Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_03-seq37> ?p ?o. }

• 2001_05_03-seq37 type Speech.
• 2001_05_03-seq37 number "37".
• 2001_05_03-seq37 date "2001-05-03".
• 2001_05_03-seq37 isPartOf 2001_05_03.
• 2001_05_03-seq37 spokenAs 125.
• 2001_05_03-seq37 spokenText "Ej pie zemniekiem, iepazīsties, viņi tev izstāstīs. Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribēju pateikt Ivaram Godmanim lielu paldies par spožo runu, bet ir jāteic godmaniskais “Bet!”. Godmanis norunāja to runu tā, it kā viņš visu šo periodu, no 1990. gada, būtu bijis nevis premjers, nevis ministrs, nevis “Latvijas kuģniecības” padomes priekšsēdētājs, bet opozīcijas deputāts. Visu šo periodu, kurā Avotiņš viņu komandēja un “Latvijas kuģniecība” tika novesta līdz bankrotam... Es neatceros, kurš bija premjers toreiz, kad “Latvijas kuģniecība” tika novesta līdz bankrota bedrei. Būtu vēlams, protams, lai bijušais premjers - oi, atvainojos, es neatceros, kurš toreiz bija premjers! - nosauktu arī to ministru vārdus - kas toreiz bija ekonomikas ministrs, rūpniecības ministrs un tā tālāk. Toreiz “Latvijas ceļš” ieviesa terminu “politiskā atbildība”. Kur tad ir šī politiskā atbildība? Tagad izrādās - paldies Godmanim, es to nebiju zinājis! - , ka pie visa tā, kas desmit gados ir noticis, vainīgi ir, protams, Latvijas sociāldemokrāti. Nu kā nu ne? Veselus trīs mēnešus Pēteris Salkazanovs taču bija ministrs, tieši zemkopības ministrs! Tas bija, starp citu, tanī pašā laikā, kad Ivars Godmanis bija finansu ministrs. Es ceru, ka mēs piedosim Salkazanova kungam to, ka viņš nebija spējīgs trijos mēnešos uzlabot to, ko desmit gadu laikā labējās partijas šeit, Latvijā, ir sadarījušas. Būtībā jāatzīst, ka patiešām sociāldemokrātiem būs diezgan grūti izvilkt tautsaimniecību no tās bedres. Es domāju, tas būs 8. Saeimā, ne ātrāk. Un, protams, 9. Saeimā viņi varbūt vairs nebūs tādā vairākumā, lai veidotu valdību. Un tādā gadījumā, man jāatzīst, Godmaņa kungam ir taisnība. Tas ir tikpat grūti, cik grūti man bija toreiz rūpnīcu, kura bija apkrauta ar 700 tūkstošus lielām parādsaistībām, izvilkt no bedres un nodot privatizācijai - pret savu gribu vispār - ar 300 tūkstošu parādu. Un vēl pieminēšu attiecīgo padomu - necensties samazināt uzņēmumam parādsaistības, jo tādā gadījumā ir grūti to privatizēt un būs pielikti nodokļi. Un acīmredzot tieši tas pats ceļš bija jāiet “Latvijas kuģniecībai” - lai vieglāk būtu to privatizēt, viņa visu laiku tika grūsta parādsaistībās. Un pie tā ir vainīgi nevis “Latvijas kuģniecības” vadītāji, bet - tā vai savādāk - valdošie politiķi un valdības. Kļūda jau būtībā nav privatizācijas procesa veikšanā, tur mēs varam saskatīt kļūdas, kļūdiņas, likumpārkāpumus, “nebūtiskus likumpārkāpumus” (starp citu, tas ir jauns juridisks termins). Būtībā kļūda ir visā šinī totālās privatizācijas politikā, kura tika ieviesta pirms 10 gadiem. Jo tā vai savādāk privatizācija Latvijā ir nepieciešama tikai tiem, kuri grib pievākt valsts īpašumu, ko tauta ir sastrādājusi, tā vai savādāk. Patīk vai nepatīk, bet tā tas ir. Grib, lai šo īpašumu varētu savākt sev. Tabūna kungs teica, ka par to nu nevajadzētu aiztikt Kalvīti, jo būtībā vainīga pie visa jau esot valdība un valdības vadītājs. Ja tas būtu Tabūna kunga partijas aicinājums valdībai atkāpties, tad, es domāju, visi sociāldemokrāti nobalsotu par šo valdošās partijas iniciatīvu. (No zāles deputāts P. Tabūns: “Tā es neteicu!”) Ūdres kundze runāja par stratēģiskā investora piesaisti. Taču ir jāsaprot viena lieta - Latvijā, vismaz šinī nozarē, nav, nekad nebūs un nekādā veidā nav iespējams stratēģiskais investors, kurš maksātu naudu par to, lai Latvijā attīstītu šo vai kādu citu tautsaimniecības nozari. Ja kāds kaut ko maksās, tad tikai par to, lai Latviju izmestu laukā no pasaules tirgus. Šajā gadījumā, protams, ir jautājums par viena spēcīga konkurenta - “Latvijas kuģniecības” - novākšanu no pasaules tirgus. Paldies Tiesneša kungam par to, ko viņš pateica. Būtībā tā bija pirmā reize, kad es no šīs tribīnes dzirdēju, ka Latvijas kuģniecības” privatizācija nepieciešama tikai tāpēc, lai citās nozarēs būtu pielikums pie algas. Tātad būtībā viens no likumdevējiem ir atzinis, ka likums nav jāpilda. Jo saskaņā ar likumu privatizācija notiek nevis citu tautsaimniecības nozaru darbinieku algu finansēšanai, bet visu tautsaimniecības nozaru attīstībai. No šīs tribīnes dzirdēt, ka privatizācijai ir citi mērķi, - nu, tas nav pārāk patīkami! Manā skatījumā, lai saglabātu jūrniecības nozari, ir nepieciešama politiskā griba. Neraugoties uz manu draudzīgo attieksmi pret Aigaru Kalvīti, jāteic, ka šoreiz tā nu tas ir sagadījies, ka politiskās gribas izpausme var būt tikai politiskās atbildības uzņemšanās par kļūdaina lēmuma pieņemšanu (jo lēmums par privatizāciju pats par sevi bija kļūdains attiecībā uz “Latvijas kuģniecību”) un par šā kļūdainā lēmuma vēl kļūdaināku izpildi.".
• 2001_05_03-seq37 language "lv".
• 2001_05_03-seq37 speaker Imants_Burvis-1949.
• 2001_05_03-seq37 mentions Q822919.
• 2001_05_03-seq37 mentions Q211.
• 2001_05_03-seq37 mentions Q210715.
• 2001_05_03-seq37 mentions Q210822.
• 2001_05_03-seq37 mentions Q16350162.
• 2001_05_03-seq37 mentions Q6497410.
• 2001_05_03-seq37 mentions Q11832398.