Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_04_04_a-seq4> ?p ?o. }

• 2001_04_04_a-seq4 type Speech.
• 2001_04_04_a-seq4 number "4".
• 2001_04_04_a-seq4 date "2001-04-04".
• 2001_04_04_a-seq4 isPartOf 2001_04_04_a.
• 2001_04_04_a-seq4 spokenAs 100.
• 2001_04_04_a-seq4 spokenText "Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Vispirms es gribu izteikt gandarījumu par to, ka iesniedzēji ir pievērsuši uzmanību šim tik ļoti svarīgajam jautājumam par kuģniecības politiku un par to, kādas sekas tas process var radīt Latvijai. Vai tā problēma ir nopietna? Jā, tā problēma ir ļoti, ļoti nopietna. Nosaukšu pāris skaitļu, kas raksturo problēmas nopietnību. “Latvijas kuģniecība” vēl 1992. gadā iemaksāja 21 miljonu latu valsts budžetā, bet jau 1996. gadā - tikai 7,9 miljonus. Vai tā ir problēma, kas ir raksturīga tikai Latvijai? Nē, diemžēl tā ir problēma, kura pašlaik ir raksturīga ļoti daudzām valstīm, to skaitā arī praktiski visām Eiropas Savienības valstīm, jo lielākoties kuģi ir pārreģistrējušies citās, tā saucamajās ērtajās... ērto nodokļu zonās. Līdz ar to Latvijas problēma nav tā, ka, teiksim, tikai Latvijā kāds nemācētu vai negribētu, vai nezinātu; šī problēma ir saistīta ar nodokļu kopējo politiku Eiropā. Protams, mums varbūt atbalsts ir tas, ka 1997. gadā Eiropas Savienības Transporta direktorāts ir devis vispārējās vadlīnijas. Tomēr pie galīgajiem risinājumiem neviens nav nonācis. Šā jautājuma pētīšanu gan ministrija, gan iepriekšējās valdības ir uzsākušas diezgan sen. Pirmie pētījumi tika izdarīti jau 1995. -1996. gadā, tika pieaicināti eksperti, to skaitā speciālisti no Holandes, tika sagatavota kuģniecības politika, un tik tiešām 1998. gadā tika pieņemta kuģniecības politika, kurā, kā jau minēja iepriekšējais runātājs, bija izvirzīti galvenie principi, uz kuru pamata to visu risināt. Kādas ir galvenās problēmas? Pirmā problēma ir nodokļu atlaides. Priekšlikumi tika vēl nesen skatīti valdībā, un pēdējais lēmums (ar šo lēmumu varēja internetā iepazīties jebkurš deputāts) ir pieņemts 6. februārī. Lēmums saucas “Par koncepciju nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu atvieglojumu sistēmai kuģniecības sektorā”. Piedāvājumi, ko valdība pašlaik ir izskatījusi un principā ir akceptējusi, ir sekojoši. Pirmkārt, ir jautājums par uzņēmumu ienākuma nodokli. Varētu dot iespēju firmām, kas reģistrējas Latvijā, tātad tiem kuģiem, kas reģistrējas Latvijā, izvēlēties vienu no divām iespējām. Viens variants - kā parasti, maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli, kas ir 25% apmērā no peļņas. Otrs variants - maksāt par tonnāžu, tātad neatkarīgi no peļņas, ar zināmām samazinātām likmēm, zināmā atvieglojumu režīmā, vismaz desmit gadus no vietas maksāt pēc šādas sistēmas. Tas radītu stabilus ienākumus, bet varbūt samazinātu budžeta ienākumus no katra kuģa. Līdz ar šo vienu nodokli rodas problēma, kā šis uzņēmējdarbības veids, proti, kuģošana, attiecas pret citiem uzņēmējdarbības veidiem un kādā veidā šeit būtu ievērots kapitāla ieguldīšanas vienlīdzības princips. Taču, vadoties no mērķa gūt zināmus labumus no tā, ka kuģi būtu reģistrēti Latvijā un ka šeit būtu šī jūrniecības administrācija, kas plauktu un attīstītos, protams, šo jautājumu var izskatīt. Otrkārt, ir jautājums par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kaut arī formāli ir tā, ka tiem jūrniekiem, kas brauc uz ārzemju kuģiem, būtu jāmaksā Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tomēr praktiski šādu ieņēmumu nav. Pašlaik valdībā ir konceptuālā veidā akceptēts priekšlikums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no divām minimālajām darba algām, tātad ne no visa, ko jūrnieks nopelna, bet no divām minimālajām darba algām. Tas tomēr radītu kaut kādus vairāk vai mazāk stabilus ienākumus valsts budžetā. Treškārt, ir jautājums par sociālo nodokli. Ir bijuši priekšlikumi, lai tie cilvēki, kas strādā jūrniecībā, maksātu nevis tādu sociālo nodokli kā pārējie Latvijas iedzīvotāji, bet gan šādu: 4% maksātu uzņēmējs, un 4% maksātu pats darba algas saņēmējs. Šāds maksājums būtu mazāks nekā tas, ko maksā pārējie iedzīvotāji. Skaidrs ir tas, ka šādi pasākumi, bez šaubām, ir rūpīgi jāizvērtē pirmām kārtām no budžeta viedokļa. Ir jāzina, kā tas viss ietekmēs budžetu. Veikusi pirmo aptuveno izvērtējumu, valdība ir akceptējusi viedokli, ka, kaut arī šie maksājumi būtu ar mazākām likmēm, it kā mazāki nekā tie, ko maksā citās nozarēs strādājošie, tomēr kopumā tie fiskālo situāciju nepasliktinātu. Bet, protams, tas viss ir jāskata kompleksi un ir jāizvērtē arī otras sekas. Samazinot sociālā nodokļa likmi, Latvijai ir jārēķinās ar to, ka jūrniecībā strādājošajiem cilvēkiem tiek tomēr piešķirtas sociālās garantijas. Tātad parādās tieša vai netieša subsīdija. Iznāk, ka pārējie iedzīvotāji, tie, kas strādā citās nozarēs, subsidē sociālos maksājumus jūrniecības nozarē strādājošajiem. Arī tas ir jautājums, par ko ir jādomā un kas ir jāizvērtē. No vienas puses, problēma it kā ir saistīta ar formāliem zaudējumiem, kas var izvērsties arī par noteiktiem ieguvumiem. Tādas ir problēmas, un nav brīnums, ka pie šīs lietas ir tik ilgi un diezgan rūpīgi strādāts un dažādas organizācijas un dažādas ieinteresētās puses ir izteikušas savu viedokli. Kādi ir iespējamie ieguvumi? Iespējamie ieguvumi pirmām kārtām varētu būt saistīti ar visas tās infrastruktūras attīstību. Tā ir infrastruktūra, kas nodrošina kuģošanas drošību. Tā ir infrastruktūra, kas nodrošina šo reģistrāciju. Tā ir infrastruktūra, kas apkalpo kuģus, kuri ir reģistrēti šajās ostās. Tā ir infrastruktūra, kas saistīta ar izglītību kuģošanas nozarē. Iespējamie ieguvumi varētu būt saistīti ar visas tās infrastruktūras attīstību, un galu galā daži zaudējumi vienos nodokļos varētu izvērsties par ievērojamiem ieguvumiem citos nodokļos, ko gūtu no šīs sfēras. Jāteic, ka valdība strādā arī šajā virzienā un drīz tiks Saeimā iesniegti jauni likumi, to skaitā būs Jūras kodeksa jauna redakcija, kura varētu būt par pamatu dažādu jautājumu sakārtošanai administrācijas un infrastruktūras jomā. Atraut problēmas vienu daļu, nodokļu politiku, no jautājuma par to, kādā veidā mēs nodrošināsim drošību un infrastruktūru, protams, nav pareizi. Katrā ziņā darbs notiek. Atgādināšu, ka tieši šī valdība šā gada februārī ir šo jautājumu, tā teikt, izkustinājusi no sastinguma punkta. Ir pieņemti konceptuāli lēmumi, un Finansu ministrija, Satiksmes ministrija, kā arī Labklājības ministrija ir saņēmušas pilnīgi konkrētus uzdevumus, konkrētus datumus, un saskaņā ar šiem konkrētajiem uzdevumiem un konkrētajiem datumiem ir jāiesniedz likumprojekti, pie tam jāsaskaņo šie likumprojekti ar budžeta likumu paketi. Kā no šā viedokļa izskatās iesniegtais lēmuma projekts? Vērtējot šo lēmuma projektu, šķiet, vajadzētu izvērtēt, vai, šo lēmumu pieņemot, tiks vai netiks jūrniecības jomā palielinātas Latvijas priekšrocības salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm un vai, pieņemot šo lēmumu, tiks vai netiks panākts lielāks efekts, labāks rezultāts. Tātad, vēlreiz izsakot gandarījumu par to, ka ļoti svarīgiem jautājumiem pievērsta uzmanība, es tomēr gribu uzsvērt vairākus momentus. Pirmkārt. Lēmuma projektā ir atsauce nevis uz aktuālu jaunu koncepciju, kas patiešām paredz konkrētus soļus, bet uz vecu koncepciju, tādu, kura jau ir vairākus gadus veca un kurai nav tieša, precīza sakara ar attiecīgajiem piedāvājumiem un priekšlikumiem. Tātad Latvijas kuģošanas politikas koncepcija un koncepcija par nodokļu un valsts apdrošināšanas iemaksu un atvieglojumu sistēmu - tie ir divi dažādi valdības dokumenti. Otrkārt. Vai ir vajadzīgs steidzināt? Iepriekšējais runātājs teica, ka būtu ļoti nepieciešams steidzināt projekta iesniegšanu. Valdības protokola lēmumā ir piedāvāts precīzi saistīt šos likumprojektus ar nākamā gada budžeta ciklu - tātad ne tikai rūpīgi izvērtēt, bet arī veikt pilnu, normālu saskaņošanas procedūru Ministru kabinetā un sagatavot to uz nākamā gada budžetu. Jāatzīmē, ka šeit stāv priekšā vēl arī saskaņošana ar vairākām organizācijām, to skaitā ar Latvijas Pašvaldību savienību, kura pārstāv pašvaldību intereses, un, protams, arī pašvaldībām ir kaut kas sakāms par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājuma likmēm. Es domāju, ka visus šos jautājumus var saskaņot un izvērtēt, bet jebkurā gadījumā, nosakot sasteigtu termiņu - 17. maiju -, var gadīties, ka šie jautājumi netiks pietiekami rūpīgi sagatavoti, kaut gan patiesībā atskaites termiņš nav vis 17. maijs, bet gatavība nākamā gada budžeta ciklam. Treškārt. Tika minēta īpaša kuģniecības politikas saistība ar “Latvijas kuģniecību”. Jāsaka, ka tomēr šīs lietas - radīt labu un efektīvu jūrniecības administrācijas sistēmu, radīt tādu nodokļu sistēmu, kas būtu konkurētspējīga ar kaimiņvalstīm un kas piesaistītu šeit kuģotājus -, diez vai būtu skatāmas tādā veidā, saistot tās ar vienu uzņēmumu vai pat tikai ar Latvijas karogu. Patiesībā, dzīvojot tirgus ekonomikas apstākļos un dzīvojot brīvas preču un kapitāla kustības apstākļos, mums ir jāapzinās, ka mēs vai nu radām izdevīgus apstākļus visiem, vai arī neradām šos apstākļus, bet turēšanās pie domas, ka tiks radīti kaut kādi speciāli pasākumi kādam vienam uzņēmumam vai tikai Latvijas kuģiem, ir ceļš, kas visu šo jautājumu samudžinās, un diez vai tas ir īpaši pamatots. Bez tam jāsaka, ka viens no galvenajiem pozitīvajiem efektiem, ja tiktu ieviesta šī jaunā kuģniecības politika, būtu tieši jūras administrācijas sistēmas un visas kuģniecību apkalpojošās infrastruktūras attīstība. Lai šī kuģniecību apkalpojošā infrastruktūra varētu labi attīstīties, ir vajadzīgs liels apjoms. Lai tā varētu labi attīstīties, ir vajadzīgs, lai ne tikai Latvijas kuģi vai arī kāda viena uzņēmuma kuģi šeit pierakstītos, bet lai te būtu daudzi kuģi un no daudzām zemēm, lai tiem šeit būtu izdevīgi ierasties, un tikai tādā gadījumā mēs varētu iegūt to pozitīvo efektu, ko var sagaidīt no visas šīs sistēmas. Tāpēc es aicinu apzināties to, ka patiešām Latvijai ir jārada salīdzinošas priekšrocības jūrniecības jomā. Patiešām ir jāveido efektīva sistēma, bet tomēr vajadzētu atzīt arī to, ka tiešām tagad šie jautājumi ir izkustināti, ka šī valdība ir pieņēmusi konceptuālus lēmumus un virzās uz priekšu šajā lietā un ka, no šā viedokļa raugoties, lēmuma pieņemšana šo procesu nepaātrinās. Paldies.".
• 2001_04_04_a-seq4 language "lv".
• 2001_04_04_a-seq4 speaker Maris_Pukis.
• 2001_04_04_a-seq4 mentions Q822919.
• 2001_04_04_a-seq4 mentions Q211.
• 2001_04_04_a-seq4 mentions Q193089.
• 2001_04_04_a-seq4 mentions Q458.
• 2001_04_04_a-seq4 mentions Q4459436.
• 2001_04_04_a-seq4 mentions Q6497410.