Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_03-seq23> ?p ?o. }

• 2001_05_03-seq23 type Speech.
• 2001_05_03-seq23 number "23".
• 2001_05_03-seq23 date "2001-05-03".
• 2001_05_03-seq23 isPartOf 2001_05_03.
• 2001_05_03-seq23 spokenAs 137.
• 2001_05_03-seq23 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribētu runāt par divām lietām “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gadījumā. Viena lieta ir profesionālā puse, bet otra lieta - morālā puse. Ja runājam par profesionālo pusi, gribētu teikt, ka liela daļa no tā, ko runāja Godmaņa kungs, ir absolūta taisnība, un liela daļa no tā, ko runāja daudzi citi deputāti, ir diezgan lielas muļķības. Tāpat es vēlētos oponēt žurnālistam, kas kuģniecību nosauca par korupcijas perēkli. “Latvijas kuģniecība” kā uzņēmums kopā ar savu vadību nav korupcijas perēklis, drīzāk tas process, kas ir saistīts ar kuģniecības privatizāciju, iespējams, ir nosaucams šādā vārdā. Tabūna kungs, visu cieņu jums, taču gribu pateikt, ka neviens uzņēmumā nevar paņemt naudu, cik un kur gribas, un nosūtīt to, kur viņam vajag. Tas ir neiespējami! Un to es varu apgalvot kā profesionāle. Taču es gribētu atzīmēt vēl to, ka tajās valsts uzņēmējsabiedrībās vai uzņēmējsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu, kurās pārvaldes un pārraudzības institūcijas nav politizētas, saimniecisko lēmumu pieņemšana ir pietiekami efektīva. Diemžēl lielāko un stratēģiski svarīgāko privatizējamo vai arī neprivatizējamo valsts uzņēmējsabiedrību lēmumu pieņemšanas procedūra tiek maksimāli sarežģīta, ieceļot politiskās padomes. Atklāti sakot, šo politisko padomju iecelšanu ir atzinusi gan Latvijas Privatizācijas aģentūra, gan arī pozīcijas partijas. Vēl grūtāk vadībai ir strādāt tādās valsts uzņēmējsabiedrībās vai sabiedrībās ar valsts kapitāla daļu, kuru liktenis jau vairākus gadus “karājas” starp debesīm un zemi, un šāds uzņēmums ir arī valsts privatizējamā akciju sabiedrība “Latvijas kuģniecība”. Ja nemaldos, tās privatizācijas process tika sākts 1996. gadā, un tas tika uzsākts diezgan haotiski, un tāpēc arī pašreiz nav pilnīgas skaidrības, vai šis process vispār kādreiz beigsies. Mēs, protams, varam turpināt meklēt vainīgos, minot dažādu interešu grupu nesaskaņas un finansu oligarhu nespēju vienoties, vai arī bezgalīgi uzdot retorisko jautājumu: “Kam tas ir vajadzīgs?” Taču gribētu likt visiem pie sirds, ka tādā situācijā “Latvijas kuģniecība” mums visiem kļūs vienīgi par atmiņu - par atmiņu, ka reiz Latvijā šāds uzņēmums ir bijis, kas savā pamatdarbības nozarē, it sevišķi naftas produktu pārvadāšanas tankkuģu sektorā, ieņēma pietiekami stipras pozīcijas pasaules tirgū, un ka pēc kuģu skaita šis uzņēmums bija viens no trijiem lielākajiem pasaulē un Ziemeļrietumeiropā ieņēma līderpozīcijas pārvadāto kravu daudzuma ziņā. Tomēr visiem vajadzētu atcerēties, ka kuģniecības flotē esošo kuģu vidējais vecums ir 18 gadi, bet vidējais kuģu lietošanas laiks ir 25 gadi. Es domāju, ka šie skaitļi skaidri norāda, ka ir nepieciešams veikt dažādus ieguldījumus kuģniecībā, ja mēs vispār vēlamies, lai šis uzņēmums saglabātu savu konkurētspēju un lielo klientu un investoru pievilcību pasaules tirgū. Turklāt ir jāatceras, ka uzturēt pamatīgi nolietotus pamatlīdzekļus ir daudz dārgāk nekā iegādāties jaunus. Pēdējo gadu laikā lielākais ieguldījums ir bijusi gāzes tankeru izbūve. Ir jāatzīmē, ka šo lēmumu kuģniecības vadība pieņēma, neiejaucoties politiskajai pārvaldes institūcijai, un, ja tajā pašā laikā būtu ticis pieņemts arī lēmums par tankeru būvēšanu, tad jau šodien kuģniecība nestu peļņu un mēs nerunātu šeit par to, kurā ofšoru kompānijā ir reģistrēts tas vai cits kuģis. Mēs būtu laimīgi par to, ka kuģniecība maksā pietiekami lielus nodokļus valsts budžetā. Es esmu pārliecināta, ka “Latvijas kuģniecības” vadība ir profesionāla un ka šīs vadības izteiktās prognozes un pieņemtie lēmumi, laikam ritot, ir bijuši pareizi, tāpēc domāju, ka ir pienācis pēdējais laiks uzticēties profesionāļiem, un nevajag politizēt Latvijas uzņēmējdarbības dažādās sfēras, jo citādi mēs nespēsim piesaistīt ne stratēģiskos investorus, ne vietējos vai arī ārvalstu ieguldītājus. Nākamais - par kuģniecības vērtību. Te izskanēja skaitlis - 200 miljonu. Es gribētu uzsvērt to, ka 200 miljoni nav kuģniecības vērtība. Tas ir akciju kapitāls, un atšķirība starp terminiem - kuģniecības vērtība un akciju kapitāls ir pietiekami liela. Atklāti sakot, reālo vērtību mēs varēsim uzzināt tikai tad, ja mēs pārdosim akcijas brīvajā tirgū biržām, jo kaut kā cenu pēc vienkārša ekonomikas likuma nosaka pieprasījums un piedāvājums, tāpēc ļausim “Latvijas kuģniecībai” strādāt. Un es pilnīgi piekrītu Godmaņa kungam, ka privatizācijai ir nepieciešams moratorijs, lai mēs varētu sekmīgāk kaut ko darīt tālāk ar šo uzņēmumu. Nākamā lieta ir morālā atbildība un politiskā atbildība. “Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesa gaitā sabiedrība par atklātību “Delna” paziņoja, ka “Latvijas kuģniecības” privatizācijas process un akcijas cenas noteikšana ir notikusi atbilstoši starptautiskajiem principiem. Es gribētu aicināt šo sabiedrību arī šobrīd pievērst uzmanību jautājumam, vai par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju atbildīgās amatpersonas un valdība kopumā par “Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesa izgāšanos arī uzņemas politisko atbildību atbilstoši starptautiskajiem principiem. Es domāju, ka mūsu valstī šis vārdu salikums “politiskā atbildība” līdz šim pamatā ir kalpojis par skaļu lozungu un cīņas saukli politiskajām partijām un to pārstāvjiem, jo man pietiek vienas rokas pirkstu vai arī to ir par daudz, lai uzskaitītu tos gadījumus, kad kāds ministrs vai augstāka amatpersona ir uzdrošinājusies reāli novērtēt faktu un uzņemties politisko atbildību par neveiksmīgu darbību. Ministru prezidents un ekonomikas ministrs tāpat kā viņu pārstāvētās partijas - “Latvijas ceļš” un Tautas partija... Es saprotu, ka, pēc viņu izpratnes, politiskā atbildība nozīmē neuzņemties nekādu atbildību. Pretēji tam jau šā gada sākumā iepriekš pieminētais Vladimirs Makarovs, atbildot uz jautājumu, ko apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vēlas panākt ar aicinājumu Ministru prezidentam izvērtēt Kalvīša rīcības atbilstību koalīcijas līgumā paredzētajai solidārajai atbildībai par ministra darbību, teica: “Mēs nevaram lemt premjera vietā, bet mēs esam pateikuši savu viedokli, un, ja “Latvijas kuģniecības” privatizācija būs neveiksmīga, mēs nebūsim par to līdzatbildīgi. ” Ekonomikas ministra nekompetenci vai nerēķināšanos ar koalīcijas partneru viedokli apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir uzsvērusi jau vairākkārt, savukārt ekonomikas ministrs vairākkārt ir atturējies no komentāriem vai vienkārši uzrakstījis dažas juceklīgas atbildes vēstules uz lūgumiem skaidrot ar “Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesa norisi saistītus jautājumus un apliecinājis uzticību privatizācijas pretendentu atlases principiem. Tādējādi Kalvīša kungs ir palicis Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Jāņa Nagļa ēnā, kurš ir paspējis paust lepnumu gan par “Latvijas kuģniecības” finansiālajiem rādītājiem un tās plaukstošo saimniecisko darbību, gan savulaik stāstījis sabiedrībai, ka viņam neesot bažu par “Latvijas kuģniecības” privatizācijas tālāko gaitu. Un Nagļa kungs arī šoreiz, droši vien kārtējo reizi, kā viņš pats apgalvoja, ir gatavs atstāt ieņemamo amatu, ja notiks brīnums, ka valdība vai deputātu vairākums to pieprasīs. Es domāju, ka manis minētās amatpersonas neapzinās, ka šis ir tieši tas gadījums, kad ir jāatkāpjas pašiem, ar godu. Taču vai mēs šeit varam runāt par godu? Es domāju, ka tas ir sen pazaudēts dārgums, tāpat kā tautas uzticība. Demokrātiskās valstīs ministri atkāpjas tāpēc vien, ka nepilda vēlētājiem dotos solījumus vai arī tikai pastarpinātā veidā saistīti ar likumu pārkāpumiem konkrētajā valstī. Nedz premjerministru, nedz ekonomikas ministru, nedz Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru es negribu salīdzināt ar maizes pārdevēju. Es drīzāk gribu viņus salīdzināt ar komandas treneri, kam jāatkāpjas no šā amata tad, ja nav sasniegts cerētais rezultāts. Taču pie mums ir pieņemts, ka amatpersonas turpina sēdēt savos krēslos arī pēc tam, kad ir atklāti gan Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumi, gan arī citu likumu nepildīšana, solījumu ātra aizmiršana un dažkārt - klaja tautas maldināšana. Es nedomāju, ka cinisms, ar ko dažs labs šodien ir piesedzis savas savtīgās intereses un visatļautību, ir parādība, kurai būs ilga nākotne. Galvenais faktors ir tas, cik ātri pati sabiedrība izspiedīs no sava vidus viltus ideālus un spēs atmaskot pseidosolītājus. Un arī tas, cik spilgti atmiņā tiks uzglabāti šodien izdarītie secinājumi, cik nozīmīga vieta jaunās paaudzes izglītībā tiks ierādīta humāno vērtību blokam. Var sacīt, ka patlaban ir pārtraukts nevis “Latvijas kuģniecības” privatizācijas process, bet valdības, ekonomikas ministra un Privatizācijas aģentūras izrāde, kuras uzvešanas laikā nācās piedzīvot rekordlielu skaitu visādu dīvainību, sakritību, skandālu un interpretāciju. Visvairāk skumdina tas, ka šo izrādi nācās noskatīties cilvēkiem, kuri joprojām tic savas valsts rītdienai. Taču man, tāpat kā citiem, cerība mirst pēdējā. Paldies par uzmanību.".
• 2001_05_03-seq23 language "lv".
• 2001_05_03-seq23 speaker Ingrida__Udre-1958.
• 2001_05_03-seq23 mentions Q211.
• 2001_05_03-seq23 mentions Q1250133.
• 2001_05_03-seq23 mentions Q3899540.
• 2001_05_03-seq23 mentions Q29955809.
• 2001_05_03-seq23 mentions Q16356212.
• 2001_05_03-seq23 mentions Q6497410.