Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_03-seq25> ?p ?o. }

• 2001_05_03-seq25 type Speech.
• 2001_05_03-seq25 number "25".
• 2001_05_03-seq25 date "2001-05-03".
• 2001_05_03-seq25 isPartOf 2001_05_03.
• 2001_05_03-seq25 spokenAs 125.
• 2001_05_03-seq25 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šā jautājuma sakarā es gribētu izteikt dažas pārdomas, raugoties tieši no ekonomiskā viedokļa. Es tomēr uzskatu, ka Kalvīša kunga rīcība nebija pietiekami enerģiska, lai “Latvijas kuģniecību” virzītu pareizā, aktīvā virzienā. Pierādīšu to ar sekojošiem faktiem. Ir nenoteiktība “Latvijas kuģniecības” stratēģisko jautājumu risināšanā. Vispārzināms ir fakts, ka “Latvijas kuģniecības” kuģu vidējais vecums tuvojas kritiskajai robežai. Ja flote netiks atjaunota, tad esošo 39 tankkuģu vietā pēc kādiem četriem gadiem būs 29, bet 2008. gadā - vairs tikai 20 tankkuģi. Viens no mēģinājumiem uzsākt kuģu atjaunošanu, jaunu kuģu pasūtīšanu bija jau 1999. gada februārī, bet sevišķi aktīvi jautājums tika risināts tā paša gada - 1999. gada nogalē. Bija runa par četru "Panamax" tipa tankkuģu pasūtīšanu, bet jautājums diemžēl tika atlikts. Toreiz cena bija apmēram 32 miljoni dolāru. Tāda bija summa, kas bija jāmaksā par šāda kuģa pasūtīšanu vienā no Dienvidkorejas kuģubūvētavām. Diemžēl dažāda tipa un līmeņa orgāni, kas ir, tā teikt, virs “Latvijas kuģniecības”, apstādināja, iekonservēja šo projektu, ko ierosināja “Latvijas kuģniecības” valde. Ja 1999. gada nogalē būtu noticis šāds pozitīvs fakts, tad saskaņā ar grafiku šā gada maijā, tas ir, tagad, maijā, Dienvidkorejā tiktu ūdenī nolaists pirmais mums uzbūvētais tankkuģis un septembrī mēs to redzētu jau Rīgas ostā. Otrs kuģis tiktu ūdenī nolaists šāgada septembrī un būtu šeit redzams decembrī. Tātad redzam, ko nozīmē netālredzīga darbošanās kuģniecības stratēģijas tālākā virzībā. Toreiz bija zemākas pasūtīšanas cenas. Otra prognoze bija tā, ka pieaugs izdevīgi kravu pasūtījumi ar paaugstinātiem tarifiem. Šodien mēs to redzam. Par kravas pārvadājumu ar veciem tankkuģiem samaksa vienmēr ir par 15%, līdz pat 50% mazāka nekā tad, ja pārvadājums tiek veikts ar jauniem tankkuģiem. Es gribētu piebilst, ka jauns mēģinājums, protams, bija pagājušā gada novembrī, bet tad jau bija runa par dārgāku kuģu iepirkšanu, jo ūdens smeļas mutē. Diemžēl arī tad šie valsts pilnvarnieki, kas “Latvijas kuģniecībā” ir - gan Druvis Skulte, gan Eižens Cepurnieks, gan arī Māris Kaijaks - , ļoti neizlēmīgi rīkojās šajā ziņā, un arī šis projekts netika īstenots. Tas ir tikai viens piemērs, kā mēs rīkojamies. Es varu salīdzinājuma labad pieminēt Vāciju. Vācijā trīs ceturtdaļas kuģu ir līdz 10 gadus veci. Mums vidējais kuģu vecums ir apmēram 20 gadu. Otra piezīme attiecībā uz kuģniecību. Tā skar kuģošanas politiku. Par to esam runājuši jau vairākkārt, un es negribētu šobrīd atkārtot visu. Es domāju, ka pietiekami perfekti beļģu konsultanti deva padomus, kādu kuģošanas politiku izvēlēties. Varam vadīties arī pēc Nīderlandes parauga. Lai varētu šādu modeli ieviest, mēs gaidām - bet nesagaidām! - konkrētus likumdošanas aktu projektus vai izmaiņas esošajos, kuri attiecas uz nodokļu sistēmu. Trešais moments. Vēlreiz atgriežos pie jautājuma par nozares vadības sarežģītību. Tas attiecas uz jebkuras valsts akciju sabiedrības vai privatizējamas valsts akciju sabiedrības vadību. Jāteic, ka pagājušā gada sākumā, kad izmeklēšanas komisijas vadītājs vēl bija Atis Slakteris, es iesniedzu apsvērumus par sarežģītās sistēmas likvidāciju. Vajadzēja, lai Ministru kabinets izstrādātu atbilstošus priekšlikumus attiecībā uz likumdošanas aktiem un piedāvātu tos Saeimai. Nu, kaut kāda kustība gan bija, taču tās bija tikai diskusijas, tā ka praktiski arī šobrīd šādu dokumentu nav. Šāda nenoteiktība un sarežģītība rada arī nepietiekamu stratēģiju jebkuras lielas, valstij piederošas kompānijas, arī privatizējamas kompānijas, tālākai attīstībai. Mēs šķērdējam līdzekļus, piesaistot vienā gadījumā vienas ārzemju konsultantfirmas, citā gadījumā - citas. Tagad, kā es saprotu, nopietna summa tiek maksāta šiem ārzemju konsultantiem, kas palīdzēja izstrādāt “Latvijas kuģniecības” privatizācijas projektu. It kā Latvijai nebūtu speciālistu jūrniecības lietās un desmitiem, simtiem gadu ilga pieredze kuģošanā pasaules jūrās! Ja Satiksmes ministrijā sēž tikai viens par šo sektoru atbildīgs cilvēks un ja Privatizācijas aģentūrā, dabiski, nevar būt speciālistu gan kuģniecības lietās, gan to aptieku lietās, kas ir jāprivatizē, un tā tālāk, tad tomēr ir jābūt normālai sistēmai, lai mēs paši veidotu nopietnas struktūras, kur par lieliem tautsaimniecības sektoriem varētu prasīt no speciālistiem padomus, iztiekot bez ārzemju starpniekiem. Nākamais. Šodien mēs Kalvīša kunga vārdu it kā saistām ar “Latvijas kuģniecības” privatizācijas neveiksmi. Es uzskatu, ka jautājumu var aplūkot vēl kompleksāk. Atcerēsimies “Latvenergo”! Atcerēsimies, ka “Latvenergo” sakarā Kalvīša kungs un viņam ļoti tuvi cilvēki taisīja interesantas “virāžas” gan uz Tallinu, gan uz Pērnavu, lai, tā teikt, ātrāk saintegrētu “Latvenergo” kopā ar “Eesti Energia”. “Latvenergo” sistēma ir vienīgā, kurā ir tādas hidroelektrostacijas, kas var saražot elektroenerģiju par 6-8 santīmiem kilovatstundā, taču viņi gribēja, lai mēs atdotu to citiem, kuriem elektroenerģijas ražošana ir objektīvi dārgāka. Tie bija nepārdomāti soļi, laika šķiešana, un mēs labi zinām, kāds ir bijis šīs darbības finišs. Nākamais. Kad apstiprinājām Ministru kabinetu, es uzstājos par to jautājumu un ilustrācijas labad pieminēju ekonomikas ministra amata kandidātu - , ka Kalvīša kungs tiek izvirzīts, pamatojoties uz to faktu, ka viņš ir strādājis par zemkopības ministru. Bija ļoti būtiskas piezīmes par viņa darbu zemkopības ministra amatā. Atcerieties zemnieku nemierus! Var būt dažādi uzbangojumi arī turpmāk... Bija daudz objektīvu, pamatotu piezīmju par sekām, kas izrietēja no atsevišķu jautājumu neprasmīgas risināšanas, atrodoties zemkopības ministra amatā. Es negribētu tagad to visu detalizēti atkārtot, tas viss ir stenogrammā. Un visbeidzot ir jāparaugās, tā teikt, arī no kompleksā viedokļa. Nu laikam jau ir tā, ka Kalvīša kungs ir parakstījis ar celulozes rūpnīcas projektu saistītās kompānijas “Baltic Pulp” dibināšanas dokumentus 2000. gada martā. Tābrīža zemkopības ministrs Kalvītis pieļāva, ka Latvija projekta īstenošanā ieguldīs zemi, kuras daudzums nepārsniegs 10% jeb 150 000 hektāru no Latvijas valsts mežiem. Nevar parakstīt dokumentus, ja nav izskatīti, izanalizēti dažādi modeļi šā ļoti vajadzīgā, nepieciešamā projekta īstenošanai! Tas ir tāpat, kā ar “Lattelekom” bija kādreiz. Nevar tā rīkoties! Tas nav Latvijas interesēs. Nu ko vēl es gribētu piebilst? Es visnotaļ uzskatu, ka Kalvīša kungs ir lāga cilvēks, interesants sarunu biedrs, kā saka, mīl dzīvi, mīl sportu tāpat kā mēs visi, mirstīgie. Taču ir nepieciešams objektīvi aplūkot šos faktus. No šiem faktiem nevar nekur aizbēgt. Mēs visi, gan pozīcija, gan opozīcija, esam ieinteresēti, lai šis tautsaimniecības sektors tiktu vadīts kvalificētāk. Iepriekšējie fakti neliecina, ka tas ir darīts pietiekami kvalificēti. Vienmēr būs kļūdas, trūkumi, bet neprecizitātes diemžēl ir par daudz. Protams, to jautājumu blokā, kuri attiecas uz privatizāciju, ir iesaistīti vairāki cilvēki. Privatizācijas aģentūras vadītājs nāk it kā no “Latvijas ceļa”... Bet, starp citu, aizbrauciet uz Baldones sanatoriju, paskatieties kādiem graustiem notiek privatizācija! Nāk dažādi pilnvarnieki arī no “Tēvzemei un Brīvībai”... Ziemas vidū viens pilnvarnieks uzvedās, es atvainojos, gandrīz kā klauns cirkā. Nevar tā strādāt! Tāpēc šajā gadījumā tomēr Kalvīša kunga roka bija tā galvenā roka, kas bija vajadzīga, lai savestu kārtībā gan Privatizācijas aģentūras vadību, gan pilnvarnieku korpusu un lai visu Latvijas cilvēku, iedzīvotāju labā šis tautsaimniecības sektors normāli, efektīvi funkcionētu. Sociāldemokrātu konferencē tika pieņemts lēmums šobrīd neprivatizēt “Latvijas kuģniecību”, taču te Godmaņa kungs sacīja, ka tas esot it kā saldais ēdiens... Nē, visu izšķirs objektivitāte un tāds kritērijs kā efektivitāte! Nekas nav mūžīgs. Var paiet laiks un mainīties apstākļi, un var būt cits lēmums. Visu izšķir efektivitāte, tas, kā Latvijas iedzīvotājiem, patērētājiem kalpo tā vai cita tautsaimniecības sektora funkcionēšana. Tāpēc ministra demisijas nepieciešamība ir ekonomiski pamatota. Paldies par uzmanību. Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.".
• 2001_05_03-seq25 language "lv".
• 2001_05_03-seq25 speaker Arnis_Kalnins-1935.
• 2001_05_03-seq25 mentions Q822919.
• 2001_05_03-seq25 mentions Q211.
• 2001_05_03-seq25 mentions Q2660080.
• 2001_05_03-seq25 mentions Q3736450.
• 2001_05_03-seq25 mentions Q55.
• 2001_05_03-seq25 mentions Q183.
• 2001_05_03-seq25 mentions Q2869357.
• 2001_05_03-seq25 mentions Q3018073.
• 2001_05_03-seq25 mentions Q404542.
• 2001_05_03-seq25 mentions Q1770.
• 2001_05_03-seq25 mentions Q884.
• 2001_05_03-seq25 mentions Q7537005.
• 2001_05_03-seq25 mentions Q102365.
• 2001_05_03-seq25 mentions Q1346602.
• 2001_05_03-seq25 mentions Q6497410.