Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_02_15-seq35> ?p ?o. }

• 2001_02_15-seq35 type Speech.
• 2001_02_15-seq35 number "35".
• 2001_02_15-seq35 date "2001-02-15".
• 2001_02_15-seq35 isPartOf 2001_02_15.
• 2001_02_15-seq35 spokenAs 125.
• 2001_02_15-seq35 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas Prezidija locekļi! Godājamie Saeimas deputāti! Es gribu uzsvērt, ka tik tiešām deputāti Pieprasījumu komisijā izskatīja šo jautājumu. Visi opozīcijas pārstāvji nobalsoja “par”, bet visi valdības pārstāvji - “atturas”. Katrā ziņā tas fakts, ka balsojums bija “atturas”, ir pietiekami zīmīgs, lai saprastu, ka jautājums ir ass un diskutējams. Kolēģi! Es gribu uzsvērt arī to, ka manā runā būs uzsvērta lietas juridiskā puse, ne politiskā puse, ne ekonomiskā puse. Jo mēs ļoti gribam parādīt, ka mūsu pieprasījums ir pietiekami nopietns un ka tas nav vērsts, kā mums mēģina šeit apgalvot, uz kaut kādu populismu un vienkāršu izrunāšanos šeit, Saeimas tribīnē. Es gribu atgādināt, ka savulaik arī ekonomikas ministrs pieļāva likuma pārkāpumu, pats to publiski atzina “Panorāmā” un pēc tam saņēma Ministru prezidenta izteiktu nopietnu brīdinājumu, lai šādas lietas vairs nenotiktu. Protams, šajā situācijā Kalvīša kungam ir diezgan grūti atzīt savas kļūdas, un, manuprāt, tāpēc ir šī viņa nostāja. Kalvīša kungs saka: “Viss no “A” līdz “Z” ir precīzi, korekti un pareizi!” Mēs tam nepiekrītam. Un tagad mazliet par pašu lietas būtību un tās zināmu ievirzi. Kolēģi! Analizējot Kalvīša kunga argumentus uz deputātu pieprasījumu par pārkāpumiem “Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesā, rodas vēlme viņu uzteikt un paslavēt, un varbūt pat virzīt par Ministru prezidenta biedru, jo pēc viņa sastādītās atbildes šķiet, ka viss ir tik ļoti korekti un tik ļoti efektīvi un labi. Taču es gribu norādīt uz savdabīgu situāciju. Pirmais. Ministru kabineta nosacījumus par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju Ministru prezidenta vietā paraksta Aigars Kalvītis. Otrais. Privatizācijas aģentūras noteikumus, kuriem jāatbilst šiem nosacījumiem, apstiprina Privatizācijas aģentūras padomes sēdē kā padomes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Trešais. Privatizācijas procesa likumību uzrauga kā valsts pilnvarnieks Privatizācijas aģentūrā arī Kalvīša kungs. Ceturtais. Arī uz Saeimas deputātu vēstuli, kas adresēta Ministru prezidentam, mēs saņemam atbildi no Kalvīša kunga. Tur viņš skaidri un gaiši pasaka, ka viņš neko nav pārkāpis un viss ir likumīgi, nevainojami. Varētu teikt pavisam vienkārši: ej, uz kuru pusi gribi, vienmēr mums priekšā būs Kalvīša kungs! Gan viņš pats sevi kontrolē, gan pats izpilda, gan pats sev uzdod, un vienmēr viņa rīcība būs likumīga. Diemžēl tāda ir realitāte. Par ministra apgalvojumiem par privatizācijas procesa likumību. Es gribētu uzsvērt sekojošo. Pirmais. Saskaņā ar Privatizācijas aģentūras noteikumiem gan šo noteikumu, gan Ministru kabineta nosacījumu normas pēc trim gadiem zaudē jebkuru nozīmi attiecībā uz akcionāriem. Privatizācijas aģentūras noteikumu 9. 13. punkts skaidri pasaka (citēju): “Sabiedrības akcionāri trīs gadus nav tiesīgi pieņemt lēmumus un slēgt darījumus vai uzņemties saistības, kas būtu pretrunā ar šiem noteikumiem un būtu neatbilstoši Ministru kabineta nosacījumiem. ” Tātad, kolēģi, pēc trim gadiem viņi var rīkoties, neievērojot ne Ministru kabineta nosacījumus, ne Privatizācijas aģentūras noteikumus, kuri paredz darba vietu saglabāšanu, līdzekļu investēšanu un citus Latvijas valstij svarīgus nosacījumus. Kolēģi, Kalvīša kungs mums aizrāda, ka šajā punktā esot svarīga ne tikai pirmā, bet arī otrā daļa, kura paredz, ka šajā laika periodā, šajos trīs gados, pieņemtie lēmumi, noslēgtie darījumi vai uzņemtās saistības nav spēkā no to pieņemšanas, noslēgšanas vai saistību uzņemšanās brīža, ja šie lēmumi, darījumi vai saistības ir pretrunā ar Ministru kabineta nosacījumiem vai Privatizācijas aģentūras noteikumiem. Taču, ja mēs uzmanīgi paskatāmies, tad redzam, ka tas nav pretrunā ar mūsu - deputātu, pieprasījumu iesniedzēju, - prasību. Šeit tik tiešām ir šie trīs gadi noteikti arī attiecībā uz to lietu. Ministru kabineta nosacījumos tas nav paredzēts. Tātad tas attiecas uz tādiem nopietniem jautājumiem kā “Latvijas kuģniecības” darbības profila saglabāšana, darba vietu saglabāšana, “Latvijas kuģniecības” vadības atrašanās Latvijā. Kolēģi, Kalvītis uzsver, ka noteikumos pilnā apjomā iestrādāti visi Ministru kabineta paredzētie nosacījumi, bet mēs ne reizi neesam izteikuši to, ka Kalvīša kungs šajos Privatizācijas aģentūras noteikumos nav iekļāvis kādas Ministru kabineta nosacījumu normas, taču noteikumi nav tikai šīs normas, jo noteikumiem ir jānosaka arī kārtība, kādā ir realizējamas šīs nosacījumu normas, Ministru kabineta izstrādāto nosacījumu normas, turklāt panākot šajos nosacījumos izteikto mērķu īstenošanu. Šajā gadījumā var skaidri redzēt, ka galarezultātā šie noteikumi nonāk pretrunā gan ar Ministru kabineta nosacījumiem, gan ar normatīvajiem aktiem, gan ar privatizācijas mērķiem, gan ar Latvijas valsts interesēm. Mēs, protams, pilnībā piekrītam arī atsevišķiem ministra norādījumiem. Viņš norādīja, ka Ministru kabineta nosacījumi sadalās divās daļās - ir pirmā daļa, kuras ievērošanai paredzēts noteikts termiņš, kas ir trīs gadi, un tā attiecas uz akciju paketes atsavināšanu un uz pamatkapitāla palielināšanu; un ir otrā daļa - nosacījumi, kuru ievērošanai nav paredzēts noteikts termiņš. Tie paredz “Latvijas kuģniecībai” darbības profila saglabāšanu, darba vietu saglabāšanu, tās vadības atrašanos Latvijā. Tātad tas patiešām izriet no Ministru kabineta nosacījumiem, un Privatizācijas aģentūrai šis pamatnosacījums bija jārespektē. Taču jau manis citētajā Privatizācijas aģentūras noteikumu 9. 13. punktā mēs redzam, ka šī Ministru kabineta nosacījumu otrā daļa nepārprotami ir sašaurināta līdz trim gadiem. Nav divu domu! Un, lai arī kādas saistības būtu paredzētas gan šajos nosacījumos, gan noteikumos, tās visas zaudē jebkuru nozīmi pēc trim gadiem. Es gribētu akcentēt vēl to, ka arī pats Kalvīša kungs precīzi norāda, ka ��is mūsu apstrīdētais 9. 13. punkts atrodas Privatizācijas aģentūras noteikumu nodaļā “Sabiedrības privatizācijas pamatnosacījumi”, kurai praktiski ir pakārtotas visas pārējās sadaļas. Un man ir jāpiekrīt Kalvīša kungam. Viņš pats šeit ir to citējis, un es domāju, ka tas pierāda tikai to, ka viņš ir piekritis deputātu pieprasījuma iesniedzējiem. Šie nosacījumi paredz īpašu aizsardzības līmeni sabiedrības privatizācijas procesā un trīs gadu ilgā termiņā. Tātad Kalvīša kungs piekrīt, ka Ministru kabineta nosacījumi ir paredzējuši īpašu šo aizsardzības līmeni tikai trīs gadus, kaut gan Ministru kabineta dokumentā par šiem trim gadiem nav rakstīts, tomēr šāds izņēmuma stāvoklis, kā viņš pēc tam atrunājas, nevar turpināties bezgalīgi. Kolēģi, mēs varam runāt arī par dažādām tulkošanas metodēm, un mēs esam izmantojuši ne tikai gramatisko un ne tikai sistemātisko, jo arī citas metodes šeit var izmantot atbilstoši administratīvo aktu procesu noteikumiem un citām metodēm, bet mēs neredzam nevienu metodi, ar kuru varētu pierādīt to, ka privatizācijas noteikumi šajā jautājumā atbilst Ministru kabineta nosacījumiem, Latvijas tautsaimniecības interesēm un kuģošanas politikas koncepcijai. Līdz ar to mēs kategoriski nepiekrītam Kalvīša kungam. Kolēģi, es gribētu norādīt arī uz to, ka mums ar Kalvīša kungu ir zināmas domstarpības par pieprasījuma 2. punktu. Tātad Kalvītis uzsver, ka apgalvojums par privatizācijas noteikumu izstrādes un akceptēšanas neiespējamību minētajā laika periodā (runa ir par vienu dienu), neatbilst patiesībai. Es gribētu šeit uzsvērt to, ka Ministru kabineta nosacījumi tika pieņemti nevis 19. decembrī, kā to uzsver Kalvīša kungs, bet ka Ministru kabineta rīkojums tika parakstīts šajā 19. decembrī. 12. decembrī Ministru kabineta sēdē tika pieņemts rīkojuma projekts. Cik saprotams, tad ministra interpretācijā rīkojuma projekts ir tas pats kas precizēts un parakstīts rīkojums! Mēs kategoriski tam nepiekrītam! Rīkojuma projekts nav precizēts un parakstīts rīkojums. Turklāt ekonomikas ministrs vienlaicīgi atsaucas gan uz likumu “Par Ministru kabineta pieņemto aktu spēkā stāšanās kārtību” 6. punkta trešo daļu, gan uz ceturto daļu. Trešā daļa nosaka, ka Ministru kabineta lēmumi, kuri noformēti sēdes protokola izraksta veidā, stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi. Savukārt ceturtā daļa nosaka to, ka Ministru prezidenta un Ministru kabineta rīkojumi stājas spēkā parakstīšanas brīdī. Es īsti neizprotu, ar ko tad mūsu Kalvīša kungs šeit oponē, jo mēs skaidri redzam, ka rīkojums stājas spēkā parakstīšanas brīdī, un tāpēc mūsu pārmetumi, ka viss šis privatizācijas process ir sasteigts, neapšaubāmi, ir patiesi. Gribētu uzsvērt arī to, ka Kalvīša kungs noliedza pārkāpumus Privatizācijas aģentūras padomes sēdes sasaukšanas kārtībā. Sēde saskaņā ar Privatizācijas aģentūras statūtiem ir jāsasauc padomes priekšsēdētājam, bet padomes locekļiem valdē ir tikai tiesības pieprasīt šās padomes sēdes sasaukšanu vai arī darīt to pašiem, bet tikai tādā gadījumā, ja padomes priekšsēdētājs divu nedēļu laikā neizpilda padomes locekļu pieprasījumu. Kā mūsu kolēģis Kalvīša kungs interpretē šo Ministru kabineta noteikumu normu par padomes sēdes sasaukšanu? Citēju: “Ministru kabineta sēdē Kalvīša kungs ir informējis Ministru kabinetu, ka līdz 23. decembrim nodrošinās privatizācijas noteikumu apstiprināšanu noteiktā kārtībā un informēs par to Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Jāni Nagli. ” Kolēģi, ministrs raksta tā, ka Privatizācijas aģentūras statūti nenosaka padomes sēdes sasaukšanas kārtību, ja padome izstrādājusi savu darbības reglamentu. Jā, padome var izstrādāt savu reglamentu, taču reglaments nevar mainīt sēdes sasaukšanas kārtību, kura ir noteikta Ministru kabineta noteikumos. Nevar to izdarīt! Šo kārtību var tikai precizēt šo noteikumu ietvaros, taču šie noteikumi paredz, ka Privatizācijas aģentūras padomes sēde jāsasauc padomes priekšsēdētājam, nevis Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram, kad padomes priekšsēdētājs par to ir informējis Ministru kabinetu un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru, kā tas bija šajā gadījumā. Sasaucot šo Privatizācijas aģentūras padomes sēdi, ir pārkāpts Ministru kabineta noteikumu nr. 110. 78. un 79. punkts, un arī ģenerāldirektors Jānis Naglis ir pārkāpis savas pilnvaras. Ja viņš to ir darījis atbilstoši Privatizācijas aģentūras padomes reglamentam, kā to apgalvo Kalvīša kungs, tad ir jāizdara secinājums, ka Privatizācijas aģentūra strādā pēc reglamenta, kas ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem. Kolēģi, par pieprasījuma 4. punktu. Kalvītis apgalvo, ka, pārdodot fondu biržā publiskā piedāvājuma akcijas, Ministru kabineta nosacījumi nav pārkāpti un ka jebkuru nerealizēto akciju novirzīšana pārdošanai atklātā izsolē Rīgas Fondu biržā par latiem atbilst Ministru kabineta nosacījumiem. Taču Ministru kabineta nosacījumos ir uzskaitīta visu valstij piederošo sabiedrības akciju veidu atsavināšanas kārtība - konkrēti stratēģiskā investora publiskā piedāvājuma, sabiedrības darbinieku un pensionāru, valsts pensiju speciālā budžeta un privatizācijas rezerves akcijas. Bez tam šeit ir jāuzsver, ka Ministru kabineta nosacījumu 2. 6. punkts nosaka, ka tikai sabiedrības darbiniekiem un pensionāriem rezervētās, bet neizlietotās akcijas un neizlietotās privatizācijas rezerves akcijas tiek pārdotas atklātā izsolē Rīgas Fondu biržā. Tātad Ministru kabinets nepārprotami ir devis izsmeļošu to akciju veidu uzskaitījumu, kurus drīkst pārdot Rīgas Fondu biržā. Ministru kabineta nosacījumi neparedz citu akciju pārdošanu fondu biržās, un līdz ar to ir pārkāpts Ministru kabineta nosacījumu 2. 6. punkts. Publiskā piedāvājumā Privatizācijas aģentūra paredzējusi ietvert arī bāreņu kvotu, aizbildinoties, ka Privatizācijas aģentūras padome akceptēs šādu akciju kvotu. Tas ir slikts aizbildinājums, jo, kā mēs zinām, padomes priekšsēdētājs ir ekonomikas ministrs Kalvīša kungs un arī valsts pilnvarnieks ar vislielākajām pilnsapulces pilnvarām, kuram ir jāseko likumības ievērošanai. Bāreņiem tiešām vajadzētu dot šādu iespēju, darot to vienīgi uz šo noteikumu pieņemšanas procesā zināmajiem nosacījumiem...".
• 2001_02_15-seq35 language "lv".
• 2001_02_15-seq35 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2001_02_15-seq35 mentions Q822919.
• 2001_02_15-seq35 mentions Q211.
• 2001_02_15-seq35 mentions Q2660080.
• 2001_02_15-seq35 mentions Q2167704.
• 2001_02_15-seq35 mentions Q210715.
• 2001_02_15-seq35 mentions Q6497410.