Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_03_15-seq18> ?p ?o. }

• 2001_03_15-seq18 type Speech.
• 2001_03_15-seq18 number "18".
• 2001_03_15-seq18 date "2001-03-15".
• 2001_03_15-seq18 isPartOf 2001_03_15.
• 2001_03_15-seq18 spokenAs 40.
• 2001_03_15-seq18 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Iekšējās drošības jautājumi ir tikpat svarīgi kā ārējās drošības jautājumi. Es domāju, to mēs visi esam sapratuši. Analizējot statistikas datus, mēs redzam, ka kopējais noziegumu skaits valstī 2000. gadā ir sasniedzis 50 199. No tiem Rīgā - 21 115. Tie ir 42% no visiem noziegumiem. Mēs zinām, ka Rīgā nedzīvo 42% valsts iedzīvotāju. Tas ir diezgan interesants rādītājs. Valstī ir atklāti 42,9% noziegumu, bet Rīgā - 24,8%. Tas ir ļoti zems rādītājs. Galvenais rādītājs, pēc kā var spriest par policijas darba efektivitāti, ir smagu un sevišķi smagu noziegumu atklāšana. Sevišķi smagi noziegumi valstī ir bijuši 5809, atklāti ir 42,7%. Rīgā - 3697, no tiem atklāti 33,2%. Smagi noziegumi valstī ir 20 199, no tiem atklāti 39,7%. Rīgā - 8524, atklāts 21,1%. Tas ir vēl par 6,3% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Kāpēc tik slikti rādītāji ir Rīgā? Viens no iemesliem varētu būt reforma. Mainās sistēma, mainās kadri. Objektīvi ir vienmēr tā, ka, veicot reformu, iepriekšējais līmenis, protams, nesaglabājas, veidojas tāda kā bedre. Taču pēc tam vajadzētu pieaugt atklāto noziegumu skaitam un vajadzētu policijas darbam stabilizēties kaut kādā līmenī. Bet vai šī “bedre” šobrīd nav par dziļu? Mēs runājam par Rīgā veikto reformu. Laiks tomēr ir pagājis… Reformu veic tāpēc, lai darbs uzlabotos un naudas resursi tiktu taupīgi izlietoti, nevis lai vietās saliktu vēlamus cilvēkus un atbrīvotos no nevēlamajiem. To var izdarīt arī savādāk. Par Rīgā notiekošo reformu jāveic nopietna analīze un jāizlabo tās kļūdas, kas ir izdarītas. Īpašu uzmanību gribētu pievērst ekonomiskajiem noziegumiem un to apkarošanai. Kontrabandas gadījumi: 2000. gadā ir fiksēti 52 (tas ir par 52 mazāk nekā iepriekšējā gadā), un atklāti no tiem 20. Rīgā ir 14 (tas ir par 9 mazāk nekā iepriekšējā gadā), atklāti 4. Spriežot pēc šiem rādītājiem, varētu teikt, ka mēs esam sasnieguši labus rezultātus un varētu aicināt citas valstis iepazīties ar mūsu pieredzi, bet mēs labi zinām, ka aina ir pavisam cita. Nauda valstī tiek atmazgāta uz nebēdu, arī kontrabanda rada milzīgus zaudējumus Valsts kasei. Atgūto līdzekļu valstī ir apmēram 5 miljoni. Tas ir smieklīgi maz. Ko darīt šinī situācijā valstī? Pirmām kārtām ir jāpaaugstina policijas darbinieku algas. Tas ir pirmais darbs, kas ir jāizdara. Otrais. Investīciju programmas nauda ir jāpalielina, lai varētu investēt Iekšlietu ministrijai. Ko vēl varētu darīt valsts? Tie līdzekļi, kurus atgūst no noziedzīgiem grupējumiem, jānovirza atkal cīņai ar šo organizēto noziedzību (tas ir vienīgais ceļš, kā to var izdarīt!), nevis jāieskaita Finansu ministrijas kasē un pēc tam jāsadala kaut kādos pavisam nezināmos virzienos (tas nav efektīvi!). Tas stimulētu policijas darbu, jo viņi tad redzētu, ka valsts šinī jautājumā iet viņiem pretim. Ļoti veiksmīgi šo problēmu ir risinājis Maršala fonds Amerikas Savienotajās Valstīs. Mums derētu iepazīties ar šo pieredzi un varbūt ieviest šādu modeli arī mūsu valstī. Taču ir jautājums: cik efektīvi tiek izlietota nauda, ko valsts šobrīd jau piešķir Iekšlietu ministrijai? Daži skaitļi no 2000. gada - iepriekšējā gada - budžeta. Valsts apsardzes dienestam ir piešķirti 2 miljoni 347 tūkstoši 198 lati. Ko tad mēs sargājam par šādu milzīgu naudu? Mēs reizēm sargājam objektus, kuros iekšā ir privātstruktūras. Iekšlietu ministrijai ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, kā precīzāk šo naudu lietot. Pagājušajā gadā vēl tika finansētas divas pirmsskolas iestādes, kas ir Rīgā. Kāpēc netika finansētas tās, kas ir Liepājā vai kaut kur citur? Ja mēs runājam par kaut kādām sociālajām garantijām Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, tad jāteic, ka tur tika izlietoti 116 674 lati. Ļoti patīkami, ka šogad ir beidzot šis jautājums atrisināts un Rīgai ir nodotas šīs iestādes. Policijas akadēmijai - 1 miljons 857 tūkstoši 132 lati. Godīgi sakot, tas ir kā caurā maisā. Mēs ražojam policistus, gatavojam kadrus, bet cik tad jauno kadru ienāk Iekšlietu ministrijas struktūrās? Viņi algas dēļ vienkārši aiziet prom. Nezinu, vai tas ir efektīvi - ieguldīt tādus milzīgus līdzekļus. Bija tāds arguments: redziet, šie cilvēki aiziet strādāt citās valstiskās struktūrās, valstij jau nekur tā nauda nezūd. Taču ir jautājums: vai tas ir jāfinansē policijai? Šis jautājums ir jārisina. Tā ir kadru politika. Jauni cilvēki ienāk policijā. Taču ir vēl kāds cits jautājums. Ja ir jauni kadri, kāpēc joprojām Iekšlietu ministrijas struktūrās strādā Valsts drošības komitejas darbinieki? Kāpēc tas ir vajadzīgs? Iekšlietu ministrijai jāpievērš liela uzmanība arī tam jautājumam. Vēl ir Iekšlietu ministrijas struktūrās funkciju dublēšanās un pārsegšanās, un tas ir mazefektīvi. Tas viss ir nopietni jāizvērtē iekšlietu ministram un kārtīgi jārīkojas. Vēlu sekmes un aicinu uz sadarbību jūsu grūtajā darbā! Paldies.".
• 2001_03_15-seq18 language "lv".
• 2001_03_15-seq18 speaker Dzintars_Kudums-1952.
• 2001_03_15-seq18 mentions Q4294315.
• 2001_03_15-seq18 mentions Q16347646.
• 2001_03_15-seq18 mentions Q2660080.
• 2001_03_15-seq18 mentions Q80919.
• 2001_03_15-seq18 mentions Q5244326.