Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_02_22-seq10> ?p ?o. }

• 2001_02_22-seq10 type Speech.
• 2001_02_22-seq10 number "10".
• 2001_02_22-seq10 date "2001-02-22".
• 2001_02_22-seq10 isPartOf 2001_02_22.
• 2001_02_22-seq10 spokenAs 125.
• 2001_02_22-seq10 spokenText "Paldies, cienījamo Kārli! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Mēs šodien bijām liecinieki tam, ka Ekonomikas ministrija, ko vada Kalvīša kungs, un Ministru kabinets akceptēja ierosinājumu par izmaiņām vairākos likumos, kuri skars un turpmāk visnegatīvāk ietekmēs Latvijas iedzīvotājus. Nav pamata dusmoties uz Ekonomikas ministrijas darbiniekiem un viņu veiktajiem darbiem. Ko norāda vadošo partiju ģenerālā līnija - to viņi arī izpilda. Ekonomikas ministrija ar tai padoto Privatizācijas aģentūru paveica Latvijas Republikā to, ko nevarēja veikt kari un ko nevarēja veikt gadu simtos svešo pātagu sitieni. Cik daudz Latvijas Republikas iedzīvotāju īpašumu, Latvijas valsts īpašumu aizgāja neziņā? Ļoti, ļoti daudz! Vai Ekonomikas ministrija desmit gadu laikā ir izstrādājusi valsts attīstības plānu un to īstenojusi, rūpniecības attīstības plānu, citus plānus? To, kā nav bijis, tā arī nebūs. Bezdarbs. Vai tas nav šīs ministrijas “rūpju bērns”? Ir, bet aizmirsts. Valdība sūdzas ar asarām acīs, ka nav pietiekami līdzekļu budžetā. Pie tādas saimniekošanas to nebija un arī nebūs pietiekami. Tā ir vislielākā vaina Ekonomikas ministrijai un ministram. Ekonomika - tā māksla vadīt tautsaimniecību. Kā Latvijas Republikas tautsaimniecību vada ekonomikas ministrs, lai gan viņa rīcībā ir visi šie iedarbības rokturi? Slikti! Privatizācijas aģentūrā tā darbojas, pie tam darbojas nekontrolēti. Un galvenie “sanitāri” no Privatizācijas aģentūras likvidēja 200 valsts uzņēmumus - likvidēja Rīgas vagonu rūpnīcu, VEF, Radio rūpnīcas, RAF, Slokas papīra kombinātu, Rīgas stikla rūpnīcu un citus uzņēmumus. Tālāk valdību sastādošās pozīcijas partijas atteicās no rūpniecības un rūpniecības attīstības Latvijā. Tas bija pilnīgs neprāts! Augstā rangā tika pacelta zagšana. Jau 1995. gadā tika konstatēti valsts uzņēmumu neizdevīgi noslēgti līgumi un speciāli valsts mantas neefektīva izmantošana, vēl citas lielas un mazas blēdības un muļķības. Valsts kontrole 1997. gadā pārkāpumus neatrada tikai Valsts prezidenta Kancelejā, Valsts kasē, Mūzikas akadēmijā. Vai tas nav brīnums! Grāba, vilka, veda, slēpa visu, ko vien varēja! Tas taču bija Latvijas Republikas īpašums! Naudas vagoni, zvejas flote, “Latvijas kuģniecības” kuģi, upju flote... Darba ierēdņiem bija ļoti daudz, ļoti centīgi palīdzēja ārzemju partneri. Līgumi, pseidobankas, ofšora firmas, kompānijas, naudas savācēji... Kas tik nenotika mūsu mazajā zemītē! Tomēr tas arī turpinās. Tie nebija kādi ārzemju algotņi, tie bija augsta ranga darbinieki: pārvaldnieki, prezidenti, direktori un likvidatori. Tā bija vadītāju morālā krišana un Latvijas vēstures melnās lappuses. Valsts monopolu alkoholam no pirmās Latvijas brīvvalsts nepārņēmām, toties pārrakstījām likumus advokātu gaumē. Rezultātus mēs redzam! Kontrabanda sasniedz 30% - 35% apmēru no budžeta. Kaut kropļotu, bet tomēr Latvijas Republikas likumu ignorēšana un pilnīga ignorēšana. 1996. gadā Valsts kontrole veica 25 revīzijas un 5 lietas nodeva Ģenerālprokuratūrā. 1997. gadā - 38 revīzijas, 11 lietas nodotas prokuratūrā. Tās arī tagad, putekļiem klātas, paliek Kultūras ministrijas arhīvos. Kur palika Rīgas zvejniecība 2 miljonu vērtībā, kā to bija novērtējušas mūsu slavenās vērtēšanas firmas? Pārdeva par 1 latu. Tātad 2 miljoni nezin kāpēc tika pielīdzināti 1 latam? Vispār bija liela mode dāvināt valsts īpašumus par 1 latu. “Latvijas gāze”. Citas valstis, vai nu lielas, vai mazas, vienmēr grib to paturēt savā īpašumā. Latvija to pārdeva! “Latvijas nafta”. Pasaulē valstis vienmēr cenšas paturēt naftas uzņēmumus savās rokās un savā pārraudzībā. Latvijai to nevajadzēja! Daugavpils uzņēmums “Dauteks”. Jā, Nagļa kungs atrada privatizētāju no Austrumāzijas. Rezultātā 5000 cilvēku palika bez darba. Uzņēmums, kas aizņēma vairāk nekā 50 hektārus, tika apgrūtināts ar 12 miljonu dolāru parādu, un to pēc tam pārdeva frančiem. Vai pēdējais pircējs nenolikvidēs konkurentu? Nu lai arī kā, mēs to redzēsim. Un kāpēc šis uzņēmums nebija pārdots “Stalkeram” - Latvijas Republikas uzņēmumam, kura prezidentu arī gribēja nošaut. Ķemeri. Nu tā ir vismuļķīgākā privatizācija, kur atkal atrada ārzemnieku, nezināmu cilvēku, kurš Latvijas Republikā palika miljonārs. Rezultātā šī vēsturiskā celtne, kuru uzcēla pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, tagad tiek iznīcināta. Arī 12 minerālūdens urbumus pārdeva par 30 tūkstošiem latu, lai gan viens urbums maksā apmēram 85-90 tūkstošus latu. Kas notika ar uzņēmumu “Vulkāns” Kuldīgā? Nodedzināja! Bet ko nozīmē kāda Privatizācijas aģentūras darbinieka izteiciens “Vulkāna” vinnējušajam privatizētājam: “Tagad tu esi apmierināts?” Tātad redziet, kā strādāja šī Ekonomikas ministrijai padotā organizācija! Izdarības ar slavenajiem sertifikātiem. Kur ir 28 lati par vienu sertifikātu Latvijas iedzīvotājiem? To viņiem nav! Latvijas iedzīvotāji tika apmuļķoti ar īpašu cinismu. Pa kluso 160 uzņēmumi tika ar vislielāko priekšnieku ziņu privatizēti par sertifikātiem 2 gadu laikā. Latvijas budžetā bija iegriezts robs 7,1 miljona latu apmērā. Tie nenonāca mūsu budžetā. Vēl turpinājās tas uzvaras gājiens, kurā 49 uzņēmumi arī tika privatizēti, un atkal kārtējais mīnuss valsts budžetā - 571 tūkstotis latu. Sakramentālākā kļūda mūsu Ekonomikas ministrijai un ministram ir investīciju izmantošana. Varētu izlasīt 10 gadu laikā pāri par tūkstoti visdažādāko rakstu par investīcijām, ka mēs atvērām ceļu Latvijas Republikas zemes izpārdošanai, uzņēmumu izpārdošanai, devām 40% nodokļu atlaides ārzemniekiem, arī dažādus citus labumus un priekšrokas, kādas mēs neradām Latvijas Republikas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Protams, tādu priekšroku vispār nav Latvijas zemniekiem. Investīcijas, paskatieties! To, kā viss noritēja. 1995. gads - 94 miljoni, 1997. - 303, 1998. - 203 un 1999. - 202 miljoni - Rīgai, Liepājai, Ventspilij... Latgali kā vienmēr pievīla, un Latgale saņēma trīs pirkstu kombināciju. Bet pie šiem rādītājiem ir vēl viens ļoti interesants salīdzinājums. Ekonomika krītas, rūpniecība iznīkst un zemkopība izput. Un piemērs - investīcijas uz vienu cilvēku 1991. -1996. gadā Lietuvā - 65 dolāri, Latvijā - 269. IKP uz vienu iedzīvotāju tajā pašā laikā (dolāros) Lietuvā - 2120, Latvijā - 2017. Un tagad lai to vērtē vēsturnieki. Jocīgi, bet prātā ministri nav pieņēmušies. Un kur tad paliek šīs slavenās un ļoti gaidītās investīcijas? Tās iegulst tranzītā, benzīntankos, lielveikalos, tirdzniecībā, viesnīcās, bankās, telekomunikācijās. Un tagad - Latvijas mežos. Cienījamie kolēģi un cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Tā naudiņa no Latvijas Republikas aizplūst projām citu valstu labklājībai. Latvijas Republikas iekšējais tirgus ir izkropļots, un tas nav aizsargāts. Imports gandrīz divas reizes pārsniedz eksportu. Ražošana neattīstās. Lai kaut kā glābtos, ņemam kredītus. Tagad mūsu parāds ir 600 miljonu. Un cik ir ieplānojusi valdība un slavenā Ekonomikas ministrija? Tad līdz gada beigām palielināsies vēl par 120 miljoniem. Tas ir Dienvidamerikas valstu ceļš. Galvenais eksports 1999. gadā bija kokmateriāli - 37% no visa apjoma. Vēl pa dullo mēs turpinām pārdot apaļkokus un baļķus. Ja analizējam mūsu ražojošos uzņēmumus, tad redzam, ka ārzemnieki tos nemīl. Viņiem nepatīk Latvijā attīstīt ražošanu. Jūs paskatieties, kas notika ar Bolderājas koksnes kombinātu, “Laumu”, “Latvijas metalurgu”! Un tagad mēs skatāmies, ko tad ir veikusi Ekonomikas ministrija un ko viņa veic tādā jautājumā kā Latvijas Republikas pašapgāde. Tagad priekš sevis tikai lauksaimniecības produkcijas ražotāji vien mums piegādā no 35-40% savas produkcijas. Tātad mums ir ļoti liela attīstība lauksaimniecībai. Tāpēc ir jāattīsta Latvijas Republikas pašapgāde ne tikai ar lauksaimniecības saražoto produkciju, bet arī ar citu produkciju. Diemžēl tas netiek darīts un mēs to neredzam. Desmit gadu laikā netika nekas darīts, lai aprēķinātu ierēdņu algas. Šī problēma nerisinās, pie tam nerisinās apzināti. Tiek radītas jaunas institūcijas, aģentūras, fondi un ministrijas. Un ļoti interesants ir tā saucamais “draugu kapitāls”. Ja mēs paskatāmies, no kurienes nāk investīcijas, tad redzam, ka tā ir Panama, Īrija, Dānija, Libērija, tagad - arī Islande. Ļoti interesanti, bet, ja paanalizējam, vai tā nav Latvijas atgriezeniski investētā nauda? Tā aizgāja, un nu tā atgriežas atpakaļ. Protams, to nepateiks, bet gadu gaitā to tik un tā konstatēs. Vismaz vēsturnieki. Jūs tagad redzat to “spoku kuģa” lietu, kas notiek, bet vai tad arī tur nav redzama mūsu ierēdņu darbība un viņu negatīvā attieksme pret šīs problēmas risināšanu? Diemžēl nekas netika risināts. Latvijas intereses ļoti daudziem ierēdņiem, arī Latvijas ministriem, ir otrajā vietā. Diemžēl. Tāpat kā...".
• 2001_02_22-seq10 language "lv".
• 2001_02_22-seq10 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2001_02_22-seq10 mentions Q211.
• 2001_02_22-seq10 mentions Q2660080.
• 2001_02_22-seq10 mentions Q37.
• 2001_02_22-seq10 mentions Q21625222.
• 2001_02_22-seq10 mentions Q35.
• 2001_02_22-seq10 mentions Q189.
• 2001_02_22-seq10 mentions Q872.
• 2001_02_22-seq10 mentions Q80021.
• 2001_02_22-seq10 mentions Q1419663.
• 2001_02_22-seq10 mentions Q1092499.
• 2001_02_22-seq10 mentions Q22890.
• 2001_02_22-seq10 mentions Q4208062.
• 2001_02_22-seq10 mentions Q2570442.
• 2001_02_22-seq10 mentions Q1512969.
• 2001_02_22-seq10 mentions Q1014.
• 2001_02_22-seq10 mentions Q3306.
• 2001_02_22-seq10 mentions Q6497410.
• 2001_02_22-seq10 mentions Q18638461.