Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_03-seq27> ?p ?o. }

• 2001_05_03-seq27 type Speech.
• 2001_05_03-seq27 number "27".
• 2001_05_03-seq27 date "2001-05-03".
• 2001_05_03-seq27 isPartOf 2001_05_03.
• 2001_05_03-seq27 spokenAs 125.
• 2001_05_03-seq27 spokenText "Godājamie kolēģi! Šodien saņēmu no Privatizācijas aģentūras padomes locekļiem nopietnu dokumentu, kas adresēts Valsts prezidentei, Saeimas frakcijām un Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā. Par ko ir runa? Par būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem, kādi bijuši privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas procesā. Praktiski visas frakcijas ir dokumentu saņēmušas vai arī tūlīt saņems, jo tas ir jau vakardien atsūtīts uz Saeimu. Privatizācijas aģentūras padomes locekļu iebildumi ir vērsti vairākos virzienos. Finansu konsultantu izvēles procedūrā ir likumības pārkāpumi. Likumu pārkāpumi ir arī Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas procedūrā, Ministru kabineta rīkojumu saturā, privatizācijas noteikumos. Dokumentu parakstījušas ir šādas personas: no “Tēvzemei un Brīvībai” - Oškalne un Lakučs, no Jaunās partijas - Jerumanis, no sociāldemokrātiem - Heniņš, un no PCTVL - Sergejs Dīmanis. Nav parakstījuši no Tautas partijas un “Latvijas ceļa” nākušie Privatizācijas aģentūras padomes locekļi. Es domāju, ka šoreiz dilemma “kurš ir kurā pusē?” ir pilnīgi skaidra. To visu es gribu darīt zināmu arī Latvijas Republikas pilsoņiem, iedzīvotājiem. Es domāju, ka bija ļoti laba arī tā doma, ko izteica Ivars Godmanis. Viņš teica, ka vajadzētu uz trim gadiem noteikt moratoriju “Latvijas kuģniecības” privatizācijai. Es domāju, ka tas būtu tāds jautājums, par ko sociāldemokrāti varētu vienoties ar “Latvijas ceļu”. Es atgādināšu arī to, ka LSDSP ir izteikusi šādu aicinājumu: mēs aicinām Ministru kabinetu pārtraukt privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizāciju un atjaunot “Latvijas kuģniecībai” valsts akciju sabiedrības statusu, un nekavējoties iesniegt Saeimā likuma grozījumus, lai īstenotu Latvijas kuģošanas politikas koncepciju un panāktu Latvijas kuģu atgriešanos zem Latvijas karoga. Tomēr man ir arī zināmi iebildumi sakāmi Ivaram Godmanim. Pārfrāzējot seno latīņu teicienu, jāsaka, ka, lai gan es uzskatu Ivaru Godmani par draugu, man patiesība ir dārgāka. Un viņš savukārt mani tā maigi te pakritizēja un sacīja, ka mēs nedrīkstot izmantot Raini un Stikla kalnu kā tādus simboliskus tēlus, kas visiem latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem ir zināmi, un ka tāda metode neesot īsti pieņemama. Es tomēr gribētu uzsvērt, ka līdzība, analoģija ir sena domāšanas metode un ka par to mēs varam pārliecināties kaut vai Imanuela Kanta darbos, ja nelasām, teiksim, grieķu un latīņu domātājus vai Ķīnas, Indijas, arābu domātājus. Varam to ļoti labi redzēt arī Jaunajā Derībā un Vecajā Derībā. Kaut vai Frīdriha Nīčes darbus varam palasīt un arī tajos to pašu ieraudzīt. Jāpiemin arī Zenta Mauriņa, Konstantins Raudive... Es domāju, ka nevajadzētu apstrīdēt analoģijas nozīmi. Tā ir viena no domāšanas metodēm. Protams, ikviena metode klibo, tāpēc tās ir vairākas un tās ir zināmā mērā jākombinē. Es domāju, ka mūsu strīds par to, kā rīkoties, teiksim, ar tiem faktiem, kā tos analizēt, ir izraisījies tādēļ, ka mums ar Godmaņa kungu ir atšķirības: Godmaņa kungs, pēc manām domām, ir augsti intelektuāls tehnokrāts, bet es vairāk esmu humanitāras ievirzes domātājs. Mums, varētu teikt, ir dažādas pieejas, un tās ir vienmēr bijušas atšķirīgas. Ko vēl es gribētu uzsvērt šajā sakarā? To, ka man tomēr nelikās pietiekami argumentēta tā loģika - arī to mans kolēģis Ivars Godmanis man pateica, - ka sociāldemokrāti neko nevar teikt par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, ja viņi paši uzskata, ka viņi ir pret “Latvijas kuģniecības” privatizāciju. Vai nu politiskā ziņā spiesti būt pret to, vai arī dvēselē ir pret to. Es gribētu atkal atbildēt ar pavisam vienkāršu, bet ļoti precīzu analoģiju. Es nepiekrītu šādai nostādnei. Paskaidrošu, kāpēc. Iznāk, Ivar, tā: ja tu politiski esi par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, tad tu neko nevari pateikt par “Latvijas kuģniecības” palikšanu valsts īpašumā. Tas nu gan ir absurds! Tā noteikti ir, teiksim, tāda politiski nestabila doma, kura, manuprāt, nav īpaši argumentēta. Es domāju, ka neatkarīgi no savas pārliecības mēs katrs varam loģiski analizēt arī citu cilvēku pārliecību, nekļūdami tāpēc vien negodīgi viens pret otru. Tādas iespējas analizēt pastāv, kaut gan, protams, var arī to darīt negodīgi, pat nekrietni un nelietīgi. Es, protams, neesmu banku speciālists un neesmu bijis arī bankas prezidents. Ja man ir gadījies kāds no banku terminoloģijas viedokļa neveiksmīgs termins, tad lūdzu Godmaņa kungu piedot man. Varbūt vēlāk ieskatīšos attiecīgajā stenogrammā. Es gribētu uzsvērt to, ka Godmaņa kungam vajadzētu šeit skaidri un gaiši pateikt, vai viņš nostājas Kalvīša kunga pusē, kas skaidri un gaiši pateica, ka pulksten 17.00 beidzas darba diena, vai arī Nagļa kunga pusē, kas saka, ka šī naudiņa vēl var nākt, ka tā var nākt un nākt nezin cik stundu. Šajā gadījumā tomēr bija vairāk jārunā par šo lietu, nevis par to, kāds ir attiecīgais termins, vai par to, ka caur Ameriku nauda nāk ar septiņu stundu starpību. Tā bija tā būtība, un es tomēr aicinu to šeit īpaši uzsvērt. Vēl es gribētu uzsvērt arī to, ka sociāldemokrāti... vismaz es neesmu viennozīmīgi teicis, ka šeit ir noziegumi, laupīšana. Es šeit apzināti citēju ļoti nopietnu dokumentu, kas ir zināms visiem, visām valdības partijām, tas ir Latvijas Jūrniecības savienības paziņojums. Vēlāk es parādīšu, kāpēc viņi tā uzskata. Lai nebūtu neizpratne, kāpēc dažādos brīžos tiek kritizētas arī valdības, kas tomēr nav spējušas risināt jautājumus. Mēs nekad neesam teikuši, ka viss ir nozagts. Ja viss būtu nozagts, tad neviena privatizācijas mēģinājuma vairs nebūtu, jo viss jau būtu privāts īpašums. Tas ir pilnīgi skaidrs! Un mēs uzskatām, ka ir bijuši arī atsevišķi ļoti pozitīvi gadījumi, arī privatizācijā, to nevar noliegt. Tā ka, es domāju, pats galvenais uzdevums būtu tomēr noteikt to moratoriju uz trim gadiem. Es domāju, ka šajā gadījumā arī Ivars Godmanis, patstāvīgs un neatkarīgs cilvēks, iesniegs šādu lēmuma projektu Saeimā, un varbūt tad mēs šeit lieki nediskutēsim. Ja mums saka, ka sociāldemokrātu darbībai ir katastrofāli rezultāti, tad mums jāpaskatās uz visu pasaules vēsturi mazliet citādākā gaismā: kā būtu, ja sociāldemokrātijas nebūtu, un kāds bija Dikensa laika kapitālisms un kāds ir tagad kapitālisms. Vai tas ir, tā teikt, nācis tikai tāpēc, ka tie, kuriem ir daudz naudas, ir ļoti gribējuši būt filantropi, vai arī citu apsvērumu dēļ? Var būt, ka tik tiešām ir bijuši daudzi bagāti cilvēki, kas ir gribējuši būt filantropi, bet katrā ziņā viņi ir bijuši mazākumā, un laikam ir bijuši tādi politiski apstākļi, kas viņus ir rosinājuši domāt arī par citu pilsoņu cilvēcīgas dzīves apstākļiem. Un šeit jau nu katrā ziņā ir devuši savu ieguldījumu arī sociāldemokrāti, arī arodbiedrības. Ja mēs ieskatāmies kaut vai Anglijas vēsturē, tad redzam, ka bez tiem nekad nekas nav noticis. Tā, lūk, kolēģi! Tabūna kungs jau daļēji skāra jautājumu par to, ka, lūk, sociāldemokrāti... ka mums, lūk, esot kaut kāda pretimnākšana Ventspils uzņēmumiem... Lai mēs skatāmies, kā tur ar to privatizāciju ir... Tad mums katrā ziņā jāvēršas pie “Latvijas ceļa” kolēģiem, jo “Latvijas ceļā” ir, teiksim, vesela virkne spožu personību, kas ir bijuši premjeri, - gan Ivars Godmanis pats, gan Valdis Birkavs, gan Māris Gailis, varbūt arī Vilis Krištopans. Taču man liekas, ka ir ļoti uzmanīgi un precīzi jāskatās, kas ir kurā laikā izdarīts un kas ir ko darījis, un kas ir kā bijis. Es šaubos, vai, teiksim, Ivars Godmanis apgalvos, ka Andris Šķēle ir pie visa tā vainīgs… vainīgs tajās pretimnākšanās, kas ir bijušas, teiksim, Ventspils uzņēmumiem. Var būt, ka viņš to mēģinās teikt par Guntaru Krastu, bet es arī par to šaubos. Ja mēs runājam par konfidencialitāti - arī tas jautājums šeit tika skarts -, tad es tomēr gribētu ļoti precīzi pateikt, ka mums, kolēģi, ir tomēr skaidri jāsaprot, kas ir valsts noslēpums. Valsts noslēpums ir tāda lieta, kura ir iekļauta speciālajā Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā, kas ir Ministru kabineta noteikumi. Ja mēs uzmanīgi skatāmies uz tādām lietām kā šis publiskais piedāvājums, sākotnējā informācija par to, kāds ir šis publiskais piedāvājums… es atvainojos, sākotnējie piedāvājumi… un kāda ir tur iekļautā informācija no pretendentiem, un kādi ir BDO konsorcija komentāri par tiem, tad mēs redzam, ka tie ir bijuši slepeni, bet nav ietverti Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā. Mēs redzam, ka praktiski nav viņiem bijušas tiesības… šī konfidencialitāte un slepenība…. Praktiski ir vesela virkne likumu pārkāpumu, kurus mēs varam minēt. Privatizācijas aģentūrai pēc būtības bija jānodrošina privatizācijas procesa, privatizācijas darbības atklātums, publiskums. Informāciju var atzīt par konfidenciālu tikai tad, ja tas ir noteikts likumā, ne citādi. Tātad ir pārkāpts likuma “Par akciju sabiedrībām” 7. pants, Privatizācijas likuma 6. 20. pants, Informācijas atklātības likuma 1. pants, Ministru kabineta noteikumos nr. 110 ietvertais 163. pants un tamlīdzīgi. Un vēl. Arī tad, ja mēs piekristu, ka tas viss varētu nebūt tā, bet varētu būt citādāk, ir tomēr jāatzīst, ka bija jānoformulē kārtība, kādā var pielaist klāt šim valsts noslēpumam. Kā mēs redzam no Kalvīša kunga atbildes, tam piekļūt praktiski nav iespējams nedz Jānim Naglim, nedz arī BDO konsorcija konsultantam. Tā ka ļoti daudzas lietas ir bijušas, tā teikt, baltiem diegiem šūtas. Es gribētu arī pateikties Imantam Burvim, kas precīzi vēlreiz atgādināja tēzi, kuru arī man ir vairākkārt izdevies šeit uzsvērt, bet kuru, runādams iepriekšējā reizē šodien, es neuzsvēru, - ka tik tiešām starpība starp tirgus bilances vērtību, kāda ir “Latvijas kuģniecībai”, un to “nišu”, ko “Latvijas kuģniecība” ar saviem frakta līgumiem zināmā mērā kontrolē, ir pavisam liela un nopietna. Tomēr šī bilances vērtība nekādā ziņā nav pārāk zema, un to apliecina arī citi - valdības partiju eksperti. Un otrs apstāklis, kas ir ārkārtīgi svarīgs. Ja mēs kaut ko gribam panākt, tad tik tiešām mums ir jāatjauno “Latvijas kuģniecībā” flote, it īpaši tankkuģu flote, jo pretējā gadījumā mums būs ļoti grūti, tā teikt, noturēt frakta līgumus atbilstoši tām prasībām, kādas ir iespējamas. Jo faktiski mēs pašreiz esam spiesti šos savus jau vecos kuģus pārsvarā iznomāt par apmēram 30% lētāk. Tā ka, ja mēs neizdarīsim zināmus secinājumus par “Latvijas kuģniecības” saimniecisko politiku, tad drīz pienāks tāds brīdis, kad daudzi tankkuģi būs jānoraksta metāllūžņos. Tikai slikts saimnieks nerūpējas par sava uzņēmuma vērtību. Kolēģi! Lai nebūtu pārpratumu par to, ko es jau citēju (es domāju, ka stenogrammā jūs visi redzēsiet, kāds tad ir bijis Latvijas Jūrniecības savienības paziņojums), es te tās divas rindkopas tūlīt nolasīšu pats, precīzi, bez saīsinājumiem. Lai jums nebūtu nekādu domstarpību ar mani. Tātad: 2000. gada 25. novembrī notika Latvijas Jūrniecības savienības gadskārtējā kopsapulce, kura izskatīja jūrniecības nozares pašus aktuālākos jautājumus. Kopsapulce nonāca pie secinājuma, ka visām Latvijas Jūrniecības savienības apspriestajām problēmām, jaunas kuģošanas politikas neieviešanai valstī, bezjēdzīgi aizkavētām ekonomiskajām reformām (to skaitā privatizācija) un ilgstošai un konsekventi realizētai politikai, kas ved uz jūrniecības kā nozares likvidēšanu, ir viens kopīgs cēlonis - korupcija. Tāds ir Latvijas Jūrniecības savienības gadskārtējās kopsapulces secinājums. Un galvenais slēdziens ir tas, ka ir šāda politiskā pārvalde - tas sakrīt ar valdības un opozīcijas viedokļiem -, kuras tiešais rezultāts ir, pirmkārt, ekonomisko reformu, privatizācijas apstāšanās; otrkārt, labvēlīgas vides neradīšana privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības interesēs; treškārt, atteikšanās no likumā noteiktā privatizācijas mērķa, tā vietā par mērķi nosakot ieņēmumus no valsts īpašuma pārdošanas; ceturtkārt, valsts uzņēmumu attīstības kavēšana un apzināta virzība uz to vērtības samazināšanu pirms privatizācijas vai pat bankrotu; piektkārt, nelikumīgu privilēģiju radīšana šauram pie valdošajām partijām piederošu personu lokam, to skaitā radiniekiem un partiju atbalstītājiem, nodrošinot tās ar augsti apmaksātiem amatiem, bet pretī neprasot ne reālu darbu, ne atbildību; sestkārt, nemitīgas savstarpējas ķildas, skandāli un likumu pārkāpumi. To saka Latvijas Jūrniecības savienība. Latvijas Jūrniecības savienība uzskata, ka šis uzskaitījums ne tuvu nav pilnīgs un ka praktiski tas viss nodara tikai ļaunumu gan mūsu valsts starptautiskajam prestižam, gan tautsaimniecībai kopumā, un min vēl arī tādu pavisam īsu tēzi, ka valsts politiskās varas saplūšana ar biznesu vienā personā, tās koncentrēšanās šauras politiskās elites rokās un nelikumīga īpašumtiesību uz valstij piederošo mantu faktiska pārņemšana ir daļa no “valsts nozagšanas” jeb korupcijas tās visatbaidošākajā formā. Tā ka, kolēģi, es domāju, ka, ja jūs vērtējat visas tās tēzes, ko mēs šeit sakām, tad katrā ziņā vajag uzmanīgi skatīties, kuri ir profesionāļi un lietpratēji un kuri ir opozīcijā. Es speciāli atkārtoju to visu, lai nebūtu nekādu domstarpību. Paldies par uzmanību.".
• 2001_05_03-seq27 language "lv".
• 2001_05_03-seq27 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2001_05_03-seq27 mentions Q822919.
• 2001_05_03-seq27 mentions Q211.
• 2001_05_03-seq27 mentions Q148.
• 2001_05_03-seq27 mentions Q25931626.
• 2001_05_03-seq27 mentions Q164226.
• 2001_05_03-seq27 mentions Q1250133.
• 2001_05_03-seq27 mentions Q3899540.
• 2001_05_03-seq27 mentions Q511905.
• 2001_05_03-seq27 mentions Q668.
• 2001_05_03-seq27 mentions Q992920.
• 2001_05_03-seq27 mentions Q9312.
• 2001_05_03-seq27 mentions Q210822.
• 2001_05_03-seq27 mentions Q1474490.
• 2001_05_03-seq27 mentions Q48589.
• 2001_05_03-seq27 mentions Q701027.
• 2001_05_03-seq27 mentions Q523755.
• 2001_05_03-seq27 mentions Q710198.
• 2001_05_03-seq27 mentions Q944216.
• 2001_05_03-seq27 mentions Q9358.
• 2001_05_03-seq27 mentions Q6497410.
• 2001_05_03-seq27 mentions Q2021874.
• 2001_05_03-seq27 mentions Q16358049.