Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_17-seq259> ?p ?o. }

• 2001_05_17-seq259 type Speech.
• 2001_05_17-seq259 number "259".
• 2001_05_17-seq259 date "2001-05-17".
• 2001_05_17-seq259 isPartOf 2001_05_17.
• 2001_05_17-seq259 spokenAs 37.
• 2001_05_17-seq259 spokenText "Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Saeimas Prezidij! Ekselences! Kolēģi! Mana dziļa pārliecība ir tā, ka Latvijai ir jākļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti, jo tās ir mūsu vēsturiskās tiesības, ko nolaupīja PSRS okupācija, bez kuras Latvija būtu bijusi viena no Eiropas Savienības pamatlicējām. Un ne tikai. Globalizētajā tautsaimniecības pasaulē mēs varēsim vairot savu ietekmi un labklājību tikai tad, ja būsim plašas un stabilas alianses dalībvalsts. Tā ir iespēja sakārtot valsti. Taču mums ir ļoti kritiski jāskatās uz visu, kas saistīts ar Eiropas Savienības attīstību un mūsu vietu tajā. Tā nav eiroskepse, bet gan reālās situācijas vērtējums, kas mazinās vilšanos un vairos uzticību Latvijas integrācijas procesiem. Šobrīd es redzu divus nopietnus šķēršļus Latvijas centieniem tuvāko gadu laikā kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Vienu no tiem kontrolējam mēs, otru - pati Eiropas Savienība. Abos gadījumos tas ir politiskās gribas un atbildības trūkums. Godprātīga valsts politiskā pārvalde arvien biežāk tiek minēta kā galvenais kritērijs uzņemšanai Eiropas Savienībā un NATO, kā arī priekšnoteikums ekonomiskās palīdzības saņemšanai un valsts tālākai attīstībai. Tuvākajā laikā Latvijai jāveic aizkavējusies tiesu reforma, jāpabeidz privatizācija un nopietni jāsāk korupcijas apkarošana. Tikai tā mēs varam apliecināt savu politisko gribu izveidot Eiropas tiesību sistēmai atbilstošu valsts politisko pārvaldi. Jāatceras, ka šodien pieņemtie bezatbildīgie vai puslikumīgie lēmumi nelabvēlīgi ietekmēs rītdienas Eiropas Savienības atzinumus. Latvijā bieži vien dominē īstermiņa politiski aprēķini, taču Eiropas Savienībā pastāv ilgtermiņa politiskā atmiņa. Arī Eiropas Savienībai pašai ir raksturīgs politiskās gribas un atbildības trūkums. Galvenokārt tas izpaužas, neveicinot solīto Eiropas Savienības paplašināšanos Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu virzienā, baidoties riskēt. Eiropas Savienības komisārs Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens atklāti brīdinājis, ka ir apdraudēts jaunu dalībvalstu uzņemšanas grafiks, jo atsevišķas pašreizējās dalībvalstis uzskata kandidātvalstis par apgrūtinošiem lūdzējiem, kuru uzņemšana izmaksās daudz naudas. Lielās un bagātās Eiropas Savienības dalībvalstis baidās, ka mazās un nabadzīgās kandidātvalstis izjauks pastāvošo ekonomisko iekārtu un politisko līdzsvaru. Esmu dzirdējusi bažas, ka kandidātvalstīm ir svarīga piederība Rietumeiropai, ne tik daudz Eiropas Savienībai. Eiropas Savienības attīstība atrodas strupceļā, jo trūkst vienotības un skaidrības par jaunās paplašinātās Eiropas jēgu un uzdevumu. Šo situāciju izraisījuši vairāki apstākļi. Pirmkārt. PSRS sabrukums un tā sekas, to skaitā jauni draudi Eiropas drošībai un stabilitātei. Otrkārt. Strauja globalizācija un Eiropas Savienības konkurētspēja tās sakarā. Eiropas Savienības pamatlicēju vīzija bija miers un stabilitāte Eiropā, taču šobrīd vīzija ir Eiropas Savienības ietekme pasaulē. Treškārt. Eiropas Savienības kā institūcijas mazspēja nodrošināt efektīvu, “caurspīdīgu” un demokrātiski atbildīgu rīcību. Pilsoņu atsvešināšanās no varas ir galvenais Eiropas Savienības demokrātijas deficīta rezultāts, kas apdraud šīs varas leģitimitāti. Un visbeidzot ceturtkārt. Eiropas Savienības idejiskie krusttēvi bija konservatīvo partiju ideologi, bet tās pārveidošanas iniciatori ir sociāldemokrāti. Kādas vērtības dominēs jaunajā konstitūcijā? Divu atšķirīgu vērtību sadursmju dēļ visas problēmas tiek politizētas, un tas nodara to apspriešanai lielu ļaunumu. Situāciju šobrīd varētu raksturot kā uzticības krīzi Eiropas Savienības iekšienē un attiecībās ar kandidātvalstīm. Tādēļ ir vajadzīgi uzticību veidojoši pasākumi, kuru rezultāts būtu tas, ka tiktu atrisināti gan ideoloģiska rakstura, gan gluži tehniski jautājumi un Eiropas Savienības paplašināšana turpinātos vienprātībā, kuras šodien tik ļoti trūkst. Es uzskatu, ka šādu iespēju sniedz diskusija par konstitucionālā līguma izstrādes nepieciešamību, kas Eiropas Savienības nacionālajās valstīs, iestādēs un politiskajās aprindās kļūst aizvien skaļāka. Vismaz Eiropas Tautas partiju līmenī tiek debatēs iesaistītas arī kandidātvalstis. Šodien eirodebatēs mēs izvērtējām Latvijas kā šīs politiskās idejas patērētājas virzību uz Eiropas Savienību. Eiropas Savienības dalībvalstis ir definējušas, kādu Latviju tās vēlētos redzēt Eiropas Savienībā, un mums atliek izpildīt prasības. Taču reizē ar diskusiju par Eiropas Savienības konstitūciju aktualizējas arī mūsu iespēja pateikt, kādu Eiropas Savienību vēlas redzēt Latvija. Proti, Latvija vēlas būt pilntiesīga līdzdalībniece mums izšķirošu lēmumu pieņemšanā. Dalībvalstīm un kandidātvalstīm visām kopā un katrai atsevišķi ir jāatbild uz jautājumu - kāpēc mums ir vajadzīga Eiropas Savienība? Izvirzot kritērijus, pēc kuriem izstrādāt jauno Eiropas Savienības konstitūciju, jādomā par tās spēju pielāgoties arvien strauji mainīgajiem apstākļiem, kalpot kopējam labumam, kā arī nodrošināt mazo un nabadzīgāko dalībvalstu tiesības iepretī lielo un bagāto valstu gribai. Konstitucionālo debašu mērķis ir veicināt Eiropas Savienības ātrāku paplašināšanu, nevis radīt tai jaunus šķēršļus. Tāpat kā esošajām dalībvalstīm, arī kandidātvalstīm ir jāieņem noteikta pozīcija attiecībā uz pamatprincipiem. Vai vajadzīgs pilnīgi jauns konstitucionālais līgums vai arī jāpārveido esošie? Kā sadalīt kompetenci starp Eiropas Savienības un nacionālajām valstīm? Kā sadalīt kompetenci Eiropas Savienības institūciju starpā? Vai Eiropas Savienībai būtu jāatdarina klasiskais parlamentārās sistēmas modelis vai arī jāsaglabā līdzšinējā sistēma, kas balstās uz varas līdzsvarošanas principu? Vai Pamattiesību harta būtu iekļaujama konstitūcijā? Kāda būs nacionālo valstu nākotne un Eiropas Savienības eventuālās robežas? Atbildot uz šiem jautājumiem, radīsies konkrēti priekšstati par to, vai Eiropas Savienība būs tikai milzu brīvā tirgus reģions vai federatīva lielvalsts ar konstitūciju, kura realizē ideoloģiskus mērķus, vienlaicīgi sabalansējot varu. Konkurence politisko “uzstādījumu” starpā solās būt veselīgi satraucoša. Eiropas Parlamenta Konstitucionālā komiteja jau ir izstrādājusi vairākus darba dokumentus, kas sniedz konkrētus priekšlikumus par minētajiem pamatprincipiem. Viens no tiem asi kritizē Nicas līgumu, taču precīzi neiesaka nacionālajiem parlamentiem, vai ratificēt to vai ne. Jaunas konstitūcijas tapšana, šķiet, ir neizbēgama. Ja Latvija vēlas nopietni iesaistīties debatēs par Eiropas Savienības konstitūcijas nepieciešamību, tad jau tagad tai jāizveido darba grupa. Manuprāt, tā varētu darboties Saeimas Eiropas lietu komisijas paspārnē un nākt klajā ar priekšlikumiem par Latvijai izdevīgākām pozīcijām. Latvijas viedoklis par Eiropas Savienības konstitūcijas pamatprincipiem nedrīkst izskanēt tikai politiskajās aprindās, debatēm ir jānotiek nacionālā mērogā. Piedaloties jaunas konstitūcijas izstrādē, varam pārliecināt dalībvalstis, ka no mums nav jābaidās. Mēs izprotam Eiropas Savienības būtību un esam gatavi iekļauties tajā. Uzņemšana Eiropas Savienībā nedrīkst kļūt par valsts pašmērķi. Mums nevajadzētu tik daudz uzsvērt iestāšanās sarunu tempus un rezultātu, cik steidzināt progresu valstī. Mūsu valsts mērķis ir nevis pēc iespējas ātrāk iestāties Eiropas Savienībā, bet pēc iespējas ātrāk būt gatavai iestāties. Debatējot par Eiropas Savienības konstitūciju, veidosim skaidru, saprotamu un sabiedrībā plaši atbalstītu priekšstatu par to, kāda Latvija izskatīsies un kā rīkosies, būdama Eiropas Savienības dalībvalsts. Paldies par uzmanību.".
• 2001_05_17-seq259 language "lv".
• 2001_05_17-seq259 speaker Vaira_Paegle-1942.
• 2001_05_17-seq259 mentions Q822919.
• 2001_05_17-seq259 mentions Q211.
• 2001_05_17-seq259 mentions Q193089.
• 2001_05_17-seq259 mentions Q458.
• 2001_05_17-seq259 mentions Q8889.
• 2001_05_17-seq259 mentions Q7184.
• 2001_05_17-seq259 mentions Q15180.
• 2001_05_17-seq259 mentions Q1191011.
• 2001_05_17-seq259 mentions Q1250133.
• 2001_05_17-seq259 mentions Q33959.
• 2001_05_17-seq259 mentions Q4443451.
• 2001_05_17-seq259 mentions Q208242.