Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2000_11_32-seq949> ?p ?o. }

• 2000_11_32-seq949 type Speech.
• 2000_11_32-seq949 number "949".
• 2000_11_32-seq949 date "2000-11-23".
• 2000_11_32-seq949 isPartOf 2000_11_23.
• 2000_11_32-seq949 spokenAs 77.
• 2000_11_32-seq949 spokenText "Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 733. Saeimā izskatāmais dokuments nr. 2452 - likumprojekts “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums”. Likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets. Cienījamie deputāti! Likumprojekts tika rūpīgi izskatīts Juridiskās komisijas Komerclikumdošanas apakškomisijā, kā arī Juridiskajā komisijā un tiek iesniegts jums izvērtēšanai. Pie likumprojekta ļoti ilgi strādāja arī Ministru kabinets, kurš galu galā pēc ilgām diskusijām izšķīrās tieši par to, ka tiek piedāvāts tas Komerclikuma spēkā stāšanās modelis, kas ir iekļauts šajā likumā. Kā jūs atceraties, mēs savulaik, šeit balsojot, pieņēmām deputāta Segliņa priekšlikumu, ka Komerclikums stājas spēkā nākamā gada 1. janvārī, bet šī spēkā stāšanās tiek noteikta ar īpašu likumu. Tagad šis īpašais likums tiek piedāvāts jūsu uzmanībai. Darba grupa, kura tika izvēlēta speciāli šā likuma izstrādāšanai valdībā un kurā ietilpa arī Saeimas pārstāvji, tātad izvēlējās metodi - jau aprobētu paņēmienu, kas tika pielietots, pieņemot jauno Komerclikumu Igaunijā. Tieši Igauniju mēs ņemam sev par piemēru šādos jautājumos. Arī šinī gadījumā, apspriežot dažādus variantus, kuri varēja tikt piemēroti, ieviešot Komerclikumu, tika izvēlēts Igaunijas modelis. Kāda ir tā būtība? Jautājums bija par to, vai mēs uzreiz 1. janvārī paziņosim, ka visas šīs attiecības sāk regulēt jaunais Komerclikums, vai tomēr vadīsimies pēc principa, ka komersants (šāds termins ir ierakstīts jaunajā Komerclikumā), sakārtos savus dokumentus, savus statūtus, tiks ierakstīts jaunajā Komercreģistrā un no tā brīža sāks pielietot Komerclikuma normas. Komisija izšķīrās par otro variantu. Komersants iesniedz savus dokumentus Komercreģistrā, šie dokumenti tiek akceptēti, tiek pieņemti, valsts notārs pieņem lēmumu par ierakstīšanu Komercreģistrā, un no tās dienas, no tā brīža jaunais komersants tātad sāk lietot jauno Komercreģistru. Tādā ziņā Komercreģistra nozīme strauji pieaugs un neradīsies nekādas problēmas. Protams, stājoties darījumos ar šādiem uzņēmējiem vai komersantiem, rūpīgi jāseko, vai komersants ir vēl vecajā reģistrā vai jau ir jaunajā Komercreģistrā. Un, ja viņš ir jaunajā Komercreģistrā, tad tiek piemērotas jaunā Komercreģistra normas. Tas dos vairākas priekšrocības. Pirmām kārtām - tajās kapitāla sabiedrību jomās, kuras netiek pārveidotas, tātad tās ir akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Šādā gadījumā būs nepieciešams tikai pārveidot statūtus un iesniegt tos jaunā redakcijā līdz ar pārējiem nepieciešamajiem dokumentiem. Attiecībā uz tām formām, kuras ir jāpārveido, jāteic, ka tās jāpārveido jaunajās formās, ja tās neatbilst jaunajam Komerclikumam. Attiecībā pret zemnieku sabiedrībām vai individuālā darba veicējiem pagaidām šis jautājums ir atlikts, līdz tiks izstrādāts speciāls Aroddarbības likums, jo faktiski Komercreģistrā mums ir divas lielas uzņēmēju grupas. Tās ir zemnieku sabiedrības, zemnieku saimniecības, (no tām mēs šobrīd neprasām nekādas pārmaiņas) un kapitālsabiedrības (no tām lielākā daļa, protams, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību). Kapitālsabiedrībām jāpārveido tikai statūti. Tāda ir šī koncepcija. Protams, katrai formai, katram jautājumam ir veltīts savs pants. Protams, vislielākās diskusijas, kā es saprotu, izraisījās presē. Arī finansu ministrs skāra šo jautājumu. Kādā veidā tiks maksāts? Vai ir nepieciešams uzņēmējiem jeb tagadējiem komersantiem maksāt par pārreģistrāciju? No šā likuma koncepcijas es saprotu, ka ir nepieciešams veikt šo iemaksu, taču nav speciāli jāmaksā par jaunu reģistrāciju, kas, protams, maksātu apmēram 100 latu. Reģistrējot jaunos statūtus, valsts nodeva varētu būt apmēram 10 latu, kas protams, ir uzņēmējiem pārvarama summa. Pamatā ir princips, ka nevis valsts rūpējas un apmaksā tās institūcijas, kas reģistrē un uztur jūsu nekustamo īpašumu, jūsu uzņēmumus, jūsu sabiedriskās organizācijas un citas tādas lietas... Valsts nodevām vajadzētu būt ļoti minimālām. Taču, pēc Eiropas Savienības Sestās direktīvas principiem, valsts nodevām, kuras tiek ņemtas par attiecīgām administratīvām, reģistrējošām darbībām, ir aptuveni jāatbilst tām izmaksām, kādas ir mūsu Uzņēmumu reģistrā, veicot šādas darbības. Tādējādi es kopumā aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, aicinu kopumā atbalstīt valdības koncepciju, kas ir iestrādāta šajā likumprojektā. Aicinu jūs kopumā izšķirties par to, kad mēs šo darbu varam uzsākt, un uzsveru, ka valdība izšķīrās par divu gadu termiņu pārreģistrācijai. Protams, mēs varam laika gaitā diskutēt, vai ir pieņemams šis divu gadu termiņš, vai ir trīs gadu termiņš nepieciešams. Bija arī strīdi par viena gada termiņu, taču ir skaidrs, ka nepieciešams piedāvāt vēl kādus citus mehānismus, jo mūsu cilvēks diemžēl, tāpat kā tas ir ar jauno pasu saņemšanu, vienmēr vēlas atlikt uz pēdējo brīdi visas šīs pārreģistrācijas. Un līdz ar to šie principi ir vērsti tikai uz tiem, kuri reģistrējas kā jauni komersanti, kā jaunas SIA, vai arī uz tiem, kuriem būs nepieciešams izdarīt kādas pārmaiņas savos statūtos. Viņi vairs nevarēs neko izdarīt vecajā Uzņēmumu reģistrā. Viņiem būs nepieciešams pārreģistrēties jaunajā Komercreģistrā. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2000_11_32-seq949 language "lv".
• 2000_11_32-seq949 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2000_11_32-seq949 mentions Q822919.
• 2000_11_32-seq949 mentions Q191.
• 2000_11_32-seq949 mentions Q193089.
• 2000_11_32-seq949 mentions Q458.