Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_02_22-seq115> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2001_02_22-seq115 type Speech.
- 2001_02_22-seq115 number "115".
- 2001_02_22-seq115 date "2001-02-22".
- 2001_02_22-seq115 isPartOf 2001_02_22.
- 2001_02_22-seq115 spokenAs 125.
- 2001_02_22-seq115 spokenText "Es sapratu, ka Sadarbības padomes izveidošanas principi jau ir nobalsoti. Tur mūsu priekšlikuma par valsts mēroga lauksaimnieku organizāciju vairs nav, taču mūsu 28. priekšlikumā vēl ir 4. punkts, kas saglabājies faktiski no iepriekšējās redakcijas, ka Sadarbības padome kopā ar Zemkopības ministriju funktierē arī tādas lietas kā pagastu un rajonu lauksaimniecības pašpārvalžu organizāciju izveidošana. Kā jūs tālāk redzēsiet, šī iedaļa tiek “amputēta”, un tā vairs galīgajā redakcijā nepaliek. Es vispirms gribētu pateikt īsu komentāru. Tiešām būs grūtības izveidot Sadarbības padomi, jo Lauksaimniecības kameras vietā var parādīties Maltas varianti, kad mēs trīs sametamies kopā, ātri piereģistrējamies un ierodamies pie zemkopības ministra, bet pārējie no tā kabineta būs spiesti atstāt šo vietu, un mēs veiksim šīs sarunas. Tātad būs juridiski reģistrēta organizācija ar nosaukumu “Sadarbības padome”. Tāpēc jau bija domāti šie kritēriji! Tomēr neskaidrs paliek galvenais jautājums: kāda varētu būt Sadarbības padomes iekšējā struktūra? Kāda vieta tur paliks lauku saimniecībām - pirmražotājām, kuras velk smagāko ķēdes posmu lauksaimniecības produktu ražošanā? Varbūt viņu loma būs nenozīmīga? Tomēr es vēlreiz gribētu pateikt par pagastu un rajonu lauksaimniecības pašpārvaldes organizāciju veidošanu. Stratēģiski tālredzīgi būtu, ja mēs censtos, cik nu plaši tas izdotos, ātri veidot šīs pašpārvaldes organizācijas arī pagastu līmenī. Process būtu pakāpenisks, bet tas būtu ļoti auglīgs, un tas nav nekas jauns citu valstu praksē. Nu, protams, mēs esam gājuši vieglāko ceļu - izvēlējušies Sadarbības padomes variantu. Daudzas valstis jau lieto šo likumu par šādām sabiedriskajām organizācijām vai par lauksaimniecības pašpārvaldi un tā tālāk. Līdzīgi mums ir arī likums par amatniecību, kas tika pieņemts jau 1993. gada 9. februārī. Tas ir likums par amatniecību, kur vairāk vai mazāk perfekti ir pateikts, kādas ir tiesības un kādas funkcijas tā veic. Vēl es gribētu piebilst, ka šī problēma pastāv ne tikai lauksaimniecības sfērā. Arī Ekonomikas ministrija domā, ar kuru mums īsti ir jārunā un kurš pārstāv rūpniekus, jo šajā vidē ir gandrīz simts sabiedrisko organizāciju, kas pārstāv uzņēmējus, tranzīta biznesa organizācijas, tirgotājus un tā tālāk. Tā ka arī tur briest šī doma, ka ir jāveido kaut kāds “jumts”, ar kuru varētu koncentrēti runāt. Vispār Rietumos jau pastāv noteikta aksioma, ka uzņēmējs, kas nav iesaistījies asociācijā, riskē radīt par sevi ne sevišķi spējīga vai arī ne īpaši godīga uzņēmēja iespaidu. Tāpēc man imponē, protams, atstāt otrā lasījuma redakciju, kur ir saglabāta doma par pagasta līmeņa pašpārvaldes posmu, un, lai dažiem lauku saimniekiem nerastos priekšstats, ka, lūk, Sadarbības padome veidos varbūt kaut kādas organizācijas, tā teikt, ar “bruģi”, piedevu, kuras īsti varbūt nepārstāv šo piramīdu, sākot no pagasta līmeņa, sarunās ar valdību... Vienkārši runājot, mums ir kļuvis populārs tāds termins - “Bauskas dumpīgie zemnieki”. Es domāju, ka tas ir nekorekti. Paldies viņiem, ka ir uzpeldējis viens otrs būtisks jautājums, teiksim, par akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, par tā normām, par subsīdiju sadali un tā tālāk... arī par visādiem 16%, kuri ir nelietderīgi, bet kuri lauksaimniecībā eksistē un pastāv, un tā tālāk. Es domāju tā: ja vairāk būtu šādu strāvojumu Latvijā, sekmīgāks būtu arī mūsu kopējais darbs.".
- 2001_02_22-seq115 language "lv".
- 2001_02_22-seq115 speaker Arnis_Kalnins-1935.
- 2001_02_22-seq115 mentions Q211.
- 2001_02_22-seq115 mentions Q21625222.
- 2001_02_22-seq115 mentions Q233.