Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_02_22-seq71> ?p ?o. }

• 2001_02_22-seq71 type Speech.
• 2001_02_22-seq71 number "71".
• 2001_02_22-seq71 date "2001-02-22".
• 2001_02_22-seq71 isPartOf 2001_02_22.
• 2001_02_22-seq71 spokenAs 125.
• 2001_02_22-seq71 spokenText "Labdien, cienījamais Prezidij! Labdien, cienījamie deputāti! Varētu piekrist, ka šis priekšlikums nav īstajā vietā, tam vajadzētu būt 4. 1. pantā, lai gan pati tā būtība katrā ziņā nevarētu būt apstrīdama, jo attiecībā uz jebkuru sabiedrisko organizāciju likums nosaka, ka šādu organizāciju var dibināt vairākas fiziskās vai juridiskās personas. Ko tas nozīmē? Tātad divi cilvēki nodibina sabiedrisku organizāciju, un tādējādi tās pārstāvībai nav nekādu - ne kvalitatīvu, ne arī kvantitatīvu ierobežojumu, ja mēs attiecīgi lasām 4. 1. pantu - “Latvijā reģistrētas lauksaimniecības sabiedriskās organizācijas”. Tā nevar būt, ka likumdevējs nereglamentē sabiedrisko organizāciju, kuras ir tiesīgas pārstāvēt nozari. Mums jau šodien likumdošanā ir precedents, ko Eiropas Savienība ir pieprasījusi Latvijai, un tas ir 1999. gadā pieņemtais likums “Par iekšējā tirgus aizsardzību”, kurā ir noteikts, ka šai nozares iekšējā tirgus aizsardzību pārstāvošajai sabiedriskajai organizācijai ir jābūt pārstāvētai vismaz 50% apmērā. Ja mēs atceramies “cūku karu”, tad zinām, ka Latvijas cūku audzētāju asociācija tapa ļoti strauji un ka tai bija jāpierāda, ka tā pārstāv 50% no Latvijā ražotās cūkgaļas. Eiropas Savienībā šāda prakse ir. Jā, var teikt, ka Latvijā mēs vēl neesam izauguši līdz tam, bet jebkurā gadījumā, ja mēs gribam runāt par nopietnu sadarbību starp sociālajiem partneriem un valsti, tad tomēr ar jebkuru sabiedrisko organizāciju šāds dialogs nevarētu būt. Mēs jau zinām, kāda ir Latvijā Lauksaimniecības kamera. Vai tad arī ar šo organizāciju mums ir jāveido dialogs un jāiekļauj tā Sadarbības padomē? Katrā ziņā jau šodien Uzņēmumu reģistra likumdošana jeb valsts likumdošana aizsargā vārdu “Latvija”, tā ka jebkura sabiedriskā organizācija nevar sev pielikt priekšā “Latvijas cūku audzētāju”, “Latvijas dārzeņu... ”, “Latvijas zivju... ” vai “Latvijas gaļas... ” vai vēl kaut kā citādāk, jo šim vārdiņam “Latvijas” ir jābūt saistītam ar to, ka šī nozares sabiedriskā organizācija pārstāv vairāk nekā 50% no nozarē ražotās produkcijas. Katrā ziņā pašlaik 4. 1. pants neatrisina šo jautājumu. Jā, var teikt, ka ministram likumdevējs ir devis subjektīvas tiesības izvērtēt, kuru organizāciju iekļaut Sadarbības padomē un kuru - ne. Tā vienkārši ir ne pārāk korekta rīcība no likumdevēju puses, un Kalniņa priekšlikums katrā ziņā mēģina definēt šos kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus šīm sabiedriskajām organizācijām, kurām ir tiesības pārstāvēt Latviju.".
• 2001_02_22-seq71 language "lv".
• 2001_02_22-seq71 speaker Peteris_Salkazanovs-1956.
• 2001_02_22-seq71 mentions Q211.
• 2001_02_22-seq71 mentions Q193089.
• 2001_02_22-seq71 mentions Q458.