Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_17-seq257> ?p ?o. }

• 2001_05_17-seq257 type Speech.
• 2001_05_17-seq257 number "257".
• 2001_05_17-seq257 date "2001-05-17".
• 2001_05_17-seq257 isPartOf 2001_05_17.
• 2001_05_17-seq257 spokenAs 77.
• 2001_05_17-seq257 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi, ekselences! Es runāšu tikai par parlamentāro aspektu, jo galu galā mēs esam parlamenta mājā, šīs ir parlamentāras debates, un es gribētu mazlietiņ būt igaunis un palielīt mūs pašus, jo mums tiešām ir, ar ko lepoties, - ar to, kādā veidā un formā mēs sadarbojamies ar valdību un paši risinām Eiropas integrācijas jautājumus. Es nesen runāju ar kādas dalībvalsts kolēģi, kurš ar lielu pacilātību un lepnumu teica, ka pie viņiem parlamentā tūlīt notiks eirodebates. Un tad, kad es viņam teicu, ka pie mums, valstī, kura vēl nav iestājusies Eiropas Savienībā un droši vien arī tuvākajos pāris gados nebūs iestājusies, arī notiek šādas debates, viņš bija visai pārsteigts. Mūsu parlamentam, pateicoties procedūrai, kādu mēs esam pieņēmuši, ir īpaša loma un nozīme Latvijas integrācijas procesā Eiropas Savienībā. Mēs, visas šeit sēdošās partijas, esam teikušas, ka piekrītam šai integrācijai un, man jāteic, godīgi arī šo savu solījumu pildām. Taču pie reizes es gribu teikt, ka mēs ne tikai esam izveidojuši interesantu sistēmu, bet arī esam ļoti labi. Es pat pieskaitītu mūs pie teicamniekiem, kaut gan tajās sarunu sadaļās, kas ir jau slēgtas, igauņi formālā ziņā ir bijuši labāki par mums. Ja mēs paskatāmies, cik ir to lielo likumu, kas vēl ir jāpieņem, lai līdz galam noformētu Eiropas likumdošanas bāzes pārņemšanu, tad redzam, ka mums ir vajadzīgi vēl apmēram 50 likumi. Igauņiem - vairāk nekā 100. Arī tas nozīmē, ka mēs varam uzsist sev uz pleca: parlaments strādā raiti, labi un aizkavēšanās mums nav. Mēs esam izveidojuši parlamentā sistēmu, kādas nekur citur nav. Mēs esam paņēmuši labākos paraugus no dāņiem un zviedriem un pielikuši savu latvisko lokalizējumu. Līdz ar to mūsu sistēma ir unikāla. Nekur citur pasaulē tādas nav, un es varu droši teikt, ka pēdējā laikā par to interesējas vesela rinda kandidātvalstu, mēģinot pārņemt mūsu pieredzi. Pat vēl vairāk - tādas divas valstis kā Gruzija un Ukraina, kas, protams, ir ļoti tālu no integrācijas Eiropas Savienībā, grib pārņemt Latvijas modeli, kā parlaments strādā kopā ar valdību. Mēs jau tagad Kārtības rullī esam iestrādājuši procedūru, kas tiks lietota pēc tam, kad mēs būsim Eiropas Savienības dalībvalsts. Parlaments savu lomu ir atradis un nostiprinājis, un tā tas būs arī pēc tam, kad būsim Eiropas Savienībā. Mūsu sistēma ir par iemeslu daudziem komplimentiem, ko es pēdējā laikā dzirdu no ārvalstu kolēģiem. Kas ir pats būtiskākais, ko mēs esam ielikuši savā sistēmā? Mēs gribējām izveidot to tādu, lai Eiropas jautājumi nekad nekļūtu par krīzes pamatu mūsu valdībai. Jūs taču zināt, kā mēs mīlam mainīt valdības. Tad, lūk, mēs esam radījuši sistēmu, kas nodrošina, ka Eiropas lietas nekļūs par krīzes pamatu. Mēs esam sadalījuši atbildību. Neviens no jums nevar teikt, ka jūs kaut ko nezinājāt, jo parlamentā ir pilna informācija par sarunu gaitu, par mūsu pozīcijām. Pagaidām par to atbild tikai Eiropas lietu komisija. Taču jau tagad atbildīgās komisijas saņem visus papīrus. Aicinu atbildīgās komisijas arvien vairāk un arvien aktīvāk piedalīties diskusijās par Latvijas nacionālajām interesēm - tām interesēm, ko apstiprinās parlaments un ko vēlāk valdība prezentēs Briselē. Šajā sakarībā es gribētu pievērst jūsu uzmanību vēl kādam aspektam. Eiropas lietu komisijā strādā profesionāli darbinieki. Lielākā daļa no viņiem, lai varētu strādāt parlamentā, ir izturējuši konkursus, kas ir lielāki nekā universitātē. Manuprāt, ņemot vērā, cik ļoti latvieši mīl mainīt parlamenta sastāvu, mums turpmākajos gados jāliek liels uzsvars uz to, lai darbinieki tiktu apmācīti, lai komisijās šādu darbinieku būtu vairāk un lai viņi varētu būt parlamenta profesionalitātes kodols. Šajā sakarībā jāsaka, ka Eiropas Savienība mūs atbalsta. Mūs atbalsta ar Phare naudu. Mūs atbalsta vēstnieki, un mūs atbalsta arī Veisa kungs. Mums ir mūsu parlamentārā republika un mūsu Satversme, kas nosaka ļoti sabalansētas attiecības starp visiem varas zariem. Es varu tikai noliekt galvu to cilvēku priekšā, kuri radīja mūsu Satversmi. Protams, parlamentāra republika ir vissarežģītākais valsts pārvaldes veids. Es nevaru noliegt, ka tas ir arī visdemokrātiskākais valsts pārvaldes veids. Tas ir iemesls, kāpēc mēs varam lepoties ar Satversmi, kāda tā ir. Mēs, mēģinot tagad integrēt jaunajā Eiropā mūsu parlamentu un mūsu valsti, esam saglabājuši tos līdzsvarus, ko mūsu Satversmē ir ietvēruši tās radītāji. Tāpēc es, protams, ar diezgan lielu skepsi skatos uz visiem tiem mēģinājumiem panākt augstāku varas koncentrāciju atsevišķu amatpersonu rokās. Tas, protams, samazina demokrātijas pakāpi valstī. Tagad pieminēšu dažas praktiskas lietas. Es nerunāšu par valdību, par sarunām par šīm lietām, jo valdība savu pozīciju prezentē. Administratīvā kapacitāte. Tas ir atslēgvārds, ar ko mēs saskaramies savās sarunās ar Eiropas Savienību, un šim atslēgvārdam ir, tā teikt, divas puses. Pirmā ir pašas Eiropas Savienības administratīvā kapacitāte. Situācija sarunās pašreiz ir diezgan dīvaina. Mēs esam atbildējuši uz visiem jautājumiem. Pie sarunu galda mūsu puse visus uzdevumus ir izpildījusi. Mēs visu esam izpildījuši tajā sarakstē, no mūsu puses galds ir notīrīts, visi jautājumi ir atbildēti. Pašreiz mēs gaidām, ka Eiropas Savienība ar savu kapacitāti atvērs vairākas citas sarunu sadaļas, jo mēs esam gatavi turpināt sarunas, esam gatavi slēgt vēl daudz vairāk sarunu sadaļu. Kur ir tā vaina Eiropas Savienībai? Nevēlēšanās. Sadalīšana pa grupām. Vai tiešām tā ir tikai administratīvā kapacitāte? To rādīs laiks. Un tagad paskatīsimies paši uz sevi! Mums pārmeta administratīvās kapacitātes trūkumu. Kur ir tā sāls? Tā sāls, tā būtība ir pavisam vienkārša. Es tagad runāju nevis par šodienas situāciju, bet par to situāciju, kas iestāsies pēc trim četriem gadiem. Tad, kad saņemsim naudu no Eiropas Savienības lielajiem fondiem. Eiropas Savienība nav pārliecināta, ka mūsu cilvēki spēs kvalitatīvi un efektīvi izmantot Eiropas Savienības nodokļu maksātāju naudu. Un ar to saistīts ir galvenais uzdevums, kas mūsu valdībai ir jāveic tuvākajā laikā, nostiprinot, pa īstam nostiprinot Zīles kunga resoru. Es domāju, šobrīd īsti vietā būs dažus vārdus pateikt par eiroskeptiķiem. Eiroskepticismam ir ļoti daudz dažādu iemeslu. Es tagad neanalizēšu tos, jo tā būtu gara saruna, bet, vulgarizējot visu šo situāciju, varu teikt, ka kopsaucējs ir latvieša dabiskais aizdomīgums: “Kāpēc tā Eiropa taisās pār mums savu naudu kaisīt, kāpēc viņa ir tik laba? Noteikti viņiem tur, Briselē, kaut kas ir aiz ādas. ” Tā ir normāla reakcija, un nebūtu īsti ko pārmest. Jo par skaistām acīm jau it kā nekas nenotiek. Es negrasos pretargumentēt un uzsvērt, kāpēc tas notiek, bet gribu teikt, ka mēs, politiķi, gan valdības, gan parlamenta pusē, esam vieni no galvenajiem eiroskepticisma veicinātājiem. Tad, kad mums ir jāpieņem grūti lēmumi, mēs visi šeit korī dziedam... Saeima, kā jūs zināt, ir Latvijā vislabāk apmaksātais koris, kam repertuārā ir viena dziesma... un tad mēs dziedam vēl arī otru dziesmu: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs!” To mēs darījām jau daudz agrāk, nekā ansamblis “Labvēlīgais tips” nāca klajā ar šādu dziesmu. Savus grūtos lēmumus mēs vienmēr pamatojam tikai ar Eiropu. Jā, tiešām arī Eiropa mūs nesapratīs. Labāko Eiropas likumu pārņemšana mūs spiež rūpēties par mūsu apkārtējo vidi, par darba drošību, par pārtikas drošību, par nekorumpētu vidi, par sociālo drošību, un Eiropa mūs tiešām nesapratīs, ja mēs paši to negribēsim. Tā nav, ka mēs to negribam. Mēs to gribam, un mēs to katru dienu pierādām likumdošanā. Taču tā lieta ir ļoti dārga. Kā jau katrs kvalitatīvs process, kvalitatīva dzīve, protams, ir dārga. Tā ir viena no galvenajām problēmām, kas, manuprāt, mums ir jāpārvar. Jo mums nav tik daudz naudas, lai mēs varētu pieņemt Eiropas likumus, cik gribētos. Un vajadzētu arī dot naudu māsiņām, skolotājiem un mūsu vecākiem - pensionāriem. Taču, ja mums nav naudas, ko dot, tad mēs varam neņemt zināmu naudu. Kolēģi, es vēršos pie jums, maniem kolēģiem parlamentāriešiem un kolēģiem valdībā. Tas, ko es teikšu, nav saskaņots nedz ar manu partiju, nedz ar frakciju. Mēs nevaram skatīties uz Eiropas Savienību tikai vienpusēji. Mums ir jādara gan vieglās, gan grūtās lietas, arī tās, kas ir vajadzīgas patērētājiem. Visā Eiropas Savienībā - izņēmums ir divas valstis - pievienotās vērtības nodoklis pārtikai ir zemāks. Mēs esam baltais zvirbulis, kas to nedara. Mūsu valsts ir pietiekami nostiprinājusies, lai mēs tagad šo izšķirošo soli spertu. Tādā veidā mēs skaidri un gaiši parādīsim sabiedrībai, ka integrācija Eiropas Savienībā - tās ir arī patīkamas lietas: ne tikai ceļošana bez vīzām, bet arī zināmi ekonomiskie ieguvumi. Ja samazināsim pievienotās vērtības nodokli pārtikas pirmproduktiem, tas ir kartupeļiem, zivīm, graudiem, gaļai, galvenie ieguvēji būs Latvijas mazturīgie iedzīvotāji, un turklāt tas būs netiešs atbalsts mūsu lauksaimniekiem. Es, protams, zinu, kādas būs Finansu ministrijas iebildes. Es paredzu, ka finansu ministrs nebūs priecīgs par to, ko es saku. Paldies Dievam, ka viņš šobrīd nedzird... Mums ir jābūt godīgiem pret sabiedrību un jāskatās uz to Eiropas procesu kopumā, nevis jāņem tikai vienas sadaļas... Tā ka es ierosinu, lai mēs tomēr sāktu par šo lietu diskutēt, lai mēs pieņemtu tādu politisku lēmumu. Jo aprēķini, ko līdz šim ir veikusi Finansu ministrija, ir vienpusēji, tie savā būtībā neņem vērā naudas aprites ātrumu, kas palielinās sabiedrībā, un to, kā naudas daudzums, tā teikt, pa preču grupām mainās... Zaudējumi, kā tas ir pilnīgi droši zināms, nebūs 71 miljons, kā mums apgalvo. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Tāpēc, ka Eiropā, Vakareiropā, galvenais sauklis ir: “Eiropa ir cilvēkiem!” Pašreiz mūsu sabiedrībai liekas, ka Eiropa ir mums. Nē, Eiropa ir cilvēkiem! Un šāds solis skaidri un gaiši parādītu, ka mēs, politiķi, to apzināmies. Un visbeidzot. Es tiešām ceru, ka mēs savā intelektā un fantāzijā izaugsim tik tālu, ka nākamajās debatēs par Eiropu mēs diskutēsim par to, kāda turpmāk izskatīsies Eiropas Savienība, kuras dalībvalsts mēs būsim nākotnē; ka mēs jau tagad sāksim domāt, kāda šī organizācija tad izskatīsies. Paldies par uzmanību.".
• 2001_05_17-seq257 language "lv".
• 2001_05_17-seq257 speaker Edvins_Inkens-1958.
• 2001_05_17-seq257 mentions Q822919.
• 2001_05_17-seq257 mentions Q211.
• 2001_05_17-seq257 mentions Q193089.
• 2001_05_17-seq257 mentions Q458.
• 2001_05_17-seq257 mentions Q212.
• 2001_05_17-seq257 mentions Q230.
• 2001_05_17-seq257 mentions Q9005.