Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_03-seq4> ?p ?o. }

Showing items 1 to 44 of 44 with 100 items per page.

2001_05_03-seq4 type Speech.
2001_05_03-seq4 number "4".
2001_05_03-seq4 date "2001-05-03".
2001_05_03-seq4 isPartOf 2001_05_03.
2001_05_03-seq4 spokenAs 125.
2001_05_03-seq4 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Saeimas Prezidija locekļi! Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Arī pēc trešā, kārtējā “Latvijas kuģniecības” privatizācijas mēģinājuma izgāšanās, mūsuprāt, Ministru kabinets nesteidz nopietni strādāt pie kuģniecības nozares nopietnas attīstības nosacījumu veidošanas, bet kārtējo reizi plāno tikai jaunu “Latvijas kuģniecības” privatizāciju. Saeimas ārkārtas sēdē sociāldemokrāti un citi Saeimas opozīcijas spēki stingri piekodināja Ministru kabinetam veikt grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un citos normatīvajos aktos, lai beidzot sāktu īstenot Ministru kabineta sen apstiprināto - 1998. gada 21. jūlijā apstiprināto - Latvijas kuģošanas jaunās politikas koncepciju. Arī ekspertu un profesionāļu viedoklis ir tieši tāds pats: šis jautājums ir pats svarīgākais. Atgādināšu Jūrniecības savienības valdes priekšsēdētāja Antona Vjatera teikto. Jūrniecības savienība kopš paša sākuma prasīja sasaistīt “Latvijas kuģniecības” privatizāciju ar kuģošanas politikas īstenošanu. Tas formāli ir paredzēts, taču praksē tas neīstenojas. Arī “Latvijas kuģniecības” prezidents Andris Kļaviņš uzsver to, ka kuģošanas politiku ir nepieciešams īstenot - labāk vēlu nekā nekad. Diemžēl kopš 1998. gada 21. jūlija ir zaudēts daudz laika. Situācija vairs nav Latvijai tik labvēlīga kuģošanas jaunās politikas mērķu sasniegšanai. Mēs gribējām ieinteresēt ārvalstu kuģošanas kompānijas, lai tās reģistrētu savus kuģus pie mums Latvijā. Pašreiz gan skandināvi, gan Krievijas pārstāvji paši ļoti nopietni strādā pie attiecīgām izmaiņām likumdošanā, un rezultāts ir tas, ka Latvijas handikaps aizvien dilst. Jāuzsver, ka pašreiz 60% no visiem pasaulē esošajiem kuģošanas uzņēmumiem strādā zem tā saucamajiem lētajiem karogiem. Ja mēs attiecīgi nerīkosimies, tad, protams, būs ļoti nopietna situācija. Ja mēs gribam saglabāt Latvijā kuģniecības nozari, tad ir jāpanāk šai biznesa sfērai labvēlīgs režīms, un to nosaka un var veidot tieši šī jaunā politika - šī Ministru kabinetā jau apstiprinātā, bet neīstenotā jaunā kuģošanas politika. Es šeit gribu apliecināt to, ka arī valdības partiju pārstāvji ir apmēram vienādos uzskatos, ka opozīcijas pārstāvji... Citēšu kaut vai to, ko teica “Latvijas ceļa” pārstāvis “Latvijas kuģniecības” valdes pilnvarnieks Druvis Skulte. Viņš sacīja: “Kuģošanas nozares attīstība vairāk ir politikas un nodokļu jautājums, nevis tieši pašas kuģošanas jautājums. ” Viņš arī uzsver: “Ja vadītos pēc jaunās kuģošanas politikas, tad mums nemaz nevajadzētu meklēt kaut kādus lētos karogus. ” Tas attiecas uz “Latvijas kuģniecību”. Kolēģi, ir pilnīgi skaidrs, ka tādā gadījumā Latvijas valsts budžetā būtu vairāk ienākumu, Latvijas kuģi atgrieztos zem Latvijas karoga, celtu mūsu valsts starptautisko prestižu un tautas labklājību. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka diez vai kāds no Saeimas deputātiem vai ministriem apgalvos to, ka mums valsts budžetā ir pārāk daudz naudas, ka mums ir lieka nauda, bet pati šī Ministru kabineta apstiprinātā jaunā kuģošanas politikas koncepcija norāda uz to, ka šajā brīdī valsts būtu papildus saņēmusi 80 miljonus latu. Es domāju, ka šī nauda būtu noderējusi gan skolotājiem, gan policistiem, gan medmāsām, gan ārstiem, gan aktieriem, gan invalīdiem un pensionāriem. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka neviens nedomā, ka šis nav pietiekami nopietns jautājums, un zem šīm visām atziņām stāv arī Ministru kabineta vadītāja paraksts. Tātad galvenā problēma ir tāda, lai “Latvijas kuģniecībai” un šai nozarei būtu labvēlīga uzņēmējdarbības vide. Ja tā nebūs labvēlīga, kā tas ir bijis līdz šim, tad katrā ziņā būs vienalga, vai šo “Latvijas kuģniecību” privatizē vai neprivatizē, jo tad tā tik un tā nomirs dabīgā nāvē. Manuprāt, mums ir jādomā par to, lai uzturētu Latviju kā jūras lielvalsti, un mums ir visas iespējas to ir darīt, jo tankeru flotes kravu pārvadājumu ziņā Ziemeļamerikā mēs esam piektajā vietā, bet Ziemeļeiropā - pat pirmajā vietā. Kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka šajā jautājumā, ignorējot šo jauno kuģošanas politiku, tās īstenošanai nepieciešamos soļus, mūsu valdība ir rīkojusies kā jauns puisis, kā sentimentāls jauneklis, kas margrietiņām tikai plūc ziedlapiņas un pie sevis skaita - min, vai viņa mīļotā jaunava viņu mīl vai nemīl, bet tikmēr pati jaunava lēnām iet bojā, viņa pat noasiņo, un neviens viņai nesteidzas sniegt neatliekamu, nepieciešamu palīdzību. Es domāju, ka šī situācija ir kardināli jāmaina un ka šeit gan Ministru kabinetam, gan arī Saeimai ir savs darbs veicams. Ne jau velti mēs, Saeimas opozīcijas partijas, 4. aprīlī šeit aicinājām Ministru kabinetu un arī Saeimu pieņemt pēc iespējas ātrāk vajadzīgos lēmumus. Diemžēl valdības partijas to noliedza. Kolēģi! Ir izveidojusies diezgan interesanta situācija, jo valdība nesniedz nepieciešamo atbalstu jaunās kuģošanas politikas īstenošanai, pat tās izpētes darbam. Piemēram, ir nepieciešami 25 tūkstoši latu ekonomiskajiem pētījumiem, kas palīdzētu ātrāk ieviest šo jauno kuģošanas politiku. Ieguvums, kā es jau minēju, līdz šim brīdim varēja būt 80 miljoni latu. Pie tam Flandrijas valdība ir gatava dot papildus 150 tūkstošus latu, bet vēl aizvien šie 25 tūkstoši latu nav izdalīti. Es domāju, kolēģi, ka tā nav valstiskas domāšanas mēraukla, tā nav nopietna rīcība. Ir tikai viena atbilde uz šo jautājumu, kāpēc tas tā notiek. Manuprāt, atbilde ir sekojoša: var būt, ka šī jaunā kuģošanas politika dažam labam valstsvīram nemaz nav vajadzīga, var būt, ka arī valdībā vairākums domā, ka tas nav vajadzīgs. Sak, vispirms mēs “Latvijas kuģniecību” privatizēsim, bet, ja mēs apstiprināsim vispirms šo jauno kuģošanas politiku, tad, iespējams, vispār šī privatizācija nebūs vajadzīga. Kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka Holande 1996. gadā un 1997. gadā ieviesa šādu politiku, un gada laikā zem Holandes karoga atgriezās 150 kuģi. Tāda pati politika tiek īstenota arī citās Eiropas Savienības valstīs, un mums no tās pozitīvās pieredzes tomēr vajadzētu ņemt arī kaut kādu paraugu sev. Sociāldemokrāti vienmēr ir iebilduši pret “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, bet, ja valstī ir pieņemts lēmums, ka “Latvijas kuģniecība” tiek privatizēta, tad to vajadzētu privatizēt tā, lai šajos “Latvijas kuģniecības” privatizācijas noteikumos un nosacījumos zināmā mērā tiktu ņemta par pamatu tieši šī jaunā kuģošanas politikas koncepcija. Ja mēs to veiktu, tad, kā rāda arī beļģu ekspertu institūta “Poliey Research Corporation” atzinumi, līdz 2005. gadam mēs katru gadu papildus gūtu 7 miljonus latu, bet, sākot no 2005. gada, - 18 miljonus latu gadā. Gadā! Gadā, kungi un dāmas! Tomēr mēs vēl aizvien kavējamies, un valdība šajā gadījumā kavējas vairāk nekā trīs gadus. Es domāju, ka šīs jaunās kuģošanas politikas īstenošana nav ne pozīcijas, ne opozīcijas jautājums, tas ir valstiskās stratēģijas jautājums, un es neuzskatu, ka būtu piedodama tāda situācija, ka šis jautājums realitātē kopš 1998. gada 21. jūlija vēl aizvien nav izkustējies šeit, Saeimā, no vietas, kaut arī valdība tam bija gatava, jo Satiksmes ministrija bija apstiprinājusi ļoti normālus priekšlikumus. Diemžēl citās ministrijās šie priekšlikumi ir iestrēguši. Žēl, ka valdībai nav šīs valstiskās domas, šīs valstiskās stratēģijas. Kāpēc izgāzās arī šī trešā “Latvijas kuģniecības” privatizācijas kārta? Manuprāt, šeit ir mazliet jāpadomā par to, kāpēc tas notika. Un šeit var saskatīt diezgan līdzīgu analoģiju kaut vai ar Raiņa “Zelta zirgu” un Antiņu, kas trīs piegājienos devās stikla kalnā, lai sasniegtu kalna virsotni un atbrīvotu princesi no nāves miega, bet viņam ne pirmajā, ne otrajā reizē tas neizdevās. Kāpēc tas tā notiek? Manuprāt, tas notiek tāpēc, kāpēc arī Antiņam ne pirmajā, ne otrajā reizē neizdevās to sasniegt. Pirmajā reizē viņš domāja par algu, otrajā - par princesītes mīļiem smaidiem... Taču valdība arī trešajā reizē laikam domāja gan par algu, gan par princesītes mīļiem smaidiem, un tāpēc es varētu teikt, ka ir vajadzīga nevis slepenība, bet gan atklātība, un arī sabiedrība par atklātumu “Delna” pašreiz to uzsver valdībai. Tā uzsver, ka vajag darīt visu atklāti “Latvijas kuģniecības” privatizācijā, ja to turpina uz priekšu, lai parādītu beidzot arī visu, kas ir noticis un kā ir noticis, lai tautai būtu šī skaidrība. Nevajag slēpt zem deķa tās lietas, kas nav slēpjamas, bet, ja tajās ir kaut kas slēpjams, tad, protams, noteiksim konfidencialitātes statusu, slepenību un tamlīdzīgi. Es domāju, ka pats labākais “Latvijas kuģniecības” privatizācijā ir nesavtības motīvs un doma par to, kas varētu Latvijai visvairāk noderēt un būt izdevīgs. Kolēģi! Es gribētu uzsvērt vēl to, ka arī jau šajā trešajā piegājienā mēs tērējam pietiekami ievērojamus finansu līdzekļus konsultantiem; teiksim, kaut vai šai pašai “BDO New Market” konsultantfirmai mēs iztērējām 385 246 ASV dolārus, un arī viņi vēl prasa... zināmus papildlīdzekļus. Es domāju, ka mums pašiem savā valstī ir pietiekami daudz nopietnu ekspertu, kuru vārdos un darbos mēs neieklausāmies. Minēsim kaut vai “Latvijas ceļa” pārstāvi Uldi Osi. Viņš ir citēts gan “Latvenergo” privatizācijas jautājumu sakarā, gan “Latvijas kuģniecības” privatizācijas jautājumu sakarā, un es domāju, ka šādu ekspertu ignorēšana mums nedos nekādus labus rezultātus, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc neizdodas. Es tāpēc gribētu uzsvērt vēl sekojošo, ka tad, ja mēs nopietni nemainām privatizācijas noteikumus, ja mēs neņemam vērā jaunās kuģošanas politikas koncepciju, kas ir apstiprināta, bet nav īstenota Latvijā, mēs neko nepanāksim. Es šeit atļaušos pat citēt vienu no šīs kuģniecības privatizācijas trešās kārtas kritiķiem - Aivaru Lembergu, kurš teicis, ka viņš aicina valdību privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” pārdošanu uzticēt Ventspils domei, kas to pusgada laikā pārdos biržā gan par naudu, gan par sertifikātiem valstij izdevīgos apstākļos. Viņš uzsver arī to, ka praktiski ir vajadzīga šī atklātība un ka, raugoties pēc pašreizējiem noteikumiem, “Latvijas kuģniecības” privatizācijā no malas piedalīsies tikai tāds, kurš ir ārstējies Tvaika ielā, un tas, kuram šie noteikumi ir rakstīti. Kolēģi, tas norāda uz to, ka sociāldemokrāti, kā esmu uzsvēris aizvien, ir pret “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, bet, ja mēs gribam šo privatizāciju virzīt - un tāds ir Saeimas vairākuma viedoklis -, tad tādā gadījumā tas tomēr ir jādara tā, lai Latvijas valstij būtu maksimāls ieguvums. Maksimāli iespējamais! Atklāti, godīgi un bez kādām savtīgām interesēm! Es gribētu uzsvērt arī to, ko ir uzsvēris Jānis Naglis - Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors. Viņš ir teicis, ka valstij nav tādu līdzekļu, ko varētu investēt “Latvijas kuģniecības” attīstībā. Protams, protams, Nagļa kungam ir zināmā mērā taisnība. Es tikai gribētu pateikt, ka viņš pašreiz... ne tikai opozīcija, bet arī Tautas partija pamāca... it kā viņš nezinātu, ko Tautas partija ar saviem “Latvijas kuģniecības” padomes locekļiem ir teikusi, - ka nauda “Latvijas kuģniecības” attīstībai ir pašā “Latvijas kuģniecībā” un ka ir pieejami arī lēti kredītresursi. (Es šeit necitēšu šo “Latvijas kuģniecības” padomes locekļu, Tautas partijas biedru, teikto. Šie materiāli ir visiem zināmi, vairākkārt citēti.) Tā ka valstij nemaz nav obligāti jāprasa līdzekļi, un es katrā ziņā aicinu Jāni Nagli velti nemaldināt sabiedrību. Es gribētu uzsvērt arī mūsu Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas viedokli. Viņa uzskata, ka atbildīgi par neveiksmīgo “Latvijas kuģniecības” privatizācijas mēģinājumu - jau trešo “Latvijas kuģniecības” privatizācijas mēģinājumu! - ir privatizācijas rīkotāji, tas ir, valdība, Privatizācijas aģentūra, privatizācijas konsultanti. Kolēģi! Trīs reizes pēc kārtas neveiksmīgā privatizācija norāda uz to, ka kaut kas pašos pamatos ir nepareizi. Trīs reizes pēc kārtas! Tas nozīmē, ka bija iespēja labot kļūdas, bet nebija, manuprāt, vēlēšanās labot tās. Tas ir pats galvenais. Es gribētu uzsvērt, ka Nagļa kungs vēl arī pauda savu pārliecību, ka neveiksmīgajai “Latvijas kuģniecības” privatizācijai nevajadzētu būt par iemeslu valdības krišanai, jo valdība nav veidota, kā saka Nagļa kungs, viena objekta privatizācijai. Manuprāt, viņš saka pilnīgi pareizi - tā domāta nevis viena objekta, bet vairāku objektu privatizācijai. (Nagļa kungam es šajā ziņā varu vienīgi piekrist!) Tādēļ ir veidota arī šī valdība - izteikti labēja valdība. Nākamais. Privatizācijas aģentūras amatpersonas, piemēram, Imants Mantiņš, uzsver to, ka Privatizācijas aģentūras lemtspēja bija ierobežota, jo tai bija jāvadās pēc finansu konsultantu un valdības noteikumiem. Daļēji tas ir pareizi teikts, jo, protams, valdības ieteikumi, valdības izstrādātie privatizācijas nosacījumi bija, bet finansu konsultantam principā bija jārīkojas tā: kādus uzdevumus valdība, ekonomikas ministrs un Privatizācijas aģentūra lika, tādi arī bija jāizstrādā. Kā norāda Uldis Osis, finansu konsultants praktiski pildīja brokera pienākumus. Tā ka es domāju, ka tas nebūtu gluži pareizi - teikt, ka pamatā tam visam bija finansu konsultanta ieteikumi. Viņš, protams, konsultēja par tiem jautājumiem, kurus viņam uzdeva, kurus viņam prasīja, taču attiecībā uz tiem, kurus viņam neprasīja, viņš, manuprāt, nekonsultēja. Es gribu pateikt vēl vienu lietu, kas tagad parādās visā pilnībā un kas ir nopietni jāapsver. Valdības Latvijas Republikā mainās, bet Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors, kā vienmēr, paliek savā vietā. Jānis Naglis ir pārdzīvojis astoņas valdības un, kā es jūtu, pārdzīvos arī devīto valdību. Ja man nebūtu pašreiz kopā ar kolēģiem nopietni jāstrādā pie jaunās Satversmes projekta, ko pašreiz izstrādā mūsu partija, tad laikam jau vasaras brīvdienās vajadzētu rakstīt romānu par “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gaitu. Atklāti jāsaka, ka tad jau laikam romāna galvenie varoņi nebūtu ne valdības vīri, ne sievas - lai viņi neapvainojas! -, bet galvenais varonis būtu Jānis Naglis. Galvenais varonis nebūtu arī Kalvīša kungs, nedz arī Andris Bērziņš. Tā vien liekas, ka Jānis Naglis ir īsts valdības “ēnu kabineta” vadītājs un noteicošais reālās politikas ievirzītājs. Man tā vien šķiet, ka arī šīs Saeimas laikā Naglis paliks savā vietā - tāpat kā valdība paliks savā vietā. Varu galvot par to! Un gribu atgādināt, ka Šķēles kunga valdība krita tad, kad Nagļa demisiju pieprasīja Vladimirs Makarovs, un, lai atjaunotu Nagļa kungu amatā, arī Šķēles kungs riskēja ar savu premjera amatu. Kolēģi, es gribētu teikt sekojošo, ka katrā ziņā par savu pieredzi un spēku laikam ir jāizsaka zināma apbrīna Jānim Naglim, un, kā es jūtu, valdībā tikpat kā neviens ar viņu netiek galā. Arī Kalvīša kungs ar viņu netiek galā. Mēs jau vairākkārt esam norādījuši uz veselu virkni trūkumu, un tomēr Kalvīša kungs, kaut arī kritiskas piezīmes ir izteicis, praktiski nekādus secinājumus nav izdarījis. Kolēģi, es gribētu uzsvērt to, ka arī “Diena”, analizējot “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gaitu, norāda, ka “Latvijas kuģniecības” privatizāciju ir pavadījusi politiska jezga, kuru uzkurinājuši sociāldemokrāti un kura kļuvusi par iemeslu pauzei uzņēmuma privatizācijā. Nu ko es varētu ieteikt šinī gadījumā? Es domāju, mēs visi zinām klasiķi Somersetu Moemu, viņa “Teātri” un arī slaveno mākslas filmu - jo garāka pauze, jo lielāks aktieris. Mēs redzēsim, vai mūsu Ministru kabinets būs aktieris - vājš aktieris vai liels aktieris. Es domāju, ka šinī gadījumā, nesakārtojot šos jautājumus attiecībā uz “Latvijas kuģniecību”, zināmā mērā mēs nekad neatrisināsim šo “Latvijas kuģniecības” jautājumu Latvijas valsts interesēs. Sociāldemokrātu viedoklis ir viennozīmīgs: nevajag privatizēt šo “Latvijas kuģniecību”, jo tā var nest peļņu. To apstiprinājuši arī mūsu politiskie oponenti. Arī “Latvijas kuģniecības” padomē pārstāvētie Tautas partijas locekļi norāda uz šādu iespēju. Ar “Latvijas kuģniecības” palīdzību atceļot šo komisāru institūtu, kas privatizējamajai valsts akciju sabiedrībai ir ārkārtīgi sarežģīts, tomēr var īstenot nopietnu valsts menedžmenta politiku. Ir jautājums: vai mēs to gribam? Iespējams, ka valdības partijas to nevēlas, bet, protams, ir iespēja privatizēt tikai “Latvijas kuģniecību”. Kolēģi! Es gribētu uzsvērt arī to, ko Nagļa kungs ir teicis, ka zināmā mērā šo privatizācijas neveiksmi noteikusi investoru negatīvā attieksme pret pārējas ekonomikas valstīm. Šajā ziņā varētu varbūt arī daļēji piekrist Nagļa kungam, bet es tomēr gribētu uzsvērt, ka laikam jau, dodoties uz “Latvijas kuģniecības” privatizāciju un iesniedzot savus pieteikumus šai privatizācijai, starptautiskie investori zināmā mērā iepazinās, kāda zeme ir Latvija: vai tā atrodas Austrumeiropā vai tā tomēr atrodas kādā Rietumeiropas pusē, vai tā ir pārejas ekonomikas valsts vai ne. Tā ka visas šīs lietas bija zināmas jau tad, kad viņi iesniedza šos pieteikumus, tāpēc šis jautājums diez vai varētu būt izšķirošais. Kolēģi, arī es šeit redzu tādu iebildumu no Kalvīša kunga puses, kas, manuprāt, saka, ka sociāldemokrātu nosauktā “Latvijas kuģniecības” cena liecinot par ekonomisko analfabētismu. Tā esot 200 miljonu latu liela, un tā esot nereāla. Es gribētu šeit vēlreiz uzsvērt to, ka šinī gadījumā mūsu viedoklis pilnībā saskan ar Tautas partijas ekspertiem - “Latvijas kuģniecības” padomes locekļiem, kuri nosauca šo cenu, šos 200 miljonus latus, publiskā presē - “Lauku Avīzē”. Mēs arī uzsveram, ka ne jau šie 68%, bet visi 100% pēc bilances vērtības tiek vērtēti kā šie 200 miljoni latu. Protams, ir jāņem vērā ne tikai tas, ko norādīja Kalvīša kungs, ne tikai šie zaudējumi, ne tikai šīs zināmā mērā kredītsaistības, bet arī brīvie līdzekļi, kas ir 50-52 miljonu ASV dolāru apmērā, uz ko ir norādījuši šie paši Tautas partijas biedri. Es domāju tā: ja mēs kaut ko analizējam, tad analizēsim visu objektīvi un līdz galam, ne tikai pa pusei, jo šie pussoļi mūs pie patiesības nenovedīs. Šie pussoļi mūs no patiesības tikai attālinās. Kolēģi, es gribētu uzsvērt vēl to, ka pamatā, ja mēs skatāmies no valdības pozīcijām, tā pilnīgi stalti un vēsi, lai nebūtu nekādu politisko kaislību, tad “Latvijas kuģniecības” privatizācijas neveiksmē pirmām kārtām ir jāvaino šie pārāk īsie termiņi, kuri gan valdībā, gan Latvijas Privatizācijas aģentūrā apzināti tika pieņemti, jo arī valdības partija - apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK - nepārtraukti protestēja pret to: gan pret pretendentu loka apzinātu sašaurināšanu, nosakot, ka virkne pretendentu mums vairāksolīšanā nav vajadzīga, gan pret šiem pasakaini īsajiem termiņiem, kad mēneša laikā bija jānokārto varen daudz dažādu formalitāšu, atskaitot, protams, Ziemsvētku brīvdienas un Jaungada brīvdienas, kad visa nopietnā uzņēmēju… nu kā lai to pasaka, saime, visdrīzāk šo laiku pavadīja kopā ar savām ģimenēm. Tā ka šajā laikā reāli uz šo “Latvijas kuģniecības” privatizāciju varēja pieteikties tikai tie, kuri pamatā pirms tam jau bija iepazinušies ar “Latvijas kuģniecību”. Kolēģi! Es varu vienīgi piekrist arī ministram Vladimiram Makarovam, kas izsaka bažas un neticību, ka šajā valstī vispār kāds uzņemsies atbildību. Un viņš arī ironiski piebilst, ka šajā laikā ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis ir devies izklaidēties uz pasaules čempionātu hokejā. Valdībai šis jautājums nešķiet svarīgs. Nu ko es varu teikt? Valdība lai pati vērtē! Es domāju, katrā ziņā ir patīkami, ka arī mēs atbalstām savus hokejistus, taču šinī gadījumā es domāju, ka vienkārši tāda atrašanās Vācijā un neatrašanās tajā brīdī, kad izskata šos jautājumus, šeit, Saeimā, nav īsti pamatota. Es domāju, ka zināmā mērā Saeimas lietas un arī kuģniecības lietas ir tā vērtas, lai atsevišķos gadījumos arī pārtrauktu savu atvaļinājumu. Katrā ziņā ministriem ir tiesības uz atvaļinājumu, bet šādu tiesību, kā jūs zināt, īstenībā nav vienīgi Saeimas deputātiem. Kolēģi! Es gribētu akcentēt arī to, ka “Latvijas kuģniecības” prezidents ir uzsvēris to, ka pretendentu atteikšanās piedalīties “Latvijas kuģniecības” privatizācijā zināmā mērā ir jāsaista ar novecojušo kuģošanas floti. Un arī opozīcija vairākkārt ir piedāvājusi šo jautājumu risināt. Diemžēl tas vēl aizvien nav risināts. Sociāldemokrātu frakcija sagatavoja un 5. martā izsūtīja iesniegumu ģenerālprokuroram Jānim Maizītim par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas noteikumu un privatizācijas procesa neatbilstību Latvijas tiesību aktiem un Latvijas tautsaimniecības interesēm. Es jums, kolēģi, godīgi pateikšu, ka mēs atbildi neesam saņēmuši līdz pat šai dienai, pat ne tādu, ka Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra iepazīstas ar mūsu materiāliem un veic kaut kādu papildu izpētes darbu. Man laikam mazliet ironiski jāpiebilst, ka šinī gadījumā, ja mēs paskatāmies pasta darbības termiņus sakarā ar to, ka mēs 5. martā izsūtījām, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra varbūt ir uzskatījusi šo mūsu frakcijas iesniegumu par apsveikumu 8. martā - Starptautiskajā sieviešu dienā. Citādi man ir grūti izprast, kāpēc tas tā notiek, ka nekas nevirzās uz priekšu. Pat formāla atbilde mums netiek atsūtīta kopš šā 8. marta, lai gan reāli Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai to vajadzēja jau saņemt. Es piekrītu, var notikt papildu izpētes darbs, bet atbilde tomēr būtu jāsniedz. Kolēģi! Es gribētu citēt arī ekonomikas ministru Aigaru Kalvīti, kas ārkārtas preses konferencē ziņoja par to, ka privatizāciju nepārtraukti pavadījuši skandāli, ka bijuši politiskie spēki, kas izmantojuši visnetīrākās metodes, lai šo procesu torpedētu, un diemžēl viņi savu ir panākuši. Kolēģi, es gribētu uzsvērt arī to, ka šajos tā dēvētajos nedarbos, ko Kalvīša kungs min, viņš vaino Saeimas opozīciju - pirmām kārtām sociāldemokrātus un arī atsevišķus apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvjus. Nu ko es varu pateikt? Es domāju, ka šinī gadījumā Kalvīša kungam vajadzēja rūpīgāk ieklausīties gan valdības aprindās esošo oponentu viedokļos, gan Saeimas opozīcijas viedokļos, un tad šāda situācija nebūtu izveidojusies. Tas ir pilnīgi viennozīmīgi un pilnīgi skaidrs! Tā ka es gribētu uzsvērt arī to, ka zināmā mērā mēs nevaram teikt, kā to darīja Andris Bērziņš, ka valdībai nav nekāda sakara ar “Latvijas kuģniecību”. Es gribētu uzsvērt arī to, ka Kārlis Leiškalns pilnīgi precīzi norādīja, ka negodīgums “Latvijas kuģniecības” privatizācijā rada totālu politisko valdības un parlamenta krīzi Latvijā. Un šajā ziņā es Kārlim Leiškalnam varu vienīgi piekrist ar tādu piebildi, ka labi vien ir, ka mums nav izveidojusies tāda situācija, kāda teorētiski varēja rasties, ja būtu izrādījies tā, kā Nagļa kungs prognozēja, ka jau pēc reālā termiņa, kuru apliecināja arī ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, vēl kaut kāda nauda plūstu nevis uz Latvijas Krājbankas kontu šeit, Rīgā, bet gan būtu aiztecējusi uz kaut kādu korespondentrēķinu Vašingtonā. Un tad mēs sāktu runāt par kaut kādām “Latvijas kuģniecības” privatizācijas turpināšanas lietām, jau pēc tam, kad šī privatizācija praktiski vairs nevarēja notikt. Šinī gadījumā es gribētu pateikt paldies par stingro Aigara Kalvīša nostāju. Tā bija principiāla. To es nenoliedzu. Tomēr katrā ziņā ekonomikas ministram nu ir pienācis laiks vēlreiz apdomāt, vai viņam ir zināmi iebildumi pret Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora rīcību vai arī viņam vispār nekādu iebildumu nav. Opozīcija vairākkārt ir norādījusi uz ļoti nopietniem un ļoti apšaubāmiem jautājumiem. Tā kā Kalvīša kungs mūs, sociāldemokrātus, ir ļoti kritizējis, arī es atļaušos nocitēt to, ko Kalvīša kungs pats ir teicis par mūsu iepriekšējo demisijas pieprasījumu. Viņš norādīja, ka mēs pietiekami objektīvi visu analizējam, lai būtu skaidrība arī vēlētājiem un pilsoņiem. Kas tad šeit pirms tam bija noticis un kā tad Kalvīša kungs sociāldemokrātu rīcību vērtēja? Viņam jautāja precīzi: “Ko jūs domājat par sociāldemokrātiem?” "Viņi ir opozīcijā un dara to, kas viņiem ir jādara,” teica Aigars Kalvītis. “Es viņu rīcību neuztveru ne personīgi, ne naidīgi. Arī sociāldemokrātu Saeimas frakcijas līdera Egila Baldzēna uzstāšanās bija ļoti korekta attiecībā uz mani - bez apmelojumiem un bez dubļu liešanas manā virzienā, neizmantojot pret mani netaisnīgus un nejaukus paņēmienus. Mana attieksme pret opozīciju, kas konstruktīvā veidā mēģina risināt tās problēmas, kuras uzskatām par aktuālām, ir ļoti nopietna un cieņas pilna. ” Paldies par šiem varbūt pat pārāk objektīvajiem vārdiem. Mēs, protams, cenšamies. Taču, kolēģi, es domāju, šādi asi vārdi varbūt ir, zināmā satraukumā visus tos ienaidniekus un vainīgos meklējot, pasprukuši arī Aigaram Kalvītim. Es gribētu uzsvērt, ka secinājumi tomēr ir jāizdara un ir jāskatās, kas tad ir zināmā mērā vainīgs pie šīm “Latvijas kuģniecības” privatizācijas neveiksmēm. Neatkarīgi no tā, kāds ir sociāldemokrātu viedoklis par šo pašu “Latvijas kuģniecības” privatizāciju. Es gribētu uzsvērt arī to, ka “Latvijas kuģniecības” pārvaldes mehānisms ir ārkārtīgi sarežģīts. Šajā ziņā mums ir pilnīga vienotība ar valdības partijām, arī Tautas partija to atzīst. Es gribu uzsvērt, ka šis smagnējais vadības mehānisms, kuru arī valdības pārstāvji nosauca par politisko komisāru institūtu, ir šāds: akciju sabiedrības valde, akciju sabiedrības padome, valsts pilnvarnieki, akcionāru sapulce, Privatizācijas aģentūras valde, Privatizācijas aģentūras padome, ekonomikas ministrs, nozares ministrija, attiecīgas ministriju struktūrvienības un vēl vairākas dažādas darba grupas. Protams, ar tik sarežģītu pārvaldes mehānismu ir ļoti grūti konkurēt ar privātajām kuģošanas kompānijām. Ja “Latvijas kuģniecība” to vēl spēj, tad jāsaka tai paldies par ļoti veiksmīgu un prasmīgu darbu! Es pat teiktu, ka “Latvijas kuģniecības” veiksmes mēs zināmā mērā varētu uzskatīt par astoto pasaules brīnumu, jo, pastāvot šādam pārvaldes mehānismam, tā ir spējusi gūt nopietnu peļņu, neskatoties uz visu vai, precīzāk sakot, gandrīz visu valsts valdošo politiķu pretdarbību. Es tomēr gribētu uzsvērt, ka diez vai tas ir astotais pasaules brīnums. Es gribu uzsvērt, ka “Latvijas kuģniecībai” ir liels potenciāls, iespēju robežas tai ir lielas. Nevajag tās novērtēt par zemu! Es gribu uzsvērt to, ko jau vairākkārt ir teicis “Latvijas ceļa” pārstāvis Uldis Osis, - ka pats galvenais ir tas, ka valdībai nav bijusi “Latvijas kuģniecības” privatizācijas stratēģija, ka vajadzēja pieņemt šo stratēģiju agrāk, nekā tika uzsākta pati privatizācija. Kolēģi, cik ilgi mēs nopietnus ekspertus neuzklausīsim? Es gribētu uzsvērt to, ka tik tiešām pasaulē notiek globalizācijas procesi un mēs esam nokļuvuši pavisam citā situācijā nekā tā, kas bija pirms 20 - 30 gadiem, un ka ir vajadzīgs arī zināms horizonts, perspektīvas redzējums. Arī Uldis Osis atgādina, ka veidojas globāls loģistikas tīkls - kravu un informācijas plūsmu tīkls, multimodālie koridori, kas krustām šķērsām iet pa visu pasauli. Tur tiek apvienots autotransports, dzelzceļš, servisa kompānijas, ostu termināli, distribūcijas centri, kravu laukumi un tā joprojām. Un, protams, šeit ir vajadzīgs nopietns menedžments, vienalga, valsts vai privāts. Tas ir pilnīgi skaidrs, kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka mums lielā mērā jāņem vērā tas, ka šobrīd, kā to uzsver arī Uldis Osis, nebija pats izdevīgākais laiks “Latvijas kuģniecības” privatizācijai. Viņš saka, ka tas nebūtu īsti saprātīgi - privatizēt “Latvijas kuģniecību” tieši šobrīd, tuvākajā gadā vai divos gados, varbūt pat trijos gados. “Latvijas kuģniecība” tiek privatizēta ekonomiskā ziņā visneizdevīgākajā laikā. Kolēģi, tas atkal notiek pretēji ekspertu viedoklim. Nu ko lai šajā sakarā saku? Es domāju, ka mums, politiķiem, nevajag tik daudz vadīties pēc ideoloģijas, savām dogmām un principiem un ka mums jāvadās arī pēc veselā saprāta. Ja reiz valdība nav tikusi galā ar savu pamatuzdevumu, nav izstrādājusi “Latvijas kuģniecības” privatizācijas stratēģiju, kas atbilstu Latvijas Republikas interesēm, valsts tautsaimniecības interesēm, tad mums nekādā ziņā nav jāvirzās uz priekšu “Latvijas kuģniecības” privatizācijā, kamēr tas nav noticis. Kas tad bija jārisina valdībai? Valdībai bija jāpanāk, lai Latvijas bizness varētu integrēties globālajā vai vismaz Ziemeļeiropas reģionālajā tīklā, kravu pārvadājumu un informācijas tīklā, bet nav bijusi pat diskusija par to. Kolēģi, es uzskatu, ka steiga “Latvijas kuģniecības” privatizācijā ir pilnīgi nepieļaujama. Mēs šinī gadījumā pilnīgi piekrītam kolēģiem no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas arī vairākkārt ir uzsvēruši to, ka steiga ir šīs privatizācijas kapracis. Un nevajag viņu meklēt apvienībā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā, Jurkāna politiskajā blokā, Jaunajā frakcijā, nedz arī Latvijas Jūrniecības savienībā vai kur citur! Es gribētu uzsvērt arī to, ka mans kolēģis Ainārs Šlesers ir teicis, ka opozīcija zināmā mērā ir traucējusi ar to, ka ir minējusi šīs kukuļu lietas, it kā ir piedēvējusi šīs kukuļu lietas. Taču es gribu uzsvērt, ka sociāldemokrāti un pārējā opozīcija ir tikai citējusi (es uzsveru!) valdības un valsts amatpersonu pārstāvju teikto. Lai Šlesera kungam nebūtu iebildumu, es vēlreiz atgādināšu, kuru viedokļus tad mēs esam citējuši. Zināmā mērā tobrīd citējām to, ko teica Eižens Cepurnieks no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, sabiedrība par atklātību “Delna”, Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle (tas ir publicēts laikrakstā “Diena” pagājušā gada 18. novembrī), Druvis Skulte no “Latvijas ceļa” (publicēts laikrakstā “Diena” pagājušā gada 14. oktobrī), Vladimirs Makarovs no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, “Latvijas kuģniecības” juridiskais direktors Elmārs Vītoliņš. Arī Jānis Naglis presē min šādu kukuļu iespējamību - no 12 līdz 20 miljoniem lielu kukuļu iespējamību. Tā ka šajā ziņā opozīcija neko jaunu nav atklājusi, nekādu velosipēdu nav izgudrojusi. Šeit Amerika nemaz nebija jāatklāj. Praktiski tas viss nāk no valdības partijas locekļu mutes. Tā ka, es domāju, šinī gadījumā sociāldemokrāti, vienīgi atkārtojot šīs jau reiz paustās valdošo partiju domas, zināmā mērā varbūt ir to vēlreiz aktualizējuši. Taču tāds arī ir opozīcijas pienākums, kā to jau Kalvīša kungs norādīja. Kolēģi! Mums vajadzētu tomēr padomāt arī par to, ka ne tikai mēs, bet arī cilvēki no “Delnas” ir ļoti precīzi teikuši, ka likumi tomēr ir pārkāpti. Varbūt nebūtiski... Es šeit atkal atgādināšu “Delnas” pārstāvju Ineses Voikas un Raitas Karnītes teikto. Arī Aija Poča no "Latvijas ceļa” skaidri un gaiši atzina aģentūrai LETA, ka nebūtiski pārkāpumi ir. Mēs šos likumu pārkāpumus nedalām nebūtiskos un būtiskos. Es gribētu uzsvērt, kāpēc mēs tomēr pieprasām Aigara Kalvīša demisiju. Darām to tādēļ, lai aktualizētu to situāciju, kāda ir pašreiz izveidojusies “Latvijas kuģniecībā”. Jo izrādās, ka neviens nav vainīgs pie tā, ka “Latvijas kuģniecības” privatizācija jau trešo reizi ir izgāzusies. Un, ja jautājumu par Kalvīša kunga demisiju valdības partijas neizskatīs, būs atkal jāsaka tā: vai tad tiešām neviens nav vainīgs? Vai tad tiešām opozīcijai un varbūt arī apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK... abām kopā ir tik liels spēks? Viņš saka - sociāldemokrāti un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK... Nu iznāk, ka mēs ar savām 32 balsīm pret valdības 48 balsīm esam tik liels spēks, ka varam jūs nospiest uz ceļiem un jūs vairs nespējat neko izdarīt. Man tas neliekas pārliecinoši. Neliekas pārliecinoši! Kolēģi! Kā jau teicu, es gribētu uzsvērt, kāpēc pieprasām Kalvīša kunga demisiju. Ja mēs uzmanīgi analizējam “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gaitu, tad redzam savdabīgu situāciju, par ko mēs esam zināmā mērā vainojuši arī Ministru kabinetu. Kas paraksta Ministru kabineta nosacījumus par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju? Ministru prezidenta Andra Bērziņa vietā tos paraksta ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Es neuzskatu, ka tur ir kaut kas nelikumīgs, bet runāju par būtību. Tālāk. Kas paraksta Latvijas Privatizācijas aģentūras noteikumus, kuriem jāatbilst šiem Ministru kabineta nosacījumiem? Paraksta ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Mēs esam izteikuši pietiekami daudz iebildumu arī attiecībā uz likumību. Ja Saeimas deputātiem būs atkal iebildumi, mēs to visu, tā teikt, atkal celsim augšā, mums viss šis garais saraksts ir, mēs varam arī par to runāt. Es domāju, ka šeit vēlreiz - šī būtu jau trešā reize - mēs šos nopietnos likumu pārkāpumus neuzskaitīsim, jo arī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā mēs to visu esam iesnieguši. Tālāk. Arī “Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesa likumību un publiskumu kā valsts pilnvarnieks Privatizācijas aģentūrā uzrauga mūsu kolēģis Aigars Kalvītis. Nu ko es varu teikt? Ministru kabinets ir “uzgrūdis” Kalvīša pleciem visu atbildību. Par to jau mēs esam runājuši sen un vairākkārt. Kalvīša kungs nav protestējis, nevienu vainīgo arī nav atradis. Lai gan mēs uzskatām, ka zināma daļa vainas ir jāuzņemas, protams, Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram Jānim Naglim, Kalvīša kungs vēl aizvien ar Nagļa darbību ir apmierināts, kā mēs varam just, vai arī kritiskas piezīmes, godīgi sakot, izsaka... Galu galā vajadzētu noskaidrot, kurš tad ir vainīgs - Kalvīša kungs vai Nagļa kungs, vai abi divi reizē? Tas jautājums būs jāizšķir vai nu Saeimai, vai arī pašam Aigaram Kalvītim kā ekonomikas ministram. Tas ir pilnīgi skaidrs. Es gribētu uzsvērt vēl arī to, ka uz Saeimas deputātu pieprasījumu, uz vēstuli Ministru prezidentam par to, kā ir rīkojies Kalvīša kungs, būdams gan ekonomikas ministrs, gan valsts pilnvarnieks Privatizācijas aģentūrā, gan Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētājs, un vai tur ir bijuši pārkāpumi vai ne, atkal bija spiests atbildēt Aigars Kalvītis. Visi pārējie Ministru kabineta locekļi izvairījās no šīs atbildības. Nu ko es varu teikt? Protams, manuprāt, šī nav pati pareizākā darba organizācija Ministru kabinetā, bet, ja Ministru kabinetā var visu Kalvīša kungam uzkraut virsū un arī viņš pats tam piekrīt, tad zināmā mērā viņš ir līdzvainīgs vai vainīgs. Nu tas ir jāizspriež Saeimai, tas ir pilnīgi skaidrs. Kolēģi, es gribētu uzsvērt arī to, ka mums vajadzētu ļoti nopietni padomāt par to, vai mēs visu darām pareizi, vai esam pietiekami izteikuši dažādus ierosinājumus, lai Kalvīša kungs varētu labot situāciju. Es vēlreiz atklāti teikšu, ka ne jau velti sociāldemokrātu partija jau sen, sen iesniedza deputātu pieprasījumu, kurā mēs visus šos jautājumus izskatījām. Par atsevišķiem jautājumiem vērsāmies arī pie Pieprasījumu komisijas. To, ka šie jautājumi, kas ir izvirzīti no opozīcijas puses, ir pamatoti, atzina pat Šadinova kungs. Teica: “Jā, nebūtiski likums pārkāpts. ” Nebūtiski! Jā, šī frāze mums ir zināma. Tālāk. Kad šis jautājums Pieprasījumu komisijā netika risināts, mēs vēlreiz iesniedzām... iesniedzām Kalvīša kunga demisijas pieprasījumu, pēc tam rīkojām šo ārkārtas plenārsēdi jautājumā par “Latvijas kuģniecību”, par kuģošanas jauno politiku, tās īstenošanu. Un arī tagad šeit uzturam spēkā šo prasību, jo uzskatām, ka nevar būt tā, ka valdība ir pilnīgi bezatbildīga. Nevar būt tā, ka valdībā nav neviens ministrs ne par ko atbildīgs un ka neviens ministrs nevienu valsts amatpersonu neredz kā atbildīgu, pat ja tā reāli vada visu praktisko pusi šajā “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gaitā, kā tas ir ar Jāni Nagli. Nu ko es varu teikt, kolēģi? Es varu teikt, ka sociāldemokrāti šādai nostājai kategoriski nepiekrīt. Esmu pārliecināts, ka Kalvīša kungs ir pietiekami kompetents, jau pietiekami pieredzējis, lai spētu visus šos mūsu minētos faktus izvērtēt un izdarīt secinājumus. Mēs nepieļaujam iespēju, ka Kalvīša kungs to dara nekompetences, pieredzes trūkuma dēļ. Tātad tam visam cēlonis ir vai nu politiskās gribas trūkums, vai tas, ko ir secinājusi Latvijas Jūrniecības savienība, attiecinādama to, es domāju, ne jau konkrēti uz Kalvīša kungu, bet uz vadošajiem politiķiem, uz valdības politiķiem. Es atgādināšu, ko Latvijas Jūrniecības savienība ir secinājusi savā oficiālajā paziņojumā gadskārtējā kopsapulcē, risinot ar “Latvijas kuģniecību” saistītos pašus aktuālākos jautājumus. Kāda tad ir Latvijas Jūrniecības savienības nostāja? Kuģošanas jaunās politikas neieviešanai valstī, bezjēdzīgi aizkavētām ekonomiskajām reformām (to skaitā ir arī privatizācija), ilgstoši un konsekventi realizētai politikai, kas īstenībā jūrniecības nozari ved uz likvidēšanu, var būt tikai viens cēlonis - korupcija. Nu ko, kolēģi, es tomēr domāju, ka tas cēlonis nebūs korupcija, bet es neticu arī tam, ka tā ir nekompetence. Tad atliek vienīgi tas iemesls, ka nav politiskās gribas. Kolēģi, es gribu redzēt arī to, vai Saeimas deputātiem ir politiskā griba izvērtēt visus šos jautājumus. Vai Kalvīša kungam ir politiskā griba izvērtēt “Latvijas kuģniecību”, tās privatizācijas gaitu? Vai mēs uzskatām, ka esam kaut kāda jokdaru komanda starptautiskajā arēnā, kur var rotaļāties, spēlēties ar tādiem jautājumiem kā “Latvijas kuģniecība”, vai tomēr gribam izdarīt kādus secinājumus, vai arī teikt kā Jānis Naglis, ka “nu jau trīs reizes “Latvijas kuģniecības” privatizācija ir bijusi neveiksmīga, bet nu mēs esam visas šīs kļūdas inventarizējuši, reģistrējuši un tagad mēs varētu mēģināt to veikt ceturto reizi, un, kā saka “Delna”, varbūt pat mēģināt tomēr kaut ko privatizēt arī atklātībā? Kolēģi, būsim nopietni, strādāsim Latvijas labā! Paldies par uzmanību.".
2001_05_03-seq4 language "lv".
2001_05_03-seq4 speaker Egils_Baldzens-1960.
2001_05_03-seq4 mentions Q822919.
2001_05_03-seq4 mentions Q211.
2001_05_03-seq4 mentions Q3744607.
2001_05_03-seq4 mentions Q2660080.
2001_05_03-seq4 mentions Q193089.
2001_05_03-seq4 mentions Q458.
2001_05_03-seq4 mentions Q3736450.
2001_05_03-seq4 mentions Q159.
2001_05_03-seq4 mentions Q2684.
2001_05_03-seq4 mentions Q183.
2001_05_03-seq4 mentions Q1092499.
2001_05_03-seq4 mentions Q36036.
2001_05_03-seq4 mentions Q337868.
2001_05_03-seq4 mentions Q1191011.
2001_05_03-seq4 mentions Q2984071.
2001_05_03-seq4 mentions Q1250133.
2001_05_03-seq4 mentions Q3899540.
2001_05_03-seq4 mentions Q511905.
2001_05_03-seq4 mentions Q406265.
2001_05_03-seq4 mentions Q210715.
2001_05_03-seq4 mentions Q6454285.
2001_05_03-seq4 mentions Q151301.
2001_05_03-seq4 mentions Q61.
2001_05_03-seq4 mentions Q29955809.
2001_05_03-seq4 mentions Q42814.
2001_05_03-seq4 mentions Q1798029.
2001_05_03-seq4 mentions Q701027.
2001_05_03-seq4 mentions Q4274817.
2001_05_03-seq4 mentions Q7537005.
2001_05_03-seq4 mentions Q16354110.
2001_05_03-seq4 mentions Q16356212.
2001_05_03-seq4 mentions Q6497410.
2001_05_03-seq4 mentions Q16355734.
2001_05_03-seq4 mentions Q4337942.
2001_05_03-seq4 mentions Q47282.
2001_05_03-seq4 mentions Q134942.