Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_17-seq249> ?p ?o. }

• 2001_05_17-seq249 type Speech.
• 2001_05_17-seq249 number "249".
• 2001_05_17-seq249 date "2001-05-17".
• 2001_05_17-seq249 isPartOf 2001_05_17.
• 2001_05_17-seq249 spokenAs 66.
• 2001_05_17-seq249 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Ekselences! Vēstnieki! Dāmas un kungi! Tieši pirms pusotra gada jūs, cienījamie Saeimas deputāti, apstiprinājāt Latvijas stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā. Jūsu priekšgājēji savukārt bija pieņēmuši Latvijas ārpolitikas pamatvirzienus līdz 2005. gadam, nosakot, ka integrācija Eiropas Savienībā, transatlantiskajās un citās starptautiskajās institūcijās ir un paliek pats nozīmīgākais valsts ārpolitikas instruments galvenā mērķa - Latvijas drošības un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Latvijas valdība uz šo mērķi iet roku rokā ar parlamentu. Visas Saeimā pārstāvētās frakcijas ne tikai ir izteikušas atbalstu iestājai Eiropas Savienībā, bet arī aktīvi darbojas likumdošanas procesā. Tas ir ļoti sarežģīts darbs, un paldies jums par to! Tieši jūs bijāt tie, kuri izlēma, ka valdībai ir pienākums divas reizes gadā iesniegt Saeimā šādu ziņojumu. Šī nav tikai atskaite par valdības paveikto pēdējā pusgada laikā, tas ir apskats par mūsu kopīgi veikto darbu. Lai šo darbu mēs spētu paveikt, ļoti nozīmīga ir ikdienas saikne starp Saeimu un valdību. Domāju, jūs piekritīsiet, ka Latvijā šī sadarbība veidojas veiksmīgi. Notiek dažādu stratēģisku jautājumu izskatīšana un sarunu pozīciju izskatīšana, arī citi jautājumi regulāri tiek diskutēti valdības un Saeimas kopīgajā darbā, tāpēc es gribu izteikt pateicību it īpaši Eiropas lietu komisijai, Ārlietu komisijas, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, Juridiskās komisijas, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kā arī citu komisiju deputātiem par izpratni, par priekšlikumiem, par ieteikumiem un par jūsu darbu, godājamie deputāti! Taču Eiropas integrācijas procesu nav iespējams nodrošināt tikai ar valdības un parlamenta spēkiem. Tieši šobrīd, kad pavisam drīz būsim slēguši vairāk nekā pusi iestāšanās sarunu sadaļu, īpaši nepieciešama ir sabiedrības izpratne un sabiedrības atbalsts. Arī mana šīsdienas ziņojuma uzdevums ir veicināt dialogu ar sabiedrību un veidot izpratni par valsts interesēm un mērķiem, par sasniegumiem un darāmo. Pirmais solis ceļā uz cilvēku izpratni un atbalstu ir informācijas nodrošināšana, tās pieejamība un sadarbība ar sabiedriskajām organizācijām. Mums visiem - valdībai, Saeimai un politiskajām partijām - augstie valsts attīstības mērķi ir vairāk jāskaidro vienkāršā, cilvēkiem saprotamā valodā. Protams, uz jebkuru jautājumu vienkāršāk ir atbildēt: “Tas, lūk, ir jādara tāpēc, ka Eiropa to prasa!” Gribu teikt, ka patiesībā Eiropa no mums neprasa neko. Gluži vienkārši pastāv zināmi standarti, kas visiem, kuri paši grib pievienoties Eiropas Savienībai, ir jāatzīst un jāpieņem. Tie ir standarti, kas veidojušies vairāku gadu desmitu laikā un garantē ikvienas dalībvalsts drošību un ilgtspējīgu attīstību, kā arī iedzīvotāju labklājību. Mūsu pašu, nevis kāda cita interesēs ir šos standartus pieņemt. Galvenais, ko gūstam no Eiropas Savienības jau tagad un ko nākotnē saņemsim vēl vairāk, ir plašās iespējas. Tās ir iespējas pieejai modernajām tehnoloģijām un ražošanas procesiem, iespējas tirdzniecībā, iespējas izglītībā, lauksaimniecībā un daudzās citās nozarēs. Turklāt maldīgs ir priekšstats, ka pieeja šīm iespējām kaut kādā veidā apdraud mūsu tautas nacionālo identitāti. Tieši Eiropas Savienība ir apliecinājusi, ka neatkarīgi no valsts lieluma katrai no tām ir nodrošinātas attīstības iespējas. Tas, vai mēs saglabāsim savu nacionālo identitāti, ir atkarīgs tikai no mums pašiem, no tā, cik stipri mēs būsim. Latvijas sarunas ar Eiropas Savienību ir divu līdzīgu partneru dialogs. Labi saprotot, kādi ir šie standarti, uz kuriem balstās Eiropas Savienība, mēs, runājot par saviem konkrētajiem iestāšanās noteikumiem, stingri aizstāvam savas nacionālās intereses. Tas attiecas, piemēram, uz tādiem sarunu tematiem kā vides aizsardzība, zvejošana Rīgas līcī, lauksaimniecība. Protams, šajos jautājumos sarunas rit sarežģītāk un ilgāk, nekā mums to gribētos. Latvija jau ir slēgusi sarunu 11 sadaļas, šodien paredzēts slēgt sadaļas par brīvu kapitāla kustību un uzņēmējdarbības likumdošanu. Jūnijā tiks slēgtas vēl divas sarunu sadaļas, un ir plānots, ka šodien tiks atvērtas vēl divas Latvijas sarunu sadaļas par nodokļiem un finansu kontroli. Vērtējot paveikto, es gribētu uzsvērt, ka šobrīd noteicošais nav tikai slēgto sarunu sadaļu skaits, jo jāsaka, ka mēs tās neslēdzam par katru cenu. Šajās sarunās mūsu galvenais uzdevums ir un paliek savu nacionālo interešu aizstāvēšana. Mūs ļoti interesē tas rezultāts, par kuru būs jābalso Latvijas tautai. Galvenais ir, lai process virzās tā, ka mēs spējam šīs sarunas pabeigt līdz brīdim, kad notiks nākamā paplašināšanās kārta. Turklāt mums tās jāpabeidz ar iespējami labākiem rezultātiem. Mēs esam pret jebkuru vienotās Eiropas dalījumu valstīs, kurām ir vairāk tiesību, un valstīs, kuru tiesības atsevišķos jautājumos ir ierobežotas. Šāda diskusija, piemēram, ir jautājumā par brīvo darbaspēka kustību Eiropas Savienības telpā. Šajā jautājumā mums ir gan atbalstītāji, gan pretinieki, un es par to pārliecinājos arī ļoti lietderīgajās pagājušās nedēļas sarunās ar Austrijas kancleru Šīselu un Slovākijā ar deviņu tā sauktās Viļņas valstu grupas premjeriem. Mums vēl ir jāpārliecina citas valstis, ka Latvija nerada Eiropai nekādas būtiskas problēmas un ka, risinot jautājumu par brīvu darbaspēka kustību, ir jābūt elastīgiem. Par šiem jautājumiem es turpināšu sarunas ar Eiropas Savienības komisāru paplašināšanās jautājumos Ginteru Ferhoigenu maija beigās Briselē. Runāšu ne tikai par tām lietām, kuras interesē Eiropu, bet arī par tiem jautājumiem, kurus Latvija ir izvirzījusi Briselei. Mūsu pienākums ir valsts attīstību un sasniegumus nodot tālāk nākamajām paaudzēm. Atskatoties vēsturē, redzam, ka mūsu tautai vēl nekad nav izdevies sevis radīto mierīgi nodot nākamai paaudzei, lai tā varētu turpināt vecāku iesākto. Tik īss ir bijis mūsu tautas neatkarības laiks vēsturē, taču tagad mēs dzīvojam citā laikā. Politiskā situācija ir mainījusies ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un pasaulē. Tas, ko darām šodien, katras dienas darbs ir nozīmīgs mūsu tautas, mūsu bērnu, reģiona un visas Eiropas nākotnei. Cienījamie deputāti! Šajā sesijā ir atlikušas tikai sešas sēdes, savukārt līdz 7. Saeimas darba beigām ir atlikušas tikai četras sesijas, un mūsu kopīgais uzdevums ir pabeigt savus iesāktos darbus. Darba kārtībā ir 2002. gada budžeta projekts. Nākamais gads mums būs izšķirošs, tas savā veidā parādīs pārējiem un pašiem sev, kur mēs gribam būt - Eiropas Savienībā vai tā sauktajā pelēkajā zonā, vai vēl kur citur. Ģeogrāfiski mēs vienmēr esam bijuši Centrāleiropas valsts. Austrumeiropā mēs nokļuvām Molotova-Ribentropa pakta rezultātā. Es ceru, ka mūs vairs nepieskaitīs Austrumeiropai tajā brīdī, kad līdz galam tiks likvidētas Molotova-Ribentropa pakta sekas Rietumeiropas iedzīvotāju apziņā, tas ir, kad mēs tiksim uzņemti Eiropas Savienībā. Mums ir raksturīga Rietumu mentalitāte un piederība Rietumu politiskajai kultūrai.".
• 2001_05_17-seq249 language "lv".
• 2001_05_17-seq249 speaker Andris_Berzins-1951.
• 2001_05_17-seq249 mentions Q822919.
• 2001_05_17-seq249 mentions Q211.
• 2001_05_17-seq249 mentions Q2660080.
• 2001_05_17-seq249 mentions Q193089.
• 2001_05_17-seq249 mentions Q40.
• 2001_05_17-seq249 mentions Q458.
• 2001_05_17-seq249 mentions Q1020384.
• 2001_05_17-seq249 mentions Q9005.
• 2001_05_17-seq249 mentions Q214.