Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_01_25-seq16> ?p ?o. }

• 2001_01_25-seq16 type Speech.
• 2001_01_25-seq16 number "16".
• 2001_01_25-seq16 date "2001-01-25".
• 2001_01_25-seq16 isPartOf 2001_01_25.
• 2001_01_25-seq16 spokenAs 37.
• 2001_01_25-seq16 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es esmu ļoti pārsteigts, jo es uzskatīju, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atbalsta gan uzņēmējdarbību, gan dzīvokļu uzlabošanu, gan tos principus, ka katrs cilvēks var dzīvot, teiksim, nevis vienstāva dzīvoklī, bet divstāvu dzīvoklī, kā, cik es sapratu, dzīvo arī Grīnblata kungs. Taču es šeit redzu kaut ko pilnīgi pretēju. Komunistiem kādreiz bija teiciens: “Katram pēc vajadzības!”, turpretī tagad ir parādījies diezgan dīvains teiciens - “kapitālā remonta nepieciešamība”. Rīgas problēma ir tā, ka 50 gadus Rīgas dzīvojamajās ēkās netika ielikti nekādi līdzekļi kā tādi. Ja māja kaut kādā veidā vēl var stāvēt, ja tā gluži vēl nebrūk kopā un ja jebkurš būveksperts var pateikt, ka tai kapitālais remonts var būt tikai pēc 10, 15 vai 20 gadiem, tad jautājums ir par to, vai šā nama īpašniekam vai tiem cilvēkiem, kuri dzīvo šajā ēkā, ir tiesības šo māju pārbūvēt. Vai šīs mājas īpašniekiem ir tiesības uzlabot šos dzīvokļus, vai viņiem ir tiesības izbūvēt šajā ēkā, teiksim, divstāvu dzīvokļus, vai viņiem ir tiesības no maziem - vienas un divistabu dzīvokļiem - izbūvēt četru un piecu istabu dzīvokļus? Vai ēkas īpašniekam ir tiesības tādās mājās, kas tiešām var samērā labi stāvēt, bet kur, teiksim, ir ļoti neērta un slikti izplānota santehnika, kur ir ļoti slikta instalācija, kur varbūt nav verandas vai terases, vai viņam ir tiesības to visu darīt? Ja mēs skatāmies, kas ir noticis pēdējos 20-30 gados - es “Tēvzemes” kolēģiem ļoti silti ieteiktu iepazīties ar to pieredzi, kāda pašreiz vērojama Austrumberlīnē un citās bijušajās sociālistiskajās valstīs -, tad redzam, ka tur masveidā pārbūvē šo veco dzīvojamo fondu. Lai pārbūvētu šādu, teiksim, 40-50 dzīvokļu ēku, kurā izbūvētu kādus 15-20 ļoti labi izplānotus dzīvokļus, ir vajadzīgs miljons, 2 miljoni, pat 3 miljoni latu. Tātad šinī gadījumā jautājums ir tāds: vai nama īpašnieks var pārbūvēt šo ēku un pēc tam šos dzīvokļus pārdot privātīpašumā jauniem īpašniekiem vai viņš to nevar darīt? Es pēc šā priekšlikuma saprotu, ka būs kaut kādi atļāvēji, aizliedzēji, kas pirmām kārtām noteiks tādu jēdzienu kā kapitālā remonta nepieciešamība. Pie tam to noteiks nevis, teiksim, sociologi vai ārsti, nevis tirgus prasības to noteiks, bet gan noteiks būveksperti, tātad būveksperti katrā gadījumā aizrādīs, ko darīt. Tikpat nepieņemams ir šā iesnieguma, ja jūs to skatījāties, attiecīgais punkts par normatīvajos aktos noteiktā kārtībā akceptēto būvprojektu, lai saņemtu būvatļauju. Ja ēka ir apgrūtināta, ja šajā ēkā ir īrnieki un ja nama īpašnieks grib šo ēku tiešām pārbūvēt pēc līguma termiņa beigām, tātad pēc šiem 7 gadiem, tad viņš nevar dabūt šo būvatļauju. Tieši tas pats sakāms attiecībā uz 4. punktu. Namīpašnieks nekādā gadījumā nespēs dabūt dokumentus, kas apliecinātu, ka viņš var saņemt kredītu bankā, jo apgrūtinātam īpašumam šo kredītu nav iespējams saņemt. Es saprotu, ka varētu būt problēmas un ka daži cilvēki varbūt šeit, Saeimā, domā, ka masveidīgi sāksies kaut kāda dzīvokļu pārbūve, ka cilvēki masveidā tiks izlikti no dzīvokļiem. Nē! Es domāju, ka šādu ēku nepieciešamību noteiks tirgus un ka tādas varbūt būs ļoti nedaudzas ēkas. Šis priekšlikums pašreiz nav vajadzīgs arī tā iemesla dēļ, ka pašreiz tiesās strīdi, teiksim, par izlikšanu kapitālā remonta dēļ ir tikai daži procenti. Tas ir tik neliels procents pašreiz, un tas ir tik nesvarīgi, ka nebūtu vērts kaut kādā veidā ierobežot cilvēku iniciatīvu. Es domāju, ka Rīga, kur ir daudz jūgendstila ēku un kur ir ļoti daudz ārkārtīgi vērtīgu ēku ar padomju laikā izbūvētiem komunālajiem dzīvokļiem, būtu daudz svarīgāk varbūt katrā dzīvojamajā rajonā, katrā kvartālā, katrā blokā vismaz vienu vai divas mājas pārbūvēt. Un to visu noteiktu tirgus. Es domāju, ka tad, ja attiecīgajā vietā vienu vai divas mājas pārbūvētu, pieprasījums dotajā brīdī nebūtu lielāks, tāpēc vairāk šādu māju nevajadzētu pārbūvēt, jo mākslīgi jau visur nevar izbūvēt vai uzlabot šo plānojumu. Tas būtu atkarīgs no pirktspējas. Tātad, pakāpeniski pieaugot iedzīvotāju pirktspējai, pakāpeniski tiktu pārbūvētas šīs ēkas. Tāpēc man ir aicinājums atturēties no likumprojekta nodošanas komisijai, jo komisija nevar šajā priekšlikumā uzlabot pilnīgi neko. Tas faktiski ir tāds jauno komunistu priekšlikums, kas ir aplams visos punktos. Es domāju, ka vajadzētu atturēties.".
• 2001_01_25-seq16 language "lv".
• 2001_01_25-seq16 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2001_01_25-seq16 mentions Q822919.
• 2001_01_25-seq16 mentions Q2660080.
• 2001_01_25-seq16 mentions Q3899540.