Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_02_01-seq195> ?p ?o. }

• 2001_02_01-seq195 type Speech.
• 2001_02_01-seq195 number "195".
• 2001_02_01-seq195 date "2001-02-01".
• 2001_02_01-seq195 isPartOf 2001_02_01.
• 2001_02_01-seq195 spokenAs 77.
• 2001_02_01-seq195 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija bija tā komisija, kurai arī bija nodots izvērtēšanai šis likumprojekts un kura to rūpīgi izskatīja. Komisija konstatēja, ka faktiski šis likumprojekts ir sasaistīts vēl ar dažiem citiem likumprojektiem, kuri tādā vai citādā ceļā ir nonākuši Juridiskās komisijas rīcībā. Tāds bija, piemēram, likumprojekts ar reģistra numuru 675, kurā bija, varētu teikt, piedāvāts ļoti drakoniski šajos pašos pantos palielināt sankcijas. Izskanēja arī valdības viedoklis, jo Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Dalbiņa kungam bija uzticēts iesniegt priekšlikumus tieši komisijā, un tajos bija skarti arī šie paši jautājumi. Juridiskā komisija neviennozīmīgi atbalstīja šos priekšlikumus, jo iesniedzēji, no juridiskā viedokļa raugoties, ļoti vāji spēja pamatot šos priekšlikumus. Mēs piekritām, ka varbūt šeit arī ir jāregulē viens vai otrs pants, bet praksē ir jādiferencē atbildība starp vienkāršu narkotisko vielu glabātāju un lietotāju, kas to dara mazos apmēros un izmanto savām vajadzībām, un dīleriem. Tomēr atsauces ir tikai tādas, ka, redziet, Narkotiku apkarošanas birojs vai citas institūcijas par sava darba galveno šķērsli uzskata mazos sodus. Mēs šajā ziņā te nesaskatām kādu būtisku pamatojumu, jo faktiski daudzos priekšlikumos ieteiktais sods pēc būtības uz augšu vai nu neiet, vai arī izdara būtisku lēcienu. Teiksim, 251. pantā par pamudinājumu lietot narkotikas šobrīd sods ir līdz pieciem gadiem, tam tiek paaugstināta tikai zemākā robeža, un tiek piedāvāts ieviest viena gada zemāko robežu. Otrajā daļā, ja nav noteikta zemākā robeža, tad tiek piedāvāts noteikt trīs gadu zemāko robežu. Kriminālkodeksa 252. pantā “Narkotiku un psihotropo vielu ievadīšana pret personas gribu” - tas pats. Zemākā robeža nebija noteikta pirmajā daļā, tagad tiek piedāvāts trīs gadus ieviest. Augšējā robeža - 8 gadi, kā bija, tā paliek. Savukārt citos pantos, tātad 253. panta otrajā daļā, zemākā robeža tika piedāvāta no 5 līdz 12 gadiem, bet tagad ir līdz 10 gadiem bez zemākās robežas. Tātad viens aspekts bija tas, ka bija jādiskutē par zemākās robežas nepieciešamību. Tādā veidā mēs it kā izsakām savu neuzticību tiesu sistēmai, ka tā nespēj, redziet, iedot pietiekami bargus sodus. Daudzās valstīs krimināllikumos vispār nav noteiktas zemākās robežas. Tātad ir noteikta tikai augstākā robeža, un tiesa var, ņemot vērā visus lietas apstākļus, lemt par šiem jautājumiem, tāpēc diez vai šāda pieeja, nosakot zemākās robežas... Mēs savā likumdošanā tādas uzturam, bet, ja ir panti, kur to nav, tad diez vai ir nepieciešams iet šajā virzienā, tāpēc šeit būtu nepieciešams otrajā lasījumā par daļu pantu vēl padiskutēt, vai būs viens gads vai trīs gadi, ja nu ir tāda nepieciešamība, ka ir jāievieš. Otrām kārtām. Dažos pantos tika piedāvāts ieviest zemāko robežu no 10 gadiem. Taču, ja, teiksim, mēs saskaramies ar nepilngadīgajiem, tad kādu sodu viņiem noteikt? Maksimālais - 10 gadi, arī minimālais - 10 gadi. Un tad nepaliek nekāda izvēle. Un šajā ziņā, protams, es nevaru piekrist dažu kolēģu priekšlikumiem, jo vispār tiesām atņemt tiesības noteikt zemāk par zemāko... Tas, ņemot vērā iespēju, ka cilvēki var pārsūdzēt tiesas spriedumus arī Satversmes tiesā, tuvākajā laikā var novest pie tā, ka šāda pieeja tiek atzīta Satversmei un Latvijai kā demokrātiskai valstij neatbilstīga, un tad attiecīgi var atzīt, ka šādi ierobežojumi nav pamatoti. Bez tam vairākos projektos - gan valdības projektā, gan arī šajā, pret ko Juridiskā komisija iebilda kategoriski, - bija mēģināts kaut kā dalīt: mācību iestādēs, kafejnīcās, bāros, izklaides un masu pasākumos kā pārkāpumu norises vietās pastiprināt šo sodu. Mēs šeit neredzējām nekādu pamatu to atbalstīt un to arī norādām savā slēdzienā, jo, ja policija nespēj kontrolēt šādas masu pasākumu vietas, tad attiecīgi ir jārīkojas, nevis jāaizbildinās ar to, ka visu laiku nav kārtībā likumdošana, vai kaut ko tādu. Tad, kad Latvija pievienojās vairākām ANO narkotiku apkarošanas konvencijām, tad likumdošana tika sakārtota. Likumdošana tika sakārtota, un jāsaka, ka tā tika saskaņota arī ar pasaules praksi, kur sodi ir arī vairāk vai mazāk sabalansēti. Tā ka es neredzu nekādu pamatu šobrīd sevišķam izrāvienam attiecībā uz sodu bargumu, jo tad būtu jārunā par konkrētām lietām. Līdz ar to es gribu jautāt šiem iesniedzējiem, vai viņi vispār tuvāk par pieciem metriem kādu narkomānu vai narkotiku lietotāju savā mūžā redzējuši? Vai viņi vispār ir saskārušies ar šīm problēmām? Es ļoti šaubos pa to. Varbūt viņi tikai atsaucas uz kādu policijas darbinieku paziņojumu, ka ir jāpastiprina un ka tā ir vienīgā izeja? Bet vai tā ir pareizā izeja? Jo es arī nezinu. Tad kāpēc valdība nenāk ar skaidru un gaišu konceptuālu priekšlikumu - pastiprināt šos sodus - kaut vai otrajā lasījumā, jo, ja mums ir problēmas, tad mums ir problēmas arī citos pantos? Es nesaprotu, kāpēc mēs neredzam šos pantus, ja mēs apskatām konkrētas lietas. Man ir tāda sajūta, ka mēs ietekmējamies tikai no tā, ko rāda televīzija vai raksta prese, bet tur bieži vien ir vairāk emociju nekā faktu. Paskatīsimies, kur tad bija problēma, teiksim, tajā pašā Silavas un Priverta lietā. Tur problēma bija nevis saistībā ar likumdošanu vai kaut ko citu, bet problēmas bija tieši saistībā ar policijas neprofesionālu darbību. Iepazīstiniet mūs ar Augstākās tiesas Senāta spriedumu, kas atcēla visus šos spriedumus, un jūs redzēsiet, kur šīs problēmas bija. Tas radās tieši policijas neprofesionālās rīcības dēļ, nevis likumdošanas bardzības trūkuma dēļ. Tā ka Juridiskā komisija ar dalītām jūtām atbalstīja pirmajā lasījumā šo likumprojektu, jo mēs šajā gadījumā uzskatām, ka, lai izdarītu šādu nopietnu pavērsienu, ir nepieciešams rūpīgi visu izpētīt un uzklausīt zinātnieku un praktiķu viedokli, rūpīgi vajag ieklausīties arī tiesas viedoklī, tāpēc mūsu slēdzienā Nr. 17-SB izskan aicinājums Aizsardzības un iekšlietu komisijai rūpīgi izvērtēt jautājumu par soda zemākās robežas noteikšanas nepieciešamību un arī par to, vai ir nepieciešams daudz striktāk nodalīt lietotāja atbildību no izplatītāja atbildības. Varbūt tad var runāt par mazgadīgo un nepilngadīgo kā ��ādas tirdzniecības objektu atdalīšanu, ja tas nepieciešams. Paldies.".
• 2001_02_01-seq195 language "lv".
• 2001_02_01-seq195 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2001_02_01-seq195 mentions Q211.
• 2001_02_01-seq195 mentions Q2498135.
• 2001_02_01-seq195 mentions Q13405617.
• 2001_02_01-seq195 mentions Q130614.