Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_10-seq61> ?p ?o. }

• 2001_05_10-seq61 type Speech.
• 2001_05_10-seq61 number "61".
• 2001_05_10-seq61 date "2001-05-10".
• 2001_05_10-seq61 isPartOf 2001_05_10.
• 2001_05_10-seq61 spokenAs 37.
• 2001_05_10-seq61 spokenText "Godājamie deputāti! Es gribētu pateikt tikai dažas lietas, kuras varbūt Plinera kungs nezina, par to, kāda situācija ir mūsu kaimiņvalstīs. Arī es to nezināju un biju ļoti pārsteigts, ka, piemēram, Zviedrijā mazākumtautību valoda ir arī somu, čigānu un idišs, nevis ivrita valoda, taču tas nenozīmē, ka jūs varat veikalos kaut ko prasīt idiša valodā vai čigānu valodā, ka tur ir uzraksti šajās valodās vai ka šajās valodās tiktu organizēta profesionālā apmācība. Es domāju, ka Plinera kungs to ļoti labi zina. Plinera kungs ļoti labi zina arī to, ka Somijā jūs nevarat krievu valodā iegūt profesionālo izglītību. Jūs vēsturiski varat, protams, zviedriski mācīties Somijā, bet jūs diemžēl nevarat to darīt krieviski. Latvijā mēs esam ļoti precīzi pateikuši, ka mums latviešu valoda ir valsts valoda. Mēs varam par mazākumtautu valodu runāt kā par lībiešu valodu, mēs varam runāt - un mums tas ir ierakstīts likumā - par latgaliešu rakstu valodu, bet šeit es gribētu atgādināt kādu citu lietu. Faktiski šī ir ilgstoša provokācija, kas velkas Latvijā jau desmit gadus. Man diemžēl būs jāmet akmens mūsu draudzīgās frakcijas - bijušā izglītības ministra dārziņā, jo mēs jau kādreiz, 1991. gadā, diskutējām par to, ka Latvijā apmācībai ir jābūt valsts valodā. Pēc tam jūs varat kā otro valodu mācīties gan savu dzimto valodu, gan kādu svešvalodu, un tā var būt gan krievu, gan franču, gan angļu valoda. Te nav mākslīgi jādala izglītības sistēma divās valodās, kā tas mākslīgi notiek šajā gadījumā. Mēs gribam arī godīgi pateikt, ka Plinera kungs izliekas un, runājot par mazākumtautību valodām, viņš gan min ivritu, bet domā krievu valodu. Sakiet godīgi, Plinera kungs, jūs taču nerunājat ne normālā idiša, ne ivrita valodā! (No zāles deputāts J. Pliners: “Es runāju ivritu valodā. ”) Tāpēc nenāciet šeit un nestāstiet blēņas! Tāpēc es gribētu vēlreiz, godājamie deputāti, atgādināt, ka mums nav jāklausās šī demagoģija, bet mums ir jāanalizē, kāpēc šogad Latvijas armijā iesaucamie vairāk kā 30% neprot runāt latviešu valodā. Mēs komisijā izskatījām stāvokli, kāds tas ir izveidojies ar jauniesaucamajiem, un tas ir traģisks, jo Latvijas neatkarības nu jau vienpadsmitajā gadadienā... atjaunotās neatkarības vienpadsmitajā gadadienā katrs trešais kareivis vispār neko nesaprot valsts valodā, un šādā situācijā jūs nākat un iesniedzat tādus priekšlikumus, ka ikviens izglītojamais var iegūt profesionālo izglītību mazākumtautu valodā... Tad vajadzēja painteresēties, kādas tad saskaņā ar ANO Bēgļu konvenciju ir šīs mazākumtautas un kas ir visvairāk ieceļojušie bēgļi Ziemeļvalstīs. Tie ir kurdi, Plinera kungs! Arī somālieši pašreiz ir Skandināvijā. Vai jūs piedāvājat arī Latvijai, teiksim, gatavoties un atvērt profesionāli tehniskās skolas, kur mācīties kurdu un somāliešu valodās? Es domāju, mums skaidri un gaiši jāpasaka, ka šīs provokācijas ir jāizbeidz un izglītības sistēma jāpārkārto kā vienota sistēma, kas darbojas valsts valodā. Es ceru, ka beidzot jaunajās pasēs, kas tiks izsniegtas, un identifikācijas dokumentos nebūs vairs minēta šī tautība, un tad mēs nevarēsim runāt, kā teica Kozirevs, ka Latvijā puse ir krievvalodīgie. Šeit ir Latvijas valsts pilsoņi, un visiem ir dota iespēja kļūt par šiem pilsoņiem. Apmācība būs valsts valodā, un tad fakultatīvi un pamatskolās katrs, protams, varēs iegūt šo izglītību, kādā valodā viņš to gribēs, bet profesionālajai izglītībai ir jābūt valsts valodā. Un vienmēr ir jāatceras tas, ka mēs gatavojamies iestāties NATO un ka šī situācija, kas ir izveidojusies, ir traģiska, un tā prasa ārkārtējus pasākumus. Es vēl gribētu Plinera kungam atgādināt, ka Kvebekā bija vairākas tiesas prāvas, par ko jūs ļoti labi zināt. Angļi sūdzējās par to, ka viņi ir uzlikuši uzrakstu angļu valodā un, lūk, viņiem par to ir jāmaksā soda nauda. Angļi visas šīs prāvas zaudēja. Tas fakts ir ietverts Eiropas Padomes izdotajā brošūriņā, kas ir deputātiem šeit izdalīta kā paraugmācība. Kamēr Kvebekā franču valodas tiesības nav atjaunotas tādā stāvoklī, kādā tās bija agrāk, tur ne tikai nevar lietot angļu valodu, bet arī soda par jebkuru uzrakstu, kas ir tajā valodā. Latvijai ir visas tiesības saskaņā ar Eiropas Padomes prasībām veikt ārkārtējus pasākumus, kamēr Latvijā nav atjaunojies tāds valodas stāvoklis, kāds bija, teiksim, 1939. gadā - tad, kad Padomju Savienība uzspieda tā saucamo draudzības līgumu. To jūs, Plinera kungs, ļoti labi zināt. Tāpēc aicinu: atjaunosim tādu stāvokli, ka Latvijas armijā simts procenti jauniesaucamo prot latviešu valodu, un pēc tam sāksim runāt par to, vai mēs šeit, teiksim, lapu vai somāliešu, vai kurdu, vai vēl kādā citā valodā organizēsim profesionāli tehnisko izglītību! Paldies par uzmanību.".
• 2001_05_10-seq61 language "lv".
• 2001_05_10-seq61 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2001_05_10-seq61 mentions Q211.
• 2001_05_10-seq61 mentions Q193089.
• 2001_05_10-seq61 mentions Q33.
• 2001_05_10-seq61 mentions Q7184.
• 2001_05_10-seq61 mentions Q15180.
• 2001_05_10-seq61 mentions Q34.
• 2001_05_10-seq61 mentions Q8908.
• 2001_05_10-seq61 mentions Q1964151.