Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_12_14-seq441> ?p ?o. }

• 2000_12_14-seq441 type Speech.
• 2000_12_14-seq441 number "441".
• 2000_12_14-seq441 date "2000-12-14".
• 2000_12_14-seq441 isPartOf 2000_12_14.
• 2000_12_14-seq441 spokenAs 22.
• 2000_12_14-seq441 spokenText "Cienījamie kolēģi! Paldies Lāzo kundzei par tādiem priekšvārdiem, bet es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti cieši saistīts ar mūsu saistībām starptautiskajā arēnā. Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša - atcelt valodas ierobežojumus privāto raidorganizāciju veidotajiem raidījumiem. Kāpēc tas ir nepieciešams? Ir četri galvenie cēloņi. Pirmais ir juridiskais cēlonis, jo virkne starptautisko dokumentu garantē nacionālajām minoritātēm tiesības dibināt savus elektroniskos masu saziņas līdzekļus. Privātos. Taču mūsu likumdošana to aizliedz. Vēl vairāk. Pat fundamentālie cilvēktiesību dokumenti ietver sevī tādu principu kā vārda brīvība, un vārda brīvība nozīmē tiesības, katra indivīda tiesības, brīvi izplatīt un saņemt informāciju. Valoda ir viens no vārda brīvības aspektiem. Te varētu minēt vairākus atzinumus, tajā skaitā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus. Īsi runājot, es teiktu tā: jebkura raidorganizācija Latvijā, kura tika sodīta par šīs likuma normas pārkāpumu, ja tā grieztos Eiropas Cilvēktiesību tiesā, noteikti uzvarētu. Es domāju, ka agrāk vai vēlāk tas notiks. Es nedomāju, ka būtu jāgaida. Otrs cēlonis ir tehnisks. Jau šobrīd tehniskie līdzekļi pieļauj tādu iespēju, ka vienu un to pašu programmu var raidīt ar skaņu pavadījumu dažādās valodās. Piemēram, “Eirosport” raida sešās valodās, un arī LNT Latvijā izmanto tā saucamo “Nicam” sistēmu. Tātad tiem skatītājiem, kuru televīzijas uztvērēji ir aprīkoti ar “Nicam”, ir iespēja izvēlēties. Taču šis likums pilnīgi skaidri neparedz šādu iespēju, un tas vispār neatbilst šīsdienas tehnisko līdzekļu atbilstības līmenim. Trešais cēlonis ir tīri ekonomisks. Protams, cilvēki skatīsies tās pārraides, kuras viņi grib redzēt, kuras viņiem ir tuvākas. Viņi var izvēlēties. Šodien par ļoti nelielām summām kabeļtelevīzijā ir pieejamas lielas paketes, kas ietver sevī desmit un vairāk programmu no Krievijas. Tātad mēs absolūti brīvprātīgi ar šo normu atdodam līdz trešdaļai savas televīzijas auditorijas kabeļtelevīzijai, faktiski Krievijas programmai, un būtu naivi domāt, ka reklāmdevēji to nezina. Reklāmas tirgus apjomu nosaka televīzijas auditorija. Mēs mākslīgi to samazinām par vienu trešdaļu. Un tad mēs sākam runāt par abonēšanas maksu un tā tālāk, ka it kā reklāmas nepietiek. Mums ir ļoti labas iespējas palielināt skatītāju auditoriju un līdz ar to palielināt arī reklāmas tirgus apjomu. Un pēdējais - ceturtais - cēlonis ir tīri politisks. Mēs diezgan bieži un aktīvi tagad runājam par integrāciju. Sakiet, lūdzu, vai tas fakts, ka gandrīz trešdaļa Latvijas cilvēku dod priekšroku Krievijas programmām caur kabeļtelevīziju un pat jaunumus un ziņas par Latviju uzzina no Maskavas raidītajām programmām, veicina integrāciju vai ne? Manuprāt, ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd Latvijā ir pietiekami liels pieprasījums un arī visas radošās iespējas izveidot vienu normālu privāto kanālu, kas pamatā strādātu krievu valodā un raidītu Latvijas krievu minoritātei - vislielākajai minoritātei. Tātad, aizliedzot šo iespēju, mēs paši faktiski aizliedzam arī veiksmīgu integrāciju, vismaz televīzijas un radio izmantošanu integrācijai. Un pēdējais. Es domāju, būs kādi komentāri arī no dažu kolēģu puses, tomēr man ļoti gribētos, lai šie komentāri nedarītu kaunu Latvijai. Paldies.".
• 2000_12_14-seq441 language "lv".
• 2000_12_14-seq441 speaker Boriss_Cilevics-1956.
• 2000_12_14-seq441 mentions Q211.
• 2000_12_14-seq441 mentions Q649.
• 2000_12_14-seq441 mentions Q193089.
• 2000_12_14-seq441 mentions Q159.
• 2000_12_14-seq441 mentions Q122880.