Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_02_15-seq8> ?p ?o. }

• 2001_02_15-seq8 type Speech.
• 2001_02_15-seq8 number "8".
• 2001_02_15-seq8 date "2001-02-15".
• 2001_02_15-seq8 isPartOf 2001_02_15.
• 2001_02_15-seq8 spokenAs 77.
• 2001_02_15-seq8 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es nezinu, vai Jānis ir priekšlikuma autors, un īstenībā es neesmu pret šo priekšlikumu kā tādu, lai mēs finansētu kristīgās skolas un paredzētu valsts finansējumu kristīgajām skolām. Es esmu principāli pret to formu, kādā šis priekšlikums ir iesniegts. Godīgi sakot, kolēģi jau zina, ka es vienmēr atbalstu profesionālus priekšlikumus un nedalu, vai tie nāk no pozīcijas vai no opozīcijas. Taču šinī gadījumā cienījamie priekšlikuma autori vienkārši ir aizmirsuši kādu lietu - to, ka šī norma jau ir paredzēta esošā Izglītības likuma redakcijā un ka pagājušās vasaras sākumā cienījamie kolēģi, šā priekšlikuma iesniedzēji, draudzīgi jau ir nobalsojuši tieši par šo redakciju. Atgādināšu, ka pašlaik spēkā esošā Izglītības likuma redakcija paredz, ka privātās izglītības iestādes finansē dibinātāji, bet savukārt valsts un pašvaldības piedalās privāto izglītības iestāžu finansēšanā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem “Par izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”. Ja kādam īsti nav skaidrs, kas ir privātās skolas, tad jāizlasa 1. panta 19. punkts, kur ir precīzi definēts, ka privātā izglītības iestāde ir jebkura juridiskās vai fiziskās personas dibināta izglītības iestāde, tajā skaitā arī kristīgās skolas. Šī norma Izglītības likumā ir jau spēkā no paša sākuma, un tieši uz šīs normas pamata virkne kristīgo skolu jau labu laiku saņem finansējumu. Un tā ir gan Liepājas Katoļu pamatskola, gan Rīgas Katoļu ģimnāzija, gan Talsu Kristīgā skola, gan Stendes Kristīgā pamatskola un vēl vairākas citas skolas. Un problēma nebija vis tā, ka finansē šīs skolas, bet problēma ir tā, ka finansējuma apjoms ir absolūti nepietiekams šīm skolām - tas ir daudz mazāks nekā valsts vai pašvaldību skolām, un arī finansējuma apjoms uz vienu izglītojamo pilnīgi atšķiras. Tieši tāpēc pagājušās vasaras sākumā mūsu priekšlikumā bija minēts, ka ir jābūt Ministru kabineta izstrādātiem normatīviem attiecībā uz vienu izglītojamo, tātad ne tikai attiecībā uz algām, bet arī uz mācību procesu un uz eksplutācijas izdevumu nodrošinājumu, un visi šie priekšlikumi tika iestrādāti Izglītības likumā. Šī Izglītības likuma norma stāsies spēkā 2001. gada 1. septembrī, un šiem noteikumiem ir jābūt. Cik zinu, tuvākajā laikā ir paredzēts izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kur, pirmkārt, tiks noteikts līdzekļu minimums uz vienu izglītojamo attiecīgajā programmā un, otrkārt, finansēšanas kārtība privātajām mācību iestādēm. Šie noteikumi nosacīs tīri izpildkārtību šajā jautājumā. Es, protams, nezinu, kāda ir īstā motivācija šo priekšlikumu autoriem, kas iesnieguši priekšlikumus gadu pēc tā pieņemšanas šeit, parlamentā, un mēnesi pirms pašvaldību vēlēšanām, bet man tomēr ir tādas aizdomas, ka neviens ciemos īpaši neaicinās par šāda priekšlikuma izteikšanu… Aicinu tātad nenodot šo likumprojektu komisijām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šis priekšlikums, ja tas tiktu pieņemts, sarežģītu šīs normas realizāciju, jo nauda budžetā ir paredzēta attiecīgi dotācijām skolotāju algām, nevis valsts finansējumam, un tad būtu jāmaina Budžeta likums, lai varētu šo normu iedzīvināt no 1. septembra, kā tas ir paredzēts.".
• 2001_02_15-seq8 language "lv".
• 2001_02_15-seq8 speaker Janis_Gaigals-1956.
• 2001_02_15-seq8 mentions Q2660080.
• 2001_02_15-seq8 mentions Q44989.