Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_03-seq58> ?p ?o. }

• 2001_05_03-seq58 type Speech.
• 2001_05_03-seq58 number "58".
• 2001_05_03-seq58 date "2001-05-03".
• 2001_05_03-seq58 isPartOf 2001_05_03.
• 2001_05_03-seq58 spokenAs 125.
• 2001_05_03-seq58 spokenText "Godājamie kolēģi! Gan Šķēles kungs, gan Tiesneša kungs, gan Dobeļa kungs mani lūdza vēlreiz šeit nākt, jo arī viņi paši skāra tās problēmas, uz kurām bija man jāsniedz zināmas atbildes. Es gribētu sacīt pavisam vienkārši. Dobeļa kungs teica: “Imitēta cīņa par varas interesēm. ” Es domāju, ka tā nav imitēta cīņa un ka šis neuzticības vai uzticības balsojums parādīs, vai, teiksim, Juris Dobelis pašreiz ir uzticīgs Aigaram Kalvītim (smejas) vai nav uzticīgs. Tas ir viens... Es jau saprotu, saprotu, ka tev liekas, ka man kāds ir uzrakstījis priekšā, bet tas nekas. Tā tas ir vienmēr, jo man ir pašam sava atziņa, kas palīdz. (No zāles deputāts J. Dobelis: “Egil, nestosties! Runā skaidri!”) Tātad, ko es vēl gribēju šeit pateikt, kas ir ārkārtīgi svarīgi? Par varas interesēm cīnās tie, kuri ir pie varas, un vara cementē arī tos, kuriem nav vienprātības. Ko es varu pateikt? Mēs par varas interesēm necīnāmies, jo mēs neesam pie varas. Otrkārt, par šiem Satversmes grozījumiem. Gribētu pateikt sekojošo, ka Latvijas Republikā 76 procenti Latvijas Republikas pilsoņu uzskata, ka mums, Latvijai, ir vajadzīgs tautas vēlēts Valsts prezidents. Es esmu to 24 procentu pusē, kuri uzskata, ka principā, pēc manas pārliecības, to nevajag, bet ignorēt citu viedokli arī nevar, tāpēc, runājot par valsts nodevību attiecībā uz šiem 76%, es domāju, nav nopietni. Kolēģi, Aivars Tiesnesis mums, sociāldemokrātiem, uzdeva retorisku jautājumu: “Kur tu esi?” Un deva atbildi: “Es jau neko,” (No zāles deputāts A. Kiršteins: “Stājies ārā!”) radīdams nesakarīgas atbildes iespaidu. Nu kur tad mēs esam? - Šeit, Saeimā, Aivar! Ko mēs darām? - Pildām tos pašus pienākumus, ko tu, - deputātu, tautas priekšstāvju, pienākumus un tāpat kā tu cenšamies to darīt pēc labākās sirdsapziņas. Tālāk mums te bija pavisam vienkārša lieta. Šeit politiskā provokācija, šis demisijas pieprasījums esot bijis privatizācijas procesa vidū. Bet, kolēģi, likuma pārkāpumus taču fiksē, es vēlreiz nosaukšu, arī Latvijas Privatizācijas aģentūras padomes locekļi: Normunds Lakučs un Oškalne - no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Jerumanis - no Jaunās frakcijas, Heniņš - no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas un Sergejs Dīmanis - no PCTVL. Nu ko jūs varat teikt? Nav tikai Tautas partijas un “Latvijas ceļa” pārstāvju. Tātad visi, kuri nav Tautas partijā un “Latvijas ceļā”, domā nepareizi? Es tā nedomāju. Ko es gribētu vēl šeit pateikt. Šeit ir arī citi. Mēs esam runājuši par tiem likumu pārkāpumiem, kurus arī Prokuratūrai esam iesnieguši, par visu šo savu materiālu, bet diemžēl atbildi neesam saņēmuši. Es ceru, ka Prokuratūra atbildēs. Šeit ir ļoti daudz likumu pārkāpumu, piemēram, “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” - 4. , 5. , 6. , 18. , 20. , 22. , 23. un 25. 3. pants. Varam arī citus likumus minēt, piemēram, “Par privatizējamo valsts un pašvaldību objektu novērtēšanas kārtību” - 2. , 3. un 4. pants. Ir pārkāpts arī likuma “Par valsts akciju sabiedrībām” 7. pants, “Informācijas atklātuma likuma” 1. pants. Ir pārkāpti Ministru kabineta noteikumi nr. 110, noteikumu par Latvijas Privatizācijas aģentūras statusu 72. , 79. , 93. un 163. punkts. Nu, kolēģi, ko tad vairs runāsim par politisku provokāciju? Vai tad likums ir jāievēro vai nav? Vai mums tiesiskai kārtībai ir jābūt vai nav jābūt? Jāstrādā ir kvalitatīvi! Un es esmu pilnīgi pārliecinās, ka ar laiku Tautas partija to arī darīs. Kolēģi! Mums šeit arī norādīja uz to, ka mums nevajadzētu atsaukties uz Pasaules Banku kā autoritāti. Šķēles kungs, var arī neatsaukties uz Amerikas Savienoto Valstu Senāta komisiju, kas publiski Amerikas Savienoto Valstu Senātā apsprieda līdzīgu ziņojumu par augsto korupcijas un organizētās noziedzības līmeni tieši Latvijas valsts varas struktūrās. Laikraksta “Diena” 1. lappusē par to bija rakstīts. Ja vajadzēs, parādīsim arī to. Jūs “Dienu” apšaubāt? Es neapšaubu. Tā ka, es domāju, tas ir pietiekami nopietni, lai mēs par to runātu. Tas nenozīmē, ka visi politiķi ir korumpēti, bet tas nozīmē, ka šīs negācijas ir, un īlenu maisā mēs nevarēsim noslēpt. Kolēģi! Man šeit bija vēl tāda nepatīkama situācija, ka man vienā brīdī atkal sāka pārmest, ka mēs par tām cenām neko nezinām. Bet es jau teicu, ka mēs šeit citējām “Latvijas kuģniecības” padomes locekli Andri Paulu-Pāvulu un Jāni Maršānu - Tautas partijas biedrus. Nu tad citēsim vēlreiz, ja nepietiek... Ko tad es varu citu darīt? Viņi saka tā: ““Latvijas kuģniecības” privatizācija - tas ir, ka pēc būtības tiek privatizēts bizness, ievērojama niša, vieta starptautiskajā kuģošanas biznesā. ” Kāds tad ir īpašums? Apmēram 50 kuģi, simtiem kuģu fraktētāju, tūkstošiem biznesa partneru, vērtīgi nekustamie īpašumi. Brīvie līdzekļi, kā viņi apgalvo, ir 52 miljoni ASV dolāru. “Lūk, tas ir rakstīts. “Naudas izteiksmē,” to saka viņi, “Latvijas kuģniecība” ir 200 miljonu latu vērta. ” Tā ir rakstīts “Lauku Avīzē”. Jūs atkal apstrīdat “Lauku Avīzi”? Nu apstrīdiet. Es melns uz balta to lasīju, arī jūs varat to izdarīt. Nevajag apstrīdēt! Gundars Bērziņš televīzijā skaidri un gaiši sacīja: “Kompānijas normālas pārdošanas gadījumā iegūsim no 80 līdz 120 miljoniem latu, par šiem 68 procentiem akciju. ” Normāla pārdošana par 70 miljoniem tātad nav... Tas ir skaidrs. Protams, es negribu uzsvērt, ka 70 miljoni būtu obligāta galējā cena un tamlīdzīgi, bet es jau arī teicu, Aivar, ka 68 procenti nav 100 procenti, un es to teicu šodien. Ja tu būtu vērīgāk klausījies, arī tu būtu to, es domāju, noteikti pamanījis. Ko es vēl gribētu šeit pateikt? Te ir ļoti interesanti fakti par šo privatizāciju. Tātad arī Andris Pauls-Pāvuls un Jānis Maršāns no Tautas partijas skaidri un gaiši pasaka sekojošo: “Nē, nav vajadzīgs stratēģiskais investors... Nav vajadzīgs stratēģiskais investors, jo “Latvijas kuģniecībai” ir 50 miljoni ASV dolāru brīvo līdzekļu un iespējas attīstīties. ” Ar “Latvijas kuģniecībā” esošajiem resursiem ir iespēja piesaistīt kreditētājus un piecu gadu laikā atjaunot floti. Tātad ir jāizdomā šī privatizācijas nepieciešamība, ja tik ļoti gribas. Tā es to, kolēģi, saprotu! Vēl ko es gribētu uzsvērt. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies, ko Valsts kontrole ir teikusi par to, kas ir reāli noticis “Latvijas kuģniecībā” līdz 1997. gadam, tad redzam, ka Valsts kontroles atzinums ir spēcīgs. Un, ja mēs arī, teiksim, kaut ko pārmetam Leonam Bojāram šinī gadījumā, tad varbūt vispirms ieklausīsimies Valsts kontroles atzinumā. Tas ir dokuments. ““Latvijas kuģniecībā”,” kā viņi atzīst, “nepiedodami brīvi rīkojas ar valsts īpašumu. “Viens atzinums. Otrs pārkāpums: “Beznodokļu zonās reģistrē “Latvijas kuģniecības” meitas uzņēmumus un to dara pretēji Latvijas Republikas likumdošanai. ” Pretēji Latvijas Republikas likumdošanai ieķīlā pamatlīdzekļus, pretēji Latvijas Republikas likumdošanai sastāda grāmatvedības gada pārskatu, un tāpēc “Latvijas kuģniecība” strādā nerentabli. Lūk, kolēģi! Protams, galvenā vaina šeit ir jāuzņemas Pēterim Avotiņam. Par to mēs nestrīdamies. Arī Šķēles kungs radiodiskusijā ar mani, kad Kalvīša kungs nāca pie varas Ekonomikas ministrijā, apgalvoja, ka visas nebūšanas “Latvijas kuģniecībā” ir pārvarētas. Iespējams, ka tā, un par to vēl ir laiks spriest. “Ja būs dokumenti - spriedīsim, un būs atklātums,” kā teica “Delna”. Bet, kolēģi, atcerēsimies to arī, ka jūs, Šķēles kungs, līdz 1996. gada janvārim ieņēmāt “Latvijas kuģniecības” padomes priekšsēdētāja posteni, arī Godmaņa kungs to savulaik ir ieņēmis. Un es domāju, ka kaut kāda - kaut neliela atbildības daļa par to ir arī jums kā vēlākajam Ministru prezidentam jāuzņemas. Es domāju, ka par to mums, visiem politiķiem, ir jāuzņemas arī sava atbildības daļa. Arī sociāldemokrātiem. Bet tas ir jādara atbilstoši iespējām kaut ko līdzēt un darīt. Un man likās ļoti dīvaini tas, ka jūs man pārmetāt par šo Didzi Azandu, lai gan jūs ļoti labi zināt arī to, ka mēs iesniedzām nevis kādu demisijas pieprasījumu, bet gan deputātu pieprasījumu. Deputātu pieprasījumu! Tas ir pavisam kas cits. Un arī šajā deputātu pieprasījumā, ja jūs uzmanīgi izlasīsiet stenogrammu, jūs redzēsiet, ka mēs neesam teikuši, ka to pieprasīsim. Mēs taisni uzsvērām, ka par šo likuma pārkāpumu mēs tomēr nepieprasīsim Kalvīša kunga demisiju. Taču mēs norādījām uz to, ka šāda rīcība nav pieļaujama, un tāpēc arī Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš skaidri un gaiši izteica brīdinājumu Kalvīša kungam. Kā tad jūs domājat? Un šis ir viens no tiem momentiem, kas arī būtu zināmā mērā jāņem vērā. Vispār vajadzētu arī biežāk lasīt Saeimas kārtības rulli, it īpaši tad, ja mēģina kādam kaut ko pārmest par to, ka, it kā te atkal būtu melots un nomelnots, lai gan īstenībā viss ir darīts pietiekami korekti. Es gribētu uzsvērt arī to, ka Godmaņa kungs korekti atzina, ka bija par īsu šis “Latvijas kuģniecības” privatizācijas pieteikumu iesniegšanas termiņš, ka šis šaurais pretendentu loks bija par šauru. Es domāju, Šķēles kungs, ka arī jums vajadzētu to atzīt, nevis vienkārši meklēt tikai opozīcijā šo vainu, kā jūs varbūt to arī vēlētos. Un tad varbūt arī jums būtu mazāk to domstarpību ar Godmaņa kungu, kuras jūs pieminējāt. Es domāju, ka kļūdīties ir cilvēcīgi, bet muļķīgi ir no kļūdām neatteikties, kā teica senie latīņi, un tāpēc mums vajadzētu zināmā mērā domāt par to, kā un ar ko mēs rīkojamies. Arī tad, ja nav iznācis tā, kā bija gribēts. Kolēģi, es gribētu vēlreiz varbūt uzsvērt to, ka ir pietiekami nopietni runājušas arī valdības partijas, ka galu galā varbūt pacitēsim Māra Grīnblata atzinumu, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK neuzņemas solidāru atbildību par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju... Jā, es zinu! Dobelis precīzi teica, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK balsos par uzticību Aigaram Kalvītim. Tik tiešām, tā tas būs. Taču šeit ir arī, teiksim Krasts, kas arī saka, ka ministru prezidents Andris Bēriņš un ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis ir paziņojuši, ka uzņemas politisku atbildību par “Latvijas kuģniecības” privatizācijas norisi. Un nekas viņus nevar atbrīvot no šīs atbildības. Reāli tas tā ir! Jums katram pašam ir jādomā par to, vai šī steiga bija vajadzīga un kas šo steigu diktēja - vai opozīcija vai valdības kodols - Tautas partija un “Latvijas ceļš”. Paldies par uzmanību!".
• 2001_05_03-seq58 language "lv".
• 2001_05_03-seq58 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2001_05_03-seq58 mentions Q822919.
• 2001_05_03-seq58 mentions Q16350881.
• 2001_05_03-seq58 mentions Q211.
• 2001_05_03-seq58 mentions Q3744607.
• 2001_05_03-seq58 mentions Q79820.
• 2001_05_03-seq58 mentions Q21625222.
• 2001_05_03-seq58 mentions Q30.
• 2001_05_03-seq58 mentions Q164226.
• 2001_05_03-seq58 mentions Q1250133.
• 2001_05_03-seq58 mentions Q3899540.
• 2001_05_03-seq58 mentions Q210715.
• 2001_05_03-seq58 mentions Q29955809.
• 2001_05_03-seq58 mentions Q130614.
• 2001_05_03-seq58 mentions Q1474490.
• 2001_05_03-seq58 mentions Q5618600.
• 2001_05_03-seq58 mentions Q6111458.
• 2001_05_03-seq58 mentions Q4803907.
• 2001_05_03-seq58 mentions Q1118661.
• 2001_05_03-seq58 mentions Q6497410.
• 2001_05_03-seq58 mentions Q16362302.
• 2001_05_03-seq58 mentions Q16352305.