Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_02_22-seq67> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2001_02_22-seq67 type Speech.
- 2001_02_22-seq67 number "67".
- 2001_02_22-seq67 date "2001-02-22".
- 2001_02_22-seq67 isPartOf 2001_02_22.
- 2001_02_22-seq67 spokenAs 125.
- 2001_02_22-seq67 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kāpēc mēs te esam piedāvājuši valsts mēroga lauksaimnieku organizāciju? Tas tika darīts sakarā ar tālāk sekojošo 4. 1. pantu, kur paredzēta sadarbība ar lauksaimniecības organizācijām, un tāpēc būtu jāzina, ar kādām lauksaimniecības organizācijām Zemkopības ministrijai būtu lietderīgi konsultēties. Tas pirmkārt. Savukārt lauksaimniekiem vēl svarīgāk būtu zināt, kādas lauku saimniecību organizācijas sarunās ar Zemkopības ministriju, būtībā ar valdību, pārstāv viņu ekonomiskās un citas intereses. Tātad, lai viss notiktu kvalificēti, godīgi un, es teiktu, arī juridiski pareizi, uzskatām, ka ir jādod definīcija, kas tad būtu atzīstamas par tādām valsts mēroga lauksaimnieku organizācijām, kuras būtu pilnvarotas un tiesīgas runāt ar Zemkopības ministriju un kurām lauku saimniecības varētu uzticēties. Mēs izvēlējāmies vienkāršu un viegli saprotamu matemātisku kritēriju, ka šīs funkcijas var pildīt tās lauksaimnieku organizācijas, kuru biedri pārstāv vairāk nekā 50% no attiecīgo teritoriālo, šajā gadījumā - rajonu lauku saimniecību apvienībām un vairāk nekā 50% no attiecīgā nozares produkcijas veida ražotājiem visā valstī. Šeit būtu it kā divi zari. Pirmais zars - valsts mēroga lauksaimnieku organizācija, kuru veidotu vismaz 14 rajonu lauksaimniecības produktu ražotāju daudznozaru organizācijas, tas ir, vairāk nekā 50% no 26 valsts rajoniem. Tie nebūtu pirmās pakāpes pārstrādes produktu ražotāji. Turpretī otrs zars veidotos kā valsts mēroga nozaru lauksaimnieku organizācijas, kuras pārstāvētu vairāk nekā 50% ražotāju. Piemēram, dzērveņu kultivēšanas nozarē šobrīd darbojas Latvijas Dzērveņu audzētāju asociācija ar 36 biedriem, kas ir krietni vairāk nekā puse no visiem aktīvajiem dzērveņu audzētājiem valstī. Tātad šī asociācija varētu paust šīs nozares kopējās intereses sarunās ar Zemkopības ministriju. Šāda pieeja tika piedāvāta dažādos lauksaimniecības pašpārvaldes likumprojektos jau pirms vairākiem gadiem, un šobrīd Latvijas likumdošanā jau ir arī reāls precedents. 1999. gada 29. aprīlī Saeima pieņēma un 19. maijā Valsts prezidents apstiprināja Darba devēju organizāciju un to apvienību likumu, un šis likums atrisināja trīs lietas, nosakot mērķi, kādam nolūkam šāda darba devēju organizācija tiek radīta, tās tiesisko statusu un sistēmu. Otrkārt, tas perfekti paredzēja, kādi ir šo darba devēju organizāciju apvienību veidi. Tātad tā ir Latvijas Darba devēju “jumta” organizāciju apvienība. Treškārt, nozares darba devēju organizāciju apvienības, kā tas varēja būt analoģiski par lauksaimniecības atsevišķiem produktiem. Un trešā ir teritoriālā darba devēju organizāciju apvienība. Tātad trīs sastāvdaļas. Loģiskas. Ceturtkārt, bija pateikts vienkāršs kritērijs, ka Latvijas darba devēju organizāciju apvienība var būt tā, kurā ir apvienojušies darba devēji, kas nodarbina visvairāk no valstī strādājošajiem, tātad vairāk nekā 50%. Tādējādi šī 50% norma tika iestrādāta šajos visos trijos veidos - gan Latvijas darba devēju organizāciju “jumta” apvienības veidošanas procesā, gan nozares darba devēju organizācijās, gan arī teritoriālajās organizācijās. Un tikai šīs organizācijas būtu tiesiskas veikt pārrunas ar valdību. Un otrs piemērs, ko es gribētu piebilst sakarā ar SAPARD. Tur ir tāds termins, ka pretendentiem jābūt arī ražotāju asociatīvo struktūru locekļiem jeb asociāciju biedriem. Un kritēriji, ko izvirza SAPARD, tātad arī Brisele, ir vienkārši - tātad mani atzīst par pilnvērtīgu locekli, ja es esmu tur biedrs, ja šī asociatīvā organizācija pārstāv 2/3 biedru no uzņēmumiem, kas Latvijā darbojas. Tātad, ja tu pārstāvi 66% no attiecīgajiem Latvijas ražotājiem tajā vai citā nozarē, tu būsi tiesisks, tu esi pilnvarots šajā organizācijā būt un tevi tur uzskatīs par pilnvērtīgu. Šo normu lietderīgi būtu saglabāt, arī veidojot šīs izmaiņas Lauksaimniecības likumā, lai zinātu, ar ko valdība runās, un arī lauksaimnieki lai zinātu, kas viņu intereses pārstāv. Paldies par uzmanību!".
- 2001_02_22-seq67 language "lv".
- 2001_02_22-seq67 speaker Arnis_Kalnins-1935.
- 2001_02_22-seq67 mentions Q822919.
- 2001_02_22-seq67 mentions Q211.
- 2001_02_22-seq67 mentions Q9005.