Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2001_01_18-seq704> ?p ?o. }

• 2001_01_18-seq704 type Speech.
• 2001_01_18-seq704 number "704".
• 2001_01_18-seq704 date "2001-01-18".
• 2001_01_18-seq704 isPartOf 2001_01_18.
• 2001_01_18-seq704 spokenAs 125.
• 2001_01_18-seq704 spokenText "Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Es gribētu uzsvērt to, ka par šo jautājumu ir diezgan vētraini diskutēts Sociālo un darba lietu komisijā. Praktiski par to ir balsots četras vai piecas reizes, un tas viss ir dažādi grozīts, gan ar atbalstu, gan bez atbalsta... Un tāpēc es uzskatu, ka tas ir zināmā mērā mans pienākums - uzstāties par 237. priekšlikumu un pateikt galveno, kas šeit ir. Pirmām kārtām jāteic, ka jau vairāk nekā desmit gadus - neatkarīgās Latvijas gadus - ir bijušas arodbiedrībām lielākas tiesības tādā gadījumā, ja darba devējs grib atbrīvot darbinieku un ja iemesls nav bijis ne dzērums, ne narkotiku lietošana. Arī tad, ja grib uzņēmuma likvidēšanas gadījumā un citos izņēmuma gadījumos atlaist kādu darbinieku, arodbiedrības biedru, ir vajadzīga arodbiedrības piekrišana. Latvijā šāda norma ir darbojusies kopumā jau vairāk nekā 50 gadus. Es gribētu uzsvērt to, ka šī norma lielā mērā ir devusi iespējas samazināt daudzus tiesu darbus un atvieglot tiesu darbību, jo arodbiedrība vienmēr ir izskatījusi šos jautājumus pēc būtības. Ja darba devējam ir taisnība, tad neko nevar darīt. Tad ir tik tiešām jāpiekrīt šā arodbiedrības biedra atlaišanai. Taču gadījumos, kad ir bijuši strīdīgi jautājumi, šīs tiesības ir ļāvušas konfliktu zināmā mērā noregulēt ar konsultācijām un ar saskaņošanu pirms tam. Bieži vien lēmumi ir pieņemti nevis strīda karstumā, bet gan pēc tam, kad lēmuma nepieciešamība ir nopietni izdiskutēta. Kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka par to, lai būtu iepriekšējā, pirmajā lasījumā pieņemtā norma, lai būtu šī piekrišana no arodbiedrības puses, ir iestājusies Nacionālā trīspusējā sadarbības padome, kurā ietilpst arī Ministru kabinets. Atbilstoši visiem Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes protokoliem mēs to varam apliecināt un pierādīt. Tad nu kārtējo reizi ir jautājums - vai šinī gadījumā Saeimas deputāti no valdības partijām piekrīt šai Ministru kabineta rakstiski apliecinātajai pozīcijai vai balsos “pret”? Tas ir viens jautājums. Nākamais, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība šajā jautājumā ir panākusi principiālu vienošanos ar Latvijas Darba devēju konfederāciju. Arī konfederācija piekrīt šīs normas saglabāšanai. Tātad darba ņēmēji piekrīt, viņu organizācijas piekrīt, Latvijas Darba devēju konfederācija piekrīt, un arī Ministru kabinets ir piekritis. Mēs gribam revidēt... Es gribētu uzsvērt, ka daudzās, daudzās valstīs, to skaitā Eiropas Savienības valstīs, ir ārkārtīgi svarīgi tas, kāds ir bijis rezultāts kompromisam ar Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi. Un tā rezultātu respektēs arī Saeimas politiķi. Vismaz pamatprincipus. Ko es vēl gribētu uzsvērt šajā sakarā? Kolēģi, ne reizi nav bijis tā, ka Eiropas Savienība būtu prasījusi, lai mēs samazinātu tās garantijas, kuras ir Latvijas Republikas likumdošanā dotas darba ņēmējiem. Ne reizi! No Eiropas Savienības ekspertu puses šādu prasību nav. Līdz ar to es gribētu pateikt, ka, ja mums kādā jautājumā ir bijušas lielākas tiesības nekā starptautiskajos tiesību aktos, tas nav pretrunā ar Eiropas Savienības rekomendācijām, tas nav pretrunā ar to kārtību, kāda ir Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuru vidū būt mēs tiecamies. Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu, kas ir ārkārtīgi svarīga. Tajās valstīs, kuru likumdošanā pašreiz nav šādas normas par arodbiedrību biedriem (piemēram, Vācijā), ir mazliet citāds likums - likums par darbinieku padomēm, kurās ar 80-90% pārsvaru vienmēr ir bijušas arodbiedrības. Darbinieku padomes pārstāv darbiniekus, vienalga, vai tie būtu darba ņēmēju arodbiedrības pārstāvji vai vienkārši neatkarīgi darba ņēmēji bez arodbiedrībām. Bez darbinieku padomes piekrišanas darbinieku atlaist nevar. Tāpēc es aicinu ņemt vērā šo Vācijas likumdošanas pieredzi, kas apliecina tikai vienu: mēs nedrīkstam pieļaut darba devēja patvaļu tādos gadījumos, kas var skart likumīgas darba ņēmēju tiesības. Kolēģi! Es uzskatu, ka ir jāuzsver arī tas, ka šis lēmums ir politisks lēmums. Šis lēmums ir jautājums arī par to, vai mēs atbalstām Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi, respektējam padomes trīs pušu individuāli izteikto gribu...".
• 2001_01_18-seq704 language "lv".
• 2001_01_18-seq704 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2001_01_18-seq704 mentions Q822919.
• 2001_01_18-seq704 mentions Q211.
• 2001_01_18-seq704 mentions Q193089.
• 2001_01_18-seq704 mentions Q458.
• 2001_01_18-seq704 mentions Q183.