Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_03_15-seq20> ?p ?o. }

• 2001_03_15-seq20 type Speech.
• 2001_03_15-seq20 number "20".
• 2001_03_15-seq20 date "2001-03-15".
• 2001_03_15-seq20 isPartOf 2001_03_15.
• 2001_03_15-seq20 spokenAs 125.
• 2001_03_15-seq20 spokenText "Paldies par mūsu kolēģu novēlējumu man turēties un teiktajiem atzinīgajiem vārdiem. Paldies, Dobeļa kungs! Ko es gribētu šeit uzsvērt šinī gadījumā? Godājamie kolēģi! Mums ir ļoti nopietna situācija tieši drošības un kārtības lietās, un, lai to uzlabotu, es pilnīgi piekrītu arī Kuduma kungam, ka ir jārisina arī šis materiālā nodrošinājuma jautājums policistiem. Kāda tad pašreiz ir situācija? Situācija praktiski ir sekojoša: policisti, kuri patrulē uz ielām, - valsts policisti saņem 70-90 latus mēnesī. Tas nozīmē, ka viņiem ir jāiet un jāpiepelnās. Un tas nozīmē arī to, ka viņi pēc sava darba dara vēl citu darbu, bet pēc tam, īsti neatpūtušies, cenšas atkal darīt šo valsts darbu. Tāds stāvoklis ir ļoti nepateicīgs, un tas rada situāciju, ka, kā mēs redzam, valdība, protams, var tikai deklarēt šos savus uzdevumus, bet nevar tos izpildīt. Es gribētu uzsvērt to, ka mums, Saeimai, no valdības ir visiem stingri jāpieprasa, lai valdība pildītu arī Ministru kabineta noteikumus, kas pieprasa paaugstināt policistiem darba algu, lai risinātu šos jautājumus, un, kā mēs redzam arī no sarunām, valdība atzīst, ka ir zināmi finansējumi, ir iespējas, bet diemžēl tie netiek piešķirti Valsts policijai. Un tad nu ir jautājums par to, ko mēs uzskatām par prioritātēm. Vai viena no prioritātēm nav cilvēku drošība, vai viena no prioritātēm nav uzņēmējdarbības drošība? Vai tas mūsu valstī ir tā? Man diemžēl ir jāatzīst, ka tik tiešām šie iekšlietu jautājumi nav mūsu valdībai prioritāte. Kolēģi! Es šeit gribētu uzsvērt vēl sekojošo. Es tāpat kā jūs visi katrā ziņā atceros arī mūsu iekšlietu ministra Mareka Segliņa kunga uzstāšanos televīzijā, kur viņš skaidri un gaiši pateica to, ka tirgotājus Rīgas Centrāltirgū ar šīm kontrabandas precēm mēs, pareizāk sakot, valdība, tomēr izspiedīsim ārā. Diemžēl arī šis jautājums nav atrisināts. Jebkurš cilvēks, kas aiziet uz Centrāltirgu, redz, ka tur arī šī problēma pastāv. Tātad jautājums ir par to, vai mūsu valsts vara, vai mūsu valdība ir spējīga tikt galā ar šo kontrabandas “melno” tirgu. Mēs secinām, ka tā nav spējīga. Vai valdībai ir kaut kādi priekšlikumi, kas dotu iespēju mums šo jautājumu atrisināt? Atkal mēs redzam, ka pat tad, ja priekšlikumi ir, tie netiek pildīti. Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt sekojošo. Ja valsts budžeta pieņemšanas brīdī atkal valdīs tā pati valdības partiju koalīcijas solidaritāte, kad nauda tiek atņemta medicīnai, kad tā tiek atņemta attiecīgi bērnudārziem, bet izglītībai tikai daļēji tiek dota, kad netiek pārdalītas visas šīs valsts budžeta pozīcijas, rūpīgi izanalizējot katru pozīciju un skatoties, kur var naudu ietaupīt, tad nebūs naudas arī Valsts policijai. Un tā ir viennozīmīga un skaidra nostāja. Mums ir jāmaina divas lietas - valsts budžeta veidošanas politika un arī tas, kā mēs nodrošinām prioritātes. Ja prioritātei tiek atvēlēts tikai iekšzemes kopprodukts, tad tas viennozīmīgi ir par maz. Ir jāstrādā pie tā, lai būtu nopietna pieeja valsts budžeta veidošanā. Tas nozīmē, ka reiz apstiprināti izdevumi nevar katru gadu tikt apstiprināti vēlreiz no jauna ar inflācijas koeficientu. Tas ir viens. Kolēģi! Es, protams, atgādināšu arī to, ka mūsu iekšlietu ministrs, tātad šīs valdības iekšlietu ministrs, Mareks Segliņš teica, ka tad, ja viņš netikšot galā ar kontrabandas tirgotājiem Rīgas Centrāltirgū, viņš demisionēšot. Mēs šo jautājumu šodien uzdodam, lai ministra kungs arī šeit no tribīnes pasaka, kad Centrāltirgū šī kārtība reāli būs. Es domāju, ka valdības rīcībā ir visi resursi, visas iespējas, lai šo kārtību tur ieviestu. Šeit sadarbība var notikt arī ar Rīgas pašvaldības policiju. Diemžēl iepriekšējās Rīgas Domes sasaukuma laikā tika izdarīta liela politiska kļūda, ko tagad atzīst arī “Latvijas ceļa” cilvēki; piemēram “Latvijas ceļa” preses sekretāre Dace Gulbe ir atzinusi, ka Rīgas Domes Pilsētas drošības un kārtības komitejas likvidēšana bija “Latvijas ceļa” kļūda, ko partija pēc ievēlēšanas Rīgas Domē raudzīšot novērst. Es pilnīgi piekrītu, ka arī Rīgas Domē vajadzēs atjaunot Pilsētas drošības un kārtības komiteju un jau sadarbībā ar valsts policiju šos jautājumus risināt. Jo nevar būt tāda situācija, - un nav svarīgi, kādas partijas mērs būs Rīgas pilsētā -, ka mērs ir vienīgais cilvēks, kas, neraugoties uz visu savu noslogojumu, atbild par drošības un kārtības jautājumiem arī no municipālās policijas viedokļa. Šāda situācija turpmāk nav pieļaujama. Mērs vienmēr būs pārslogots neatkarīgi no tā, kādas ir viņa darbaspējas vai kādas politiskas partijas pārstāvis viņš ir. Tāpēc es domāju, ka tās kļūdas, kuras mēs varam šodien labot un kuras ir apzinājušās arī valdības partijas, ir jālabo. Un ir jābūt arī nopietnai sadarbībai starp valsts policiju un pašvaldības policiju. Kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka tik tiešām ir jādomā ne tikai par patruļdienestiem. Sociāldemokrātu nostāja ir bijusi pavisam vienkārša - patruļdienests zināmā mērā ir seku apkarošana, bet ir nepieciešams apkarot arī cēloņus. Un tādējādi es gribētu teikt sekojošo - to, ka mums ir ļoti nopietni jāstrādā pie interešu izglītības jomas, pie tā, lai bērnus varētu normāli sūtīt uz skolu, lai viņi būtu nodarbināti arī ārpusskolas aktivitātēs, lai viņi nepulcētos vienkārši bāros vai spēļu automātu zālēs, kā tas bieži vien notiek, ja viņiem zināmā mērā nedod iespēju kārtot savas lietas un izkopt spējas, kuras viņiem ir sportā vai kultūrā. Tas ir viens no jautājumiem. Mums ir jāiestājas par pozitīvu konstruktīvu aktivitāti. Un tad arī iekšlietu ministram, arī pašvaldību policijai būs mazāk darba un būs iespējas lietas vieglāk sakārtot. Tomēr es gribētu uzsvērt vienu lietu. Tātad Valsts policijā strādā aptuveni 10 tūkstoši policistu. Katru gadu no darba aiziet 500 policistu. Tāda ir aptuveni šī kadru mainība. Ja mēs kaut ko gribam mainīt, tad tik tiešām ir jādomā par to, lai šo kadru mainību samazinātu, jo tajā brīdī, kad mēs apmācām jaunos policistus, mēs gada laikā iztērējam vidēji aptuveni 2 miljonus latu. Šo naudiņu varētu izlietot daudz lietderīgāk, pie reizes paaugstinot darba algu valsts policistiem un samazinot kadru mainību. Es domāju, šeit ir jāmeklē arī šīs iekšējās rezerves ar nopietnu valsts politikas maiņu valsts un drošības lietās. Es gribētu uzsvērt, ka mums katrā ziņā ir jādomā arī par to, lai nebūtu tādas situācijas, kāda bija ar benzīna trūkumu, ar pieredzes trūkumu, ar datoru trūkumu, ar raidstaciju trūkumu, jo bez šā nepieciešamā tehniskā aprīkojuma Valsts policija nevarēs konkurēt ar organizēto noziedzību. Ja mēs paskatīsimies uz šo situāciju arī no tāda viedokļa, ka mēs ejam uz Eiropas Savienību, tad redzam, ka Eiropas Savienībā iekšlietās un tieslietās katrā ziņā ir savas prioritātes, un divas no tām ir tīri iekšlietu prioritātes. Tās ir korupcijas novēršanas programma un cīņa ar organizēto noziedzību. Kā mēs bez raidstacijām, bez datoriem, bez mobilajiem telefoniem - ar šīm šaurajām Valsts policijas iespējām varam cīnīties pret organizēto noziedzību? Varbūt mēs protam tikai utopiskus mērķus izvirzīt? Vai mēs protam domāt par to, lai kaut ko reāli sakārtotu šajā valstī? Es domāju, ka būtu jāstrādā vairākos virzienos. Kā es minēju, gan pie profilakses, gan pie valsts policijas nostiprināšanas, tajā skaitā pie sadarbības arī ar pašvaldību policiju. Ja mēs paskatāmies vidējo algu policijas darbiniekiem, tad redzam, ka tā ir aptuveni 146 lati, taču realitātē tas ir rēķināts kopā ar policijas vadību, tāpēc, ja mēs uzmanīgi paskatāmies, tad redzam, ka tie policisti, kas darbojas patruļdienestos, tiešām saņem šos 70-90 latus, un tas nu nekādā ziņā nav nopietni. Es vēlreiz atkārtoju: ja nu reiz Ministru kabinets ir pieņēmis Ministru kabineta noteikumus, kuri paredz šo algu paaugstināšanu valsts policijai, tātad tie ir arī jāīsteno. Valdībai beidzot ir nopietni jāskatās uz valsts budžeta veidošanu un tomēr būtu jāizdara kādi secinājumi par tām rezervēm, kas citās ministrijās vienkārši tiek “apēstas” bez lielas vajadzības, un tādas ir praktiski visās ministrijās. Jāskatās, kā šo valsts budžeta politiku sakārtot un iekšzemes kopprodukta pieaugumu sadalīt prioritātēm. Ja mēs to nedarām, tad mēs, protams, vairāk domājam par to, kā mēs solidāri rīkojamies, kā viena valdības partija rīkojas ar otru - neviena nekāpj nevienai citai uz kājas, visiem viss ir labi. Tikai, es atvainojos, tautai nav labi! Šī politika ir jāpārtrauc. Katrā ziņā ir jāsaprot, ka mums ir vajadzīga stipra un gudra policija. Policistam nevar maksāt to pašu ko sētniekam, jo viņam ir citi uzdevumi un citi pienākumi, viņam ir jāriskē ar savu veselību, pat ar savu dzīvību. Ja mēs mēģinām viņam maksāt tikpat cik sētniekam, tas, kolēģi, nav nopietni. Es gribu uzsvērt sekojošo: ja tā situācija turpināsies, tad kadru mainība būs, mēs nepārtraukti apmācīsim par valsts naudu jaunus policistus, bet viņi pēc tam, pēc mācībām un pieredzes gūšanas, ies uz privātstruktūrām pelnīt nopietnu naudu, un pārejas posms būs tas, ka viņi strādās gan Valsts policijā, gan privātajās struktūrās piepelnīsies. Šis nav jautājuma risinājums, tas ir trauks ar cauru dibenu, tajā var liet finanses iekšā, cik grib. Tāpēc jautājums par Valsts policijas materiālo nodrošinājumu būs jārisina valdībai, vienalga, kuri tajā valdībā būs. Tā kā pašreiz valdībā ir Tautas partija, “Latvijas ceļš” un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, mēs aicinām jūs īstenot šos Ministru kabineta noteikumus un rast iespēju veikt šo līdzekļu pārdali tajās vietās, kur reāli rezerves ir. Tas ir viens uzdevums. Kolēģi! Mazliet parunāšu arī par šīm reformām. Reformu mērķis nevar būt līdzekļu ietaupīšana. Ja tas ir reformu mērķis, tad tā ir nabadzības apliecība. Tiešām šāda situācija pašreiz ir transporta policijā un citur. Mēs gribam uzsvērt to, ka veikt tādas reformas - tas nav nopietni. Mums ir jāsaprot: ja transporta policijā veiktās reorganizācijas uzdevums, kā apliecina Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa, ir ietaupīt 180 tūkstošus latu un pie reizes veidot situāciju, ka transporta policisti zināmā mērā atbildēs tikai par konkrētu rajonu, tad rezultāts būs situācija, kurā tām kravu plūsmām, kurās peld šī kontrabanda, policists sekos tikai sava rajona teritorijā. Viņš rīkosies pēc tādas analoģijas: ja noziegums notiks otrā ielas pusē, tad es tur praktiski vairs neiejaukšos. Tas neder! Mums ir jābūt skaidrībai, ka transporta policijai ir jābūt pietiekamiem līdzekļiem, lai šie policisti varētu strādāt, neskatoties uz kaut kādu teritoriālu iedalījumu - mans rajons, svešs rajons. Kolēģi, tas neder! Ir jāstrādā gan pie kravu, gan pie pasažieru drošības uzraudzīšanas, gan pie kārtības uzturēšanas uz autoceļiem, dzelzceļiem - un tamlīdzīgi. Vienkārši taupot līdzekļus, neko mēs neatrisināsim. Neko! Un tāpēc nevar būt reorganizācija, kura ir nabadzības apliecības rezultāts. Par to jautājumu ir jādomā, un pie tā risināšanas ir jāstrādā. Es novēlu arī valdības partijām izdarīt secinājumus un zināmā mērā pierādīt savu brieduma pakāpi, parādīt, ka ir spējīgas kaut ko valstī mainīt šajā drošības un kārtības jautājumā. Neatrodot naudu, neatrodot iespējas šo kadru rezervju saglabāšanai, netiks šis jautājums atrisināts. Tāpēc es uzsveru vienu - politiskā atbildība, atbildība tautas priekšā, arī morālā, ir valdības partijām. Es aicinu jūs rīkoties.".
• 2001_03_15-seq20 language "lv".
• 2001_03_15-seq20 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2001_03_15-seq20 mentions Q822919.
• 2001_03_15-seq20 mentions Q211.
• 2001_03_15-seq20 mentions Q2660080.
• 2001_03_15-seq20 mentions Q193089.
• 2001_03_15-seq20 mentions Q458.
• 2001_03_15-seq20 mentions Q1250133.
• 2001_03_15-seq20 mentions Q2047229.
• 2001_03_15-seq20 mentions Q29574322.