Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_17-seq255> ?p ?o. }

• 2001_05_17-seq255 type Speech.
• 2001_05_17-seq255 number "255".
• 2001_05_17-seq255 date "2001-05-17".
• 2001_05_17-seq255 isPartOf 2001_05_17.
• 2001_05_17-seq255 spokenAs 23.
• 2001_05_17-seq255 spokenText "Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Kolēģi! Aizpagājušajā svētdienā man bija iespēja piedalīties diskusijā par Eiropas nākotni. Pirmajā lielajā diskusijā, kur piedalījās praktiski visu dalībvalstu, to skaitā lielāko valstu - Vācijas, Francijas, Lielbritānijas un tā tālāk - ārlietu ministri un visu kandidātvalstu ārlietu ministri. Pagaidām priekšstats par to, kādā Eiropā mēs nākotnē dzīvosim, nav pilnīgi skaidrs, un varētu pat teikt, ka dažādu valstu politiķiem, pārstāvjiem tas ir dažāds - ne pilnīgi sakrītošs. Taču mums, Latvijai, kā kandidātvalstij svarīgi ir tas, ka mēs no pirmās dienas tiekam iesaistīti nopietnā diskusijā. Jā, šobrīd runas par Eiropas nākotni nav vis kaut kāda mākoņu stumdīšana. Šobrīd runas par Eiropas nākotni ir runas par to, kur mēs visi kopā dzīvosim, un tāpēc svarīga, pirmkārt, ir mūsu kā valsts līdzdalība visā šinī diskusijā, un gadījumā, ja mēs esam veiksmīgi un Eiropas Savienība tam ir gatava, es vienmēr atgādinu arī šo frāzi, ka mēs iestājamies Eiropas Savienībā, lai mums jau ir tiesības balsot “par” vai, ja tas nepieciešams, - arī “pret” par šo Eiropas nākotnes modeli. Otrkārt. Tikpat svarīgas diskusijas kā starpvalstu ārlietu ministriem, premjeriem, prezidentiem un parlamentu pārstāvjiem ir diskusijas sabiedrībā, un tieši tādēļ Latvijas Ārlietu ministrija aktīvi aicina sabiedrību uz šo diskusiju gan “Delfos”, ņemot vērā visas, teiksim, interneta tehnoloģiju īpatnības un arī cilvēkus, kas sniedz savas atziņas, savas domas un priekšstatus šinī lappusē, gan lielākajā laikrakstā “Diena”, gan pārējos laikrakstos. To daru arī es, personīgi uzstājoties augstskolās gan Valmierā, gan Jelgavā, gan šinī piektdienā arī Ventspilī. Es aicināšu studentus piedalīties šinī diskusijā. Mums ir svarīgs sabiedrības viedoklis, jo bez šā sabiedrības viedokļa būs grūti formulēt nacionālās intereses. Nākamais - Saeimas loma eirointegrācijā. Integrācijai Eiropas Savienībā tiešām ir trīs galvenie pīlāri: iestāšanās sarunas, likumdošanas saskaņošana un administratīvā spēja ieviest šo likumdošanu. Starp citu, šis pēdējais ir pats svarīgākais punkts, par ko bieži vien visvairāk uztraucas Eiropas Savienības valstis, un to uztraukumam ir pamats, jo ir svarīgi, lai paplašināšanās rezultātā Eiropas Savienība kļūtu vēl kvalitatīvāka, tas ir, konkurētspējīgāka valstu savienība. Attiecībā uz pirmo sadaļu - iestāšanās sarunām gribu pateikt paldies maniem kolēģiem ministriem, kuri šobrīd ir ieradušies šeit, jo patiesi Eiropas Savienība vairs nav ārpolitika. Tā ir iekšpolitika! Un par konkrētām lietām atbild konkrētas ministrijas, atbild konkrēti cilvēki. Tas ir tāpat kā ar līgumu, kura sakarā pašlaik mūsu zvejnieki cenšas vienoties ar Lietuvu. Konkrēti Zemkopības ministrija vada šīs sarunas. Tāpat arī iestāšanās sarunās konkrētas ministrijas dod materiālus, un tālāk jau galvenais sarunu vadītājs - Ķestera kungs - vai arī es kā delegācijas vadītājs varu aizstāvēt tikai to pozīciju, par kuru kopumā ir vienojusies valdība. Nav šajā gadījumā Ārlietu ministrijas vai arī valdības atsevišķas ārpolitikas, jo - un to es gribu sevišķi uzsvērt - ir ļoti veiksmīga sadarbība ar Eiropas lietu komisiju, un neviena šī sadaļa mūsu pozīcijā neparādās Briselē, pirms tā nav apspriesta Eiropas lietu komisijā. Šeit es gribu gan uzsvērt vēl to, ka darba kārtībā šobrīd ir 56 likumi, to skaitā Valsts pārvaldes iekārtas likums, Darba likums un Administratīvā procesa likums. Ar to mums visiem ir jātiek galā, un es esmu pārliecināts, ka mēs tiksim galā. Iestāšanās sarunas. Jā, mēs esam uz apdzīšanas joslas. Jā, ir ļoti svarīgi slēgt pēc iespējas vairāk sarunu sadaļu, jo vienkārši paskaidrot, ka tu esi labs, ir pavisam viegli tad, ja tu vari pateikt, ka tik un tik sarunu sadaļas ir slēgtas, tomēr es pilnībā piekrītu arī premjerministram, ka mēs neslēdzam šīs sarunu sadaļas tikai slēgšanas dēļ. Runa ir par mūsu nacionālajām interesēm, runa ir par to, kā mēs saskaņojam savu gatavību un spēju darboties vienotā Eiropā. Un šajā gadījumā pats tipiskākais piemērs ir zivsaimniecība. Mēs vēlamies saglabāt resursu saudzēšanas politiku un zvejošanas tradīcijas Rīgas līcī. Tas nav mēģinājums ierobežot kādu, runa šeit daudz vairāk ir par ekoloģiju, bet mēs nevaram slēgt šo sadaļu, jo tāda ir mūsu pozīcija. Šī ir apstiprināta pozīcija, un delegācijas uzdevums ir aizstāvēt šo pozīciju. Ir jautājumi, kuros mums tiešām ir jāvirzās uz priekšu. Piemēram, Latvijas valsts atbalsta politika ir vērtējama kā viena no labākajām. Mēs varētu slēgt arī sadaļu “Konkurence”, ja Saeima pieņemtu likumu par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Es saprotu, ka šodien ir sperts nopietns solis uz priekšu, un mēs ceram, ka tuvākajā laikā šis darbs tiks izdarīts. Likums tiks pieņemts, un mēs varēsim slēgt sadaļu. Latvijai dažās sadaļās ir īpaši apstākļi, piemēram, telekomunikācijās, bet šie īpašie apstākļi nevar būt par šķērsli, lai iestātos Eiropas Savienībā. Ir nepieciešams virzīties uz priekšu un pieņemt Eiropas standartiem atbilstošu telekomunikāciju likumu. Un nākamais - ziņojums par stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi. Dokuments, kas ir jūsu rīcībā, ir tapis, praktiski apkopojot visu resoru, ministriju un nozaru priekšstatus par to, kas ir izdarīts un kas vēl jādara. Par to, kas vēl jādara, starp citu, ļoti nopietni runāja premjerministrs, un arī es uzsvēru tuvākos un svarīgākos darbus. Beigās gribu pateikt tikai vienu - Latvija ir vienīgā starp trīspadsmit kandidātvalstīm, kurai ir ne tikai valsts parlamentā apstiprināta valsts stratēģija integrācijai Eiropas Savienībā, bet arī kuras valdība regulāri divas reizes gadā gatavo progresa ziņojumu nevis Briseles ierēdņiem, kā bieži vien Latvijā tiek uztverta Eiropas Savienība un kam īstenībā nav nekāda reāla pamata… tātad tā gatavo šo ziņojumu nevis Eiropas Savienības valstīm, Briselei, bet gan valsts parlamentam un attiecīgi arī sabiedrībai. Es esmu tiešām pateicīgs par to, ka šobrīd ir iespējamas šādas debates. Un mēs, Ārlietu ministrija, aicinām Saeimu, valdību un sabiedrību piedalīties gan lielajā diskusijā par Eiropas nākotni, gan arī katrā konkrētajā diskusijā šeit, kad mēs runājam par savām nacionālajām interesēm, un man liekas, ka mūsu nacionālo interešu pamats un mūsu visīstākās nacionālās intereses ir pēc iespējas ātrāk iestāties gan Eiropas Savienībā, gan NATO.".
• 2001_05_17-seq255 language "lv".
• 2001_05_17-seq255 speaker Indulis_Berzins-1957.
• 2001_05_17-seq255 mentions Q822919.
• 2001_05_17-seq255 mentions Q211.
• 2001_05_17-seq255 mentions Q2660080.
• 2001_05_17-seq255 mentions Q37.
• 2001_05_17-seq255 mentions Q4102950.
• 2001_05_17-seq255 mentions Q193089.
• 2001_05_17-seq255 mentions Q458.
• 2001_05_17-seq255 mentions Q15628977.
• 2001_05_17-seq255 mentions Q142.
• 2001_05_17-seq255 mentions Q7184.
• 2001_05_17-seq255 mentions Q23666.
• 2001_05_17-seq255 mentions Q183.
• 2001_05_17-seq255 mentions Q179830.
• 2001_05_17-seq255 mentions Q9005.
• 2001_05_17-seq255 mentions Q75459.