Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_03_01-seq85> ?p ?o. }
Showing items 1 to 9 of
9
with 100 items per page.
- 2001_03_01-seq85 type Speech.
- 2001_03_01-seq85 number "85".
- 2001_03_01-seq85 date "2001-03-01".
- 2001_03_01-seq85 isPartOf 2001_03_01.
- 2001_03_01-seq85 spokenAs 125.
- 2001_03_01-seq85 spokenText "Es sapratu tā, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja ierosināja no 7. līdz 13. priekšlikumam izskatīt kopīgi, un šajā sakarībā var saskatīt zināmu kopsakaru, kas šajos pēdējos mēnešos ir izpaudies saistībā ar šo akcīzes nodokļa atmaksu. Sākumā valdība un Finansu ministrija startēja ar domu, ka šo atmaksu jeb kompensāciju saņems tikai pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, taču jau šodien ir redzams, ka no šā viedokļa valdība un Finansu ministrija beidzot ir atkāpusies. Viens punkts par labu valdībai. Otrs. Kā zināms, valdība un Finansu ministrija zināmu laiku startēja un 100 litru vietā piedāvāja 95 litrus. Arī no tā valdība tagad ir atteikusies. Tātad plus divi par labu valdībai. Tas liecina, ka nevalstiskās organizācijas neatkarīgi no tā, cik lielā mērā tās ir juridiski vai tiesiski nostiprinātas, ar savu ietekmi un strādājot kopā ar deputātiem te opozīcijā var tomēr kaut ko panākt. Taču sava veida neizpratni izraisa tas, kā var rasties priekšlikumi, faktiski neloģiski priekšlikumi, kas kavē laiku deputātiem un nevalstiskajām organizācijām, lai valdību pārliecinātu un viss ievirzītos daudzmaz pareizā, loģiskā gultnē. Tas liecina arī par to, ka valstī šajā gadījumā attiecībā uz lauksaimniecību nav stratēģijas, ja arī Valsts kontroles komisija ierosina šo kompensāciju segt pat no subsīdiju naudas, kas, kā saka, ir ekstrā ideja... Mēs šodien redzam, ka arī rūpniecības stratēģija valstī vēl nav nostiprināta, un, kaut arī jūrniecībā bija kaut kāda stratēģija, līdz finišam tā vēl nav nonākusi. Un tieši šīs stratēģijas trūkums neļāva arī lauksaimniecībā pareizi rīkoties un efektīvi, ejot pa īsākiem ceļiem, darboties, lai mēs šeit atrastu pareizāko risinājumu. Es vēlreiz gribu atkārtot, ka esošā administrēšanas kārtība pilnīgi apmierināja gan zemniekus, gan Valsts ieņēmumu dienestu attiecīgās nodaļas reģionos, rajonos un teritorijās, tāpēc nebija vajadzības te neko jaunu radīt, un nevar tā teikt, kā te šodien dzirdējām, ka zemnieki bieži mānās. Tieši otrādi! Valsts ieņēmumu dienests teica - un es atkārtoju šo faktu -, ka tikai 4% gadījumu ir bijušas novirzes no vispārpieņemtās kārtības šā akcīzes nodokļa kompensācijā zemniekiem. Un visbeidzot es gribu piebilst, ka speciālu analīzi tomēr prasa jautājums, kāpēc Latvijā tiek uzturētas tik augstas degvielas cenas, ja šeit turklāt vēl ir ārvalstu kompānijas, kurām ir ienākuma nodokļa atlaides, teiksim, “Aldarim” tagad beidzās šī atlaide un tā tālāk. Ja vēl pastāv šādi daļēji “siltumnīcas apstākļi”, tad kāpēc Latvijā tiek uzturētas tik augstas degvielas cenas salīdzinājumā ar visām apkārtējām valstīm? Kas tie ir par faktoriem? Kāpēc tas notiek? Kādi ekonomiskie instrumenti vai ietekmēšanas līdzekļi mūsu valstī vēl darbojas? Paldies par uzmanību!".
- 2001_03_01-seq85 language "lv".
- 2001_03_01-seq85 speaker Arnis_Kalnins-1935.
- 2001_03_01-seq85 mentions Q211.