Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_12_07-seq369> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2000_12_07-seq369 type Speech.
- 2000_12_07-seq369 number "369".
- 2000_12_07-seq369 date "2000-12-07".
- 2000_12_07-seq369 isPartOf 2000_12_07.
- 2000_12_07-seq369 spokenAs 100.
- 2000_12_07-seq369 spokenText "Cienījamie deputāti! 8. priekšlikums ir skatāms kontekstā ar 9. un 17. priekšlikumu. Šim priekšlikumam ir tāds raksturs, ka tas atrisinātu vienu finansu problēmu, kas rodas pasta nozarē, - atrisinātu to tieši tādā veidā, kādā to iesaka atrisināt1997. gada Eiropas Kopienas direktīva nr. 67. Problēma ir šāda. Pašlaik top trīs veidu finansiālas shēmas pasta pakalpojumiem. Pirmā shēma - tie ir pasta pakalpojumi, kuru sniegšanā pastam ir monopoltiesības un kurus tātad nevienam citam uzņēmumam nav tiesību sniegt. Šajā gadījumā tiks regulēti - arī pēc regulatoru izveidošanas - pasta pakalpojumu tarifi, un šos tarifus regulēs sabiedrisko pakalpojumu regulators. Otrajā shēmā, kura veidojas, ir, varētu teikt, brīvā tirgus elementi. Proti, paralēli monopoluzņēmumam “Latvijas pasts” attiecīgus pakalpojumus sniedz arī citi uzņēmumi. Pašlaik ir 15 uzņēmumi, kuri saņēmuši licences šāda vai līdzīga rakstura pakalpojumiem, un tātad notiek sacensība un konkurence starp monopoluzņēmumu un privātajiem pakalpojumu sniedzējiem. Trešā shēma. Pastam ir uzlikts sabiedrisks pienākums - sniegt vispārējos pasta pakalpojumus bez ģeogrāfiskām atšķirībām visā Latvijas teritorijā, par vienu un to pašu cenu visās vietās. Taču šiem pakalpojumiem nav pilnīgi ekskluzīvs jeb monopola raksturs. Tos pašus pakalpojumus, kuri pastam ir jāsniedz par vienu un to pašu cenu, ir iespējams privātajiem pakalpojumu sniedzējiem paralēli sniegt arī par citām cenām, nenodrošinot vienu cenu un vienus un tos pašus nosacījumus visā valsts teritorijā. Tie ir pakalpojumi, kuri pieder pie vispārējiem pasta pakalpojumiem, kurus ir absolūti nepieciešams, vadoties no sociāliem apsvērumiem, nodrošināt visiem cilvēkiem. Līdz ar to rodas problēma. Ja šeit nenotiek vispār nekādas regulācijas, tad pastam nākas pielietot šķērssubsīdijas. Jo, lai konkurences apstākļos noturētos vienā līmenī ar privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, viņiem nāktos šos pakalpojumus, kuri pieder pie vispārējiem, vēl papildus dotēt no citām pakalpojumu sfērām jeb no citiem iedzīvotājiem. Tādēļ visos šajos gadījumos Eiropas Savienība patiesībā rekomendē vienu shēmu. Šinī gadījumā tas ir Vispārējo pasta pakalpojumu fonds, un tā nosaukums atbilst šajā likumā lietotajai terminoloģijai. (Telekomunikāciju likumā tas saucas Universālo pakalpojumu fonds.) Tie uzņēmumi, kuri neuzņemas pienākumus, kas ekvivalenti “Latvijas pasta” pienākumiem, pārskaitītu fondā daļu no saviem ienākumiem, un šie līdzekļi tiktu izmantoti vispārējo pasta pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanai. Es uzskatu, ka tas neskar pilnīgi visus pakalpojumus. Šeit vēl iejauksies Ministru kabinets, kuram ir zināmas tiesības saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” precizēt, kuras vispār ir regulējamās sfēras un kuras nav. Taču attiecībā uz vispārējiem pasta pakalpojumiem parādās nepieciešamība pēc šāda fonda, un tādēļ lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2000_12_07-seq369 language "lv".
- 2000_12_07-seq369 speaker Maris_Pukis.
- 2000_12_07-seq369 mentions Q211.
- 2000_12_07-seq369 mentions Q193089.
- 2000_12_07-seq369 mentions Q458.