīdzības sniegšana. Izglītību par prioritāti ir nosaukušas visas Latvijas valdības, kas darbojas kopš 1993. gada, tomēr šī prioritāte vienmēr ir palikusi tikai uz papīra. Gluži pretēji! Vairākas reizes tika atlikta Izglītības likumā savulaik paredzētā skolotāju algu palielināšana līdz divu minimālo algu līmenim. Tagad esot paredzēts, ka ar 2001. gada 1. septembri skolotāju algas palielinās tikai par 2 latiem. Nav arī skaidrs, kas notiks ar mazajām lauku skolām, ja tiks realizēta iecerētā administratīvi teritoriālā reforma, kas paredz 102 novadu izveidošanu, par kuru centriem pārsvarā gadījumu kļūs pilsētas. Jāteic, ka administratīvi teritoriālā reforma ir slikti sagatavota - nav paredzēti pasākumi lauku ceļu uzlabošanai, sakaru un satiksmes reorganizācija. Reformas autoru apgalvojumi, ka reformu rezultātā pašvaldības kļūs finansiāli patstāvīgākas, neatbilst patiesībai, jo budžetā un nodokļu likumdošanā nav paredzētas nekādas izmaiņas. Tas nozīmē, ka pēc reformas valsts budžeta un pašvaldību budžeta izlīdzināšanas fonda dotējums, kuru līdz šim saņēma pagasti, nonāks novadu centrā. Ļoti maz ticams, ka no šīm dotācijām daudz ko saņems jauno novadu nomales. Nobeigumā - secinājums. Mēs atrodamies visai tālu no Eiropas Savienības līmeņa. Pārrēķinot iekšzemes kopproduktu pat pēc pirktspējas paritātes, Latvijā ir tikai 98% no Eiropas Savienības līmeņa. Pat pie nosacījuma, ka Latvijā iekšzemes kopprodukts ik gadu pieaugs par 5%, lai sasniegtu Eiropas Savienības pašreizējo līmeni, mums būs vajadzīgi 27 gadi. Jārēķinās, ka šajos gados var būt arī ciklisku krīžu periodi, tāpēc faktiski šis periods var būt vēl garāks. Ziņojuma sākumā tika īpaši atzīmēts, ka Latvija neatpaliek no līdervalstīm iestāšanās sarunu procesā, un tas tiek pasniegts kā pašpietiekošs sasniegums. Tomēr, analizējot iepriekšminēto, rodas iespaids, ka valdība pārāk aizraujas ar procesu, aizmirstot par mērķiem - nacionālo interešu aizstāvēšanu. Mēs ejam uz Eiropas Savienību, bet uz noteikumiem, kurus mums diktē, nevis kā līdzīgi partneri, un par to nopietni ir jādomā valdībai un arī Saeimai.".
• 2001_05_17-seq263 language "lv".
• 2001_05_17-seq263 speaker Aleksandrs_Bartasevics-1965.
• 2001_05_17-seq263 mentions Q822919.
• 2001_05_17-seq263 mentions Q211.
• 2001_05_17-seq263 mentions Q2660080.
• 2001_05_17-seq263 mentions Q37.
• 2001_05_17-seq263 mentions Q191.
• 2001_05_17-seq263 mentions Q193089.
• 2001_05_17-seq263 mentions Q458.
• 2001_05_17-seq263 mentions Q21625222.
• 2001_05_17-seq263 mentions Q8436.
• 2001_05_17-seq263 mentions Q36.
• 2001_05_17-seq263 mentions Q1773319.
• 2001_05_17-seq263 mentions Q8908.