Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_02_22-seq21> ?p ?o. }

• 2001_02_22-seq21 type Speech.
• 2001_02_22-seq21 number "21".
• 2001_02_22-seq21 date "2001-02-22".
• 2001_02_22-seq21 isPartOf 2001_02_22.
• 2001_02_22-seq21 spokenAs 125.
• 2001_02_22-seq21 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Eiropas eksperti 1994. -1995. gadā veica Latvijā pētījumus par jautājumiem, kuri saistīti ar iespējamo Latvijas ekonomikas atdzīvināšanu. Galarezultāts bija tas, ka tika izstrādātas divpadsmit rekomendācijas par to, kas ir jādara, lai ekonomisko situāciju mūsu valstī uzlabotu. Viena no pirmajām rekomendācijām bija ļoti elementāra: ja valsts uzņēmums strādā slikti, ir jānomaina šā uzņēmuma vadītājs. Tālāk sekoja: ja valsts uzņēmums turpina strādāt slikti, ir jāmaina šā uzņēmuma menedžments. Un divpadsmitais, pats pēdējais, punkts bija šāds: ja valsts uzņēmums, pastāvot visiem iepriekš izdarītajiem secinājumiem, turpina strādāt slikti, tas ir jāprivatizē. Nav jābrīnās, ka “Latvijas kuģniecību” mēģina privatizēt jau pietiekami sen - pirmsākumi ir jāmeklē vēl 1994. gadā. Viens no veidiem, kurš mūsu valstī tiek aktīvi proponēts, lai veiksmīgi varētu privatizēt vienu vai otru valsts uzņēmumu, ir novest šo uzņēmumu - mākslīgi novest! - līdz bankrotam. Es domāju, ka mums ir diezgan laba pieredze lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu privatizācijā. Redzam, kā tie, tā teikt, par sviestmaizi tika iegādāti un kā tie šodien tiek par lielu naudu pārdoti. Par to, kas skar “Latvijas kuģniecību”, es negribētu daudz diskutēt, vienkārši gribētu atgādināt vienu lietu. “Latvijas kuģniecība” tonnāžas ziņā ieņem trešo vietu pasaulē. Nez kāpēc mēs esam izdomājuši, ka peļņu nesošs uzņēmums ir jāprivatizē. Attiecībā uz privatizācijas pirmsākumiem man ir vairāki jautājumi, uz kuriem es neesmu gada laikā saņēmis atbildes. 1995. gadā tika ierosinātas vairākas krimināllietas, kopumā 35, par dažādām afērām banku sektorā, to skaitā par dažādām afērām Depozītu bankā un Centra bankā, kur toreiz aktīvu lomu spēlēja tādi “uzņēmēji” (pēdiņās) kā Bendika kungs, kurš vēlāk bija Šķēles kunga padomnieks, un arī Muzikanta kungs. Tajā laikā, starp citu, Andris Šķēle bija viens no tiem cilvēkiem, kuri noteica “Latvijas kuģniecības” politiku. Bija dīvaini tas, ka 1994. gada... 1995. gada sākumā “Latvijas kuģniecība” pārskaitīja 5 miljonus ASV dolāru uz Depozītu banku it kā ar svētu mērķi - lai šo banku glābtu. Diemžēl man vēl līdz pat šai dienai nav zināms, vai “Latvijas kuģniecībai” ir izdevies atgūt šos 5 miljonus ASV dolāru. Izmeklēšana attiecībā uz dažādām nelikumībām, kuras ir saistītas ar “Latvijas kuģniecību”, Iekšlietu ministrijā tika iesākta 1994. , 1995. gadā. Aizgāja pat tik tālu, ka sāka nopratināt arī Pēteri Avotiņu, toreizējo “Latvijas kuģniecības” prezidentu. Vienā no pratināšanas reizēm viņš tā bija nokaitinājis prokuroru, ka, aizcērtot durvis, prokurors nejauši Avotiņam salauza pirkstu. Diemžēl arī šodien nav zināmi izmeklēšanas rezultāti. Nav zināms, kur ir palikusi šī krimināllieta. Un atkal būtu jautājumi Ģenerālprokuratūrai. Ir jautājums - kur ir Pēteris Avotiņš un vai slēptā veidā, caur dažādām ofšora firmām, arī viņš nepiedalās “Latvijas kuģniecības” privatizācijā? Tad īstenotos tā tēze, ka no sākuma valsts uzņēmums ir jānoved līdz bankrotam un tad par sviestmaizi tas jāprivatizē. Man būtu interesanti uzzināt arī tā bijušā Ministru prezidenta uzvārdu, kurš ar Pēteri Avotiņu ir ticies kādā pirtiņā un runājis par iespējamo naudas summu - 5 miljonu ASV dolāru apmērā -, kura pienāktos, lai varētu veiksmīgi, uz izdevīgiem noteikumiem, privatizēt “Latvijas kuģniecību”. Ir pietiekami daudz jautājumu, uz kuriem nav atbildes. Šodien mēs varam daudz ko pārmest Kalvīša kungam, jo viņš šobrīd ir ekonomikas ministrs. Šobrīd Kalvīša kungs kopīgi ar Šķēles kungu paziņo, ka valsts uzņēmumos jāatsakās no tā saucamajiem politiskajiem komisāriem - no padomes locekļiem, valsts pilnvarniekiem un tamlīdzīgiem. Varētu jau tam absolūti piekrist, tikai ir viens jautājums: kāpēc tad Šķēles kungs, kad bija Ministru prezidents, 1996. gadā neatbalstīja manu un deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu? Mūsu priekšlikumu būtība bija vienkārša - jau 1996. gadā atteikties no valsts pilnvarniekiem un padomēm. Valsts būtu ietaupījusi pietiekami lielus budžeta līdzekļus. Taču acīmredzot ir tā: kāds ir skolotājs, tādi ir arī skolnieki. Iemesli jau būtu jāmeklē partijas vadībā un tajā darbības stilā, kurš pašreiz piemīt mūsu valdībai. Es gribētu atgādināt, ka pagājušā gada beigās valdība nesekmīgi - paldies Dievam! - mēģināja dabūt cauri parlamentam Eiropas Savienības Pretkorupcijas konvenciju, no kuras mēģināja izņemt ārā sekojošas sadaļas: ietekmes pārdošana, kukuļdošana, kukuļņemšana privātajā sektorā, kukuļdošana nacionālo valstu amatpersonām, kukuļdošana citu valstu, starptautisko asambleju delegācijām, kā arī starptautisko tiesu tiesnešiem. Iespējams, ka tā bija tehniska kļūda, bet man īstas ticības tam nav.".
• 2001_02_22-seq21 language "lv".
• 2001_02_22-seq21 speaker Janis_Adamsons-1956.
• 2001_02_22-seq21 mentions Q211.
• 2001_02_22-seq21 mentions Q193089.
• 2001_02_22-seq21 mentions Q1092499.
• 2001_02_22-seq21 mentions Q511905.
• 2001_02_22-seq21 mentions Q6112526.
• 2001_02_22-seq21 mentions Q6497410.