Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_04_04_a-seq12> ?p ?o. }

• 2001_04_04_a-seq12 type Speech.
• 2001_04_04_a-seq12 number "12".
• 2001_04_04_a-seq12 date "2001-04-04".
• 2001_04_04_a-seq12 isPartOf 2001_04_04_a.
• 2001_04_04_a-seq12 spokenAs 77.
• 2001_04_04_a-seq12 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka visi runātāji ir vienojušies par to, ka šī problēma ir svarīga, ka tā ir Latvijai ļoti nozīmīga, ka tā ir jārisina, turklāt jārisina konsekventi. Taču ir nepieciešams, lai šis lēmums, tāpat kā katrs lēmums, kas tiek pieņemts šajā Augstajā namā, būtu juridiski korekts ne tikai pēc satura, bet arī pēc formas un atspoguļotu to ceļu un to sistēmu, ko mūsu prakse valsts pārvaldē un konkrētu jautājumu risināšanā prasa ievērot mums, likumdevējiem, lai mēs nepārvērstos par tiesas spriedējiem, tādēļ ka mums nepatīk kāda konkrēta lieta vai piespriestais sods kādā konkrētā lietā (parasti tas mums, absolūti nezinot lietas apstākļus, liekas, kā vienmēr, par vāju, nevis par bargu), un lai arī šinī gadījumā mēs nepārvērstos par izpildvaras pārstāvjiem, kuri nu norāda valdībai, kā savādāk risināt šo jautājumu, kā savādāk kārtot tās lietas, kas ir valdības kompetencē. Līdz ar to es gribu teikt, ka tāds Saeimas lēmuma projekts, kāds tiek piedāvāts, nav pieņemams ne tikai pēc būtības, bet arī pēc formas. Kas tad šeit tiek piedāvāts? No vienas puses, tātad tiek izvirzīts konkrēts uzdevums valdībai, bet tā veikšanai ir noteikts ļoti īss termiņš. Taču es esmu pārliecināts - mans personiskais viedoklis ir tāds -, ka šeit tiek piedāvāts tikai kaut kāds daļējs problēmas risinājums. Es kategoriski iebilstu pret Bojāra kunga izteikto aicinājumu un kaut kādām domām, ka Latvija kādreiz varētu kļūt par brīvā karoga valsti. Es domāju, ka nedz valdība nekad nav nākusi ar tādu ideju, nedz mūsu situācija Eiropā ir tāda. Eiropā nav tādu brīvā karoga valstu, un atzīšana par brīvā karoga valsti mums var smagi beigties. Tāpēc šādi paziņojumi ir absolūti nepamatoti un nepareizi. Es uzskatu, ka valdībai ir jānāk ar konkrētu likumprojektu paketi un ka nebūtu mums valdībai jādod šādi norādījumi par to, kādi grozījumi jāiesniedz kuros likumos. Es domāju, ka tā ir skaidra un nepārprotama valdības kompetence. Šāda lēmuma pieņemšana faktiski neko neatrisinās, neko nedos, un tāpēc es aicinu noraidīt šo lēmuma projektu. Es domāju, ka valdības piedāvātajai likumprojektu paketei ir jābūt skaidrai, tādai, kas atbilst šai kuģniecības politikas koncepcijai, kas ir valdībā apstiprināta. Pat vēl vairāk: jābūt saistībai ar tām domām, kuras šajā kuģniecības politikas koncepcijā pirms trīs gadiem ir ierakstītas, bet kuras ir izrādījušās par dzīvot nespējīgām. Tas ir jautājums par nodokļiem. Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kas attiecas uz kuģniecībā strādājošiem cilvēkiem, jūrniekiem, tiem, kas strādā uz kuģiem, ieteikums samazināt šo nodokli nevar dot un nedos nekādu efektu. Skaidri un gaiši ir jāpasaka, ka jūrnieki ir pilnīgi jāatbrīvo no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas. Tas pats ir ar sociālajiem maksājumiem. Nekādu efektu nedod mēģinājumi ieviest kaut kādu daļēju maksājumu no pašu jūrnieku kabatas par sociālo apdrošinājumu. Atšķirībā no parastām fabrikām, kas nekur nevar aizbēgt no Latvijas, šie kuģi vienkārši aizpeld. Tie ir aizpeldējuši! Es aicinu gan Labklājības ministriju, gan Finansu ministriju nenākt ar šādiem puspriekšlikumiem, jo kuģi jau peld prom un peldēs prom. Tādēļ šie jūrnieki ir jāatbrīvo no pilnīgi visiem maksājumiem, lai Latvijas kuģiem būtu iespēja konkurēt ar brīvā karoga kuģiem. Eiropas Savienības direktīvas, kuras šeit jau minēja cienījamais Baldzēna kungs (es ceru, ka viņš tās ir izstudējis), skaidri un gaiši nosaka, ka maksimālais atbalsts, ko Eiropas Savienība pieļauj šajos jautājumos, ir nulles likme. Tātad, citiem vārdiem sakot, Eiropas Savienība pasaka, ka, jā, ir tiesības pilnīgi atbrīvot jūrniekus no ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa maksājumiem. Taču Eiropas Savienība saka - es domāju, sociāldemokrāti to atbalstīs, jo viņi vienmēr cīnās par darbaļaudīm -, ka sociālā nodrošinājuma līmenis nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāks. Tādēļ mēģinājums problēmu risināt tikai pa pusei, kaut ko izķert ārā no šīs kuģošanas politikas koncepcijas un kaut ko šeit mums šodien šajā lēmuma projektā piedāvāt, ir absolūti nepamatots. Ir jābūt likumprojektam - centrālam likumam par kuģošanas nozari, kuram nodokļu likumi ir tikai pakārtoti. Tur pasaka, kādas kompānijas tiek atzītas par tādām, kurām tiek dots šāds atvieglojums; kādām ir jābūt to saistībām ar reģistrācijas vietu, tas ir, Latviju; kādām saistībām ir jābūt ar jūrniekiem, kuri brauc uz šo kompāniju kuģiem; kādām saistībām ir jābūt ar kapteini un galveno mehāniķi. Viss šajā kuģošanas politikas koncepcijā ir ierakstīts, Baldzēna kungs! Tādēļ neko nedos mēģinājums mums šeit iesmērēt kaut kādu tādu pusrisinājumu. Tas neko nedos. Tas neko neatrisinās. Cita lieta. Es jums piekrītu, ka tas fakts, ka nav bijis saskaņotības starp dažādām ministrijām, diemžēl nav devis iespēju valdībai atnākt līdz mums, Saeimai, ar šādiem dokumentiem. Rezultāts, protams, ir tas, ka kuģi peld tur, kur ir mazāki nodokļi. Tas, es domāju, ir svarīgs aspekts. Es, jurists, redzu visu šo problēmu. Redzu, ka vienota likumu pakete ir jāiesniedz. Diemžēl piedāvātais lēmuma projekts man izraisa šaubas, raugoties no juridiskā un arī no praktiskā viedokļa. Iesniedzot šādus atsevišķus likumu labojumus, diez vai varētu saņemt atsevišķu Saeimas atbalstu. Tam visam ir jābūt, tā teikt, piesaistītam pie konkrētajai nozarei - kuģošanas nozarei - veltīta likuma, kurā tiktu precīzi aprakstītas šīs kompānijas un izvirzītas tām prasības. Latvijai, domāju, nebūtu daudz šādu kompāniju un viena no galvenajām ir “Latvijas kuģniecība”. Mēs nevarētu iedarbināt šos nodokļu atvieglojumus tikai ar šo tā saucamo kuģošanas nozares likumu. Protams, man, juristam, gribētos piebilst vēl vienu lietu. Diemžēl arī par to lietu nedomā mūsu valdība. Taču tas vairāk ir Tieslietu ministrijas kompetencē esošs jautājums, kurš nebija iesaistīts visā šajā ministriju līmenī veicamajā saskaņošanā (sākumā tādas idejas bija, bet tās tika noraidītas). Tas ir jautājums par kuģu zemesgrāmatu jeb kuģu reģistru. Tam jābūt ir juridiskam, tiesu sistēmā pastāvošam reģistram, jo neviena banka nedos nekādus aizdevumus tam reģistram, kurš šodien Latvijā eksistē bezpeļņas akciju sabiedrības sastāvā un kurā inženieri nodarbojas ar juridiskām lietām, ar reģistrāciju, un ir iecerējuši reģistrēt kuģus par miljoniem. Neviena normāla banka nekad nedos kuģu hipotēku šādā reģistrā reģistrētam kuģim. Arī tas ir viens no iemesliem, kādēļ šie kuģi neatrodas zem Latvijas karogiem. Kā dara normālas bankas? Faktiski katrs kuģis pēc būtības ir ieķīlāts. Vēl neuzbūvēts kuģis jau ir ieķīlāts tad, kad sāk tā būvniecību, un pēc tam, kad tas sāk jau kuģot pa jūrām, tas maksā savu parādu, ko ir veidojušas summas par tā būvniecību. Arī tas Holandes eksperts, uz ko jūs atsaucaties, norāda, ka šai sistēmai jābūt sakārtotai tā, kā tas viss ir sakārtots Centrālās Eiropas valstīs. Es šādiem puslēmumiem nekādā ziņā nevaru piekrist un aicinu noraidīt tos. Paldies par uzmanību.".
• 2001_04_04_a-seq12 language "lv".
• 2001_04_04_a-seq12 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2001_04_04_a-seq12 mentions Q822919.
• 2001_04_04_a-seq12 mentions Q211.
• 2001_04_04_a-seq12 mentions Q193089.
• 2001_04_04_a-seq12 mentions Q458.
• 2001_04_04_a-seq12 mentions Q1771611.