Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_03-seq8> ?p ?o. }

• 2001_05_03-seq8 type Speech.
• 2001_05_03-seq8 number "8".
• 2001_05_03-seq8 date "2001-05-03".
• 2001_05_03-seq8 isPartOf 2001_05_03.
• 2001_05_03-seq8 spokenAs 77.
• 2001_05_03-seq8 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es aicinu koalīcijas partijas deputātus turpmāk neklusēt, jo, protams, ja šīs debates neskanētu tiešajā ēterā, es domāju, mēs aiztaupītu laiku un mums nevajadzētu klausīties visu to, ko mēs dzirdējām. Man ir tiešām žēl, ka šodien šeit nav ministra vai ministra vietas izpildītāja, bet es tomēr aicinu neatstāt šo situāciju tādu, kādu mēs to patlaban dzirdam, un, pirms es pāreju pie lietas būtības, varu sacīt, ka es jūtu, ka arī man šoreiz būs nepieciešamas 15 minūtes. Nupat es runāju ar vienu citu deputātu, kas labi zina ekonomiku, un vissliktākais, kas var notikt, ir tas, ka mēs saimnieciskus jautājumus politizējam tādā veidā, ka mēs piesaucam Raini, Somersetu Moemu, stikla kalnu un vēl daudz ko citu, jo tādā gadījumā mēs dodam sabiedrībai - un tieši tāpēc es arī šeit uzstājos - absolūti greizus un nepareizus, godīgi sakot, pat analfabētiskus spriedumus. Divi piemēri. Man tiešām ir žēl, bet nupat cienījamais Baldzēna kungs parādīja, ka no banku lietām viņš absolūti neko nesaprot, jo viņš nezina, kas ir korespondētājrēķins. Starp citu, to pašu nezina arī Lakuča kungs, ko nozīmē ieskaitīt naudu uz bankas korespondētājrēķina, kurā ir minēts šīs te naudas īpašnieks. Tas vienkārši nozīmē, ka cilvēki neko nesaprot. Otrs. Mani tiešām izbrīna tas, ka acīmredzot opozīcija šeit ir ļoti labi informēta, jo pat mums, neskatoties uz to, ka Naglis ir mūsu partijā, bet Kalvītis ir Tautas partijā, nav nekādas informācijas par tādām lietām kā konfidenciāli līgumi starp investoru un aģentūru… Tas ir ļoti interesanti, no kurienes ir saņemtas šādas ziņas. Tas nav nekāds noslēpums, bet mani vienkārši interesē, no kurienes jums ir tik laba informācija. Un nu par lietas būtību. Sociāldemokrātu uzstāšanās, patiesību sakot, slēpj sevī fantastisku pretrunu, jo, no vienas puses, ir politiskā pārliecība… pie tam tā ir mainījusies, jo es atceros, kā viņu pārstāvji “Latvijas kuģniecības” privatizācijas izmeklēšanas komisijā pauda viedokli, ka šai privatizācijai ir jānotiek. Tā ir mainījusies ar tādu skaļu paziņojumu, ka vispār nevajag privatizēt, bet, no otras puses, mēs šeit dzirdam pusstundu garu runu par kaut kādu privatizācijas procesa uzlabošanu, par tā kvalitāti un tā tālāk. Šī pretruna ir kā āža kāja, kas lien ārā, jo, patiesību sakot, jūs neko nevarat teikt par privatizācijas procesa kvalitāti, cienījamie opozīcijas pārstāvji, ja jūs politiski vai arī dvēselē esat spiesti būt pret privatizāciju. Par lietas būtību. Kāpēc es šeit nācu uzstāties? Es sākšu ar to, ka 1997. gadā man tika uzticēts pienākums “Latvijas kuģniecības” padomē, kurā bija arī tie cilvēki, kuri tagad šeit ir deputāti, - Andris Šķēle, Guntars Krasts, jūsu padevīgais kalps… Man vajadzēja sākt pārraudzību pār kuģniecību. Līdz tam laikam “Latvijas kuģniecība” strādāja kā valsts uzņēmums ar direktoru priekšgalā, kuram bija līgums ar ministru un kurš strādāja tīri kā valsts struktūra. Tas ir tas, par ko patlaban iestājas sociāldemokrāti. Kāds bija rezultāts tajā brīdī, kad tika pārņemta šī kuģniecība? 36 miljoni latu auditētu zaudējumu vienā gadā! Pie kam tur bija notikuši tādi kuriozi, ka, piemēram, aizņemoties naudu, lai būvētu gāzes tankkuģi, šī nauda tika ieguldīta bankā “Baltija”… un zaudēta. Arī tādi kuriozi, ka, slēdzot līgumus ar privātfirmām par naudas izbrīvēšanu no “Vņešekonombank”, tā nauda daļēji tika pārskaitīta uz ārvalstu firmām un netika atgūta. Pastāvot tādiem kurioziem, kas, es teiktu, ir tiešām noziedzīgi... es pat nezinu, kā man to pateikt precīzi… Protams, prokuroram laikam par to ir jāsaka, un arī problēmas, kas, piemēram, ir saistītas ar Gdaņskas kuģubūvētavu… Es tās zināmu apsvērumu dēļ šeit nepaudīšu, jo notiek tiesas process… Tātad - ko mēs ieraudzījām? Mēs ieraudzījām to, ka šāda struktūra noved pie totāla bankrota. Un tagad paskatīsimies, kas ir mainījies no šā laika. Tika mainīta pārvaldes struktūra, jā, tā ir sarežģīta, jo ir sešu līmeņu pārvalde. Es tam piekrītu, un tā ir jāmaina. Taču jūs paskatieties, kā ir izmainījušies finansu rādītāji, neskatoties uz to, ka daudzi teica, ka Kļaviņu nedrīkst likt par prezidentu, jo viņš ir strādājis pie Avotiņa, un tā tālāk… Es varētu visu šo penteri skaitīt daudz un dikti, bet jau tas vien, ka tika liberalizēta pārvalde un ka šis uzņēmums no valsts uzņēmuma kļuva par akciju sabiedrību, par privatizējamu akciju sabiedrību, matemātiski precīzi parāda, kāda tagad ir situācija, neskatoties uz to, ka no vadības puses tika apzināti bremzēti attīstības priekšlikumi. Starp citu, pamatā par to balsoja opozīcijas pārstāvji, taču es nevaru tikai uz vienu pusi rādīt. Man gandrīz iznāk te rādīt daļēji uz daudzām pusēm, un tomēr rādītāji ir pozitīvi. Taču vai līdz ar to var visu beigt un vai ar to var arī teikt, ka nu tagad ir ļoti labi un lai tas viss iet tālāk tā, kā tagad ir? Vai vēl labāk - atgriezties “kvaziavotiņa” sfērā, ko acīmredzot piedāvā cienītais referents, kas mums te pusstundu mācīja par Raini un vēl citām lietām. Baidos, ka ne. Es minēšu vairākus argumentus, kāpēc ne. Jā, visi šie te līdzekļi… Es gan nezinu, varbūt jums ir ļoti precīza informācija, bet es domāju, ka attiecībā uz brīvajiem līdzekļiem, ja mēs paskatāmies šo bilanci un kaut ko saprotam no bilances… ja mēs skatāmies, kā ir saistīti aktīvi ar pasīviem, tad, neapšaubāmi, redzam, ka kredītu saistības - vairāk nekā 150 miljoni - kuģniecībā ir būtiskas un ka tur ir ne tikai kuģi kā ķīla, bet arī kuģniecības kopējā bilance nav izmantojama citā veidā. Taču jautājums ir par “Latvijas kuģniecības” tālāko likteni un attīstību. Gribētu minēt vairākus faktus izglītībai, tai skaitā arī cienījamajam referentam. Ja mēs runājam par kuģošanas politiku, tad es gribētu arī Burvja kungam kaut ko atgādināt, jo es saprotu, ka kaismīgā runa par to, kā viņš to redz… kas ir galināts vai negalināts kaut kad… Paskatīsimies arī to, kā Burvja kungs savā laikā varonīgi ir veicis saimniecisko darbību vairākās struktūrās... Es nevaru oficiāli apgalvot, bet man ir aizdomas, ka ne sevišķi veiksmīgi tas noticis, Burvja kungs, pirms jūsu deputēšanas, bet katram var gadīties... Taču runa ir par ko citu. Runa ir par to, kā var būt divi reģistri un var tikt pieņemta kuģošanas politika. Jā, Norvēģijā ir divi kuģu reģistri, un principā ar pavēli var atgriezt kuģus zem Latvijas karoga. To var izdarīt. To, starp citu, es saku arī tiem, kuri mēģina presei stāstīt, ka kuģi sen vairs nepieder “Latvijas kuģniecībai”. Tas ir kārtējais analfabētisms! Un, ja mēs skatāmies auditorslēdzienus, tad ejiet un prasiet, un skatiet… Jūs ieraudzīsiet, ka kuģniecība ir milzīgs holdings, bet ar vienu niansi - viss, kas attiecas uz kuģiem, visas šīs meitas firmas, ir simtprocentīgs kuģniecības īpašums. Nekur īpašums netiek dalīts. Tagad rodas jautājums: kāpēc savā laikā šis holdings tika veidots un kāpēc šīs te meitas firmas ir ofšorzonās? Nākamais solis izglītībai. Ja jūs paskatīsieties visas lielākās kuģniecības gan Amerikā, gan arī kontinentālajā Eiropā, jūs ieraudzīsiet, ka, teiksim, arī Lielbritānijā tās ir reģistrētas ofšoros. Kāpēc? Tāpēc, ka ir tāda kuģniecības nelaime, ka konkurētspēja liek to darīt. Tas, ko šeit runāja par Latvijas Jūrniecības savienību, tas, ko šeit runāja par to, ka vajadzētu visu atgriezt zem Latvijas likumdošanas… Jā, es arī iestājos par to, bet problēma ir saistīta ar konkurētspēju, jo, izrādās, ka tie paši jūrnieki dzīvo citos apstākļos. Viņi nemaksā sociālo nodokli, un, nemaksādami sociālo nodokli, viņi pazemina pašizmaksu… operatīvās izmaksas kuģu apsaimniekošanā, un konkurence līdz ar to šiem kuģiem uzlabojas. Mums ir jāizšķiras. Ja mēs gribam pieņemt tā, kā ir piedāvāts, tad kuģniecības konkurētspēja tiks pazemināta. Mēs gribam viennozīmīgi atgriezt… Pie kam šī problēma vienmēr eksistē saistībā ar Finansu ministriju, kas nav ar mieru leģitimēt situāciju, ka mums ir vairākas iedzīvotāju jeb darba ņēmēju grupas, kuras ir citādas nekā pārējie, jo nemaksā sociālo nodokli, kaut gan viņu bērni un radinieki izmanto vietējo infrastruktūru un tā tālāk. Es baidos, ka sociāldemokrāti tik tālu vispār nav aizdomājušies. Es personīgi domāju, ka attiecībā uz kuģošanas politiku es varētu piekrist kritiķiem tajā ziņā, ka pozīcija vairāku valdību garumā vispār netika izstrādāta, tomēr ir jāsaprot, ka šī pozīcija ir saistīta ar nodokļiem un ka šeit ir fundamentāla atšķirība starp Finansu ministrijas pozīciju un starp nozares ministrijas pozīciju. Ja mēs ejam tālāk un runājam par privatizāciju kā tādu, ja mēs skatāmies pašu privatizācijas procesu, tad es minēšu vairākus argumentus, lai atkal oponētu varonīgajiem kritiķiem. Es sākšu ar to, ka šeit mēs skaidri dzirdējām, ka ir bijuši ļoti īsi termiņi un ka privatizācija speciāli tika taisīta vienam investoram. Lai gan, ja viss būtu taisīts speciāli vienam, tad tas viens būtu tos nosacījumus arī izpildījis. Acīmredzot nosacījumi bija tik augsti un tāda “planka” tika uzlikta tik augstu, ka diemžēl pat jebkāda sarunāšana šeit nebija iespējama. To es gribēju arī minēt sociāldemokrātiem, lai viņi to saprastu. Otrs. Kuģniecības privatizācija notiek jau četras reizes. Četras reizes visa pasaule ir zinājusi, ka kuģniecība iet uz privatizāciju, tāpēc runas par to, ka viss sākās no nulles un ka neviens neko nezināja, ir galīgs analfabētisms, un es, starp citu, brīnos, kāpēc to saka, piemēram, arī tādi saimnieciski domājoši cilvēki kā Ventspils mērs. Attiecībā uz Ventspils paziņojumu un kaismīgo sociāldemokrātu novēlējumu pildīt Ventspils, teiksim tā, ieteikumu. Tad mēs varam patīt to “bildi” atpakaļ un palūgt, lai ekonomikas ministrs mums te noreferē, kā tika privatizēti Ventspils uzņēmumi, un tad mēs ieraudzīsim, cik tur ir biržā privatizēts, cik - atklātā izsolē un tā tālāk. Taču ne jau par to ir runa. Runa ir par "Latvijas kuģniecību”. Jā, es uzskatu, ka pamatpārmetumi varētu būt tādi: kāpēc tika sašaurināts pretendentu loks un nepiedalījās bankas vai finansu investori, kāpēc bija runa par institucionāliem investoriem? Jā, bet es neesmu Naglis un es neesmu Kalvītis, taču es arī šeit varu izdomāt savu argumentu. Un es teiktu tā: “Taču, ja ir nosacījums turpināt Latvijā šo uzņēmējdarbību, tad varbūtība, ja privatizācijā piedalās finansu investors - banka, kam ir citas intereses, - kam ir naudiskas intereses, nevis biznesa intereses, ka šo kuģniecības biznesu izdosies saglabāt Latvijā, ir daudz, daudz reižu mazāka. ” Protams, var teikt: "Nu jā, bet šādi institucionāli investori neatradās. ” Ir ļoti daudz iemeslu tam, kāpēc tie neatradās. Un es te minēšu tikai savu skatījumu, un tas atkal būs domāts cienījamo oponentu izglītošanai, taču ne tikai viņu. Minēšu PSRS kuģniecības, kas sastāvēja no vairākām kuģniecībām. Paskatīsimies, kas ir noticis ar lielākajām PSRS laika kuģniecībām. Ņemsim kaut vai Baltijas kuģniecību, kurā bija apmēram 308 - 310 kuģi, un arī Melnās jūras kuģniecību, kura bāzējās Odesā un kurai arī bija vairāk par 100 kuģiem. Abas šīs kuģniecības kā valsts uzņēmumi nobankrotēja ar menedžmenta palīdzību. Tur tika arestēta gan menedžmenta lielākā daļa, gan arī notika visādi atentāti un tā tālāk. Tātad rezultāts bija tāds, ka Baltijas kuģniecība un arī Melnās jūras kuģniecība tika bankrotējušas valsts uzņēmuma statusā, bet pēc tam attiecīgās bankas šos kuģus nopirka jau kā ieķīlātus kuģus, un tā tālāk. Viens no iemesliem tam varētu būt tāds, ja mēs skatāmies tālāk pēc inerces, ka šajā postpadomju sfērā šī prakse ir daudz lētāka investoriem nekā pirkt “Blendu”, nekā pirkt tirgus nišu un tā tālāk. Diemžēl var būt, ka to vēl veicina arī šis politiskais klimats šeit, kad ir runa par privatizāciju kā tādu - nevis no ekonomiskā viedokļa, bet no politiskā, un daudzi cer, ka šādu strīdu rezultātā, bloķējot saimnieciskus lēmumus, to skaitā attiecībā uz kuģu būvi... tātad, politiski tos bloķējot no opozīcijas puses, šī kuģniecība bankrotēs, un tad šos kuģus nopirks, kā mēs to lasījām avīzē, burtiski par maizes cenu. To gan mēs šeit nepieļausim, kamēr mēs te sēžam. Vēl ir jautājums: kāpēc vispār neparādās investori ar lieliem vārdiem: “Maersk”, “AP Miller” un tā tālāk? Nu kāpēc? Kāpēc, teiksim, ir Igaunijā? Starp citu, opozicionāram, cienījamajam referentam un vēl citiem, kas teica ka te ir notikuši noziegumi un laupīšana, gribas pajautāt: nu tad izrādās, ka igauņi ir aplaupījuši sevi, privatizēdami savu kuģošanas biznesu? Un arī lietuvieši ir pilnīgi idioti, kas tur sēž, jo viņi par miljoniem dolāru arī savu kuģniecību ir pārdevuši. Es nezinu... Ja nu jūs varonīgi uzņematies vadīt šo valsts uzņēmumu, tad es jums atgādināšu, kā tas tika vadīts līdz 1997. gadam, un, ja nu iedzīvotāju izvēle uz jums kritīs nākamajās Saeimas vēlēšanās, tad jums būs zināmas problēmas, kā mums pierādīt, ka jūs to varat izdarīt. Tā kā es te dzirdu daudzas reizes finansiālas dabas priekšlikumus gan pa labi, gan pa kreisi, tad es skatos, kurš jūsu rindās būs finansu ministrs, un, tā kā es dzirdu šos privatizācijas priekšlikumus, tad es redzu, ka cilvēki nesaprot, kas ir korespondētājrēķins. Viņi nesaprot, kas ir jebkas cits saimniecisks. Un ja Burvja kungs šeit uzstājās kā potenciālais saimniecības ministrs, tad vispirms paskatīsimies viņa saimnieciskās darbības dosjē. Arī man tas varbūt nav spīdošs, bet saprotiet, es te neuzstājos un neapgalvoju, ka te viss ir nogalināts un nodzerts. Un tālāk man ir priekšlikums. Mēs partijā vēl neesam precīzi izstrādājuši modeli, bet ir jau trīs iespējamības. Pirmā iespējamība ir šo uzņēmumu pārvērst atpakaļ par valsts uzņēmumu un nodot to, teiksim, kādas ministrijas - vai nu Satiksmes ministrijas, vai Ekonomikas ministrijas rokās. Es domāju, ka sociāldemokrātiem, protams, tas ir “saldais ēdiens”, jo tā ir jūsu politiskā nostāja, taču mēs netaisāmies jūsu “saldos ēdienus” mums papildus izbarot. Mēs neatkāpsimies tikai tāpēc vien, ka ir zināmas avīzes, kas, jums palīdzot un jūs stumjot, raksta visu to. Mēs to nedarīsim! Pat tad ne, ja mēs zaudēsim vēlēšanās. (Sēdes vadītājs: “Laiks!”) Bet kas notiks tad, ja mēs gūsim rūgtu pieredzi? Ja visa šī lieta ar valsts lozungu aizstāvēšanu novedīs līdz totālam kraham šo te kompāniju, kas par mata tiesu tika izglābta? To mēs nedarīsim! Tāpēc uzskatu, ka pats pareizākais variants ir un paliek tāds - noteikt moratoriju attiecībā uz šīs kompānijas privatizāciju. Es īsti nezinu, cik ilgs tas varētu būt. Lai valdība spriež! Mans priekšlikums ir, ka tas varētu ilgt vismaz trīs gadus. Otrais. Papildus moratorijam izmainīt pārvaldes sistēmu, lai saimniecisku lēmumu pieņemšanā vairs nepiedalītos Privatizācijas aģentūras valde un padome. Lai tas viss paliek menedžmenta līmenī - ar pilnu atbildību! Trešais. Turpināt gatavoties investoru piesaistei, turpināt gatavoties šīs kuģniecības godīgai un pareizai ievadīšanai globalizētā ekonomikā. Pēdējais, ko es tagad teikšu. Cienījamie sociāldemokrāti, jūs man varat dziedāt no rīta līdz vakaram dziedāt par to, cik perfekta ir jūsu nostāja jautājumā par celulozi un jautājumā par kuģniecību, taču es nupat, pirms trim mēnešiem, izlasīju Latvijas vēsturi, 12 sējumus, un iesaku arī jums to izdarīt, jo vēsturē, ko es esmu lasījis, es esmu redzējis tikai vienu - ka visās tajās valdībās, kur bija sociāldemokrāti pie varas, diemžēl ekonomiskie rādītāji bija katastrofāli! Paldies par uzmanību. (Zālē troksnis. Aplausi.).".
• 2001_05_03-seq8 language "lv".
• 2001_05_03-seq8 speaker Ivars_Godmanis-1951.
• 2001_05_03-seq8 mentions Q822919.
• 2001_05_03-seq8 mentions Q211.
• 2001_05_03-seq8 mentions Q191.
• 2001_05_03-seq8 mentions Q193089.
• 2001_05_03-seq8 mentions Q21625222.
• 2001_05_03-seq8 mentions Q39731.
• 2001_05_03-seq8 mentions Q202162.
• 2001_05_03-seq8 mentions Q4459436.
• 2001_05_03-seq8 mentions Q23666.
• 2001_05_03-seq8 mentions Q15180.
• 2001_05_03-seq8 mentions Q20.
• 2001_05_03-seq8 mentions Q1250133.
• 2001_05_03-seq8 mentions Q511905.
• 2001_05_03-seq8 mentions Q1874.
• 2001_05_03-seq8 mentions Q523755.
• 2001_05_03-seq8 mentions Q6497410.
• 2001_05_03-seq8 mentions Q1792.
• 2001_05_03-seq8 mentions Q134942.