Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_03-seq6> ?p ?o. }
Showing items 1 to 24 of
24
with 100 items per page.
- 2001_05_03-seq6 type Speech.
- 2001_05_03-seq6 number "6".
- 2001_05_03-seq6 date "2001-05-03".
- 2001_05_03-seq6 isPartOf 2001_05_03.
- 2001_05_03-seq6 spokenAs 125.
- 2001_05_03-seq6 spokenText "Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Egils Baldzēns salīdzināja kuģniecību ar jaunavu, bet Kalvīti salīdzināja ar jaunekli, kurš zīlē ar margrietiņu - mīl, nemīl. Tādā gadījumā būsim konsekventi! “Latvijas kuģniecība” ir jaunava, kas ir izvesta uz Čaka ielas, un jauneklis zīlē - pirks, nepirks. Pornobiznesā to sauc par sutenerismu. Latvijā to nezin kāpēc sauc par privatizācijas procesu. Varu atkārtot tikai to, ko jau pirms gada jums teicu. Latvijas vecie kuģi nav vajadzīgi nevienam visā pasaulē. Nevienam! Ir vajadzīga “Latvijas kuģniecības” iekarotā tirgus “niša”, taču tā atbrīvosies tikai tad, kad “Latvijas kuģniecība” būs nogalināta. (Jūs šo nepieklājīgo vārdu nomainījāt ar vārdu “privatizēta”, bet tas ir tikai pieklājības žests. Būtība ir viena un tā pati.) Atbildīgs par šo “Latvijas kuģniecības” nogalināšanas mēģinājumu šobrīd ir ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis - kopā, protams, ar dzelzs Nagli. “Latvijas kuģniecības” nodošana privatizācijai bija, ir un paliek Latvijas sabiedrības politiski kļūdains lēmums, kuru būtībā attīstīja labējās partijas un kurš ir kaitīgs Latvijai un Latvijas ekonomikai Taču Latvijas labējās partijas ar visu savu lielo pieredzi, kas gūta, veicot Latvijas ekonomiskās neatkarības likvidāciju citās nozarēs (ar privatizācijas metodi, protams), nav spējīgas izpildīt pat šo pilnīgi nepareizo lēmumu. Bībele sakot, ka Dievs parasti, lai sodītu cilvēku, atņemot tam prātu. Šajā gadījumā acīmredzot Dievs negrib ļaut neprātam iet pārāk tālu. Nupat Aivars Ozoliņš avīzē “Diena” rakstīja, ka atstāt “Latvijas kuģniecību” valsts īpašumā nozīmē saglabāt korupcijas un nestabilitātes perēkli. Ja nomainīsim tajā tekstā dažus vārdus, tad tas skanēs tā: saglabāt Latvijas valsti latviešu rokās nozīmē saglabāt Latvijas tautas šķelšanās un pašiznīcināšanās perēkli. Jo saskaņā ar labējo partiju ieviesto Latvijas ekonomisko politiku, Latvijas valsts totālās izprivatizācijas politiku, latvieši jau neesot spējīgi paši pārvaldīt savu īpašumu un savu valsti. Un tāpēc jau ir jāiztirgo viss, ko vien varam, - kuģi, meži. Atgādināšu, ka priekšā stāv skaists projekts attiecībā uz celulozes rūpnīcu, “Latvenergo”, gāzi, visu naftas biznesu. Jāizpārdod viss, ko, starp citu, pārdevēji paši nav ražojuši un nekad nav bijuši spējīgi saturēt. Labs piemērs ir kompānija “Ave Lat”, kura tika privatizēta, nonāca vienās skaistās rokās un pēc tam tika izpārdota pa daļām, padarot īpašnieku, nu jau likumīgo īpašnieku, par bagātu cilvēku. Kārtējais “Latvijas kuģniecības” iznīcināšanas variants ir izgāzies. Man liekas, ka Latvijā šodien nav neviena cilvēka, kurš, būdams skaidrā prātā un pie pilnas apziņas, nesaprastu, ka jebkurš mēģinājums turpināt “Latvijas kuģniecības” privatizāciju ir atklāts mēģinājums vēlreiz grūst “Latvijas kuģniecību” bankrota virzienā, iznīcināt to. Iznīcināt “Latvijas kuģniecību” kā uzņēmumu un Latvijas kuģniecību kā nozari - iznīcināt par labu citām, ārpus Latvijas esošām firmām. To būtībā varētu klasificēt kā smagu ekonomisku noziegumu pret Latvijas tautu un valsti. Būtībā šodien mums ir dota pēdējā iespēja mēģināt saglabāt uzņēmumu “Latvijas kuģniecība”, saglabāt tās pozīcijas, kuras Latvija ir pasaulē iekarojusi kravu pārvadājumu tirgū, saglabāt un attīstīt jūrniecības nozari, kura, starp citu, kopā ar krasta infrastruktūru dod darbu līdz 65 tūkstošiem cilvēku Latvijā. Es saprotu, tas jums ir sīkums. Man gribētos, lai jūs pārtrauktu ņirgāties par jūrniekiem. Ir laiks “Latvijas kuģniecībai” atgriezties valsts akciju sabiedrības statusā! Un, ja jums tik briesmīgi niez nagi un jūs tik ļoti gribat privatizēt, tad atcerieties savus tautai dotos solījumus par tautas kārtu “Latvijas kuģniecības” privatizācijā! Šajā ziņā varētu savu talantu likt lietā Naglis, valdība, Ekonomikas ministrija. “Latvijas kuģniecības” akcijas, 10-20% akciju... Daudzi jūrnieki, daudzi ostinieki to gaida, viņi grib ieguldīt savus sertifikātus “Latvijas kuģniecībā”, lai ar savu līdzdalību attīstītu nozari. Taču jūs jau, protams, rēķināties ar to, ka tas būs apmēram 150 tūkstošus vai varbūt vēl vairāk tūkstošus cilvēku liels sociāls slānis, kas neļaus jums iznīcināt Latvijā jūrniecību, un no tā jums ir bailes. Tāpēc jums ir vajadzīgs viens stratēģiskais investors, kas izmetīs latviešus no šā biznesa. Atmodas laikā Tautas frontes vadībā mēs daudz runājām par tranzīta tiltu starp Austrumiem un Rietumiem. Tilts jau saglabāsies jebkurā gadījumā, bet vai mēs, latvieši, gribam būt uz šā tilta par saimniekiem vai arī, spriežot pēc jūsu ieviestās politikas, vēlamies ar labējās ekonomiskās politikas palīdzību, ar labējo valdošo partiju palīdzību kļūt par šā tilta saimnieka sulaiņiem un pakalpiņiem, kā to būtībā jau ir nolēmuši tie, kuri gatavo mums skaistās, jaukās rekomendācijas Pasaules Bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Valūtas fonda un Latvijas Privatizācijas aģentūras konsultantu vārdā. Šīs rekomendācijas maksā dārgi, ļoti dārgi Latvijas valsts ekonomiskajai neatkarībai. Būtībā mēs visu Tautas frontes cīņu par Latvijas neatkarību no Padomju Savienības esam pārvērtuši par Latvijas nodošanu no Krievijas rokām jebkurās citās rokās, tikai ne latviešu rokās. Aigars Kalvītis, protams, ir labs puika, bet ne vairāk, un žēl, ka tā nav profesija. Taču būtībā Aigars Kalvītis ļoti precīzi šodien parādīja, kur ir jāatrodas Latvijas ministram tanī brīdī, kad notiek nopietnu ekonomisku jautājumu risināšana Latvijā. Laikā, kad tiek risināti jautājumi, kas ir saistīti ar Latvijas ekonomisko nākotni, ar Latvijas ekonomisko neatkarību, ekonomikas ministra vieta, izrādās, ir pie hokeja faniem, pie saldējuma, pie aliņiem, pie “olē, olē, olē” dziedāšanas. Andra Bērziņa valdība sāka savu darbu eiforijas brīdī, pateicoties tieši Latvijas hokejistiem, viņu lielajai uzvarai un Latvijas hokeja faniem. Žēl, ka šī valdība tālāk par šo “olē, olē, olē” netiek, un, ņemot vērā vakardienas hokeja spēles rezultātu, šodien laikam būtu no darba jāatlaiž arī ekonomikas ministrs par sliktu hokeja fanošanu, jo par politisko mazspēju mūsu valstī vēl neviena valdība, neviens ministrs atbildību nav nesis un arī nevēlas to darīt. Godīgi sakot, ja šim labajam puikam Aigaram Kalvītim būtu bijusi pašcieņa vai cieņa pret tautu, viņš būtu vienkārši atkāpies pats, un būtībā, ja mēs šodien nepieņemsim lēmumu par ekonomikas ministra demisiju, mēs kā likumdevējs izrādīsim tādu pašu necieņu pret savu tautu, saviem vēlētājiem, savu valsti. Un tāpēc jau nav brīnums, ka Latvijas Republikas valdība būtībā nekad nav uzskatījusi par svarīgu to, ko jautā, ko prasa un ko grib Latvijas likumdevējs - Latvijas Saeima. Paldies par uzmanību!".
- 2001_05_03-seq6 language "lv".
- 2001_05_03-seq6 speaker Imants_Burvis-1949.
- 2001_05_03-seq6 mentions Q822919.
- 2001_05_03-seq6 mentions Q211.
- 2001_05_03-seq6 mentions Q3744607.
- 2001_05_03-seq6 mentions Q193089.
- 2001_05_03-seq6 mentions Q21625222.
- 2001_05_03-seq6 mentions Q3736450.
- 2001_05_03-seq6 mentions Q159.
- 2001_05_03-seq6 mentions Q15180.
- 2001_05_03-seq6 mentions Q7164.
- 2001_05_03-seq6 mentions Q210715.
- 2001_05_03-seq6 mentions Q2484354.
- 2001_05_03-seq6 mentions Q488981.
- 2001_05_03-seq6 mentions Q17593828.
- 2001_05_03-seq6 mentions Q3111942.
- 2001_05_03-seq6 mentions Q6497410.
- 2001_05_03-seq6 mentions Q16355734.