Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_12_21-seq625> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2000_12_21-seq625 type Speech.
- 2000_12_21-seq625 number "625".
- 2000_12_21-seq625 date "2000-12-21".
- 2000_12_21-seq625 isPartOf 2000_12_21.
- 2000_12_21-seq625 spokenAs 125.
- 2000_12_21-seq625 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es arī gribu izteikt savu viedokli. Pirmais, kas izskanēja, bija jautājums, vai tad subsīdijas tiks tālāk saskaldītas vai ne. Piena pārstrādei... Daži domā, ka arī ādas rūpniecībai vai kurpju ražotnēm... Ja mēs būsim konsekventi un tālāk strādāsim, vadoties pēc tā, kā šeit ir rakstīts 16. pantā (tas ir šā paša dokumenta 11. lappusē) ... Tur ir pateikts, ka valsts asignē subsīdijas un kam tās pienākas. Tātad ir runa par šiem trim procentiem. Tur ir teikts tā (es atļaušos citēt): “Iekšējā un ārējā tirgū konkurētspējīgas lauksaimniecības produkcijas ražošanas, ciltsdarba, šķirnes sēklkopības, kā arī kultūrvides aizsardzībai un reģionālo atšķirību izlīdzināšanai valsts sniedz atbalstu subsīdiju veidā. Šīs subsīdijas nedrīkst būt mazākas par trim procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem. ” Attiecībā uz otro lasījumu nav iesniegti nekādi priekšlikumi, lai mainītu šo redakciju. Ja mēs būsim vienoti un tādus neiesniegsim arī attiecībā uz trešo lasījumu, tad, es domāju, var nebūt pārpratumu attiecībā uz subsīdijām. Tas ir viens jautājums. Otrs. Protams, eleganti būtu, ja pārstrāde būtu it kā zemnieku, akcionāru īpašums. Diemžēl jāteic, ka iepriekšējo Saeimu darbs likumdošanā par lauksaimniecības uzņēmumu, agroservisu, pārstrādes uzņēmumu privatizāciju ir bijis ne visai veiksmīgs. Pārstrādes uzņēmumi nav kļuvuši par zemnieku, lauksaimnieku kooperatīvo īpašumu, kā tas ir, piemēram, Zviedrijā. Tas ir klasisks piemērs - Zviedrijā ir zemnieku kooperācija, un tai ir pakļauta arī pārstrāde. Mēs esam šā kļūdainā fakta priekšā, kas ir noticis Latvijas tautsaimniecībā. Ir jārēķinās ar šo stāvokli. Tāpēc esošais zemnieks vai lauku saimniecība ir ieinteresēta strādāt kopā ar pārstrādātāju. Pirmais jautājums: kā būs ar iepirkuma cenu? Mēs, zemnieki, nevaram uzcelt dublējošu cietes fabriku blakus “Aloja - Starkelsen” vai kaut kādam piena kombinātam un tā tālāk, lai tas būtu mūsu īpašums, un to fabriku, kam ir cits īpašnieks un kur nav lauksaimnieku līdzdalības šajā īpašumā, slēgt ciet. Tas nebūtu prātīgi! Mums jāmeklē kompromisa ceļš starp zemniekiem, lauksaimniekiem un pārstrādātājiem. Vienalga, vai tas ir “Vidzemes piens”, kurš ir it kā zemnieku kopīpašums, vai “Jelgavas cukurfabrika”, kur tas tā ir daļēji, vai “Rīgas dzirnavnieks”, kurš ir Zviedrijas zemnieku kooperācijas īpašums. Mums jāmeklē šis dialogs. Šā likuma ietvaros, teiksim, ar Sadarbības padomes mehānisma palīdzību, mums jāmeklē šāds dialogs, jārisina jautājums, par kādu cenu iepirkt, kāda būtu norēķināšanās kārtība un tā tālāk. Tas būtu praktisks dialogs, kas, kaut gan īpašuma formas ir dažādas, varētu novest pie labāka risinājuma. “Aloja - Starkelsen” nevedīs kartupeļus no Polijas vai kaut kādas vēl tālākas vietas, jo ekonomiskā ziņā izdevīgi ir tos vest tikai 50 kilometru rādiusā ap šo fabriku. Ja apkārtējie zemnieki neuzsāks ar viņu šādu dialogu, nevedīs kartupeļus uz šo pārstrādes fabriku, tad nekas tur nesanāks. Šī pārliecība, kā saka, nav šīsdienas moments, tas ir vairāku gadu desmitu laikā pasaulē pārbaudīts modelis agrokompleksa attīstībai. Pirmražotājs strādā kopā ar pārstrādātāju, lai sasniegtu pēc iespējas labvēlīgāku kopējo, savstarpējo rezultātu.".
- 2000_12_21-seq625 language "lv".
- 2000_12_21-seq625 speaker Arnis_Kalnins-1935.
- 2000_12_21-seq625 mentions Q822919.
- 2000_12_21-seq625 mentions Q211.
- 2000_12_21-seq625 mentions Q2660080.
- 2000_12_21-seq625 mentions Q36.
- 2000_12_21-seq625 mentions Q34.
- 2000_12_21-seq625 mentions Q179830.
- 2000_12_21-seq625 mentions Q19896841.