Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_02_22-seq23> ?p ?o. }

• 2001_02_22-seq23 type Speech.
• 2001_02_22-seq23 number "23".
• 2001_02_22-seq23 date "2001-02-22".
• 2001_02_22-seq23 isPartOf 2001_02_22.
• 2001_02_22-seq23 spokenAs 125.
• 2001_02_22-seq23 spokenText "Tikai taisnību, vairāk neko. Zemniekiem es jau atvainojos. Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lietas būtību sakarā ar kuģniecību jau mani kolēģi šeit izklāstīja, bet, ja mēs runājam drusku plašāk par šo jautājumu, es gribētu paraksturot mūsu cienījamo ekonomikas ministru no ministrijas funkciju viedokļa. Deputāti saskaņā ar Satversmi, ar Saeimas kārtības rulli ir tiesīgi laiku pa laikam uzdot ministriem jautājumus. Formāli atbildēšana ir notikusi, bet atbildes mēs tā arī neesam saņēmuši. Drusku paraksturošu. Sakarā ar uzņēmuma “Liepājas metalurgs” problēmām tika uzdots ekonomikas ministram jautājums: ko dara Ekonomikas ministrija, lai palīdzētu Latvijai, lai palīdzētu “Liepājas metalurgam”, lai Latvijas uzņēmums varētu strādāt ārzemju tirgū? Saņēmām no ekonomikas ministra atbildi - Latvijai neesot tiesību... Es neprasīju, kas Latvijai ir vai nav, es prasīju, ko dara Ekonomikas ministrija. Izrādās - neko, jo neesot tiesību. Tātad - formāla atbilde, kas ir atbildēšana, nevis atbilde. Tika uzdots ekonomikas ministram jautājums par valdības lomu investīciju piesaistē, jautājums bija par BMW koncerna rīkoto konkursu, kurā bija ļoti nopietnas iespējas - ļoti nopietnas iespējas! - piesaistīt šīs investīcijas Latvijai. (No zāles deputāts A. Kiršteins: “Nekādu iespēju!”) Nu, Kiršteinam labāk zināms... Ja nevajag, tad nebūs šo iespēju. Ministrijai tika uzdots jautājums: ko ministrija dara nodokļu likumdošanas laukā, tātad valsts politikā, lai šīs iespējas palielinātu un nodrošinātu? No ministrijas atnāca atbilde, kurā tika sīki uzskaitīts viss, ko cienījamie klerki ir izdarījuši esošās likumdošanas ietvaros. Par to, kas būtu ministrijai jādara, lai attīstītu nodokļu likumdošanu, nebija nevienas zilbes. Acīmredzot ministrija nedara šo darbu. Jau saistībā ar Ministru kabineta noteikumiem nr.304 bija uzdots Ekonomikas ministrijai jautājums: kādas ir Ekonomikas ministrijas funkcijas? Ministru kabineta noteikumi nr.304 paredz, ka Ekonomikas ministrijas galvenā funkcija ir privatizācijas politikas izstrāde un tās īstenošanas metodoloģiskā vadība. Saņēmām atbildi, ka ministrija arī par šo funkciju neatbild, par to atbildot Ministru kabinets. Tātad būtībā ar to tiek atzīts, ka Latvijas Ekonomikas ministrija savu darbu nu nekādi nesaista ar Latvijas privatizācijas politiku. Vai kāds šeit, zālē, sēdošais vai kāds no radioklausītājiem pašlaik varētu teikt, ka Latvijā ir veiksmīga privatizācija? Es to apšaubītu. Tika uzdots ekonomikas ministram jautājums par maksāšanas līdzekļu maiņu privatizētajos valsts uzņēmumos. Šis jautājums tika uzdots 31. janvārī. Atbilde, ko saņēmām, bija tikai informācija, ka 13. februāra sēdē Ministru kabinets šo jautājumu izskatīs. Vai nu mums ir ļoti slinks ekonomikas ministrs ar visiem saviem klerkiem, vai arī Ministru kabineta sēde vēl nav beigusies kopš 13. februāra. Tika uzdots jautājums par ekonomikas ministra palīga Karnīša atrašanos faktiskā interešu konflikta situācijā. Ņemot vērā to, ka likumu par korupcijas novēršanu ir izstrādājis viens no Tautas partijas atzītajiem juristiem, man bija pārsteigums saņemt ekonomikas ministra atbildi, ka, likuma izpratnē, viņa palīgs nav amatpersona. Tātad atkal runa ir nevis par to, kā ekonomikas ministrs centīsies palīdzēt Latvijas ekonomikas attīstībai, bet tikai par to, ka mēs likumu formāli ievērojam vai neievērojam. Es atgādināšu kaut vai to, ka jau vienā līdzīgā gadījumā ekonomikas ministrs mierīgi presei pateica: “Lietas labā es šo likumu neievēroju. ” Lietas labā! Skaisti skan. Būtībā tas nozīmē to, ka ministri sacenšas ar deputātiem. Starpība ir tikai tāda, ka deputāti savu vēlētāju interesēs vēlas saņemt atbildi pēc būtības, lai vismaz varētu plānot! Ja ne šogad, ja ne šīs Saeimas laikā, tad varbūt nākamās Saeimas laikā būs kaut kāda Latvijas attīstības plānošana. Mēs gribam vienkārši zināt, kad Ekonomikas ministrija sāks strādāt valstij, ne tās iztirgošanai ūtrupē. Bet ministrs vairāk vai mazāk eleganti cenšas pierādīt, ka ministrijai nav jāstrādā un, galvenais, nekādā gadījumā nav jāatbild par darba rezultātiem. Ņemot vērā ekonomikas ministra attieksmi pret likumiem - tos var pildīt, var pildīt daļēji, var neņemt vērā -, jāsecina, ka tā ir ļoti normāla loģika. Ļoti normāla loģika, ja ekonomikas ministrs vada kādu noziedzīgu struktūru korumpētā valstī. Bet agrāk it kā nebija pieņemts par to sludināt presē. Mēs bijām iesnieguši deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram. Tas būtībā bija pieprasījums dot atbildi, kāpēc tiek pārkāpti Latvijas likumi, Ministru kabineta noteikumi, Latvijas Privatizācijas aģentūras statūti, Ministru kabineta apstiprinātie privatizācijas nosacījumi. Kāpēc tas viss tiek pārkāpts? Būtībā, ja nebūtu šo pārkāpumu, varētu runāt par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, bet ar šādiem normatīvo aktu pārkāpumiem mēs esam “Latvijas kuģniecību” noveduši pie likvidācijas. Jo tie nosacījumi, ka trīs gadus kādam kaut kas būs jādara tā, kā nosaka ministrija, tikai atvieglo “Latvijas kuģniecības” likvidācijas procesu. Diemžēl mēs nesaņēmām pat atbildi. Mēs saņēmām balsojumu - noraidīt pieprasījumu. Vai tiešām šeit, zālē, sēdošie nesaprot, ka runa ir par ļoti sāpīgu lietu? Runa ir par to, ka Latvija brīvprātīgi pamet iekaroto pasaules tirgus “nišu” un ka tādēļ bezdarbs apdraud apmēram 5000 jūrniekus. Par jūrniekiem, godīgi sakot, var arī daudz neuztraukties. Viņi darbu atradīs uz citiem kuģiem, tādiem, kas peld zem citu valstu karogiem un kas nesīs peļņu citu valstu budžetā. Bet ko mēs darīsim ar valstī esošo krasta infrastruktūru, kurā strādā 20-30 tūkstoši cilvēku? Daļa no tiem šodien pat nenojauš, ka viņu darbs daļēji ir saistīts ar kuģniecības veiksmīgu darbu. Būtībā tie arī ir potenciālie bezdarbnieki. Es saprotu, ka, pēc ekonomikas ministra loģikas, arī par to ekonomikas ministrs neatbild. Tādā gadījumā varbūt padomāsim, cienījamie kolēģi! Ja jau tā ministrija ir tik laba, ka viņa ne par ko neatbild un viņas darba rezultāti nu ne pārāk pozitīvi izpaužas valsts attīstības labā, varbūt vērsim šo ministriju ciet? Tad varbūt gan pasaulei, gan Latvijas tautai būs skaidrs, ka labējā valdība nemaz netaisās plānot Latvijas nākotni. Kad pašreizējā ekonomikas ministra partijas biedrs bija Ministru prezidents, Latvijā modē bija runāt par nākotnes vīzijām. Tas nebija tik sen - pirms pāris gadiem. Es uzskatu, ka no ministriem varētu gaidīt drusku vairāk. Atklāti runājot, pasakas jau nu labāk stāsta vecmāmiņas saviem mazdēliem, liekot viņus gulēt. Uz kādu guļu mūsu ministri, to skaitā arī ekonomikas ministrs, gatavo Latvijas valsti un tautu? Uz nāves guļu, vai? Manā skatījumā, varētu būt drusku raitāks šis darbs. Nesen notika Latvijas juristu kongress. Juristi nezin kāpēc vēl ir pārliecināti, ka mums, arī Saeimā strādājošajiem, ir nepieciešama tiesiska valsts. Un pat Kārlis Leiškalns tic, ka tā tas notiks. Taču tiesiskas valsts pamatā ir viens - valsts pārvalde ļoti precīzi ievēro likumus, pat ja kaut kas nepatīk. Ja nepatīk likums, tad ierosina to grozīt un likumdevējam iesniedz iespējamos tā grozījumus. Ja ministrija un Ministru kabinets nav spējīgi sagatavot tādus likumus, kas apmierinātu gan strādājošos ministrus, gan veicinātu Latvijas valsts attīstības procesu, un ja nav spējīgi pat pateikt, kāpēc igauņi un leiši aiziet uz priekšu, bet mēs mīņājamies uz vietas - un kuģošanas biznesā tas ir ļoti labi redzams -, tad varbūt patiešām ir vērts padomāt, vai mums ir vajadzīgs tāds ekonomikas ministrs. Tāpēc es ceru, ka šodien, priekšvēlēšanu laikā, runājot par atbildību, kompetenci un profesionālismu, “Latvijas ceļš”, Tautas partija un “Tēvzemei un Brīvībai” vienbalsīgi nobalsos par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram, ja viņi grib, lai Latvijas tauta tic tiem lozungiem, ko viņi sludina šodien, priekšvēlēšanu laikā. Paldies par uzmanību.".
• 2001_02_22-seq23 language "lv".
• 2001_02_22-seq23 speaker Imants_Burvis-1949.
• 2001_02_22-seq23 mentions Q822919.
• 2001_02_22-seq23 mentions Q16350881.
• 2001_02_22-seq23 mentions Q211.
• 2001_02_22-seq23 mentions Q21625222.
• 2001_02_22-seq23 mentions Q4459436.
• 2001_02_22-seq23 mentions Q1250133.
• 2001_02_22-seq23 mentions Q6454285.
• 2001_02_22-seq23 mentions Q15379125.
• 2001_02_22-seq23 mentions Q26678.
• 2001_02_22-seq23 mentions Q6497410.