Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_02_22-seq329> ?p ?o. }

• 2001_02_22-seq329 type Speech.
• 2001_02_22-seq329 number "329".
• 2001_02_22-seq329 date "2001-02-22".
• 2001_02_22-seq329 isPartOf 2001_02_22.
• 2001_02_22-seq329 spokenAs 40.
• 2001_02_22-seq329 spokenText "Cienītie kolēģi! Parunāsim atkal par integrāciju. Redziet, lai nopietni skatītos uz integrāciju, ir arī jāpaskatās uz skaitļiem. Nodarboties ar vairāku simtu tūkstošu cilvēku integrāciju ir nenopietni. Līdz ar to ir jāpadomā, kuriem no viņiem ir vieta Latvijā un kuriem nav. Savā laikā arī es centos aktīvi piedalīties integrācijas kaut kāda pirmsākuma veidošanā. Kopā ar Andreju Ruču 1994. gada janvārī mēs aizturējām divus krievu ģenerāļus (viņi gan bija trīs, bet trešo mēs palaidām vaļā), uzlikām viņiem rokudzelžus un pieklājīgi mēģinājām izvest ārā no Latvijas. Solīdi - mikroautobusā un ar pavadīšanu. Mierīgā gaitā autobuss ripoja uz Krievzemes pusi. Bet vai mums to ļāva izdarīt? Kāda tad toreiz bija 5. Saeimas reakcija? Kāda bija valdības reakcija? Un kāda bija Valsts prezidenta reakcija? Sākās kaut kāda histērija, kaut kāds haoss, lielie uztraukumi, ka tūlīt būšot nezin no kurienes desanti un divīzijas, un vēl nezin kas. Vai tad tā ir izprotoša attieksme? Kāda bija saziņas līdzekļu reakcija? Pilnīgi negatīva! Mana lieliskā iniciatīva tika slāpēta. Es pat tiku izsaukts uz prokuratūru, un mani vēl par to sāka pratināt. Es vedu ārā no Latvijas okupantus, bet mani par to sauca uz prokuratūru. Kas notika tālāk? Tālāk bija šis apkaunojošais līgums ar Krieviju. Es jums atgādināšu 1994. gada pavasari. Acīmredzot atceroties lielu vadoņu dzimšanas mēnesi (aprīlī ir vairāki pazīstami cilvēki dzimuši), tika slēgts līgums starp Latviju un Krieviju, kura rezultātā Latvijā palika oficiāli uz mūžīgiem laikiem vairāki desmiti tūkstoši krievu militāristu - dažādu pakāpju krievu militāristu. Kam tas bija vajadzīgs? Kam tas bija izdevīgi? Un tagad mēs no jauna ķeramies pie kaut kādas integrācijas. Sakiet, lūdzu, ja manas iniciatīvas tika slāpētas pirms 7 gadiem, kāds iemesls man būtu šodien šīs iniciatīvas no jauna atdzīvināt? Un tā šie nelaimīgie daži desmiti tūkstoši cilvēku šeit blandās pa Latviju, lāgā nesaprazdami, uz kuru pusi doties. Tiesa, Krievijas prezidents Putins esot aicinājis braukt atpakaļ uz dzimteni tos, kuriem šī dzimtene vēl kaut ko nozīmē. Tomēr kaut kādu īpašu sajūsmu par šādu aicinājumu es neesmu izjutis. Parādījās kaut kādas dzirkstelītes un nodzisa. Nu tad tagad padomāsim, kur mēs viņus visus liksim? Vai tad ar šāda fonda dibināšanu kaut kas tur tiks līdzēts? Jā, es saprotu, ka naudas jautājums ir svarīgs jautājums, jo jebkurš fonds... jebkurš fonds ir saistīts ar naudas caurlaišanu. Kas notiek fondos ar naudu - tas nu ir atsevišķs jautājums. Tad būtu jārunā par atsevišķiem fondiem. Tagad visi šeit runā: slikts likums, bet nauda ir vajadzīga! Vai tad mēs esam gatavi pieņemt sliktu likumu tikai tāpēc, lai dabūtu naudu? Tas ir mans jautājums. Šeit jau bija runa par Aģentūru likumu, varētu runāt arī par kādiem citiem likumiem, bet mēs tagad radām speciāli vienam fondam speciālu likumu, un tagad uzreiz runā par alternatīvu likumu. Tad varbūt uzreiz vajag sākt ar kaut ko jēdzīgu, lai nav jātaisa alternatīvi likumi, lai nav jātaisa simts un viens bezjēdzīgs labojums, lai lieta notiek lietas pēc. Es tomēr gribētu atgādināt tiem cilvēkiem, kuri savā laikā piekrita, ka šeit ir tāds šausmīgs militārpensionāru bars, padomāt, kādas būs šādas rīcības sekas un par ko tas viss sāk pakāpeniski, lēnām un mierīgi izvērsties. Ar ko jūs gribat beigt šādu procesu? Nu nevajag taču lolot cerības par kaut kādas tur ārzemju naudas iepumpēšanu un vairāku desmitu tūkstošu militāristu, daudzi no kuriem ir vismaz pieklājīgā vecumā, audzināšanu! Kāda tur vairs var būt audzināšana? Viņi attiecīgā laika garā jau sen ir izaudzināti. Tāpēc es, teiksim, kā cilvēks, kas ir mēģinājis kādreiz kaut ko integrēt, varu teikt: nesanāca, kā bija iecerēts, tāpēc es esmu spiests gremdēties rūgtās pārdomās par visu to, kas notiek šobrīd un kas notiek ap šo, godīgi sakot, tā saucamo dokumentu. Ar šādām rūgtām pārdomām es atstāšu šo runas vietu. Un tomēr es ieteiktu tiem, kuri te tālāk grib nopietni par šādiem jautājumiem runāt, mazāk liekuļot, jo tiešām var redzēt, ar ko tad mēs gribam šādu procesu pabeigt. Vai vismaz to, uz kuru pusi mēs šo procesu gribam virzīt. Es gribu atgādināt vēl vienu diezgan dumju balsojumu 1995. gadā, kad nobalsoja, vai, pareizāk sakot, pieņēma šo te īpatnējo konvenciju, kuru mums tagad no visām pusēm mēģina kaut kādā veidā iesmērēt. Paskatieties šo konvenciju, paanalizējiet to, tad redzēsiet, ka minoritāte ir jēdziens, kas daudzās valstīs ir galīgi neizpētīts, nesaprotams. Atcerieties to, ka Latvijas Republikā kādreiz minoritāte bija Latvijas Republikas pilsonis ar citu tautību. Tad nu es gribu atgādināt, ka atgriešanās pie šādas īpatnējas konvencijas šodien ir vajadzīga tiem cilvēkiem, visvairāk tiem cilvēkiem, kuriem ir iespējas uz šādas konvencijas rēķina iedzīvoties. Es negribētu, lai būtu kāds, kas iedzīvojas uz konvenciju, integrāciju un dažādu citu “āciju” un “īciju” rēķina, kas iedzīvojas uz dažādu fondu rēķina. Es gribētu atgādināt vienu savdabīgu sarunu savā laikā Bonnā ar Vācijas valdības pārstāvjiem, ar ministriem, kas sūdzējās mūsu delegācijai, kura toreiz tur bija no Augstākās padomes, par to, ka viņi esot iedevuši krievu armijas vadības pārstāvjiem vairākus desmitus miljonu marku dzīvokļu celtniecībai un mājiņu celtniecībai, bet, aizbraukuši tur, viņi konstatējuši, ka ne tikai nekas nav uzcelts, bet vispār tur nekas nav darīts. Lūk, nācās mums skaidrot, ko nozīmē naudas iedošana krievu militāristam un ko nozīmē šī militāristu attieksme pret pēkšņi iegūtu lielu naudas summu. Tā ka, lūk, nav viss tik vienkārši, ka mēs te kaut ko pieņemsim vai veidosim. Ja mēs gribam nopietni uz šādu problēmu skatīties, uz visām tām integrācijām un dažādām citām lietām - asimilācijām un disimilācijām, tad es domāju, ka vispirms ir vajadzīga analītiska pieeja šim jautājumam. Un ar šādām pārdomām es aicinu kaut vai nedaudz aizrauties arī citus savus kolēģus Saeimā. Paldies.".
• 2001_02_22-seq329 language "lv".
• 2001_02_22-seq329 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2001_02_22-seq329 mentions Q822919.
• 2001_02_22-seq329 mentions Q211.
• 2001_02_22-seq329 mentions Q159.
• 2001_02_22-seq329 mentions Q183.
• 2001_02_22-seq329 mentions Q1092499.
• 2001_02_22-seq329 mentions Q169534.
• 2001_02_22-seq329 mentions Q1191011.
• 2001_02_22-seq329 mentions Q586.