Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_03-seq35> ?p ?o. }

• 2001_05_03-seq35 type Speech.
• 2001_05_03-seq35 number "35".
• 2001_05_03-seq35 date "2001-05-03".
• 2001_05_03-seq35 isPartOf 2001_05_03.
• 2001_05_03-seq35 spokenAs 125.
• 2001_05_03-seq35 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Es negribētu saņemt aizrādījumu no jums par to, ka es nepieturos pie tēmas. Es apsolu, ka es pieturēšos tieši pie tēmas un runāšu par šīsdienas lēmuma projektu, tas ir, par neuzticības izteikšanu kolēģim - ekonomikas ministram (kaut gan viņš ir valdības loceklis, nevis tikai deputāts.) Aigaram Kalvītim. Šeit Tiesneša kungs "raudāja” par naudas trūkumu. Es jums mazdrusciņ vēlāk pastāstīšu par kādiem miljoniem, kur daži jūsu partijas cilvēki ir atbildīgi par daudzu miljonu nozušanu, un tad jūs varēsiet “raudāt” par tiem miljoniem. Tā tas būs, jā! Runājot par šīsdienas tēmu, man pirmām kārtām izraisa izbrīnu tas, ka, spriežot par tik lielu, stratēģiski svarīgu objektu privatizāciju, kur, no vienas puses, diskutē par šo jautājumu opozīcija un šajā diskusijā, no otras puses, piedalās arī pozīcija, šeit nav neviena no valdības locekļiem - ne premjera, ne ekonomikas ministra, ne ekonomikas ministra vietas izpildītāja. Acīmredzot šie lielie stratēģiskie objekti valdībai neinteresē. Acīmredzot. Citādi šeit arī kāds no valdības sēdētu. Tas man kā vienkāršam deputātam, tautas priekšstāvim izraisa zināmu izbrīnu. Nākamais, ko es gribētu sacīt. Es gribētu visiem uzdot jautājumu: “Sakiet, kāds tad biznesa paveids ir labāks?” Es saprotu tā. Es gan neesmu nekāds liels ekonomists, bet es saprotu to, ka acīmredzot privātais bizness ir pats auglīgākais, taču pasaulē pastāv gan privātais, gan privāti jauktais, kas ir saistīts ar valsti, un pastāv arī valsts bizness - valsts kontrolēta un vadīta uzņēmējdarbība. Un tā tas ir daudzās valstīs. Nu kaut vai viens piemērs. “Statoil”. Ir pilnīgs ... (No zāles deputāts A. Šķēle: “Privatizēts!”) Ā, privatizēts? Tas ir ļoti labi, ka to privatizē, bet daudzās valstīs tomēr pastāv arī valsts kontrolēts bizness. (Starpsauciens: “Investors! Investors ir!”) Piekrītu, cienījamie kolēģi, jums ir taisnība! Taču arī šie lielie privātie uzņēmumi, kas ir, arī ir tiktāl izplūduši, ziniet, ka būtībā tie jau vairs nepieder vienam privātuzņēmējam, tie pieder daudziem, teiksim, privātuzņēmējiem. Tie ir tik ļoti izplūduši... gluži kā, teiksim, reketieru nauda, kas ir iegūta nelegālā ceļā, bet vēlāk tiek ieguldīta legālā biznesā. Un tad viņi visi ir oficiāli biznesmeņi ar baltām apkaklītēm. Es nerunāšu par tiem cilvēkiem, kuri bija Augstākās padomes laikā, un tiem, kuri izmantoja nelietīgi savu dienesta stāvokli, it sevišķi pārtikas produkcijas pārstrādes uzņēmumu “prihvatizācijā” un kuri pēc tam nolaida tos līdz bankrotam. (Starpsauciens: “Nē, nē! Par tiem nerunā!”) Par tiem es tagad nerunāšu, jo tā nav mūsu tēma, es baidos, ka saņemšu šeit aizrādījumu. Tātad ir jautājums: “Vai tad tiešām tāds valsts uzņēmums kā “Latvijas kuģniecība” arī valstiskā veidā ar šo uzņēmējdarbību nespēj pastāvēt?” Manuprāt, viens no galvenajiem faktoriem varētu būt - kādi un cik godīgi cilvēki strādā šajā jomā un cik lielu atbildību viņi jūt pret valsti un pret sabiedrību. Es personīgi tomēr neesmu pārliecināts, ka visa šī privātuzņēmēju darbība ir tas lielākais dzenulis. Es daļēji tam piekrītu - jā! Varbūt mazāki uzņēmumi, bet ne tādi lieli un valstiski, kādi, teiksim, ir “Latvijas kuģniecība” vai “Latvenergo”. Un viss tas, kas pa šiem gadiem ir noticis šajās divās lielajās kompānijās... ziniet, visi tie miljoni, kas gājuši krustām un šķērsām un ka Prokuratūra nav strādājusi... Bet kas tajā laikā ir bijis pie varas, cienījamie kolēģi? Premjers Šķēle ir bijis pie varas! Krasta kungs ir bijis. Ekonomikas ministrs ir bijis Makarovs. Tagad Kalvītim es personīgi daudz pārmest vispār nevarētu. Viņš darbojas tagad šajā beigu fāzē, un viņam faktiski tagad ir jāizstrebj tā lielā putra, ko ievārījuši iepriekšējie. Viņš vienīgi nav pietiekami sekojis līdzi šiem procesiem, nav pietiekami enerģiski rīkojies. Un vēl. Manuprāt, pats dīvainākais ir tas, ka valsts priekšstāvim, tautas vēlētam deputātam ar augstāko pielaidi pie valsts noslēpumiem... Arī jūs esat tikpat tiesīgi zināt sīkumus, kas notiek ar valsts īpašumu. Es uzdošu jums jautājumu: “Vai jums neliekas absurdi, ka jūs nezināt, kas tur darās, - kādi ir investori, kādi ir privatizētāji, kādas ir naudas un kādas ir cenas?” Tas ir absurds! Un tas, Tabūna kungs, ir absurds! Un arī jūs esat apmaldījušies nevis trīs priedēs, bet vienā priedē! Taču jūs to neprasāt, jo jūs esat pozīcijā. Jūsu ministrs bija ekonomikas ministrs. Kāpēc tajā laikā jūs neprivatizējāt un neuzspiedāt? Jā, es pieļauju, ka tur bija kaut kas, bet tad vajadzēja griezties pie deputātiem parlamentā, pie komisijām un panākt šo caurspīdīgumu, jo ne jau “Delna” panāks caurspīdīgumu. Es, deputāts, nevaru zināt, kas tur notiek? Kad jautā vēlētāji, es nezinu ne “a”, ne “b”. Un jūs arī nekā nezināt. Šeit nāk un gudri spriež, sākot no “a” līdz “z”. Es nerunāju par savu kolēģi no mūsu partijas, kas ir nedaudz iedziļinājies. Tas, manuprāt, ir galīgi nepieņemami un absurdi! Es šeit nerunāšu arī par tiem 37 miljoniem, kas ceļoja starp “Latvenergo” un “Latvijas kuģniecību”, kad jūs, Šķēles kungs, bijāt premjers. Kā būs tālāk? Kur un kā tie pazuda, kā tie aizgāja? Kur palika krimināllieta par Avotiņu? Kāpēc prokuratūra to noslāpēja? Acīmredzot kādam tas ir izdevīgi. Un vēl valdības lēmums, ja nemaldos, par 44 miljoniem... Tiesneša kungs, bet jūs te uztraucaties par naudas trūkumu!... kas no “Latvijas kuģniecības” dažas dienas pirms bankrota tika nodoti glabāšanā Depozītu bankā, kur Mārcis Bendiks, Šķēles kunga labā roka, bija viena no galvenajām personām. Tas viss aiziet nebūtībā! Jūs paskatieties savā “sētā”, kas jums tur notiek, un tad pārmetiet sociāldemokrātiem, kuri nav bijuši pie varas. Es jums pateikšu, Tiesneša kungs, ka vienīgā cieņa man pret jums ir tāpēc, ka jūs nenobalsojāt par akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, bet tajā pašā laikā es nevaru vairs uzticēties Kalvīša kungam, kurš, būdams zemkopības ministrs un kuram nebija tiesību pieskarties svešai pogai, slepus aizlīda tur un Šņepsta kunga vietā nospieda pogu. Šņepsta kunga toreiz nebija! Taču kāds nospieda podziņu! (Zālē troksnis, smiekli.) Tātad viņam ir tikai sīka, blēdīga daba, un es nevaru tādam ministram uzticēties... Jūs nenobalsojāt, jā, bet tajā pašā laikā lauksaimnieks Sproģa kungs nobalsoja, lai “apcērp” dīzeļdegvielas akcīzes atmaksu. Un otrreiz viņš arī nebalsoja, jo saprot, ko nozīmē lauku maizi ēst. Par to jums ir cieņa! Un tāpēc mēs, Nacionālās drošības komisija, pieprasīsim no Satversmes aizsardzības biroja vadītāja Kamaldiņa kunga šo caurspīdīgumu, lai viņš kā Satversmes aizsardzības biroja direktors pacenšas un to panāk, ja ne deputātiem, tad vismaz komisijai attiecībā uz visu, kas ir saistīts ar stratēģiski svarīgu objektu privatizāciju. Runa ir gan par privatizētāju, gan par naudas plūsmu, gan par cenu un tā tālāk, jo mēs esam atbildīgi savu vēlētāju priekšā. Taču es nevaru vairs uzticēties Kalvīša kungam, kaut gan viņš varētu arī strādāt, bet tādā gadījumā ir jākrīt valdībai, un, ja šodien šeit nav premjera, tad es nezinu... Es nezinu... . Tas vairs nav nopietni. Paldies par uzmanību!".
• 2001_05_03-seq35 language "lv".
• 2001_05_03-seq35 speaker Oskars_Grigs-1943.
• 2001_05_03-seq35 mentions Q211.
• 2001_05_03-seq35 mentions Q3736450.
• 2001_05_03-seq35 mentions Q1092499.
• 2001_05_03-seq35 mentions Q210715.
• 2001_05_03-seq35 mentions Q29955809.
• 2001_05_03-seq35 mentions Q3623021.
• 2001_05_03-seq35 mentions Q4992912.
• 2001_05_03-seq35 mentions Q6497410.