Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_05_03-seq10> ?p ?o. }

• 2001_05_03-seq10 type Speech.
• 2001_05_03-seq10 number "10".
• 2001_05_03-seq10 date "2001-05-03".
• 2001_05_03-seq10 isPartOf 2001_05_03.
• 2001_05_03-seq10 spokenAs 125.
• 2001_05_03-seq10 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie radioklausītāji! Vēl 1992. gadā, satiekoties ar ārzemniekiem, varējām lepoties ar “Latvijas kuģniecības” 103 kuģiem, ar mūsu sanatorijām un pansionātiem (to kopējais skaits bija 81). Toreiz vēl darbojās Vagonu rūpnīca, pastāvēja autobusu ražošana, tika ražoti audumi, pastāvēja tekstilrūpniecība, attīstīta pārtikas rūpniecība, radioelektronika, tika ražoti ar telekomunikācijām saistīti izstrādājumi. Mums bija Eiropā pati lielākā okeāna zvejas flote. Pagāja desmit gadi, un nu mēs vairs nerunājam par rūpniecību Latvijā, par nodarbinātību. Ir runa par to, ka ir bezdarbs, naudas trūkums budžetā. Vaina ir ne tikai pašreizējā ekonomikas ministra Kalvīša kunga darbībā. Latvijas Republikas Ministru kabinetam jāvada Latvijas tautsaimniecība. Vai viņi zina reālo situāciju mūsu valstī? Diemžēl zina tikai aptuveni. Protams, var nepiekrist manis teiktajam, bet paskatīsimies uz “Latvijas kuģniecības” privatizāciju! Cik ir “Latvijas kuģniecībai” palicis kuģu? Īstas informācijas nav. Ir 58 vai 65... Noteiktā kopējā cena ir 70 miljoni latu. Mazliet matemātikas: ja zviedru sapuvušā kuģa vērtība ir 3 miljoni (par vienu kuģi!) un to sareizinām ar 58, iznāk 174 miljoni dolāru jeb 108 miljoni latu. Tātad - vairāk nekā 70 miljonu. Cits aprēķins. Par diviem gāzvedējiem “Latvijas kuģniecība” samaksāja 100 miljonus latu Dienvidkorejas kuģubūves firmai. Samaksāja 100 miljonus latu. Vai arī 62 miljoni latu... Un it kā kontā esot 50 miljoni latu. Nu, ja tā, tad 30 miljoni... Un 62 plus 30 ir 92 miljoni. Tātad patiesībā - 2 kuģi... Šis konts, tā teikt, atmaksā to, ko investors samaksā par kuģiem. Pārējie 56 kuģi tiek saņemti par velti. Nav brīnums, jo arī vecie rūpniecības uzņēmumi bija privatizēti par 1 latu. Kur ir citi "Latvijas kuģniecības” objekti, kur ir iestrādātas kuģniecības “nišas”? Nav īsti zināms pat skaits. Un tā slavenā slepenība jautājumā par “Latvijas kuģniecību”! Tāpēc arī kreditori un Eiropas Savienība nedos mums kredītus, jo esam nenopietni, aprēķinus veicam 4. klases skolēnu līmenī. Kuģniecībai jābūt Latvijas Republikas valsts īpašumā ar stingru kontroli. Līdz šim nekas to nekontrolēja un nevadīja. It sevišķi tā tas bija līdz 1997. gadam. Kuģiem ir jābūt zem Latvijas karoga. Tur ir vismaz 4000 darba vietu. Ja mēs to visu privatizēsim, tad mūsu jūrnieki nonāks to Latvijas Republikas iedzīvotāju rindās, kuri ir bezdarbnieki. Kas tad baros tās 4000 ģimenes? Turklāt Ekonomikas ministrija ir vainojama arī citās neizdarbībās. Nu atcerēsimies kaut par to nevalstisko organizāciju “Delna”, kura dara to, kas ir jādara Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijai un ekonomikas ministram! Tāpat jau bija gudrinieki, kas vērtēja “Latvenergo” sistēmu: 90 miljoni latu, 138 miljoni latu, 183 miljoni latu un visbeidzot - 600 miljoni latu. Taču nupat ir kļuvis zināms, ka patiesā vērtība ir apmēram 2 miljardi latu. Redziet nu! Un paskatīsimies, kas notiek, piemēram, ar sanatoriju “Ķemeri”! Itālijas miljonārs par 20 miljoniem Itālijas liru, kas pielīdzināmi 6700 latiem, ir privatizējis šo sanatoriju, kuras vērtība ir 1 miljons latu. Sanatorijas unikālā bibliotēka ar 15 000 sējumu maksājot tikai 1000 latus, un 17 gleznas un 15 interjeri, kam ir ļoti liela vērtība, ir novērtēti 15 tūkstošu vērtībā. Atkal mēs rupji kļūdāmies aprēķinos! Nu, un tagad vēl paskatīsimies uz tiem parādiem! Kas tad ir palicis “Latvijas kuģniecībai” parādā, un kāpēc tā cieš tādus zaudējumus? Banka “Baltija” - 44 miljoni dolāru, “Mūsa Motors” - 28 miljoni dolāru, “Latvenergo” - 37,5 miljoni dolāru. Un ja vēl vispār aprēķinātu tos nenopietnos maksājumus, kurus veica “Latvijas kuģniecība”... Es šaubos, vai par to nezināja Latvijas valdība. Tas viss ir aizgājis nezināmā virzienā, ieskaitot arī tos 500 miljonus dolāru. Tas nozīmē, ka kontroles nebija un nav arī tagad. Mūsu Ekonomikas ministrija ir jātransformē vai jāveic tās reorganizācija. Neko labu viņa nedod. Desmit gadi - un lejupslīde! Kas ir aprēķinājis teritoriālās reformas jēgu un sekas? Vācijā vai citās valstīs pat 10 cilvēku apdzīvota vieta jau ir pašvaldība. Un kā dzīvo zvejnieki Baltijas jūras krastos, piemēram, Dānijā? Ģimene pat tiek apgādāta ar sistēmu tālmācībai. Tiek darīts viss, lai cilvēkus noturētu pat valsts visattālākajās apdzīvotajās vietās. Latvijā diemžēl tiks izveidoti 103 vai 33 veidojumi. Vai tie būs pagasti vai rajoni, vai novadi, vai apriņķi? Pārējās 400 apdzīvotās vietas, pagasti, nozudīs no kartes. Skolu nebūs, darba nebūs, veikalu nebūs. Medicīnas aprūpes kā nebija, tā arī nebūs. Cilvēki pārcelsies uz Rīgu, Ventspili, Liepāju, Daugavpili, Rēzekni vai Jelgavu - uz tām galvaspilsētām, kas nu būs uz šiem 103 veidojumiem. Tur būs kaut kāda naudiņa, būs skola, veikals, kāds ārsts un ierēdņi. Un pēc kādiem pieciem vai astoņiem gadiem Latgales skaistākās vietas apdzīvos jenoti un lapsas, Vidzemē klīdīs lāči un Kurzemē saimniekos vikingi. Valsts parāds, ārējais un iekšējais, ir 620 miljoni latu, un šā parāda procentu apkalpošanai vien ik gadus mēs atmaksājam 52-56 miljonus latu. Kur ņemt naudu? Visdažādāko nodokļu veidā mēģinām atņemt pēdējos santīmus iedzīvotājiem. Izdomā visdažādākos maksājumus, sertifikātus... Par ko tikai cilvēkiem nav jāmaksā! Trūkst vēl tikai maksas par gaisu! No rīta līdz vakaram dzirdam - televīzijā, radio, avīzēs - , ka nu tāda parādība kā privatizācija esot visā pasaulē un ka tā mūs ievedīšot nezin kādā laimes klēpī. Paskatāmies, kā ir patiesībā! Zviedrijā energosistēma ir valsts rīcībā. Norvēģijā ir pilnīga valsts kontrole pār naftas ieguvi un realizāciju. Francijā gāze un tās izmantošana ir valsts kontrolē. Itālijā naftas produkti un gāze ir valsts kontrolē. Eiropā regulē ražošanu un lauksaimniecību. Amerikas Savienotajās Valstīs valsts pilnīgi kontrolē naftas rezerves un atradnes. Tas pats tur notiek ar zemi - tur valsts kontrolē apmēram pusi platības. Taču pie mums - privatizācija! Tā ir ekonomiski nepamatota, neaprēķināta un rada tikai lejupslīdi, un ir novedusi pie tā, ka vismaz 90% iedzīvotāju ir uz nabadzības robežas. (Nemaz nerunājot par tiem bērniem, kuriem nav pajumtes virs galvas, par tiem sirmgalvjiem, kuri nezina, kā viņi nodzīvos savas pēdējās dienas, un par tiem medicīniski neaprūpētajiem un arī psihiski slimajiem cilvēkiem, kuru zālēm mēs nevaram atrast naudiņu!) Vēl ir jāpiemin tiesas prāva ar Gdaņskas kuģubūvētavu. Pareizi pateica Godmaņa kungs: “Latvijas kuģniecība” “uzdāvināja” šai kuģubūvētavai 10 miljonus dolāru un it kā divus banānu vedējus, bet tagad tā vēl pieprasa 30-50 miljonus dolāru. ” "Tilts Communication". Cik lielu summu grib no Latvijas Republikas noplēst šī organizācija? No 300 līdz 500 miljoniem latu! Taču par to jau mēs klusējam. Jāatceras arī tas, ka zviedru “veco galošu” novērtēja 3 miljonu vērtībā. Arī G-24 kredītu vajag atcerēties! Mēs ieguvām 190 miljonus dolāru lielu parādu, bet kur ir palikuši 54 miljoni dolāru, kurus vajadzēja atmaksāt no valsts budžeta? Tagad ļoti tīko Latvijas mežus. Mežsargu skaitu speciāli samazināja uz pusi un valsts mežus izcērt uz nebēdu. Vai kādam sāp par to galva? Nē! Turklāt vienu trešo daļu, kas ir apmēram 350 000 hektāru, jau tīko atdot ārzemnieku rīcībā. Pilnīgs neprāts! Nu, un ir arī tādi sīki maksājumi. Teiksim, 500 000 latu aiziet kā maksa par tiesāšanos ar “Tilts Communication”; 900 000 latu izlietoja ierēdņi, braukājot un apskatot visas pasaules bibliotēkas. Valstij 12 miljonus lielu zaudējumu radīja Latvijas Privatizācijas aģentūras darbība. Integrācijas fondam ir jādod vismaz 100 tūkstoši. Tagad steidzīgi likvidē Privatizācijas aģentūru un rada jaunu šādu monstru. Tādu pašu, tikai jaunu! Kāpēc? Kas atbildēs par Latvijas Privatizācijas aģentūras izdarībām? Protams, neviens. Tā jau tas vienmēr ir bijis Latvijā šo 10 gadu laikā! Latvijas Privatizācijas aģentūrā ir jāsamazina štati, un varbūt arī tās vadītājam vajadzētu atpūsties, aiziet pensijā, bet tai ir jābūt tai pašai organizācijai, kas būs atbildīga par iepriekš veiktajiem darījumiem. Ekonomikas ministram ir jāveic nopietns darbs, nevis jāsēž Eiropas stadionos. Diemžēl ne visi grēki uzrādīti, to ir vēl vairāk. Jāatgādina arī tas, ka mēs vēl līdz pat šim laikam neesam izstrādājuši Latvijas valsts attīstības plānu, mums nav nekādas plānošanas nedz tautsaimniecībā kopumā, nedz atsevišķās nozarēs - nedz zemkopībā, nedz arī citās. Tāpēc ekonomikas ministrs atbildību no sevis nevar noņemt, un es ierosinu, lai viņš atpūšas un kārto savas personīgās lietas. Paldies par uzmanību.".
• 2001_05_03-seq10 language "lv".
• 2001_05_03-seq10 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q211.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q2660080.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q193089.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q458.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q21625222.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q3736450.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q39731.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q35.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q8436.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q142.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q80021.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q183.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q38.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q34.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q179830.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q1773319.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q20.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q5244326.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q30.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q4208062.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q2502537.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q884.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q29955809.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q6866808.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q1142038.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q6497410.
• 2001_05_03-seq10 mentions Q1792.