Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_02_15-seq2> ?p ?o. }

• 2001_02_15-seq2 type Speech.
• 2001_02_15-seq2 number "2".
• 2001_02_15-seq2 date "2001-02-15".
• 2001_02_15-seq2 isPartOf 2001_02_15.
• 2001_02_15-seq2 spokenAs 88.
• 2001_02_15-seq2 spokenText "Godātais Straumes kungs! Cienījamie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Atļaujiet Kazahstānas Republikas parlamenta - Mažilisa - delegācijas vārdā pateikties Saeimas vadībai un personiski Straumes kungam par laipno ielūgumu apmeklēt jūsu valsti un tās brīnišķīgo galvaspilsētu Rīgu, kurai ir sena vēsture un neatkārtojams arhitektoniskais veidols. Mums ir dota brīnišķīga iespēja iepazīties ar Latvijas Saeimas daudzpusīgo radošo darbību, ar valstī notiekošajiem dinamiskajiem pārkārtojumiem un draudzīgās latviešu tautas šodienu. Izmantojot iespēju, atļaujiet nodot jums, cienījamie kolēģi, sirsnīgus sveicienus un vislabākos novēlējumus no visiem Kazahstānas Republikas parlamenta deputātiem. (Aplausi.) Šogad aprit Kazahstānas Republikas neatkarības 10. gadadiena. Šajā īsajā laika posmā, ja lietojam vēstures mērauklu, atrisināts galvenais stratēģiskais uzdevums – radīta valsts suverenitātes nodrošināšanas un nostiprināšanas tiesiskā bāze, veikti vērienīgi tirgus un sociālekonomiskie pārkārtojumi, radīts tiesiskais pamats sabiedriskajām attiecībām, kas dinamiski attīstās, sperti aktīvi soļi, lai attīstītu savstarpēji izdevīgu sadarbību ar ārvalstīm, arī starpparlamentu sadarbību. Tiesiskās bāzes veidošanas galamērķis ir nodrošināt, lai tiktu uzcelta patiesi demokrātiska un ekonomiski attīstīta valsts, kurā pilnā mērā būtu atspoguļotas visu iedzīvotāju grupu pārstāvju intereses. Tāpēc demokrātija un pilsonisko institūtu un brīvību attīstība jau kopš paša sākuma ir mūsu stratēģiskā izvēle, kas pacelta valsts politikas rangā. Turklāt mēs necenšamies forsēt notikumus, bet balstāmies uz mūsdienu Kazahstānas realitāti, daudznacionālās tautas tradīcijām un mentalitāti. Pretrunu un sadursmju plosītajā bijušās PSRS telpā iekšējā stabilitāte un iecietība daudznacionālajā Kazahstānā tagad ir mūsu vislielākais sasniegums. Sadarbībā ar EDSO un citām starptautiskajām un reģionālajām organizācijām tiek veikts mērķtiecīgs darbs, lai Kazahstānā veidotu pilsonisku sabiedrību, šai nolūkā nostiprinot politisko partiju un organizāciju nozīmi, palielinot ikvienas personas, to skaitā sieviešu, lomu valsts politiskajā, ekonomiskajā un sabiedriskajā dzīvē, nodrošinot tiesu varas patiesu neatkarību, bezkompromisa cīņu ar korupciju, attīstot neatkarīgus masu saziņas līdzekļus un nevalstiskās organizācijas. Izraudzījušies šādu pieeju, mēs virzāmies un esam apņēmušies arī turpmāk virzīties uz priekšu pa ceļu, kura mērķis ir konsekventi pilnveidot demokrātiskos institūtus, ieaudzināt republikas pilsoņiem pašcieņas jūtas un visai mūsu sabiedrībai – augstu politisko kultūru. Mums ir divpalātu parlaments. Tas sastāv no Senāta un Mažilisa, kur ir attiecīgi 39 un 77 deputāti. Mažilisa deputātu lielāko daļu ievēlē viena mandāta teritoriālajos apgabalos, bet pārējos – pēc partiju sarakstiem, atbilstoši proporcionālās pārstāvības sistēmai. Politiskās partijas, kas ieguvušas ne mazāk par 7 procentiem to vēlētāju balsu, kuri piedalījušies vēlēšanās, sadala deputātu mandātus. Ietekmīgākās un autoritatīvākās politiskās partijas ir ieguvušas pārstāvību parlamentā - Mažilisā. Partijas struktūras pārstāvošo deputātu piedalīšanās palātas darbā ievērojami paplašinājusi politisko uzskatu, pozīciju un viedokļu spektru, bet tas galaiznākumā ļāvis ievērojami paaugstināt pieņemamo tiesību aktu kvalitāti. Šobrīd Mažilisā izskatīšanas procesā ir aptuveni 60 likumprojekti. Aktuālākie no tiem ir jaunā nodokļu kodeksa projekts, likumprojekti par naudas legalizāciju, par valsts aizsardzību un investīciju atbalstīšanu. Tomēr mums šajā virzienā vēl veicams milzīgs darba apjoms. Tieši tāpēc mums svarīga ir pieredze, ko ir uzkrājušas citas valstis, kurās ir attīstīta demokrātija un izkoptas parlamentārās tradīcijas. Šajā aspektā mūs ļoti interesē pieredze, ko ieguvusi Latvijas Republikas Saeima, kurai ir nozīmīgi panākumi valsts likumdošanas pilnveidošanā, īpaši saistībā ar paredzamo integrāciju Eiropas Savienībā. Šajā sakarā gribētos atzīmēt, ka Kazahstāna apsveic Latvijas aktīvo un pārdomāto politiku starptautiskajā arēnā. Turklāt ir liels prieks atzīmēt, ka abu valstu nostāja galvenajos starptautiskajos jautājumos saskan. Kazahstāna atbalsta Latvijas centienus iestāties Eiropas Savienībā, kas, ņemot vērā mūsu divpusējo attiecību lielo dinamismu, var kļūt par papildu faktoru, kurš sekmē Kazahstānas integrāciju Eiropas un pasaules sabiedrībā, kā arī tiešu piekļūšanu Eiropas kopējam tirgum. Kazahstāna arī izprot jūsu valsts orientāciju uz iestāšanos Ziemeļatlantijas Aliansē, kas, ja tiktu saglabātas konstruktīvas attiecības ar kaimiņvalstīm, kļūtu par Latvijas valsts drošības un tālākas ekonomiskās attīstības papildu garantiju. Tādējādi Latvijas augstā autoritāte ārpolitiskajā sfērā ļauj jūsu valsti uzskatīt par vienu no ietekmīgākajām reģionālās, bet drīzā nākotnē arī visas Eiropas politikas dalībniecēm. Savukārt Kazahstāna, kurai ir nozīmīgs ekonomiskais potenciāls, ieņem noteicošu stāvokli Centrālajā Āzijā. Uzskatām, ka uz kopīgiem mērķiem un vērtībām pamatotā divpusējā sadarbība kļūs par svarīgu faktoru jaunu savstarpēji izdevīgu sakaru nodibināšanā starp mūsu valstīm. Turklāt mūsu valstis vieno centieni panākt tālāku sabiedrības demokratizāciju, izveidot tirgus ekonomiku un nodrošināt evolucionāru integrāciju pasaules ekonomiskajā telpā. Ņemot vērā, ka Latvija pašreiz ir Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) prezidējošā valsts, ierosinām izskatīt iespēju aktīvāk iesaistīt Kazahstānu šīs autoritatīvās organizācijas darbībā. Piemēram, ir plānots šā gada aprīlī EPPA virsvadībā rīkot Rīgā starptautisku konferenci “Mazo tautu valodas XXI gadsimtā”. Kazahstānā dzīvo aptuveni simts lielu un mazu etnosu pārstāvji, tāpēc tās parlamentārieši būs pateicīgi par iespēju piedalīties šajā pasākumā, lai apgūtu pieredzi, kas uzkrāta par šīm problēmām, un arī dalītos savā pieredzē. Kazahstānas attiecības ar Baltijas valstīm pašreizējā posmā lielā mērā ir orientētas uz divpusējo sakaru paplašināšanu ekonomikas sfērā. Turklāt divas trešdaļas no Kazahstānas un Baltijas valstu preču apgrozījuma kopapjoma veido apgrozījums ar Latviju (68%). Abu valstu tirdznieciskās un ekonomisk��s sadarbības attīstību veicina mūsu valstīs radītais labvēlīgais investīciju klimats. Piemēram, Kazahstānas ekonomikā jau ir ieguldīti vairāk nekā 10 miljardi ASV dolāru; ilgtermiņa investīciju portfelī ir pāri par 60 miljardiem ASV dolāru. Šeit gribētos atzīmēt, ka Kazahstānas ekonomika patlaban ieiet aktīvas izaugsmes fāzē. Par to liecina pēdējo gadu rādītāji. Piemēram, IKP pieaugums 2000. gadā sasniedza 9,6%, rūpnieciskā ražošana paplašinājās par 14,6%, investīciju apjoms pamatkapitālā palielinājās par 29%, ārējās tirdzniecības apgrozījums – par 35% (tajā skaitā eksports – par 48%, imports – par 20%), bet tirdzniecības bilances pozitīvais saldo veidoja 1,6 miljardus ASV dolāru. Pagājušajā gadā Eiropas Savienība pieņēma lēmumu piešķirt Kazahstānai tirgus ekonomikas valsts statusu, līdz ar to ir likvidētas visas barjeras savstarpēji izdevīgai tirdzniecībai ar Eiropas valstīm. Mūsuprāt, par visnotaļ perspektīvu abu valstu sadarbības jomu var kļūt tranzīta un transporta sfēra. Kazahstāna un Latvija var efektīvi izmantot savu ģeoekonomisko stāvokli, kas tām ir kā “tiltam”, kurš ar transporta un komunikāciju artērijām savieno Ziemeļeiropas valstis ar Dienvidāziju, Austrumāziju un Dienvidaustrumu Āziju. Turklāt Centrālās Āzijas reģiona valstu ekonomiskās attīstības līmenis ir tieši atkarīgs no šo valstu kopējās transporta infrastruktūras attīstības pakāpes un to integrācijas pasaules saimniecisko sakaru sistēmā. Tāpēc mēs iestājamies par jau esošo Centrālās Āzijas tranzīta sistēmu aktīvu pilnveidošanu un jaunu formu meklēšanu sadarbībai ar citām valstīm. Mūsu valstij ir bagāti minerālu resursi, bet nav pieejas jūrai, taču reģionam kopumā ir vajadzīgi droši, daudzveidīgi ceļi uz pasaules tirgu. Tas ir mūsu suverenitātes, neatkarības nodrošināšanas un nostiprināšanas noteicošais jautājums. Kazahstāna ar lielu interesi seko arī pārkārtojumiem, ko Latvijas valdība sekmīgi veic rūpniecībā, lauksaimniecībā, transportā, muitas un nodokļu politikā. Praktisku interesi rada Latvijas pieredze tādās jomās kā atbalsta fondu un uzņēmējdarbībai labvēlīga režīma veidošana, reformas banku sektorā, valsts īpašuma objektu privatizācija. Latvijas uzkrātā attīstības pieredze ir uzskatāma ilustrācija plānveidīgam un pārdomātam darbam, kas tiek veikts, lai sakārtotu sabiedriski politisko un sociāli ekonomisko dzīvi, un kas ļāvis sasniegt augstus dzīves līmeņa un tās organizācijas rādītājus. Tāpēc Kazahstānā Latvijas iestāšanos Vispasaules tirdzniecības organizācijā vērtē kā atzinības apliecinājumu tās lielajiem sasniegumiem brīvās ekonomikas attīstībā. Ceram, ka Latvijas puse atbalstīs Kazahstānas Republiku jautājumā par iestāšanos šajā starptautiskajā organizācijā. Plašajai un konstruktīvajai Kazahstānas un Latvijas sadarbībai arī turpmāk ir jāatbilst mūsu valstu interesēm un jābalstās uz divpusējiem tiesiskiem dokumentiem, tāpēc arvien svarīgāk ir tālāk paplašināt Kazahstānas un Latvijas attiecību līgumiski tiesisko bāzi. Domājams, ir nepieciešams, piemēram, jau tuvākajā nākotnē noslēgt divpusēju nolīgumu par investīciju aizsardzību, konvenciju par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem, kā arī parakstīt dokumentus par sadarbību humanitārajā sfērā. Ceru, ka Latvijas parlamentārieši šajā jautājumā sniegs nepieciešamo atbalstu. Ņemot vērā likumdošanas institūciju lielo ietekmi uz abu valstu ekonomisko un politisko lēmumu pieņemšanu, ilglaicīgu attiecību nodibināšanai starp Kazahstānas parlamentu un Latvijas Saeimu jākļūst par Kazahstānas un Latvijas partnerības neatņemamu elementu. Mūsu savstarpējās attiecībās īpaši svarīgi ir darba kontakti pastāvīgo komisiju, politisko frakciju, deputātu grupu un pat parlamentu darbinieku līmenī. Mums ir patīkami uzzināt, ka Latvijas Saeimā darbojas sadarbībai ar Kazahstānas Republiku izveidota deputātu grupa, kura, neapšaubāmi, pozitīvi ietekmēs Kazahstānas un Latvijas attiecību attīstību. Kazahstānas parlamentā - Mažilisā - šajā nolūkā 2000. gada martā tika izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Latvijas Republikas parlamentāriešiem, kuras sastāvā ir visu mūsu palātas profilkomiteju locekļi. Izmantojot gadījumu un starpparlamentu attiecību tālākas attīstības nolūkā es personiski savā un Kazahstānas Republikas vadības vārdā uzaicinu Straumes kungu un cienījamos Saeimas deputātus jums izdevīgā laikā apmeklēt Kazahstānu. (Aplausi.) Nobeidzot savu runu, gribu vēlreiz atzīmēt, ka Kazahstāna, tāpat kā neatkarīgā Latvija, XXI gadsimtu uzsāk atjaunota un būdama pārliecināta par savas valsts nākotni. Iepriekšējiem desmit mūsu neatkarīgās attīstības gadiem ir paliekoša nozīme mūsu valsts vēsturē un nākotnē. Mūsu tautas enerģija un griba ir ļāvušas, neraugoties uz visām grūtībām, ielikt un nostiprināt pamatus valsts suverenitātei un neatkarīgai attīstībai jaunajā gadsimtā. Runas nobeigumā gribētos vēlreiz pateikties Latvijas Saeimai un visai Latvijas tautai par sirsnīgo uzņemšanu jūsu viesmīlīgajā zemē un šīs vizītes organizācijas augsto līmeni. Novēlu laimi un uzplaukumu visai Latvijas tautai! Pateicos par uzmanību! (Aplausi.)".
• 2001_02_15-seq2 language "lv".
• 2001_02_15-seq2 speaker Zarmahans_Tujakbajs.
• 2001_02_15-seq2 mentions Q822919.
• 2001_02_15-seq2 mentions Q211.
• 2001_02_15-seq2 mentions Q2660080.
• 2001_02_15-seq2 mentions Q193089.
• 2001_02_15-seq2 mentions Q458.
• 2001_02_15-seq2 mentions Q39731.
• 2001_02_15-seq2 mentions Q202162.
• 2001_02_15-seq2 mentions Q232.
• 2001_02_15-seq2 mentions Q15180.
• 2001_02_15-seq2 mentions Q81299.
• 2001_02_15-seq2 mentions Q8908.
• 2001_02_15-seq2 mentions Q130614.