Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_02_22-seq8> ?p ?o. }

Showing items 1 to 42 of 42 with 100 items per page.

2001_02_22-seq8 type Speech.
2001_02_22-seq8 number "8".
2001_02_22-seq8 date "2001-02-22".
2001_02_22-seq8 isPartOf 2001_02_22.
2001_02_22-seq8 spokenAs 125.
2001_02_22-seq8 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Iedzīvotāji! Mēs, Sociāldemokrātu frakcijas deputāti, jau reiz pieprasījuma izskatīšanas laikā sniedzām ļoti izsmeļošu un argumentētu juridisko analīzi. Tagad mēs gribētu pakavēties ne tikai pie juridiskās analīzes, bet arī pie ekonomiskās, arī pie politiskās, jo, protams, “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gaita un rezultāti ir svarīgi visai Latvijas valstij un tautai. Es šeit gribētu, protams, pakavēties pie daudzu partiju, arī pie bezpartejisko ekspertu, viedokļiem, lai tomēr sasummētu to, kas, manuprāt, pašreiz ir būtisks. Protams, par to var diskutēt un arī strīdēties, bet kas tad principā ir “Latvijas kuģniecības” privatizācija? Un šeit es atļaušos citēt “Latvijas kuģniecības” padomes locekļus Andri Paulu-Pāvulu un Jāni Maršānu, Tautas partijas biedrus. Viņi saka skaidri un gaiši: ““Latvijas kuģniecības” privatizācija - tas ir, ka pēc būtības tiek privatizēts bizness, ievērojama niša, vieta starptautiskajā kuģošanas biznesā. ” Kas pašreiz ir “Latvijas kuģniecība”? Tie ir aptuveni 50 kuģi, simtiem kuģu fraktētāju, tūkstošiem biznesa partneru un vērtīgi nekustamie īpašumi, kaut vai šī pati viesnīca “Karavela”. Es citēšu atkal šos pašus Tautas partijas biedrus - “Latvijas kuģniecības” padomes locekļus, kuri saka, ka naudas izteiksmē “Latvijas kuģniecība” ir 200 miljonu latu vērta. “Latvijas kuģniecības” kontos ir 50 vai arī, kā viņi paši saka, varbūt pat 52 miljoni ASV dolāru brīvie līdzekļi. Šis ir bizness, kurā var labi pelnīt. Kolēģi, tātad mēs redzam šo situāciju, kas tiek “Latvijas kuģniecības” gadījumā privatizēts. Tā nav tikai manta, tā ir arī vieta pasaules tirgū, tas ir vērienīgs bizness, kurā var labi pelnīt. Es atgādināšu, ka “Latvijas kuģniecība” kravas pārvadājumu ziņā ir pirmajā vietā Ziemeļeiropā, kā to atzīst eksperti, un piektajā vietā Ziemeļamerikā. Un šeit es atļaušos citēt mūsu finansu ministru Gundaru Bērziņu, kura atzinums ir šāds: “Kompānijas normālas pārdošanas gadījumā iegūsim no 80 līdz 120 miljoniem latu par 68% akciju. ” Tātad mēs redzam, ka vidēji varētu būt aptuveni 100 miljoni. Kā teica Tautas partijas biedri - “Latvijas kuģniecības” padomes locekļi, šeit ir summa 200 miljonu latu, ko vērta ir kuģniecība. Protams, 68% nav simts procenti. Bet es gribētu vēlreiz uzsvērt to, kas ir pats svarīgākais, - runa ir par tirgus daļu, par nišu, kas ir daudz vērtīgāka par inventāru, par nekustamo un kustamo īpašumu. Otrs jautājums, kurš vairākkārt ir skatīts un par kuru tika runāts: “Vai “Latvijas kuģniecībai” ir nepieciešams stratēģiskais investors?” Vai tas ir nepieciešams? Un atkal ir divi pietiekami kompetenti viedokļi, kuri ir parādījuši un par kuriem ir izteikušies. Viens viedoklis ir tāds - nav nepieciešams! Citēsim kaut vai “Latvijas kuģniecības” prezidentu, kas teica: “Nē, “Latvijas kuģniecība” pati var investēt. ” Tātad “Latvijas kuģniecības” prezidents saka: “Nav obligāti!” Taču, ja nu mēs ar politiskiem lēmumiem, ar savām partiju ideoloģijām to gribam darīt un rīkoties, sekojot kaut kādai politiskai pārliecībai, nevis saimnieciskam aprēķinam, tad, protams, to var darīt. Sociāldemokrāti - un to es uzreiz gribu piebilst - vienmēr ir bijuši pret šo “Latvijas kuģniecības” privatizāciju. To mēs neslēpjam. Mēs to godīgi atzīstam no tribīnes, bet tajā pašā laikā, ja valstī tiek pieņemts lēmums par šo “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, mēs gribam vērīgi sekot likuma burtam, likuma garam un šai privatizācijas gaitai. Kolēģi! Es vēlreiz gribētu atgriezties un citēt tātad “Latvijas kuģniecības” padomes locekļus Andri Paulu-Pāvulu un Jāni Maršānu no Tautas partijas, kuri vēlreiz ir izteikušies par šo pašu stratēģiskā investora nepieciešamību. Viņi saka tā: “Nē, nav vajadzīgs stratēģiskais investors, jo “Latvijas kuģniecībai” ir 50 miljoni ASV dolāru brīvie līdzekļi un iespējas attīstīties. Ar “Latvijas kuģniecības” rīcībā esošajiem resursiem ir iespēja piesaistīt kreditētājus un 5 gadu laikā atjaunot floti. ” Lūk, kādas ir iespējas! Un šie paši padomes locekļi arī saka, ka var pateikt, pie kāda nosacījuma tas var realizēties. Un es arī to citēšu: “Tas var notikt pie nosacījuma, ja kompānijai ļauj normāli strādāt, to atbrīvojot no “poļitrukiem”. ” Tāda ir šo “Latvijas kuģniecības” padomes locekļu pārliecība. Un tagad es pateikšu, kur viņi saskata šos “poļitrukus”. Tā ir smagnējā vadība, kas zināmā mērā traucē konkurēt ar privātām kompānijām un arī ar citu valstu kompānijām kuģniecības pārvadājumu jomā, tātad tā ir smagnējā vadība… Tā ir “Latvijas kuģniecības” padome, “Latvijas kuģniecības” valsts pilnvarnieki, un šiem valsts pilnvarniekiem uzdevumus dod Latvijas Privatizācijas aģentūra. Privatizācijas aģentūra tātad... Es šeit, kolēģi, gribētu vēlreiz teikt tā, pat citēt šos pašus padomes locekļus: “Lēmumus pieņem valsts pilnvarnieki, kuriem ir uzdevums lemt, kā to uzdod Privatizācijas aģentūra. ” Tātad es saprotu tā: ka padomes uzdevums ir pārraudzīt, kontrolēt, bet pilnvarnieku uzdevums ir īstenot Privatizācijas aģentūras uzdotos lēmumus, veikt pienākumus, un tad nu ir skaidrs, kas tad ir šis “poļitruku” institūts, kas neļauj normāli strādāt. No mana viedokļa raugoties, šeit rodas nepārprotams secinājums - tā ir Latvijas Privatizācijas aģentūra. Nu ko es varu teikt? Varu vienīgi teikt to, ka arī šie paši padomes locekļi iesaka no šā “poļitruku” institūta, kas neļauj normāli strādāt, steidzami atbrīvoties, un šodien laikam kaut kādi pirmie lēmumi arī no Ministru kabineta puses, no valdības puses, kaut nekonsekventi un novēloti, bet tomēr ir. To mēs redzam šodienas darba kārtībā. Kolēģi, es gribētu vēlreiz atgādināt to, ka arī Latvijas Privatizācijas aģentūra nelemj pati pēc sava prāta. Viņa nav Dievs Tas kungs virs zemes un virs Latvijas debesīm. Viņa lemj tā, kā spriež Ministru kabinets. Tātad sava daļa vainas tiešākā vai netiešākā veidā ir jāuzņemas arī Ministru kabinetam. Mēs nevaram teikt, ka vienīgi Latvijas Privatizācijas aģentūra ir vainīga un ka Ministru kabinets neko nekad nav veidojis un nav noteicis politiku Privatizācijas aģentūrai. Kolēģi, tāda ir situācija pašreiz! Es gribētu arī mazliet atgādināt to, kā šī situācija veidojās. 90. gadu sākumā, kā liecina Valsts kontroles atzinums, “Latvijas kuģniecībai” bija 87 kuģi, tagad mēs redzam, ka tai ir 50 kuģi. Un atbilstoši šim Valsts kontroles atzinumam, kopš 90. gadu sākuma un, es uzsveru, pretēji Latvijas Republikas likumdošanai “Latvijas kuģniecībā” notika sekojošas lietas. (No zāles deputāts A. Kiršteins: “Paklau! Simts kuģu esot... ”) Pirmkārt… Paldies, paldies, es domāju, ka jūs ar Bojāru kuluāros varēsiet par to vienoties… Kas ir pats galvenais šeit? Valsts kontroles atzinums varbūt būs spēcīgāks par mana kolēģa deputāta Leona Bojāra domām. Es gribētu šeit pateikt precīzi... Ir dokuments... “Latvijas kuģniecība” nepiedodami brīvi rīkojas ar īpašumu - viens atzinums. Beznodokļu zonās reģistrē “Latvijas kuģniecības” meitas uzņēmumus - otrs pārkāpums. Un to dara pretēji Latvijas Republikas likumdošanai. Pretēji Latvijas Republikas likumdošanai ieķīlā pamatlīdzekļus! Pretēji Latvijas Republikas likumdošanai grāmatvedības gada pārskatus sastāda! Un tāpēc “Latvijas kuģniecība” no rentabla, augsti rentabla, uzņēmuma pārvēršas uz ilgu laiku par zaudējumus nesošu uzņēmumu. Godājamie kolēģi! Protams, šeit ir atkal jāskatās, kam būtu galvenā vaina. Ne jau vainīgo meklēšana un sodīšana, bet... atbildības pakāpe tomēr ir jāmeklē. Manuprāt, tā atbildība tobrīd bija “Latvijas kuģniecības” prezidentam Pēterim Avotiņam. Taču, kā mēs redzam, vadoties pēc kompetentiem atzinumiem, atbildība par visu notikušo ir jāuzņemas vispirmām kārtām Privatizācijas aģentūrai, arī “Latvijas kuģniecības” padomei un valsts pilnvarniekiem. Neapšaubāma stratēģiskā un politiskā atbildība bija tobrīd pie varas esošajiem daudzajiem Ministru kabinetiem. Kolēģi! Pavisam nesen Latvijas Radio diskusijā mēs diskutējām ar Tautas partijas priekšsēdētāju Andri Šķēli, un viņš norādīja, ka līdz ar Kalvīša kunga ienākšanu Ekonomikas ministrijā visas šīs nebūšanas “Latvijas kuģniecībā” ir pārvarētas. Iespējams, ka tas ir tā. Es nestrīdos. Tātad Latvijas Valsts kontrole vēl neko nav teikusi par to, vai tur ir vai nav tādi pārkāpumi bijuši, kā šeit es nupat minēju, ļoti nopietnos saimnieciskos jautājumos. Taču es gribētu pateikt, ka diez vai mēs varam arī aizmirst to jautājumu - vai arī mūsu kolēģim Tautas partijas līderim Andrim Šķēlem, kas savulaik, līdz 1996. gada janvārim, ieņēma arī “Latvijas kuģniecības” padomes priekšsēdētāja posteni, nav jāuzņemas kaut neliela daļa atbildības par to, kas un kā ir noticis “Latvijas kuģniecībā”? Un, protams, vai nebūtu jāuzņemas atbildība arī kā vēlākajam Ministru prezidentam? Tas ir viens jautājums, uz ko es gribētu norādīt. Tas ir attiecībā uz laiku, kas ir jau pēc 1996. gada janvāra. Tāda ir vēsture. Tagad palūkosimies, kādas ir nopietnu ekspertu prognozes un atzinumi. Godājamie kolēģi! Es ne reizi vien to esmu teicis... un, es domāju, arī mūsu sabiedrība augstu vērtē tādu ekspertu un “Latvijas ceļa” partijas biedru kā Uldis Osis. Es atļaušos viņu citēt, jo šie atzinumi ir ļoti pamatoti, ļoti izsvērti un rūpīgi un šeit nevar nekādas politiskas kaislības vai simpātijas sociāldemokrātiem vai opozīcijai piedēvēt. Tātad: “Kuģniecības privatizācijā mūsu valstij ir pietrūcis stratēģijas. ” Tāds ir ekspertu galvenais atzinums. Tātad pietrūka horizonta, perspektīvas redzējuma. Mēs esam aizmirsuši, ka pasaulē notiek globalizācija. Uldis Osis atgādina, ka veidojas globāls loģistikas, kravu un informācijas plūsmu tīkls, multimodālie koridori, kas krustām šķērsām iet pa visu pasauli un kur tiek apvienots gan autotransports, gan dzelzceļš, servisa kompānijas, ostu termināli, distribūcijas centri, kravu laukumi un tā joprojām. Viss tiek menedžēts, veidots vienā tīklā, kur ir ļoti daudz spēlētāju. Es šeit citēju Uldi Osi. Es gribētu pateikt viņa galveno secinājumu. Viņš pārmet arī Ministru kabinetam un dara to publiski: kuģniecības privatizācijas stratēģijai vajadzēja rasties krietni agrāk, nekā sākās pati privatizācija. Diemžēl mēs vienmēr velkamies nopakaļ ekspertu nopietniem atzinumiem, un, protams, mūsu vezumnieku darbs veidojas tā, ka nevis zirgs velk vezumu, bet vezums mēģina vilkt zirgu. Tas, protams, ir aplami, to jums pateiks zemnieks, katrs cilvēks ar minimālu pieredzi. Es vēl gribētu šajā sakarā uzsvērt Ulda Oša viedokli. Kādai bija jābūt šai stratēģijai, lai mēs ievērotu Latvijas valsts intereses? Lai privatizētu “Latvijas kuģniecību”, būtu bijis jādomā par to, kā Latvijas bizness varētu integrēties šajā globālajā vai vismaz Ziemeļeiropas reģionālajā tīklā, kravu pārvadājumu un informācijas tīklā. Diemžēl par to nav bijusi pat diskusija. Es gribētu vēlreiz atgādināt Ulda Oša viedokli, ka izstrādāt šo stratēģiju ir valdības uzdevums. Konsultanti, kā pareizi norāda Uldis Osis, konsultēja par tiem jautājumiem, kas viņiem tika uzdoti, un viņiem būtībā bija jāpilda brokeru funkcijas. Es varu atklāti teikt, ka Uldim Osim, manuprāt, ir pilnīga taisnība. Valdība nav tikusi galā ar savu pamatuzdevumu, nav izstrādājusi “Latvijas kuģniecības” privatizācijas stratēģiju atbilstoši Latvijas Republikas valsts interesēm. Valdības partijas šajā gadījumā ir sekojušas savu partiju ideoloģijai un šīs ideoloģijas uzspiestiem secinājumiem. Es gribētu vēlreiz atgādināt kādu citu argumentu, kurš arī ir visnotaļ nopietns un kuru piedāvā mums Uldis Osis no “Latvijas ceļa”. Tātad: vērojot pasaules ekonomisko konjunktūru, kas nevienam ekonomistam nedz Latvijā, nedz ārpus tās nav noslēpums, ir redzams, ka Amerikas un Ziemeļvalstu ekonomika strauji bremzējas. Rietumeiropas ekonomika nekad nav strauji attīstījusies. Nav arī skaidrs, kur virzīsies Dienvidaustrumāzijas, Austrumāzijas ekonomika. Japāna jau krīt iekšā otrā smagajā krīzē. Frakta tirgus šogad un nākamgad varētu kristies. Kuģu būves pasūtījumi krītas uz pusi. Un šādā situācijā secinājums ir viens... (No zāles deputāts A. Kiršteins: “Citē Osi!”) Jā, es citēšu, citēšu, Kiršteina kungs! Uldi Osi, jūs neuztraucieties, būs šis citējums. Uldis Osis saka tā: nebūtu īsti saprātīgi privatizēt kuģniecību tieši šobrīd vai tuvākajā gadā, vai divos gados, varbūt pat trijos tuvākajos gados. Tātad “Latvijas kuģniecība” tiek privatizēta ekonomiski visneizdevīgākajā laikā, pretēji ekspertu domām. Kā es saprotu, tas tiek darīts pēc zināma politiska vai ideoloģiska pasūtījuma. Un Ministru kabinetam būs par to jāuzņemas politiska atbildība valsts un tautas priekšā. Skaidri apzināmies šo situāciju. Un ne jau tikai mēs, bet arī virkne cilvēku valdības partijās ir par šo lietu izteikušies pietiekami atklāti. Un otršķirīgs ir jautājums, vai cilvēku atzinumu šodien balsojumā izteiks ar “par” vai “pret”, vai “atturas”, vai “nepiedalās balsojumā”. Jautājums ir par to, ka šī patiesība ir izskanējusi ne tikai no opozīcijas puses. Es gribētu uzsvērt Māra Grīnblata atzinumu: apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK neuzņemas solidāru atbildību par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju. (“Diena” šā gada 13. janvārī.) Guntars Krasts aģentūrai LETA atzīst (citēju): “Ministru prezidents Andris Bērziņš un ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis ir paziņojuši, ka uzņemas politisku atbildību par “Latvijas kuģniecības” privatizācijas norisi un nekas viņus nevar atbrīvot no šīs atbildības. ” Nu ko es varu teikt? Es piekrītu šim atzinumam. Es gribētu norādīt vēl arī uz to, ka savulaik arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija un valdības ministri oficiāli paziņoja presei, ka neatbalsta Privatizācijas aģentūras padomes apstiprinātos privatizācijas noteikumus, jo tie nepamatoti sašaurina pretendentu loku un rada bažas par privatizācijas procesa atklātību. Tātad mēs redzam, kāda ir situācija. Vai koalīcijas līgums, kurš ir tikai vienošanās starp politiskajām partijām un kuram nav likuma spēka, nav Ministru kabineta noteikumu spēka un nav pat ceļu satiksmes noteikumu spēka, šodien būs augstāks par Latvijas valsts un tautas interesēm? Tāds ir jautājums. Katram ir jāizšķiras. Ir labi, ka patiesība ir izskanējusi. Kolēģi, es gribētu pateikt arī to, ka Saeimā un Ministru kabinetā ir publiski, atklāti teikti diezgan smagi vārdi arī par to, ka “Latvijas kuģniecības” gaitu saista ar noteiktiem kukuļiem. Es gribētu pateikt to, ka tas saistās ne tikai ar Inesi Voiku no sabiedrības par atklātību “Delna”, ne tikai ar Eiženu Cepurnieku. Uzpeld šīs informācijas par miljonu lielu kukuli un lielākiem. Es šeit atļaušos mazliet citēt. Tādi nopietni izteikumi un brīdinājumi ir bijuši no daudziem visnotaļ nopietniem politiķiem. Sāksim šo uzskaitījumu! Par to, ka ir kādam vēlme saņemt zināmu naudas summu, atgādina Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle (“Diena” pagājušā gada 18. novembrī), Druvis Skulte no partijas “Latvijas ceļš” (“Diena” 14. oktobrī), Vladimirs Makarovs no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Iespējams, ka esot 10 miljonu kukuļi (“Neatkarīgā Rīta Avīze”). “Latvijas kuģniecības” juridiskais direktors Elmārs Vītoliņš runā par tādām pašām lietām (tajā pašā avīzē). Arī Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis piemin no 12 līdz 20 miljoniem lielu kukuļu iespējamību. Es domāju, ka visas šīs runas ir pietiekami nopietnas, lai apsvērtu šo amatpersonu izteikumus un lieki nesteidzinātu privatizācijas procesa gaitu, bet apsvērtu, cik nopietni ir šo politiķu un amatpersonu izteikumi. Es domāju, ka nevar būt tā, ka ir tik daudz dūmu, bet uguns nemaz, nemaz nav. Tādas situācijas nemēdz būt... (Starpsauciens: “Uguns deg sarkanajos karogos. ”) Paldies, paldies, jūs laikam domājat Latvijas karogu, cik es noprotu, to ar balto strīpu. Paldies, Leiškalna kungs! Ko vēl es gribētu šeit pateikt? Mēs, sociāldemokrāti, uzsveram arī to, ka Privatizācijas aģentūras nosacījumi, mūsuprāt, neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, Latvijas Republikas likumiem. Un to atzīstam ne tikai mēs. Nav tā, ka opozīcija šajā ziņā ir vientuļa. Arī Guntars Krasts uzskata tādu viedokli par pamatotu. Līdzīgu viedokli presei atklāti ir izteicis Dzintars Rasnačs. Mana kolēģe no “Latvijas ceļa” Aija Poča ir teikusi aģentūrai “LETA”, ka viņa uzskata šos likuma pārkāpumus par nebūtiskiem. Inese Voika un Raita Karnīte tātad no sabiedrības par atklātību “Delna” ir teikušas, ka likuma pārkāpumi nav būtiski, kas ir ļoti tuvi Počas kundzes izteikumiem. Kolēģi, mēs jau varam dalīt šos likuma pārkāpumus būtiskos un nebūtiskos. Mēs varam tos dalīt formālos un neformālos. Mēs varam tos dalīt tādos, par kuriem iestājas kriminālatbildība, un tādos, par kuriem nebūs kriminālatbildības. Tomēr likuma pārkāpums ir likuma pārkāpums. Un šeit es gribētu atgādināt vienu senu patiesību, kas latviešu tautā jau kļuvusi par folkloru, un tā ir tāda, ka vai nu ir grūtniecība, vai grūtniecības nav. Nevar būt nebūtiska grūtniecība vai būtiska grūtniecība. Kolēģi, nežonglēsim ar šiem terminiem! Tā ir realitāte, ko mēs visi labi redzam. Es gribētu atgādināt arī to, ka mums ir pietiekami daudz samezglojumu. Atcerēsimies šo nepatīkamo tiesas prāvu Lielbritānijā sakarā ar “Latvijas kuģniecības” Gdaņskas lietu par kuģubūves pasūtījumu, ko vēlāk atteica. Kolēģi, pieprasījums no poļu puses ir 30 miljoni ASV dolāru. Es gribētu uzsvērt to, ka 30 miljoni dolāru - tā ir liela nauda. Nagļa kungs mūs ir mierinājis, ka tik daudz nebūs jāmaksā, un, ja maksāsim, tad maksāsim aptuveni 4,5 miljonus. Var arī būt, ka tā. Var būt, ka šī summa būs daudz mazāka, bet arī četrarpus miljoni ir tā vērti, lai šo problēmu nopietni analizētu un runātu šeit no Saeimas tribīnes. Un ne tikai opozīcijas pārstāvji. Un lai darītu to visu steidzami, lai šo lietu labotu un aizstāvētu Latvijas valsts intereses. Lai nebūtu tā, kā ir ar šiem 3 miljoniem par citu - jau ne “Latvijas kuģniecības” sazāģētu kuģi. Es gribētu arī atgādināt, ka visa šī situācija, kuru no ziņu aģentūrām ir analizējusi arī Valsts prezidente... Vaira Vīķe-Freiberga ir atzinusi šo situāciju par vieglprātīgu un ir teikusi, ka politiķi un valsts amatpersonas rīkojas bezatbildīgi un vieglprātīgi. Tā ir realitāte, patīk mums tā vai nepatīk. Es gribētu pateikt vēl to, ka, analizējot “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gaitu, mēs varam redzēt visai savdabīgu situāciju, ka Ministru kabineta nosacījumus par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju Ministru prezidenta Andra Bērziņa vietā paraksta ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Es šeit nesaskatu neko nelikumīgu, bet es runāju par būtību. Nākamais. Latvijas Privatizācijas aģentūras noteikumus, kuriem jāatbilst šiem Ministru kabineta nosacījumiem, Privatizācijas aģentūras padomes sēdē kā padomes priekšsēdētājs atkal apstiprina ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Tātad mēs redzam, ka Ministru kabinets tātad attiecīgi ir arī Privatizācijas aģentūra. Tālāk visa šā procesa likumību un publiskumu, iespējamo publiskumu kā valsts pilnvarnieks Privatizācijas aģentūrā atkal uzrauga mūsu kolēģis Aigars Kalvītis. Nu ko es varu teikt? Kalvīša kungs visu var darīt, un es tikai nesaprotu, kāpēc uz viņa pleciem visu nogrūž. Es to īstenībā uzskatu par neattaisnojamu Ministru kabineta šādu rīcību. Otrs, ko es gribēju pateikt. Uz Saeimas deputātu pieprasījumu, uz vēstuli Ministru prezidentam par to, kā ir rīkojies Kalvīša kungs kā valsts pilnvarnieks Privatizācijas aģentūrā, kā ekonomikas ministrs, kā Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētājs, vai tur ir bijuši pārkāpumi vai ne, atkal ir spiests atbildēt Aigars Kalvītis. Kolēģi! Varbūt aizstāsim Ministru kabinetu ar Aigaru Kalvīti? Varbūt ar Aigaru Kalvīti pietiek? Nevajag mums tik dārgu Ministru kabinetu! Es šeit neņirgājos ne par Ministru kabinetu, ne par Kalvīša kungu, bet es gribu uzsvērt to, ka Ministru kabinetā vismaz darba organizācija ir zem katras kritikas un neatbilst nekādiem demokrātiskiem principiem, jo Baldzēna kungs nevar darīt darbu, pats sevi pārbaudīt, pats par savu pārbaudi dot atzinumu un tamlīdzīgi rīkoties. Kolēģi, tāda ir reālā situācija! Es gribētu uzsvērt to, ka mēs tagad vairāk pievēršamies šai juridiskajai pusei, kura, kā es saprotu, jums, godājamie kolēģi, ir ne mazāk svarīga, kā politiskā vai tautsaimnieciskā puse. Es gribētu uzsvērt vienu - to, ka šeit ir bijuši daudzi likumpārkāpumi. Nosauksim kaut vienu - ļoti nopietnu. Likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 23. panta pirmajā punktā ir noteikts, ka privatizācijas noteikumos ir jābūt skaidri definētai objekta nosacītajai cenai, taču, kā mēs to redzam pēc Privatizācijas aģentūras izstrādātajiem noteikumiem, šis moments nav noteikts, un mēs varam teikt, ko gribam. Jautājums ir tikai viens: “Vai mēs gribam ievērot likumus, ko mēs šeit, Saeimā, pieņemam?” Ko mēs darām? Mēs uzskatām, ka Ministru kabinetā un Latvijas Privatizācijas aģentūrā var neievērot Latvijas Republikas likumus. Es domāju, ka tas nav nopietni. Es gribētu uzsvērt, kolēģi, vēl vienu lietu. Kādi tad ir likuma pārkāpumi? Es tos uzskaitīšu un pēc tam attiecīgi pievērsīšos atsevišķiem svarīgākajiem pārkāpumiem, jo, ja mēs tos visus šeit analizēsim un par visiem diskutēsim, tad jau, protams, mēs šodien nebeigsim šo sēdi agrāk par pusnakti. Tātad Latvijas Privatizācijas aģentūras noteikumos ir pārkāpts likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 4. , 5. , 6. , 18. , 20. , 22. , 23. un 53. pants. Tas ir viens. Otrs. Ir pārkāpts likuma “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību” 2. , 3. un 4. pants. Tālāk. Ir pārkāpts arī likuma “Par valsts akciju sabiedrībām” 7. pants, pārkāpts Informācijas atklātuma likuma 1. pants. Ir pārkāpts Ministru kabineta noteikumu nr. 110 jeb Privatizācijas aģentūras statūtu 78. , 79. , 93. un 163. punkts. Ir pārkāpta Ministru kabineta “Latvijas kuģniecības” privatizācijas nosacījumu kuģniecības politikas koncepcija un, protams, Latvijas tautsaimniecības intereses. Un tagad, protams, kolēģi, es runāšu mazliet konkrētāk, lai nekļūtu deklaratīvs. Tāpat kā visā iepriekšējā runā, arī tagad mēs runājām tieši par konkrētām lietām, jo patiesība, kā jūs zināt, ir konkrēta. Tā nav ne abstrakta, ne ideāla. Es gribētu uzsvērt to, kas jau ir izdarīts šo Privatizācijas aģentūras noteikumu pieņemšanas pašā procedūrā, - uzsvērt to, ka, iepazīstoties arī ar ekonomikas ministra atbildi uz mūsu deputātu pieprasījumu, mēs varam pārliecināties, ka arī šajā atbildē ir atzīts, ka nav bijis šā ekspertu padomes atzinuma, bet ir bijis atsevišķu ekspertu viedoklis vai vērtējums, sauciet to, kā gribat. Un to, ka tas ir nepieciešams, nosaka Privatizācijas aģentūras statūtu, Ministru kabineta noteikumu 110... . 93. punkts. Kolēģi, tas ir viens ļoti nopietns moments, un es atgādināšu jums, ka privatizācija bez ekspertu padomes atzinuma jau reiz mums ir notikusi. Tā bija šī bēdīgi slavenā “Lattelekom” lieta, sakarā ar kuru tagad Ministru kabinets ir spiests tiesāties un arī lielā mērā cīnīties, lai atgūtu kaut daļu no zaudētā. Tāda ir situācija! Un es gribētu uzsvērt vēl to, ka arī šobrīd mums būtu bijis vajadzīgs ekspertu padoms vai viedoklis, kā to nosaka šie Ministru kabineta noteikumi. Jā, Šadinova kungs saka: “Lūk, nolikumā ir citādāka kārtība!” Jā, tā mēs arī varam pēc šā nolikuma rīkoties, taču jūs saprotiet, ka Ministru kabineta noteikumi nevar atsvērt ekspertu padomes nolikuma prasības, tās var papildināt, bet nevar atspēkot. Ja ir ekspertu padome, tad ir ekspertu padome, un tai ir jādod atzinums, nevis tas jādara atsevišķiem ekspertiem. Un, ja jau reiz šis nolikums ir nelikumīgs, tad ir arī vēl citas nelikumības, kā to varam automātiski secināt. Tāda ir situācija, kolēģi! Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu, ja mēs uzmanīgi skatāmies, kas sasauca Privatizācijas aģentūras padomes sēdi. Kaut arī tas ir procedūras jautājums, es tomēr gribētu uzsvērt, ka tas ir pietiekami nozīmīgs jautājums, un nozīmīgs tas ir tieši tāpēc, ka šī sēde tiek sasaukta ar milzīgu steigu. Tas ir būtiski! Tātad Latvijas Privatizācijas padomes sēdi sasauca šīs Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors, nevis padomes priekšsēdētājs, un informācija, kas dota Ministru kabinetā, ka vajadzētu sasaukt sēdi līdz 23. datumam vai līdz kādam citam, tā ir cita informācija, tā nav sēdes sasaukšana. Kā mēs zinām, arī Ministru kabinetā nesēž Privatizācijas aģentūras padomes locekļi, valdes locekļi un tamlīdzīgi. Tas ir viens, ko es gribēju uzreiz uzsvērt. Tātad arī ar šo ir pārkāpts Ministru kabineta noteikumu nr. 110. 78. un 79. punkts. Kolēģi, varbūt vēl par kaut ko citu un ne tikai par šo procedūru, kuru visnotaļ ir svarīgi ievērot un vajag to darīt. Es gribētu pateikt arī par saturu ko vairāk - tātad par Privatizācijas aģentūras noteikumu 9. 13. punktu. Arī par to mums ir bijusi diskusija un ļoti nopietna diskusija, pie tam arī publiska, bet es gribētu uzsvērt to, kāda ir mūsu nostāja. Tātad šis punkts nosaka tā: “Sabiedrības akcionāri trīs gadus nav tiesīgi pieņemt lēmumus un slēgt darījumus vai uzņemties saistības, kas būtu pretrunā ar šiem noteikumiem, tātad ar Latvijas Privatizācijas aģentūras noteikumiem, un būtu neatbilstoši Ministru kabineta nosacījumiem. ” Kolēģi, neviens godprātīgs jurists šo punktu nevar iztulkot nekā citādi kā vien tā, ka Ministru kabineta nosacījumiem Privatizācijas aģentūras noteikumi ir ierobežojums maksimāli uz šiem trim gadiem. Trīs gadus sabiedrības akcionāri pēc šīs privatizācijas nav tiesīgi pieņemt lēmumus, slēgt darījumus un uzņemties saistības, kas būtu pretrunā ar Ministru kabineta nosacījumiem un Privatizācijas aģentūras noteikumiem. Tas ir viennozīmīgi! Tas, ka nākamajā rindkopā mēs redzam papildinājumu, ka šajā laikā, šo triju gadu laikā nebūs spēkā visas šīs lietas, kas tā būs kārtotas, ja būs pretrunā... Nu tas ir pats par sevi saprotams, tas papildina un neizslēdz manis iepriekš minētos noteikumus. Un kas šeit ir svarīgi? Šeit, kolēģi, ir svarīgs sekojošais. Ir svarīgs tas, ka šajos trijos gados mēs esam ietvēruši arī to, ko Ministru kabinets savos Privatizācijas aģentūras nosacījumos nav paredzējis. Trīs gadu termiņš līdz ar šo juridiski saistošo lēmumu - ar Privatizācijas aģentūras noteikumiem attiecas arī uz tādām svarīgām lietām kā “Latvijas kuģniecības” darbības profila un flotes saglabāšana, līdzekļu investēšana, flotes atjaunošana, darba vietu saglabāšana, un tas ir pietiekami nopietni. Tas attiecas arī uz to, kur būs “Latvijas kuģniecības” vadība - vai tā būs Latvijā un vai zināmi nodokļi nāks uz valsts budžetu vai ne. Kolēģi, tas nav sīkums! Es saprotu, ka var dažādi vērtēt, bet visas iespējas mēs esam devuši jau pirms tam Ministru kabinetam, Kalvīša kungam un Privatizācijas aģentūrai šo jautājumu labot. Tāda ir būtība! Diemžēl mēs esam saņēmuši vienīgi noraidījumu - viss ir kārtībā un viss ir likumīgi! Es saprotu, ka šajā gadījumā ir zināma nu tāda kutelīga lieta, ka pavisam nesen vēl bija aizrādījums arī no opozīcijas puses tajā brīdī, kad Privatizācijas aģentūra, valsts pilnvarnieks ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis neatbilstoši likumam, neatbilstoši likumā paredzētajai procedūrai atbrīvoja Privatizācijas aģentūras valdes locekli Didzi Azandu. Bija šī lieta, Kalvīša kungs to televīzijā pats personīgi atzina un pēc tam bija spiests atkāpties, cik es noprotu, pēc kolēģu spiediena. Šajā gadījumā mēs tiešām gājām tikai deputātu pieprasījuma ceļu, mēs tālāk ne ar kādiem Kalvīša kunga demisijas pieprasījumiem netikām gājuši. Šoreiz ir pirmā reize, un man nekādi neizdodas saskaitīt tās četras reizes, kad sociāldemokrāti būtu gājuši klajā ar demisijas pieprasījumu. Nevajag jaukt deputātu pieprasījumu ar demisijas pieprasījumu! Tas arī ir viens aspekts. Un tāpēc es saprotu tā: ja reiz arī tika izteikts brīdinājums no Ministru prezidenta Andra Bērziņa puses Aigaram Kalvītim, ka tā nedrīkst būt, par šādiem publiskiem izteikumiem, tad arī, protams, tagad nav ne mazākās vēlēšanās atzīt šo lietu, ja arī kaut kur kaut kas nav paveicies tā, kā ir gribēts, jo Kalvīša kunga atbildība jau ir akceptēt to... viņš jau šos Privatizācijas aģentūras noteikumus pats personīgi neizstrādā, viņš tos pārrauga, izskata un atbild par to galīgo redakciju. Kolēģi, tas ir skaidrs, un es gribētu uzsvērt, ka mēs nevaram runāt par to, ka šāds trīs gadu termiņš nesaistās ar Latvijas tautsaimniecības interesēm, ar “Latvijas kuģniecības” politikas koncepciju, ka nav svarīgi, kāda būs kuģniecības darbildzība, profils, vai tā, teiksim, nodarbosies ar kaut kādu vairumtirdzniecību, piemēram, ar pārtikas produktu, vai kaut ko citu; kā būs ar darbavietām, kā būs ar flotes saglabāšanu, kā būs ar to atbalsta politiku, ko “Latvijas kuģniecība” dod jūrniecības izglītības sistēmai. Tie ir nopietni jautājumi, uz kuriem jāatbild ir tagad, nevis pēc trim gadiem, kad mēs nonāksim šajā nepatīkamajā situācijā. Mums jau pietiek šo novilcināto lēmumu, šīs neizlēmības, kad nav izdarīts savlaicīgi tas, kas bija jāizdara. Man jau te nav jāuzskaita ne “Lattelekom” lieta, ne trīs miljonu lieta, tagad būs arī Gdaņskas un “Latvijas kuģniecības” lieta. Tā, lūk, kolēģi! Tāda ir situācija. Es vēlreiz gribētu pateikt vienu. Mūsuprāt, ir pārkāpts Ministru kabineta privatizācijas nosacījumu 2. punkts, kas paredz, ka Rīgas Fondu biržā realizē tikai sabiedrības darbinieku un pensionāru rezervētās akcijas, nepārdotās akcijas no šīm akcijām un privatizācijas rezerves akcijas. Kolēģi, nu Privatizācijas aģentūrai ir jārespektē Ministru kabineta griba; ja tā dod kādu ierosinājumu, kā uzlabot Ministru kabineta darbu jautājumos, kas neskar stratēģisko investoru, tad, protams, varētu izdarīt labojumus un nevienam nebūtu problēmas, bet ir tā, ka ir noteikts precīzi Ministru kabinetā, kādas akcijas var virzīt uz šo Rīgas Fondu biržu un kādas nedrīkst virzīt, un tur nav pateikts, ka tās drīkst virzīt. Un nevaram mēs tulkot sekojoši, ka to, ko Ministru kabinets ir atļāvis... ka mēs varam paši no sevis šo sarakstu papildināt, ar kādām mēs gribam akcijām. Tāda patvaļa nav pieļaujama! Kolēģi, paredzot Privatizācijas aģentūras noteikumos Rīgas Fondu biržā pārdot arī nenopirktās un publiskajā piedāvājumā pārdodamās akcijas un pārvēršot tās - iespējams, pat neierobežotā daudzumā - līdz 15% kvotai par bāreņu akcijām, Privatizācijas aģentūra izņem šīs publiskā piedāvājuma akcijas no Ministru kabineta nosacījumos publiskajam piedāvājumam noteiktās realizācijas kārtības, pārdodot tās pašas Privatizācijas aģentūras nu jau valdes noteiktajā kārtībā. Kolēģi, šeit nevar runāt par nebūtisku pārkāpumu. Šeit, kolēģi, neapšaubāmi, ir būtisks pārkāpums, un šeit bija vajadzīga Ministru kabineta rīcība, Ministru prezidenta rīcība, un ne jau velti mēs rakstījām šīs vēstules Ministru prezidentam, Valsts prezidentei, ekonomikas ministram. Ne jau velti mēs virzījām uz šo deputātu pieprasījumu, lai aicinātu un rosinātu labot tās kļūdas, kuras apzināti vai neapzināti ir gadījušās. Tas ir svarīgi! Kolēģi! Es gribētu pateikt to, ka mums, sociāldemokrātiem, nav iebildumu, ja arī kaut kas no “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gadījumā nonāktu bāreņu rokās, bet Ministru kabinets šajos Ministru kabineta noteikumos to nav paredzējis. Agrāk tāda kārtība bija, bet tas bija agrāk, tāpēc atsaukties uz to, ka agrāk tāda kārtība ir bijusi... ka Ministru kabineta nosacījumos tas nav noteikts, bet mēs varam paši labot Ministru kabineta gribu Privatizācijas aģentūrā, es tam kategoriski nepiekrītu! Kategoriski nepiekrītu! Tāda kārtība nedrīkst būt valstī! Kolēģi! Es gribētu pateikt to, ka, balstoties uz šo manis minēto pārkāpumu, kas ir rupjš Ministru kabineta nosacījumu pārkāpums, ir iespēja, vismaz teorētiska, šos 30 miljonus publiskā piedāvājuma akciju izņemt no publiskā piedāvājuma realizācijas kārtības, nepiemērojot tām publiskā piedāvājuma pretendentu atlases noteikumus un realizējot pašas Privatizācijas aģentūras noteiktajā kārtībā caur Rīgas Fondu biržu. Un es gribētu atgādināt, deputāti, ka Pieprasījumu komisijā Šadinova kungs pats atzina, ka teorētiski šāda iespēja pastāv, ka šajā jautājumā varētu notikt kaut kas tā, kā Ministru kabineta nosacījumos nav noteikts. Es domāju, kolēģi, ka tas ir atzinums, ko dzirdēja visi, kas bija atnākuši un kam bija jāatnāk uz Saeimas Pieprasījumu komisiju. Es saprotu, ka mēs varam teikt: “Tas atkal ir nebūtiski, tas atkal ir formāli, mums, teiksim, atkal ir jau kaut kāds Valdību veidojošo frakciju koalīcijas padomes lēmums, mēs skatīsimies pēc šā koalīcijas padomes lēmuma…” Tomēr, kolēģi, partiju vai starppartiju vienošanās nevar būt augstākas ne par Satversmi, ne par Latvijas Republikas likumiem, ne par Ministru kabineta noteikumiem. Es šeit gribētu atgādināt arī vēl to, ka šajos privatizācijas noteikumos attiecībā uz šo jautājumu un uz šīm bāreņu akcijām tika noteikts arī interesants saskaņošanas veids. Ar ko gan mēs saskaņosim tad, kad Privatizācijas aģentūras valde risinās šo tā dēvēto bāreņu akciju jautājumu? Tātad saskaņos ar Privatizācijas aģentūru (“Latvijas ceļa” pārstāvniecība), ar Izglītības un zinātnes ministriju (Tautas partijas pārstāvniecība) un ar Labklājības ministriju (“Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvniecība). Es domāju, ka tas ir tāds diezgan interesants veidojums. Katrā ziņā visas trīs valdības partijas tur ir pārstāvētas. Bet kāpēc tur nav, piemēram, divi no “Tēvzemei un Brīvībai” un viens no Tautas partijas? Kāpēc nav, piemēram, trīs no “Tēvzemei un Brīvībai”? Nav tas tā. Tas rada zināmas bažas par to, vai tur tomēr nevarētu būt kaut kas nopietnāks, nekā no ārpuses mums visiem izliekas. Kolēģi, es gribētu, lai mēs uzmanīgi paskatītos uz Privatizācijas aģentūras nākamo darbību. Viņi ir sākotnējos piedāvājumos iekļauto informāciju un BDO konsorcija komentārus pasludinājuši par konfidenciāliem. Tas ir absolūti aplami. Viņiem nav nekāda likumīga pamatojuma to darīt, tā ir pretlikumīga darbība. Kāpēc? Būtība ir tāda, ka tiek uzsvērts, ka konfidenciālas ir šīs lietas - piedāvājums un komentāri no konsultantiem. Tie ir noformējami, kā viņi uzsver, saskaņā ar valsts noslēpumu aizsardzības noteikumiem. Uzsver, ka to jau nosaka likums par valsts noslēpumu. Informācija, kolēģi, ir valsts noslēpums tad, ja tā ir iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā. To nosaka likums par valsts noslēpumu. Taču Privatizācijas aģentūras uzrādītā informācija nav iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā. Kolēģi, viņiem nav tiesību to darīt. Es saprotu, ka pašreiz daudzi smaida, daudziem liekas, ka tas viss ir nebūtiski. Taču ir jāievēro likumība. Te ir tiesiska valsts, un arī valdībai, arī Privatizācijas aģentūrai ir jāievēro tie “spēles noteikumi”, tie likumi, ko ir noteikusi Saeima. Kolēģi! Daudzos normatīvos aktos ir uzsvērts tieši tas, ka informācijai ir jābūt pieejamai, atklāti pieejamai, ka Privatizācijas aģentūrai ir jānodrošina privatizācijas procesa un privatizācijas darbības atklātums un publiskums un ka informāciju var atzīt par konfidenciālu tikai tad, ja tas ir noteikts likumā, ne citādi. Tātad likuma par akciju sabiedrībām 7. pants, Privatizācijas likuma 6. un 20. pants ir ignorēts. Un arī Informācijas atklātības likuma 1. pants, Ministru kabineta noteikumos nr. 110 ietvertais 163. punkts. Visi šie normatīvie akti ir pārkāpti. Taču arī tad, ja šī informācija būtu ietverta Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā, vajadzēja noteikt atļaujas pie šā valsts noslēpuma piekļūt arī Jānim Naglim un arī BDO konsorcija konsultantam. Šīs atļaujas nav noteiktas, un arī Kalvīša kunga atbildē tas nav minēts. Un, ja arī ir noteiktas, tad varbūt pēdējā brīdī. Mums ir pilnīga pārliecība, ka Kalvīša kungs ir pietiekami kompetents, lai uz šiem jautājumiem atbildētu jau savā rakstiskajā atbildē. Kolēģi! Es gribētu pateikt arī to, kā ir ar šo termiņu, kādas bija iespējas pretendentiem iepazīties ar privatizācijas noteikumiem un iesniegt nepieciešamos dokumentus. Privatizācijas aģentūra noteikumos ir iestrādājusi skaidru termiņu - 1 mēnesis, ieskaitot Ziemassvētku un Jaungada brīvdienas. Šinī laikā jebkuram pretendentam bija jāiesniedz visi nepieciešamie dokumenti. Uzskaitīšu kaut vai galvenos: “A” klases bankas izziņa par finansu resursu pieejamību, auditēts gada pārskats, noteiktā kārtībā legalizēti, notariāli apliecināti statūti, reģistrācijas apliecība, Latvijā notariāli apliecināts statūtu tulkojums, dažādas notariāli apstiprinātas izziņas. Visiem dokumentiem bija jābūt to personu parakstītiem, kuras ir pilnvarotas to darīt. Ir ļoti grūti mēneša laikā iepazīties ar tik sarežģītas sabiedrības kā “Latvijas kuģniecība” finansiālo stāvokli, ar privatizācijas noteikumiem, nosacījumiem, pielikumiem, kuri ir 140 lappušu gari, pieņemt lēmumu par piedalīšanos privatizācijā, iesniegt visus noteikumos nosauktos dokumentus. Uzņēmējsabiedrībai, kura pieslēdzas šim procesam pēc paziņojuma par noteikumu izstrādāšanu un publicēšanu, tas ir praktiski gandrīz neiespējami. Kolēģi! “Tēvzemei un Brīvībai” ir protestējusi pret šo punktu. Mēs redzam, ka valdības koalīcijas partnerim “Tēvzemei un Brīvībai” ir lielā mērā bijusi taisnība. Mēs to atzīstam. Un es gribētu šeit citēt Jāni Nagli, kas jau analizēja, kā tad ir veicies šiem pretendentiem. Viņš saka, ka no šiem sešiem pretendentiem lielākā daļa atbilst prasībām un ka atsevišķi pretendenti diemžēl nav spējuši iesniegt visu nepieciešamo informāciju, un ka ir bijuši pat tādi gadījumi, ka uz vienas lapiņas saņem no šā pretendenta… Tātad nevar tīri fiziski pagūt. Priekšrocības tiek dotas tiem pretendentiem, kuri ir bijuši jau iepriekšējos “Latvijas kuģniecības” privatizācijas nesekmīgajos mēģinājumos. Un līdz ar to mēs reāli dodam priekšrocības konkrētiem privatizācijas pretendentiem. Citu tiesības iepazīties ar šo informāciju un sagatavoties tam procesam mēs ar šādu īsu termiņu apzināti sašaurinām. Tātad mēs sašaurinām arī pretendentu loku. Tas ir neapgāžami, un tas ir nepārprotami. Kolēģi! Es gribētu uzsvērt arī to, ka privatizācijas subjektu loka sašaurināšana ir nopietna lieta. Noteikumos paredz arī to, ka par pretendentu var būt tikai tāds privatizācijas subjekts, kura pamatdarbība ir vai nu kuģniecības nozare, vai naftas ieguves un pārstrādes nozare, vai transporta un noliktavu pakalpojumu nozare un kuram neto apgrozījuma rādītājs par pēdējo finansu gadu nav mazāks par 191 miljonu ASV dolāru. Par privatizācijas subjektu saskaņā ar Privatizācijas likuma 4. pantu var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, kuras pamatkapitālā privātais kapitāls nepārsniedz 25% (izņēmums, protams, ir Latvijas valsts vai pašvaldību uzņēmumi). Tātad mēs atkal redzam pārkāpumu - jau likuma 4. panta pārkāpumu. Mēs saprotam, ka nevaram teikt, ka tas ir nebūtiski, tas ir formāli, tas ir nenozīmīgi. Kolēģi, es gribētu uzsvērt to, ka privatizācijas subjektu loks ir mākslīgi sašaurināts, pārkāpjot likumus un likumdošanas normas. Kolēģi, ir bijuši daudzi minējumi, kāpēc tā tas notiek. Tiek runāts par to, ka šodien jau ir skaidrs arī tas, kāds būs koalīcijas balsojums. Es nešaubos par šo balsojumu, bet es gribētu norādīt uz vienu lietu: likumi ir jāievēro! Likumi ir jārespektē! Ministru kabineta noteikumi ir jāievēro, tie ir jārespektē. Mēs esam pieprasījuši ekonomikas ministra Aigara Kalvīša demisiju. Kolēģi, ja jūs ar šo balsojumu neatbalstīsiet mūsu iesniegto demisijas pieprasījumu, jūs tādējādi stādīsiet starppartiju vienošanos augstāk par tiesiskas valsts principiem, par Satversmi, arī par likumiem un, neapšaubāmi, arī par Ministru kabineta noteikumiem. Mums ir jāizšķiras. Es nedomāju, ka ir tā, ka trīs partijas ir vienojušās par Rīgas Domi, par “Latvijas kuģniecību”, par premjeru. Tā nav mana pārliecība! Taču jums ir jābūt, teiksim, tiktāl racionāliem, ka ir jāsaprot: kļūdas ir jālabo, kamēr tās var labot, nevis tajā brīdī, kad var vienīgi izgāzt ūdeni - un nevis uz grīdas, bet uz blakus stāvošās dāmas pusi. Paldies par uzmanību!".
2001_02_22-seq8 language "lv".
2001_02_22-seq8 speaker Egils_Baldzens-1960.
2001_02_22-seq8 mentions Q822919.
2001_02_22-seq8 mentions Q16350881.
2001_02_22-seq8 mentions Q211.
2001_02_22-seq8 mentions Q3744607.
2001_02_22-seq8 mentions Q2660080.
2001_02_22-seq8 mentions Q21625222.
2001_02_22-seq8 mentions Q5319933.
2001_02_22-seq8 mentions Q15218994.
2001_02_22-seq8 mentions Q872.
2001_02_22-seq8 mentions Q23666.
2001_02_22-seq8 mentions Q404542.
2001_02_22-seq8 mentions Q1191011.
2001_02_22-seq8 mentions Q17.
2001_02_22-seq8 mentions Q1250133.
2001_02_22-seq8 mentions Q3899540.
2001_02_22-seq8 mentions Q511905.
2001_02_22-seq8 mentions Q210715.
2001_02_22-seq8 mentions Q151301.
2001_02_22-seq8 mentions Q29955809.
2001_02_22-seq8 mentions Q42814.
2001_02_22-seq8 mentions Q1798029.
2001_02_22-seq8 mentions Q701027.
2001_02_22-seq8 mentions Q7537005.
2001_02_22-seq8 mentions Q5618600.
2001_02_22-seq8 mentions Q6111458.
2001_02_22-seq8 mentions Q523755.
2001_02_22-seq8 mentions Q1118661.
2001_02_22-seq8 mentions Q16356212.
2001_02_22-seq8 mentions Q6497410.
2001_02_22-seq8 mentions Q4337942.
2001_02_22-seq8 mentions Q47282.
2001_02_22-seq8 mentions Q16362302.
2001_02_22-seq8 mentions Q1792.
2001_02_22-seq8 mentions Q16352305.