Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_03_22-seq4> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2001_03_22-seq4 type Speech.
- 2001_03_22-seq4 number "4".
- 2001_03_22-seq4 date "2001-03-22".
- 2001_03_22-seq4 isPartOf 2001_03_22.
- 2001_03_22-seq4 spokenAs 37.
- 2001_03_22-seq4 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Esmu pārliecināts, ka ikviens no parlamenta deputātiem, kas interesējas par uzņēmējdarbības procesiem Latvijā, ir iepazinies un izanalizējis Tautsaimniecības padomes Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un, protams, arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā lūgumu - pirms Komerclikuma spēkā stāšanās atvērt likumu korekciju izdarīšanai. Tāpat jūs visi noteikti esat iepazinušies ar Valsts valodas centra atzinumu par Komerclikumā izmantotajiem terminiem un to atbilstību latviešu valodas normām un tradīcijām. Šajā sakarā arī valsts galvenais notārs Māris Gulbis ir atzinis, ka Komerclikuma ieviešanai nepieciešamā nauda no valdības ir saņemta, taču pašā Komerclikumā, lai tas pilnvērtīgi un simtprocentīgi darbotos, ir nepieciešamas izmaiņas, tāpēc Tautas partija, solidarizējoties ar visām iepriekš minētajām organizācijām un viennozīmīgi atbalstot nepieciešamību sakārtot uzņēmējdarbības vidi, uzskata, ka pēc iespējas ātrāk būtu jāķeras pie Komerclikuma labojumiem, un tas ir jādara jau tagad, kad ir konstatētas likuma nepilnības, nevis par to jāsāk domāt tikai tad, kad jau ir sācis izpausties komercbrāķis likuma realizēšanas procesā. Mūsu piedāvātie grozījumi skar divas galvenās tēmas - mazākuma akcionāru tiesību aizsargāšanu un terminoloģijas sakārtošanu atbilstoši latviešu valodas prasībām un tradīcijām. Visi Tautas partijas piedāvātie grozījumi Komerclikuma terminoloģijas sakarā ir balstīti uz Valsts valodas centra ekspertu komisijas slēdzienu. Esmu pārliecināts, ka it īpaši apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātiem, kuriem tāpat kā Tautas partijas frakcijas deputātiem rūp latviešu valodas tīrība un pastāvēšana, šis ekspertu komisijas slēdziens ir ļoti nozīmīgs. Iepazīstināšu jūs ar, manuprāt, pašu nozīmīgāko piedāvāto izmaiņu Komerclikumā terminoloģijas sakarā. To jau pieminēja arī Muciņa kungs savā uzstāšanās runā. Šis grozījums ir saistīts ar terminiem “komersants” un “komercdarbība”. Mēs aicinām atgriezties pie termina “uzņēmējs” un “uzņēmējdarbība”, jo šo vārdu tradicionālo nozīmi, kas dziļi iesakņojusies katra latvieša domāšanā un valodā, nav vienkārši atcelt ar izmaiņu likumā. To viscaur var just arī Komerclikumā. Īpaši absurdi skan teksts, kurā ir runa par komersanta likvidāciju. Es domāju, ka ne jau man vienam ir radies jautājums: kurš izpildīs šo killera lomu? Tāpēc šīs terminoloģijas izmaiņas ļautu ne tikai nepazaudēt terminus “uzņēmējs” un “uzņēmējdarbība” no mūsu valodas un nesagriezt visu ar kājām gaisā, bet ļautu arī krietni ietaupīt līdzekļus ne tikai valsts budžetam, bet arī uzņēmējiem. Līdzīgi ar Valsts valodas centra starpniecību mēs piedāvājam precizēt vēl veselu virkni terminu, ar kuriem jūs noteikti esat iepazinušies mūsu piedāvātajā likumprojektā. Priekšlikumu otrā sadaļa attiecas uz mazākuma akcionāru tiesību aizsardzību un precīzāku valdes atbildības noteikšanu attiecībā uz akcionāriem. Vēl nestājoties Komerclikumam spēkā, ir iespējams konstatēt virkni nepilnību, kuras izmantojot, mazākuma akcionārs var tikt apiets, un tās ir redzamas, pirmkārt, 231. pantā par priekšrocību akciju kategoriju, pašreizējā Komerclikuma redakcija neaizliedz konvertēt priekšrocību akcijas. Otrkārt, 244. pantā par konvertējamām obligācijām, jo pašreizējā Komerclikuma redakcija neregulē parasto obligāciju un citu parāda vērtspapīru izlaišanu, un līdz ar to neaizliedz to konvertēšanu. Treškārt, 255. pantā par personāla akciju kategoriju, jo pašreizējā Komerclikuma redakcija neaizliedz konvertēt personāla akcijas. Ceturtkārt, 251. pants nosaka, ka, pie pamatkapitāla palielināšanas emitējot tikai vienas kategorijas akcijas, citu kategoriju akciju turētājiem nav vienādu tiesību attiecībā uz emitēto akciju kategoriju, lai gan vismaz Eiropas Savienībā, uz kuru mēs esam noteikuši savu ceļu, visiem akcionāriem, neatkarīgi no viņu īpašumā esošajām akciju kategorijām, ir vienādas tiesības proporcionāli iegādāties sabiedrības akcijas. Piektkārt, 253. panta pirmajā daļā nosakot, ka akcionāru pirmpirkuma tiesības nedrīkst ierobežot vai atcelt tikai statūtos, mēs paveram iespējas to darīt dibināšanas līgumā vai to darīt ar pilnsapulces lēmumu. Sestkārt, 194. pantā dalībniekiem ir dotas tiesības saņemt no valdes informāciju par sabiedrības darbību, bet nav noteikti termiņi, kādā laika posmā šī informācija ir jāsniedz, līdz ar to tas padara šo normu gandrīz bezjēdzīgu attiecībā uz mazākuma akcionāriem.".
- 2001_03_22-seq4 language "lv".
- 2001_03_22-seq4 speaker Arnis_Razminovics-1972.
- 2001_03_22-seq4 mentions Q211.
- 2001_03_22-seq4 mentions Q193089.
- 2001_03_22-seq4 mentions Q458.
- 2001_03_22-seq4 mentions Q20401498.
- 2001_03_22-seq4 mentions Q1250133.
- 2001_03_22-seq4 mentions Q3899540.
- 2001_03_22-seq4 mentions Q18057104.