Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_11_32-seq960> ?p ?o. }

• 2000_11_32-seq960 type Speech.
• 2000_11_32-seq960 number "960".
• 2000_11_32-seq960 date "2000-11-23".
• 2000_11_32-seq960 isPartOf 2000_11_23.
• 2000_11_32-seq960 spokenAs 125.
• 2000_11_32-seq960 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Iesniegtie grozījumi, protams, kopumā vērtējami pozitīvi, tajos ir varbūt tikai daži negludumi un neskaidrības, par kurām mums šo grozījumu izskatīšanas gaitā būs jādomā ļoti nopietni. Tātad es gribētu, pirmkārt, vērst jūsu uzmanību uz to, ka šobrīd lauksaimniecības produkcijas ražotājus - zemnieku saimniecības un statūtsabiedrības - diemžēl pārstāv vairākas organizācijas. Un fakts šobrīd ir tāds, ka nevienā valstī vairs nav palikušas vairākas organizācijas, kas pārstāv ražotājus, bet laika gaitā vienmēr ir izveidojusies tikai viena šāda organizācija. Nu kaut vai Zviedrijā. Ja mēs izsekojam gadu desmitus, tad redzam, ka šeit ir tikai viena šī Zemnieku federācija, kas pārstāv lauksaimniekus. Un aprēķins ir ļoti vienkāršs - ja vairākas organizācijas grib pārstāvēt zemniekus, viņu ekonomiskās intereses, tad katras šīs organizācijas vai biroja darbība prasa izmaksas. Un tieši šā apsvēruma dēļ ir nepieciešams konsolidēties. Otrkārt, gribam to vai negribam, tomēr notiek “rīvēšanās”, šī “rīvēšanās” notiek arī šobrīd pie mums - Latvijā. Piemēram, viena no zemniekus pārstāvošajām organizācijām saka, ka tā zemnieku saimniecībām atgriezīs akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, ja tikai būs bezskaidras naudas norēķins. Bezskaidras naudas norēķins! Taču tā ir tikai viena zemnieku grupa, kas izmanto šo norēķina veidu. Liela zemnieku masa strādā arī ar skaidru naudu, un tā tālāk. Vai arī kāds izvirza priekšlikumu, ka, lūk, visus zemniekus vajag vienādot ar pievienotās vērtības nodokļa maksātāja statusu, it kā tie, kuri saņem 12% klāt pie lauksaimnieciskās produkcijas pārdošanas, nemaksātu pievienotās vērtības nodokli. Viņi maksā 18% par minerālmēsliem, par degvielu un tā tālāk, un tā joprojām. Tā ka šeit ir tāda ļoti nopietna lieta šajā nolikumā, kas būtu veidojama šai Sadarbības padomei, lai ievērotu visu zemnieku, ja tā var teikt, visu noslāņojumu ekonomiskās intereses un lai viena vai otra lauksaimniekus-pašražotājus pārstāvošā organizācija negūtu nepamatotu virsroku pār citu interesēm. Es gribu minēt viena zemnieka atzinumu. Nesen 10. oktobra “Lauku Avīzē” Pēteris Knope, Jelgavas rajona Sesavas pagasta lauksaimnieks, saka tā: “Zemnieku lielākā nelaime ir nespēja vienoties. To izmanto citi. Bet mēs nespējam savai nelaimei tikt pāri. Kad dibināja Zemnieku saeimu, biju dibinātājos, taču neuzskatu, ka tā ir pāraugusi sabiedriskā organizācijā. Drīzāk tas ir interešu klubs, un kā tāds interesants pasākums tas arī ir vajadzīgs. Bet vajadzīga arī stipra pašpārvalde ar cienītiem līderiem. ” (Citāta beigas.) Ko es gribētu teikt? Šajos grozījumos pareizi pateikts, ka ir jābūt valsts mēroga šai organizācijai. Taču vai esošās organizācijas, kas veido Sadarbības padomi, visas ir valsts mēroga? Ļoti apšaubu to. Kādi kritēriji tām kalpo? Ja balsošanā Sadarbības padomē katram, kas pārstāv dažādas zemnieku kopas Latvijā, būs vienādas balsstiesības, tad var nonākt arī pie nepareiziem ieteikumiem, ko saņems Zemkopības ministrija un valdība. Tāpēc neatliek nekas cits kā vien pagastos veidot šīs zemnieku-pašražotāju organizācijas neatkarīgi no tā, vai tās veidosies kā Latvijas Zemnieku federācijas struktūrvienības vai kādas citādas organizācijas ietvaros, bet visādā ziņā šim pamatam - pagasts, rajons, valsts - ir jābūt. Ja nebūs veikta šī vertikālā lieta, tad var rasties problēmas šīs Sadarbības padomes darbā. Protams, šajos grozījumos šai Sadarbības padomei nav noteiktas tiesības. Tur ir tikai norādīts, ka Zemkopības ministrija ar to konsultējas. Perfekti būtu, kā tas ir virknē citu valstu, ka šīm pašpārvaldes organizācijām būtu savs likums. Tā varētu būt Lauksaimniecības kamera, kā tas ir Francijā vai citur. Tur šajā likumā ir noteiktas tiesības, noteikts arī daļējs valsts līdzfinansējums viņu biroju uzturēšanā, un šādu organizāciju funkcionēšana ir bijusi ļoti auglīga. Tā ka šis pirmais solis varbūt ir derīgs, bet nākotnē būs jāsper principiālāki, izsvērtāki soļi šīs zemnieku pašpārvaldes organizācijas korektākā iedzīvināšanā. Šī problēma pastāv arī rūpniekiem. Arī rūpniekiem nav vienota “jumta”, lai “izietu” uz Ekonomikas ministriju; mums, piemēram, ir Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, ir vēl simts dažādu asociāciju, un arī rūpniekiem ir šī problēma, lai izveidotos viena “jumta” organizācija ar atzariem. Tādā veidā viņi paustu koncentrēti savas ekonomiskās intereses sarunās ar izpildvaru un likumdevējiem. Paldies par uzmanību!".
• 2000_11_32-seq960 language "lv".
• 2000_11_32-seq960 speaker Arnis_Kalnins-1935.
• 2000_11_32-seq960 mentions Q211.
• 2000_11_32-seq960 mentions Q21625222.
• 2000_11_32-seq960 mentions Q142.
• 2000_11_32-seq960 mentions Q22116518.
• 2000_11_32-seq960 mentions Q34.
• 2000_11_32-seq960 mentions Q179830.
• 2000_11_32-seq960 mentions Q14917198.