Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_11_32-seq951> ?p ?o. }

• 2000_11_32-seq951 type Speech.
• 2000_11_32-seq951 number "951".
• 2000_11_32-seq951 date "2000-11-23".
• 2000_11_32-seq951 isPartOf 2000_11_23.
• 2000_11_32-seq951 spokenAs 37.
• 2000_11_32-seq951 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tautas partija, protams, aicinās šodien atbalstīt pirmajā lasījumā iesniegto likumprojektu. Tomēr es gribētu izteikt dažus priekšlikumus un dažus vērtējumus. Protams, Komerclikums, kas ir pieņemts šīs Saeimas laikā, ja vērtējam to ar ilgtermiņa mērauklu, ir fundamentāls likums ar iespējamiem ilgtermiņa ieguvumiem, taču neveiksmīga un neprecīza likuma spēkā stāšanās kārtība var radīt momentānus zaudējumus jau īstermiņā. Tautas partijas veiktā analīze un pārrunas ar likumprojekta autoriem ļauj mums šobrīd teikt, ka droši vien lielajiem uzņēmējiem nav un arī nebūs īpašu problēmu, t. i. , tiem uzņēmējiem, kuri spēj algot daudzus juristus vai specializētas juridiskās firmas, jo viņi spēs izpildīt tās augstās prasības, kas ir izvirzītas Komerclikuma ieviešanas sakarā. Taču visnopietnāk, tiešām visnopietnākajā un, es domāju, visnekorektākajā veidā, šī piedāvātā redakcija šobrīd vērsīsies pret mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. It sevišķi, - un te kļūdās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, - tā skars zemniekus. Kas ir neskaidrs vai kas ir neprecīzi noregulēts piedāvātajā likuma redakcijā? Vispirmām kārtām par neskaidrībām. Vispār nav iesniegti aprēķini par likuma spēkā stāšanās kopējām izmaksām. Un man ar kaunu jāsaka, ka likuma autori nespēja atbildēt šajā sakarā pat ar aptuvenu prognozi. Likumā nav atrunāti citu reģistru izmaksu apjomi un kārtība, kā pārejas periodā tiks piemērotas citām institūcijām uzdotās kontroles normas. Piemēra pēc minēšu kaut vai daļēji pārreģistrētu uzņēmumu. Ja tā autotransports šķērsos valsts robežu, tad kādā veidā robežsargs kvalificēs - atļaut vai neatļaut tam pārbraukt valsts robežu? Vai zemesgrāmatu, autotransporta, kā arī citos reģistros izdarāmās izmaiņas tiks apmaksātas tikai tehnisko, kā te rakstīts, vai arī administratīvo izdevumu apjomā? Man par to ir lielas šaubas. Sevišķi neprecīzi tiek regulēti jautājumi attiecībā uz zemnieku saimniecībām, individuālajiem darba veicējiem un individuālajiem uzņēmumiem. Kādēļ? Protams, it kā tiek pateikts, ka tas neattiecas uz zemnieku saimniecībām, taču, paskatījušies attiecīgos Komerclikuma pantus, mēs varam teikt, ka zemnieku saimniecības Latvijā, kuras reāli nodarbojas ar daudzprofilu saimniecisko darbību, būs spiestas veidot atbilstoši šā likuma prasībām vairākas komercsabiedrības, kas noteikti sadārdzinās saimniekošanas izmaksas. Galīgi neskaidrs... Tiešām no projekta autoriem mēs nesaņēmām nevienu sakarīgu atbildi, kādēļ likumprojektā ir ierakstīta norma, ka laukos dzīvojošs individuālais komersants... Man šis vārds “komersants” ļoti nepatīk, un Tautas partija vēlreiz gribētu atgādināt, ka tā uzturēja spēkā priekšlikumu, lai tiktu saglabāts “uzņēmējs”, bet, ja nu tas ir nolemts, tad lai ir nolemts. Nav skaidrs, kādēļ laukos dzīvojošais individuālais komersants nevar būt individuālā uzņēmuma īpašnieks. Kādēļ šāda diskriminācija? Nav atrunāta procedūra un nav noteikta kārtība, kā pēc 2002. gada 31. decembra tie uzņēmēji, kuriem ir noslēgtas ilgākas nomas attiecības ar šobrīd eksistējošiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem, tiks pasargāti no sava biznesa sagraušanas vai reāli jau izdarīta investīciju zaudējuma. Par to nav neviena vārda. Galu galā, es domāju, ļoti strīdīga var izrādīties arī ierakstītā norma... var gadīties, ka atkal rodas augsne visādiem veikliem darboņiem saistībā ar likvidācijas procesu, kas tiek uzsākts pēc komercreģistra iestādes lēmuma. Es te runāju tieši par tām ilgtermiņa mantiskajām prasībām, kuras var rasties kaut vai vienu dienu iepriekš, pirms komercreģistra iestāde pieņem tādu lēmumu. Un tās būs prasības jau pret valsti. Likumprojektā netiek skaidri pateikts un netiek dots piedāvājums, ka dokumentu iesniegšana, pārreģistrācija un tā tālāk var notikt bez zvērināta notāra apstiprinājuma. Kādas ir problēmas? Vajadzētu skaidri un gaiši ierakstīt, ka uzņēmēji... jā, viena, divu vai trīs valdes locekļu vai kādā citā sastāvā var šos dokumentus, klātesot ar savu personību un ar saviem dokumentiem, apliecināt, un Valsts reģistra notārs tad pieņem šos dokumentus un veic tālākās darbības. Šajā gadījumā rodas sajūta, ka notāriem būs, protams, pats labākais pļaujas laiks. Likumprojektā tiek runāts tikai par valsts nodevu ieturēšanas regulēšanu, bet ir vēl arī virkne citu maksājumu, kuri nav valsts nodeva, bet kuriem ir pašieņēmumu raksturs, nemaz nerunājot par komercbanku noteiktajiem izcenojumiem un maksājumiem savu pakalpojumu ietvaros, kurus tās sniedz uzņēmējiem. Kas mani izbrīnīja? Sevišķi tas, ka nav noteikta vienāda attieksme pret vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem. Jā, pārstāvniecību esamības un reģistrācijas sakarā. Ārvalstu uzņēmējam var būt pārstāvniecība un tā ir reģistrējama, turpretī vietējam uzņēmējam pārstāvniecības esamība un reģistrācija tiek liegta. Vai tā ir vienāda attieksme? Nekādā veidā netiek atrunāts un netiek regulēts un vērtēts jautājums par ieguldīto līdzekļu apjomu un vārda atpazīstamību tirgū starp divām vienāda nosaukuma firmām. Es nezinu, vai tā ir, bet piemēra pēc pieņemsim, ka ir trīs firmas valstī reģistrētas ar “Aldara” nosaukumu. Un ko mums atbildēja iesniedzējs - projekta autors? Viņš teica, ka tad tam viena “Aldara” īpašniekam ir jādodas pie otra un jāmēģina savstarpēji sarunāt. Taču, ja izrādīsies, ka tas neatpazīstamā “Aldara” sabiedrības īpašnieks ir nenozīmīga kompānija salīdzinājumā ar lielo “Aldari”? Nu tā nedrīkst būt! Mēs pazīstam sabiedrību “Aldaris” kā kompāniju, kas ieguldījusi miljonu sava vārda, savas reklāmas sakarā, un mēs nevaram pieļaut tādu situāciju, ka kāds ar līdzīgu nosaukumu vienkārši šo uzņēmumu reketē. Tās ir tikai dažas lietas. Šobrīd tās tiešām ir tikai dažas lietas no milzīgo iebildumu klāsta, kuru mēs tur atradām. Mēs reāli iestājamies par mazo un vidējo uzņēmumu aizsardzību un vēlamies, lai šā likuma spēkā stāšanās - es domāju Komerclikuma spēkā stāšanās - būtu maksimāli viegla, maksimāli pieņemama un bez naida no mazo un vidējo uzņēmēju puses. Es šajā ziņā aicinu konstruktīvi strādāt, un Tautas partija uz otro lasījumu piedāvās redakciju, kas izslēgs kaut vai tikai šobrīd nosauktās un galīgi nepieņemamās normas. Paldies.".
• 2000_11_32-seq951 language "lv".
• 2000_11_32-seq951 speaker Andris_Skele-1958.
• 2000_11_32-seq951 mentions Q822919.
• 2000_11_32-seq951 mentions Q211.
• 2000_11_32-seq951 mentions Q1250133.